Court convicts two defendants of robbery with violence and orders compensation for victim and business.

Krimināllieta Nr.11094074816

Lietvedības Nr. K30-0969-17/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 24.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Z. Studente,

piedaloties prokuroram Ē. Bogdanovam,

apsūdzētā /pers. A/ aizstāvim zvērinātam advokātam A. Stradiņam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas un /pers.

B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ un /pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, saistītu ar vardarbību (laupīšana), personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās,

ja tā izdarīta iekļūstot telpā un no mantas glabātavas, un konkrēti:

/pers. A/ un /pers. B/ savstarpēji vienojās izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu no SIA “Baltic Restaurants Latvia” pusdienu restorāna

“Daily” /adrese/.

Realizējot savu noziedzīgo nodomu un saskaņā ar iepriekšēju lomu sadali, laupīšanas izdarīšanas nolūkā, 2016.gada 16.augustā ap plkst.17.20

/pers. A/, uzvelkot masku galvā, saulesbrilles un cimdus, un /pers. B/, būdams alkohola ietekmē, uzvelkot saulesbrilles, naģeni (cepuri) un cimdus,

sagaidīja, kad no SIA „Baltic Restaurants Latvia” pusdienu restorāna “Daily” aizies visi apmeklētāji un iegāja pusdienu restorānā „Daily”, /adrese/. Pēc

kā /pers. A/ un /pers. B/ devās uz pusdienu restorāna “Daily” palīgtelpu, kur sastapa pusdienu restorāna “Daily” darbinieci /pers. D/. /pers. A/ pienāca

pie /pers. D/ un aizlauza viņai rokas aiz muguras, nodarot maznozīmīgus miesas bojājumus, mēģinādams sasiet tās ar celtniecības skavu, un jautāja, kur

atrodas nauda un atslēgas no kases aparāta, taču /pers. D/ neatbildēja. Pēc kā /pers. D/ mēģināja pamest palīgtelpu, taču /pers. A/ un /pers. B/ neļāva

viņai to izdarīt, proti, nelaida ārā no palīgtelpas, tādējādi ierobežojot /pers. D/ pārvietošanās brīvību. Pēc kā /pers. A/ pamanīja /pers. D/ rokās iepriekš

minētās atslēgas un izrāva tās viņai no rokām. Pēc kā /pers. B/ turpināja ierobežot /pers. D/ pārvietošanās brīvību, proti, palika ar /pers. D/ palīgtelpā un

uzraudzīja, lai viņa nepamet minēto telpu, bet /pers. A/ tajā laikā aizgāja līdz kases aparātam un, izmantojot atslēgas, kuras izrāva no /pers. D/ rokām,

atvēra to un nolaupīja tur esošo un SIA „Baltic Restaurants Latvia” piederošo naudu 192,10 EUR apmērā, kā arī aizgāja uz virtuvi, brīvi iekļūstot tajā,

kur ar līdzi paņemto lauzni atrāva no sienas SIA „Baltic Restaurants Latvia” piederošo seifu 65 EUR vērtībā, kurā atradās SIA „Baltic Restaurants

Latvia” piederoša nauda 2398,53 EUR, un ielika to līdzi paņemtajā somā. Pēc kā /pers. A/ atgriezās pie /pers. B/ un /pers. D/ palīgtelpā, kur /pers. A/

paņēma pie /pers. D/ somas atrodošos /pers. D/ piederošo mobilo telefonu „Samsung Galaxy A5” 300 EUR vērtībā. Pēc kā /pers. B/ un /pers. A/ izgāja

no palīgtelpas un /pers. A/ aizslēdza palīgtelpas durvis, un nometa atslēgas netālu no palīgtelpas durvīm, tādējādi turpinot ierobežot /pers. D/

pārvietošanās brīvību un liedzot viņai iespēju ziņot par noziedzīgu nodarījumu. Pēc kā /pers. B/, nesot rokās somu, kurā atradās seifs ar naudu, un /pers.

A/ ar naudu no kases aparāta un mobilo telefonu no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja.

Pielietotās vardarbības rezultātā /pers. D/ konstatēti šādi miesas bojājumi: zemādas asinsizplūdumi uz labā apakšdelma un abiem augšdelmiem, kas

pēc sava rakstura pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem.

Tādā veidā /pers. A/ un /pers. B/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, pielietojot vardarbību, iekļūstot telpā un no mantas glabātavas,

izdarīja SIA “Baltic Restaurants Latvia” piederošas kustamas mantas nolaupīšanu 2655,63 EUR apmērā un /pers. D/ piederošas kustamas mantas

nolaupīšanu 300 EUR.

Ar savām darbībām /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā.

Apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/ tiesas sēdē savu vainu viņiem celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas atzina pilnībā,

nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus neapstrīdēja un lūdza tiesas izmeklēšanā neveikt pierādījumu pārbaudi attiecībā uz apsūdzību un pieteiktajām

mantiskā kaitējuma kompensācijām. Cietušās /pers. D/ pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju neatzina un lūdza šajā daļā pārbaudīt pierādījumus.

Apsūdzētie apstiprināja, ka tiesas sēdē izskaidrotās pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas viņiem ir pilnībā saprotamas.

Uzklausot apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/, /pers. A/ aizstāvja un prokurora viedokli, kā arī lietas materiālu pārbaudes rezultātā nešauboties par

apsūdzētā /pers. A/ un apsūdzētā /pers. B/ vainu, tiesa atzina, ka /pers. A/ un /pers. B/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgs nodarījums un apsūdzēto vaina viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar

viņu savas vainas atzīšanu un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas

izmeklēšanā.

Ņemot vērā minēto, tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro daļu, nolēma pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā

attiecībā uz apsūdzību un pieteiktajām mantiskā kaitējuma kompensācijām neizdarīt, pārbaudīt pierādījumus tikai daļā par cietušās /pers. D/ pieteikto

morālā kaitējuma kompensāciju.

Motīvu daļa

Tiesa apsūdzētā /pers. A/ un /pers. B/ vainu atzīst par pierādītu un noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas

par pareizu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro un trešo daļu tiesa, nosakot soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, vainīgo personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Krimināllikuma 176.panta otrā daļa paredz sodu – brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas

konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Attiecībā par apsūdzēto /pers. A/ krimināllietā noskaidrots – dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas Republikas nepilsonis, ar vidējo izglītību, neprecējies,

laika posmā no 2012.gada 17.janvāra līdz 2016.gada 23.augustam strādāja SIA “D-pulss”, par elektromontāžnieku un šoferi, no darba vietas

raksturojas pozitīvi, dzīvo /adrese A/, agrāk 6 reizes tiesāts, pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras 2016.gada 2.septembra

prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu – 80 (astoņdesmit) stundas. Neizciestā soda daļa

64 (sešdesmit četras) stundas.

Attiecībā par apsūdzēto /pers. B/ krimināllietā noskaidrots – dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas Republikas nepilsonis, ar 9 klašu izglītību, šķīries,

nestrādā, dzīvo /adrese B/, iepriekš sodīts, sodāmība dzēsta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturtajā daļā noteikto /pers. A/ un /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums ir smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas, ka /pers. A/ un /pers. B/ savu vainu atzina un izdarīto

nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums

izdarīts alkohola ietekmē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta otro daļu, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35.pantā izvirzītā soda mērķa sasniegšana iespējama, notiesājot /pers. A/ ar sodu, kas saistīts ar brīvības

atņemšanu. Tiesa uzskata, ka soda speciālā un ģenerālā prevencija sasniedzama apsūdzēto izolējot no sabiedrības, nolūkā panākt viņa rīcības

pārvērtēšanu, kā arī pārliecības nostiprināšanos citās personās, ka valsts ar pietiekamu bardzību vēršas pret citu personu tiesību aizstāvību. Tiesa uzskata,

ka nav iespējams apsūdzētajam /pers. A/ piemērot alternatīvu sodu – piespiedu darbu, kas konkrētajā gadījumā neveicinās soda ģenerālās prevencijas

uzdevuma izpildi, un nenostiprinās ne tikai apsūdzētajā, bet arī citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas. Turklāt iepriekšējais sods piespiedu darbs, nav sasniedzis soda mērķi, kā tas noteikts Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā.

Vienlaikus norādāms, ka tas, ka apsūdzētais /pers. A/ izmantoja savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par

patstāvīgu viņu atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta nolēmums lietā Nr. SKK- 232/08).

Nosakot soda mēru, tiesa, izvērtējot prokurora viedokli, kā arī ņemot vērā atbildību mīkstinošo un atbildību pastiprinošo apstākli, atzīst, ka /pers.

A/ par noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, sodāms ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 42.pantu, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti jānorāda, kāda manta konfiscējama. Kriminālprocesā nav uzlikts

arests apsūdzētā mantai. Ņemot vērā minēto, papildsods – mantas konfiskācija – apsūdzētajam /pers. A/ nav piemērojams.

Ievērojot to ka /pers. A/ izdarījis smagu noziegumu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, ņemot vērā apsūdzētā personību, tiesa uzskata, ka

sankcijā paredzētais papildsods – probācijas uzraudzība – nosakāms uz 1 (vienu) gadu.

Ņemot vērā to, ka /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu izdarījis pirms Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras prokurora priekšraksta par sodu

krimināllietā Nr.11092115816, galīgais sods /pers. A/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.

Tiesa atzīst, ka galīgais sods /pers. A/ nosakāms, saskaitot ar šo spriedumu noteikto sodu ar sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona

prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā Nr.11092115816.

/pers. A/ galīgais sods nosakāms – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu, piespiedu darbs uz 80 (astoņdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas

un probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no

2016.gada 16.septembra līdz 2017.gada 24.janvārim, kā arī kriminālprocesā Nr. 11092115816 aizturēšanā pavadītais laiks no 2016.gada 1.septembra

līdz 2.septembrim, kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu sods – piespiedu darbs – izpildāms patstāvīgi (neizciestā soda daļa 64 stundas).

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību, kā arī Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi – panākt, lai notiesātais un

citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, izvērtējot apsūdzētā /pers. B/ attieksmi pret izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, kā arī viņa izvēli sadarboties ar procesa virzītāju, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktu, izvēloties vienkāršākā

procesa veidu – veikt tiesas izmeklēšanu bez pierādījumu pārbaudes, tiesa atzīst, ka /pers. B/ sodāms ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) vienu gadu, kas

būs samērīgs ietekmes līdzeklis par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā to lūdza arī prokurors.

Saskaņā ar Krimināllikuma 42.pantu, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti jānorāda, kāda manta konfiscējama. Kriminālprocesā nav uzlikts

arests apsūdzētā mantai. Ņemot vērā minēto, papildsods – mantas konfiskācija – apsūdzētajam /pers. B/ nav piemērojams.

Ņemot vērā, ka tiesa nav ieguvusi /pers. B/ personību negatīvi raksturojošus pierādījumus, tiesa uzskata par iespējamu /pers. B/ piemērot

Krimināllikuma 55.panta nosacījumus nosakot sodu nosacīti uz 1 (vienu) gadu un 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, /pers. B/ reāla brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā soda termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais

laiks no 2016.gada 15.septembra līdz 2016.gada 16.septembrim.

Lietā par cietušajiem atzīti – /pers. D/ un SIA “Baltic Restaurants Latvia”.

/pers. D/ lietā pieteikusi mantiskā kaitējuma kompensāciju 305 EUR apmērā un morālā kaitējuma kompensāciju 5000 EUR apmērā (lietas

1.sējums, 33.-34.lapa).

SIA “Baltic Restaurants Latvia” lietā pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 2655,65 EUR (lietas 1.sējums, 50.lapa).

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Civillikums neierobežo tās darbības vai bezdarbības, kuru rezultātā iestājas personas deliktatbildība. Jebkura darbība, kas nepamatoti aizskar citas

personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, ir delikts.

Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Minētais princips atbilst 1983.gada 24.novembra ,,Eiropas konvencijas par kompensāciju piešķiršanu vardarbīgu noziegumu upuriem” un ,,Eiropas

padomes Direktīvas 2004/80 EK (2004.gada 29.aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem” nosacījumiem.

Apsūdzētais /pers. A/ un /pers. B/ tiesas sēdē atzina pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju apmērus, līdz ar to atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 353.panta pirmās daļas pirmā punkta un Civillikuma 1779.panta nosacījumiem no apsūdzētajiem par labu cietušajām personām solidāri

piedzenamas pieteiktās materiālā kaitējuma kompensācijas. Tiesai nav pamata apšaubīt pieteikto kaitējuma kompensāciju apmērus.

Tiesa atzīst, ka no /pers. A/ un /pers. B/ solidāri piedzenama materiālā kaitējuma kompensāciju 305 EUR /pers. D/ labā.

Tiesa atzīst, ka no /pers. A/ un /pers. B/ solidāri piedzenama materiālā kaitējuma kompensāciju 2655,63 EUR (divi tūkstoši seši simti piecdesmit

pieci euro, 63 centi) apmērā SIA “Baltic Restaurants Latvia” labā.

Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likums paredz cietušā tiesības iesniegt kaitējuma kompensācijas pieteikumu par morālo aizskārumu un tā apmēru

nosaka tiesa, tad tiesa uzskata, ka cietušai /pers. D/ ir tiesības šā kaitējuma atlīdzību prasīt no apsūdzētajiem.

Nosakot kompensācijas apmēru tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 352.pantā noteikto, ka tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot

cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru, noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās

ciešanas, paliekošos sakropļojumus un darbspēju zudumu, morālā aizskāruma publiskumu un dziļumu, psihiskas traumas.

Tiesa ņem vērā juridiskajā literatūrā pausto viedokli, proti, nosakot atlīdzību par morālo kaitējumu saskaņā ar taisnības principu, ir jāizvērtē ne tikai

cietušā intereses, bet arī šo interešu samērīgums, jo taisnīgums tiks sasniegts tikai tad, kad tiks panākts līdzsvars. Tādējādi atlīdzība jeb kompensācija par

nodarīto morālo kaitējumu nevar tikt uzskatīta par sodu vainīgajam, jo saskaņā ar taisnīguma un saprātīguma principiem kompensācija nodrošina

cietušajam apmierinājumu, kas mazina izraisītās sāpes un ciešanas (Matjušina R., Kritēriji morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai. //Jurista Vārds,

Nr.26 (589) 2009.gada 30. jūnijs).

Vērtējot kaitējuma kompensācijas pieteikumu, ņemams vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagums un tā izdarīšanas raksturs.

Tiesa atzīst, ka cietušajai /pers. D/ tika nodarītas garīgās ciešanas, kas saistītas ar negatīvām emocijām un psiholoģisku diskomfortu, tomēr

secināms nav iestājušās paliekošas sekas, kas būtu ietekmējušas cietušās turpmāko dzīvi.

Morālā kaitējuma kompensācijas piedziņa naudas izteiksmē konkrētā gadījumā atzīstama par gandarījumu, kad par pārciesto cietusī var saņemt

atlīdzinājumu, kas viņai kaut nedaudz ļautu aizmirst notikušo un sajust gandarījumu.

Tiesa atzīst, ka morālā kaitējuma kompensācija nosakāma 1000 EUR apmērā, kas būtu uzskatāma par samērīgu ar cietušajai radīto morālo

aizskārumu un ir saprātīga, taisnīga, adekvāta aizskārumam, tā sekām, noziedzīgā nodarījuma smagumam un izdarīšanas apstākļiem.

Lemjot par galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, atbilstoši Kriminālprocesa 240.panta pirmajai daļai, tiesa atzīst, ka lietiskie pierādījumi, kas

glabājas pie krimināllietas– 1 gb. daktiloplēvi, kas ievietota aploksnē ar Nr.L140698786 un 2 gb. daktiloplēves, kas ievietotas aploksnē ar

Nr.L140698785 – iznīcināmi, bet 3 gb. CD diski – atstājami glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/ piedalījās aizstāve – zvērināta advokāte D. Vasioleka, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 84.pantu par sniegto juridisko palīdzību izmaksājama atlīdzība 145 EUR apmērā no valsts līdzekļiem. Kriminālprocesā tiesā piedalījās apsūdzētā

/pers. A/ aizstāvis – zvērināts advokāts A. Strazdiņš, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu par sniegto juridisko palīdzību izmaksājama

atlīdzība 90 EUR apmērā no valsts līdzekļiem.

Saskaņā Kriminālprocesa likuma 368.pantu, procesuālos izdevumus piedzen no notiesātā, nosakot trīsdesmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei.

Ņemot vērā to, ka /pers. A/ piemērots r brīvības atņemšanu saistīts sods, drošības līdzekli – apcietinājums– atstājams negrozīts.

/pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514.pantu, 524.pantu, 528.pantu, 531.pantu,

nosprieda:

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā

un noteikt viņam sodu – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu piekto daļu /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar šo spriedumu noteikto sodu saskaitīt ar sodu, kas

noteikts ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras prokurora 2016.gada 29.septembra priekšrakstu par sodu krimināllietā Nr.11092115816.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, galīgo sodu – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu, piespiedu darbs uz 80 (astoņdesmit)

stundām, bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu sods – piespiedu darbs – izpildāms patstāvīgi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/, personas kods /personas kods/, soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā un

apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 16.septembra līdz 2017.gada 24.janvārim, kā arī kriminālprocesā Nr. 11092115816 aizturēšanā pavadīto

laiku no 2016.gada 1.septembra līdz 2.septembrim, kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums– atstāt negrozītu.

Atzīt /pers.B/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā

un noteikt viņam sodu – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu /pers. B/, personas kods /personas kods/, noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1

(gadu) un 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, /pers. B/, personas kods /personas kods/, reāla brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā soda termiņā

ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2016.gada 15.septembra līdz 2016.gada 16.septembrim.

/pers. B/, personas kods /personas kods/, piemēroto drošības līdzekli– nodošana policijas uzraudzībā – atstāt negrozītu.

Apmierināt cietušās /pers. D/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju.

Daļēji apmierināt cietušās /pers. D/ pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ /pers. D/ labā materiālā kaitējuma kompensāciju 305 EUR (trīs simti pieci euro) apmērā un morālā

kaitējuma kompensāciju EUR 1000 (viens tūkstotis euro) apmērā.

Apmierināt cietušā SIA “Baltic Restaurants Latvia” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ SIA “Baltic Restaurants Latvia” labā materiālā kaitējuma kompensāciju 2655,63 EUR (divi tūkstoši seši

simti piecdesmit pieci euro, 63 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumu par valsts nodrošinātā aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā 235 EUR (divi simti

trīsdesmit pieci euro) apmērā, nosakot, ka tie jāsamaksā 30 dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot samaksu apliecinošu

dokumentu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā minētajā termiņā.

Procesuālie izdevumi ieskaitāmi valsts budžetā: kontā Nr. LV68TREL1060001239300, saņēmējs NMR 90000050138, PVN

reģ. Nr. LV90000050138, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: spriedums krimināllietā Nr. 11094074816,

lietvedības Nr.K30- 0969-17/4.

Lietiskos pierādījumus, kas glabājas pie krimināllietas– 1 gb. daktiloplēvi, kas ievietota aploksnē ar Nr.L140698786 un 2 gb. daktiloplēves, kas

ievietotas aploksnē ar Nr.L140698785 – iznīcināt.

3 gb.CD diskus – atstāt glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai

protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2017.gada 6.februārī.

Tiesnese Z. Studente