Court dismissed request for favorable administrative act regarding local water and sewage systems in Latvia.

Lietas Nr. A420352913

Lietas arhīva Nr. A42-00898-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 16.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis O. Priedītis,

piedaloties pieteicēju SIA „RPK Grupa” un SIA „Project Consulting” pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas Ķekavas novada pašvaldības pusē pieaicinātās

iestādes – Ķekavas novada domes, pārstāvim /pers.M/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „RPK Grupa” un SIA „Project Consulting” pieteikuma par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu grozīts Ķekavas novada domes apstiprinātā darba uzdevuma Nr.D-2010-2 detālplānojuma izstrādei

nekustamajā īpašumā /Nosaukums C/, kadastra Nr./numurs A/, Krogsilā, Ķekavas novadā 6.4.punkts, paredzot lokālas un atsevišķas kanalizācijas

sistēmas un lokālas un atsevišķas ūdensapgādes sistēmas izveidi katrā jaunizveidojamā nekustamajā īpašumā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Ķekavas novada domes 2010.gada 11.marta lēmumu, izskatot SIA „RPK Grupa” iesniegumu, nolemts uzsākt detālplānojuma izstrādi

nekustamajā īpašumā /Nosaukums C/, kadastra Nr./numurs A/, Krogsilā, Ķekavas novadā (turpmāk – Zemesgabals) atbilstoši darba uzdevumam Nr.D-

2010-2 (turpmāk – Darba uzdevums).

Sākotnēji Darba uzdevuma 6.7.punktā detālplānojuma izstrādātājam uzdots paredzēt obligātu centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas

izveidošanu un pieslēgumus pašvaldības centralizētajiem kanalizācijas tīkliem.

[2] 2012.gada 15.oktobrī SIA „Project Consulting” ar iesniegumu ir lūgusi Ķekavas novada domei grozīt Darba uzdevuma 6.7. punkts, nosakot un

paredzot lokālu un atsevišķu kanalizācijas sistēmu katrā jaunizveidojamā nekustamajā īpašumā un lokālu ūdensapgādes sistēmu plānojamās teritorijas

robežās.

Ar Ķekavas novada domes 2012.gada 8.novembra lēmumu Nr.23 Darba uzdevums ir atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk norādīto.

[2.1] Saskaņā ar Ķekavas novada Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma 2009.-2021.gadam Apbūves noteikumu 48.1.apakšpunktu, ciemos

jaunveidojamām apbūves teritorijām, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, ir obligāti jāparedz centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošana vai

pieslēgšanās esošajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Savukārt Apbūves noteikumu 47.1.apakšpunkts noteic, ka ciemos jaunveidojamām apbūves

teritorijām, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, ir obligāti jāparedz centralizētas ūdensapgādes sistēmas ierīkošana vai pieslēgšanās esošajiem

centralizētajiem kanalizācijas tīkliem.

[2.2] Ķekavas novada domes saistošo noteikumu Nr.28/2010 „Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu organizēšanas noteikumi”

3.1.1.apakšpunkts noteic, ka pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošam saimnieciskās kanalizācijas tīklam obligāti jāpievienojas, izstrādājot

detālplānojumu novada teritorijā uz ziemeļiem no valsts autoceļa A5.

Turklāt detālplānojuma teritorija iekļauta ūdenssaimniecības projektā, kurš projekta apstiprināšanas brīdī jau bija sākts realizēt, paredzot

kanalizācijas izbūvi /adrese/. Projekta realizācijas kārtībā iekļauts punkts, ka ēkas nevar nodot ekspluatācijā, ja nav pieslēguma pie centrālā ūdensvada

/adrese/.

[3] 2013.gada 12.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „RPK Grupa” un SIA „Project Consulting” (turpmāk – pieteicēji) pieteikums,

kurā lūgts uzdot Ķekavas novada domei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu grozīts Darba uzdevuma 6.7. punkts, nosakot un paredzot

lokālu un atsevišķu kanalizācijas sistēmu katrā jaunizveidojamā nekustamajā īpašumā un lokālu ūdensapgādes sistēmu plānojamās teritorijas robežās.

Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Nekustamais īpašums /Nosaukums C/ sastāv no viena zemes gabala ar kopējo platību 7,24 ha. Kopš 2011.gada 16.februāra tā īpašnieks ir

pieteicēja SIA „Project Consulting”. Pirms tam īpašums /Nosaukums C/ piederēja pieteicējai SIA „RPK Grupa”.

Atbilstoši īpašuma /Nosaukums C/ detālplānojuma 1.redakcijai to ir plānots attīstīt kā dzīvojamo savrupmāju teritoriju, veidojot tajā 26 patstāvīgus

nekustamos īpašumus un dzīvojamo ielu. Pieteicēju iecerē nav pašiem patstāvīgi veikt izveidoto īpašumu apbūvi.

[3.2] Veidojot īpašuma /Nosaukums C/ detālplānojumu atbilstoši Darba uzdevuma prasībām, konstatēts, ka Darba uzdevuma 6.7.punktu nav

iespējams ievērot.

Saskaņā ar 2010.gada 21.maija. SIA „Ķekavas nami” sniegtajiem nosacījumiem Nr.02-13/192 un 2011.gada 3.maija nosacījumiem Nr.02-

13/131, ciemata /Nosaukums C/ kanalizācijas sistēmas pieslēgums, veidojams projektējamā kanalizācijas vada „Ķekava-Rīga” Svīkuļu sūkņu stacijas

rajonā, taču šāds pašvaldības centralizēts kanalizācijas vads dabā šobrīd nav izbūvēts, nepastāv un nav zināms, nākotnē pašvaldība šo projektu uzsāks un

tiks pabeigta tā realizācija.

Savukārt Ķekavas novada domes Telpiskās plānošanas daļa sniegusi atzinumu par nepieciešamību saņemt piegulošo īpašumu īpašnieku piekrišanas

inženierkomunikāciju tīklu izvietošanai viņiem piederošajos īpašumos. Tomēr, apzinot attiecīgos nekustamo īpašumu īpašniekus ir konstatēts, ka

piekrišana no šiem īpašniekiem nav saņemama.

[3.3] Ķekavas novada dome noteikusi nepieciešamību centralizētos ūdensvada un kanalizācijas tīklus pieslēgt centralizētajiem pašvaldības tīkliem

un pieslēgums veidojams otrā pusē autoceļam A7. Ievērojot šos nosacījumus, būtu jāveido vismaz 1,4 km gari šo komunikāciju tīkli caur piebraucamo

ceļa servitūtu un tieši zem autoceļa. Šāda tīklu izveide prasa būtiskus finanšu ieguldījumus, proti, detālplānojuma realizētājam nāktos izveidot šādus vadus

vismaz 1,4 km garumā (no tālākā ciemata /Nosaukums C/ punkta līdz A7 šosejai un zem tās) un izmaksas būtu vismaz Ls 160 000 apmērā. Situācijā,

kad pastāv lokāli šo sistēmu risinājumi, centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izveide ir ekonomiski nesamērīga.

[4] Rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu Ķekavas novada dome to neatzīst un lūdz noraidīt.

[4.1] Paskaidrojumā norādīts, ka atsevišķu un lokālu kanalizācijas sistēmu izveidošana katrā jaunizveidojamā nekustamajā īpašumā izveidošana nav

pieļaujam, jo šāds risinājums būtu pretrunā ārējiem normatīvajiem aktiem.

Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi Nr.214 „Latvijas būvnormatīvs LBN 223-99 „Kanalizācijas ārējie tīkli un būves”” 2.punkts

noteic, ka projektējot kanalizācijas ārējos tīklus un būves, ievēro attiecīgos ārējos normatīvos aktus. Konkrētajā gadījumā ir jāvadās no Ķekavas novada

domes 2010.gada 10.jūnija saistošajos noteikumos Nr.28/2010 „Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu organizēšanas noteikumi” un 2009.gada

6.maija saistošajos noteikumos Nr.SN-TPD-34/2009 „Ķekavas pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam” noteiktajām prasībām.

[4.2] Darba uzdevumā norādītās prasības tika izvirzītas, ņemot vērā nekustamā īpašuma /Nosaukums C/ izvietojumu (uz ziemeļiem no valsts

autoceļa A5), kā arī pamatojoties uz Ķekavas novada domes 2010.gada 10.jūnija saistošo noteikumu Nr.28/2010 „Ūdensapgādes un kanalizācijas

pakalpojumu organizēšanas noteikumi” 3.1.apakšpunktu, kurā noteikts, ka pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošam saimnieciskās kanalizācijas tīklam

obligāti jāpievienojas, izstrādājot detālplānojumu novada teritorijā uz ziemeļiem no valsts autoceļa A5.

Turklāt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 47.1.apakšpunkts noteic, ka ciemos jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kurās apbūve ir

primārā zemes izmantošana, ir obligāti jāparedz centralizētas ūdensapgādes sistēmas ierīkošana vai pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes

tīkliem. Savukārt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 48.1.apakšpunkts noteic, ka ciemos jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kurās

apbūve ir primārā zemes izmantošana, ir obligāti jāparedz centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošana vai pieslēgšanās esošajiem centralizētās

kanalizācijas tīkliem.

[4.3] Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 47.2. un 48.2.apakšpunkts paredz iespēju atsevišķos gadījumos nepiemērot 47.1. un

48.1.apakšpunkta prasības, izvērtējot ekonomisko pamatojumu, vēsturisko situāciju un vides apstākļus konkrētai teritorijai. Tomēr pašvaldības ieskatā

izskatāmajā lietā šie nosacījumi nav piemērojami.

Lai gan blakus esošajā zemesgabalā /Nosaukums E/ ir izbūvēts dziļurbums un ūdenssūkņu stacija, šajā gadījumā jāņem vērā tas, ka šādu risinājumu

pieļāva ar 2004.gada 17.decembra saistošajiem noteikumiem (sēdes protokols Nr.16) apstiprinātais detālplānojums nekustamajam īpašumam

/Nosaukums E/, kadastra numurs /numurs B/, jo tobrīd ārējos normatīvajos aktos nebija noteikta obligāta prasība pieslēgties centralizētiem ūdens un

kanalizācijas tīkliem.

2008.gadā Ķekavas novada pašvaldība ir izbūvējusi un nodevusi ekspluatācijā kanalizācijas spiedvadu no Odukalna caur Ķekavas administratīvo

teritoriju ar pieslēgumu Rīgas pilsētas tīkliem. Pašlaik tiek attīstīti ūdens saimniecības un kanalizācijas projekti arī Pļavniekkalna ciema teritorijā. Līdz ar to

nekustamā īpašuma /Nosaukums C/ detālplānojuma apstiprināšanas brīdī ir mainījušies ne tikai tiesiskie, bet arī faktiskie apstākļi.

Pēc spiedvada izbūves attālums no paredzētās pieslēguma vietas līdz Zemesgabala robežai ir 350 m. Pašvaldība norāda, ka viena metra izbūves

ūdens un kanalizācijas tīkliem izmaksas ir aptuveni 100 lati. Tas nozīmē, ka kopējas izmaksas varētu būt 35 000 latu apmērā, kas sadalāmas

proporcionāli uz katru apbūves parceli. Pašvaldības ieskatā šīs izmaksas ir mazākas par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošu lokālo tīklu

izbūves un ekspluatācijas izmaksām.

Sakarā ar spiedvada izbūvi atbildētāja veica notekūdeņu izpēti Daugavas upes baseinā un to ietekmi uz ūdens kvalitāti Daugavā. Projekta tehniski

ekonomiskajā pamatojumā kā galvenais arguments spiedvada izbūvei norādīta vides stāvokļa uzlabošanas nepieciešamība saistībā ar notekūdeņu

novadīšanu gruntsūdeņos, kur noteicošais piesārņojuma avots ir savrupmāju apbūve.

Iepriekšminētie apstākļi saistībā ar detālplānojuma /Nosaukums C/ izstrādi tika izvērtēti Ķekavas novada pašvaldības Attīstības komitejas

2010.gada 3.februāra un 2010.gada 3.marta sēdēs, kurās ir piedalījies pieteicēju pārstāvis. Līdz ar to, par nepamatotiem atzīstami pieteicēju apgalvojumi

par to, ka atbildētāja nav izdarījusi lietderības apsvērumus, apstiprinot detālplānojuma Darba uzdevumu, kā arī nav nodrošinājusi izvirzīto prasību

priekšnoteikumu izpildi, tādējādi prettiesiski ierobežojot tiesības uz īpašumu.

[4.4] Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi Nr.214 „Latvijas būvnormatīvs LBN 223-99 „Kanalizācijas ārējie tīkli un būves””

15.punkts noteic, ka decentralizētas kanalizācijas shēmas, pamatojot ar ekonomiskiem aprēķiniem un ņemot vērā vides aizsardzības institūciju prasības,

drīkst projektēt, ja nepieciešams kanalizēt ēku grupu vai atsevišķas ēkas. Ņemot vērā to, ka konkrētajā gadījumā detālplānojums Zemesgabalā paredz

26 savrupmāju apbūves parceļu izveidošanu, kā arī jau apstiprinātos detālplānojumus šajā teritorijā, nav pieļaujama atsevišķas decentralizētas

kanalizācijas shēmas izmantošana, jo tā būtiski ietekmētu vides stāvokli šajā teritorijā.

[5] Tiesas sēdē pieteicēju pilnvarotā pārstāve pieteikumu uzturēja daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu grozīts Darba

uzdevums, paredzot lokālu un atsevišķu kanalizācijas sistēmas izveidi katrā jaunizveidojamā nekustamajā īpašumā detālplānojuma izstrādei Zemesgabalā,

jo Darba uzdevums šobrīd vairs neparedz prasību centralizētas ūdens apgādes sistēmas izveidošanai.

[5.1] Norādīja, ka detālplānojums paredz šo teritoriju sadalīt 26 patstāvīgos nekustamajos īpašumos. Neviena no pieteicēju iecerēm šobrīd nav

pašiem veikt šī ciemata apbūvi un viņu izveidot kā dzīvojamo ciematu un tādā veidā atsavināt šos nekustamos īpašumus. Pēc nekustamo īpašumu

sadalīšanas nevar paredzēt, cik ilgā laika posmā šī teritorija tiks apbūvēta, jo atkarīgs no tā cik liela būs pircēju interese, un cik ātri kurš izvēlēsies būvēt,

nebūvēt šo māju lietot šo teritoriju. Līdz ar to, ja centralizētā kanalizācijas sistēma tiktu izveidota nav saprotams kā tā funkcionētu. Centralizētajiem

tīkliem, to jaudām ir jābūt tik lielām, lai tie spētu darboties normāli un atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām. Ja šai teritorijā ir viens vai pāris apbūves gabali

apbūvēti īpašumi, turklāt viņi atrodas pietiekami lielā attālumā viens no otra, tad īsti nav saprotams kā šīs sistēma funkcionēs un cik tas izmaksās.

Prognozētās izmaksas centralizētas kanalizācijas sistēmas izveidei kopā ar pievienotās vērtības nodokli ir 277 000 euro. Pieteicēju ieskatā

izmaksas ir pietiekami apjomīgas, lai būtu pamats vērtēt prasības pēc vienotas kanalizācijas sistēmas samērīgumu un lietderību.

[5.2] Pieteicēji ir ieguvuši atzinumu par to, ka Zemesgabalā un arī piegulošajā teritorijā ciematā /Nosaukums E/, kur jau ir 35 apbūvēti gabali,

gruntsūdeņu kvalitāte nav pasliktinājusies, funkcionējot lokālās kanalizācijas sistēmām. Ņemot vērā mūsdienu prasības šīs kanalizācijas sistēmas izbūvē,

arguments par iespējamu gruntsūdeņu piesārņojumu nenozīmē, ka obligāti jāveido centralizētā sistēma.

[5.3] Servitūtu līgumi, kas nodrošina piebraucamo servitūta ceļu Zemesgabalam, nedod tiesības izbūvēt kanalizācijas tīklus un ūdensvadu. Tas ir

šķērslis, lai izveidotu kanalizācijas tīklu, jo pieslēgums pie spiedvada jāveido pa šo ceļu.

[6] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, atsaucoties uz rakstveida paskaidrojumā tiesai norādītajiem argumentiem.

Paskaidroja, ka vides pētījums, kas tika veikts sakarā ar pašvaldības kanalizācijas spiedvada izbūvi. Šis pētījums parāda, ka blīvi apdzīvotās

teritorijās, kurās nav bijusi centralizētā kanalizēšanas sistēma, šis piesārņojums ir pietiekoši nopietns. Pieteicējas pasūtītais atzinums ir vairāk hipotētisks

pieņēmums par to, kas varētu būt nākotnē un esošās situācijas konstatāciju. Nav strīda par to, ka šobrīd šī teritorija vēl nav piesārņota.

Pašvaldības ieskatā iespējamie ekonomiski finansiālie izdevumi, kas varētu rasties, neatsver to potenciālo kaitējumu videi, kas varētu rasties

turpmāk šajās teritorijās. Jāņem vērā pietiekoši augstais gruntsūdens līmenis, uz ko norāda arī eksperts pieteicēju iesniegtajos slēdzienos, kas vēl vairāk

samazina iespēju izveidot lokālas kanalizācijas sistēmas šajā vietā.

Motīvu daļa

[7] SIA „RPK Grupa” un SIA „Project Consulting” vērsās tiesā ar pieteikumu kā līdzpieteicēji. Ievērojot to, ka pašreiz Zemesgabala vienīgais

īpašnieks ir SIA „Project Consulting”, un to, ka detālplānojuma izstrāde ir saistīta tieši un tikai ar šo Zemesgabalu, tad nāktos secināt, ka SIA „RPK

Grupa” nepiemīt subjektīvās tiesības vērsties tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Tomēr lietā nepieciešams ņemt vērā, ka

sākotnējais detālplānojuma izstrādes iniciators bija tieši SIA „RPK Grupa” un starp Domi un SIA „RPK Grupa” 2010.gada 29.martā ir noslēgts

administratīvais līgums Nr.DP/50/2010 par detālplānojuma izstrādi. Līdz ar to, tiesas ieskatā, gan Zemesgabala īpašnieks, gan administratīvā līguma par

detālplānojuma izstrādi puse var vērsties iestādē un tiesā ar prasījumu par, viņu ieskatā, nepamatotas prasības iekļaušanu Darba uzdevumā un labvēlīga

administratīvā akta izdošanu.

Vienlaikus tiesa arī nevērtēs to, vai pieteicēji Domē ar prasījumu par Darba uzdevuma nosacījumu grozījumiem ir vērsušies noteiktā procesuālā

termiņā, jo Dome šo pieteicēju iesniegumu ir izskatījusi un atbildi sniegusi pēc būtības, nevis atsaucoties uz procesuālo priekšnoteikumu ievērošanu vai

neievērošanu.

[8] Izskatāmajā lietā pieteicēji pieteikumā lūdza uzdot Domei grozīt Darba uzdevuma 6.7.punktu, kurā noteikta prasība detālplānojumā paredzēt

obligātu centralizētās kanalizācijas sistēmas izveidi un pieslēgumu pašvaldības centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, tā vietā paredzot lokālu un atsevišķu

kanalizācijas sistēmu katrā jaunizveidojamā nekustamajā īpašumā. Tiesvedības procesa laikā Dome ar 2013.gada 11.jūlija lēmumu (protokols Nr.17,

1.§4.) nolēma izteikt Darba uzdevumu jaunā redakcija, kur prasība par centralizētajām kanalizācijas sistēmām ir noteikta 6.4.punktā. Līdz ar to tiesai

jāvērtē, vai šī prasība Darba uzdevumā ir izvirzīta pamatoti, un vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējas piedāvātā risinājuma – lokālas kanalizācijas sistēmas

katrā jaunizveidotajā zemes vienībā, pieļaujamībai.

[9] Vērtējot, vai Dome pamatoti ir izvirzījusi prasību par centralizētās kanalizācijas sistēmas izveidi un pieslēgumu pašvaldības centralizētajiem

kanalizācijas tīkliem, tiesa norāda sekojošo.

[9.1] Izskatāmajā lietā ņemams vērā, ka detālplānojuma izstrāde ir uzsākta pirms 2011.gada 1.decembra, kad stājās spēkā Teritorijas attīstības

plānošanas likums (turpmāk – Plānošanas likums). Plānošanas likuma Pārejas noteikumu 9. punktā noteikts, ka detālplānojumi, kuru izstrāde uzsākta

pirms šā likuma spēkā stāšanās, pabeidzami atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā detālplānojumu izstrādes uzsākšanas dienā, bet ne

vēlāk kā līdz 2012. gada 31. decembrim. Ņemot vērā, ka Zemesgabala detālplānojuma izstrāde šajā termiņā nav pabeigta, un to, ka pieteicēji tiesā

vērsās tikai 2013.gada 12.aprīlī, izstrāde jāturpina atbilstoši šobrīd spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu ir izstrādāti Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra

noteikumi Nr. 711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” (turpmāk – Noteikumi Nr. 711). Minētie noteikumi noteic,

ka detālplānojuma izstrādes darba uzdevums satur prasības detālplānojuma izstrādei. Noteikumu Nr.711 35.2.punktā noteikts, ka lauku teritorijā

(teritorijā ārpus pilsētām un ciemiem) detālplānojumu izstrādā, ja plānotā zemes vienību sadalīšana vai apbūve rada nepieciešamību pēc kompleksiem

transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem.

Izskatāmajā lietā nav strīda, ka detālplānojums paredz Zemesgabalu sadalīt 26 patstāvīgos nekustamajos īpašumos, veidojot attiecīgus

piebraucamos ceļus un pievelkot inženierkomunikācijas. Līdz ar to secināms, ka nākotnē paredzētā būvniecība rada nepieciešamību pēc kompleksiem

risinājumiem un ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

[9.2] Ķekavas novada domes 2009.gada 25.augusta saistošo noteikumu Nr.SN-TPD-34/2009 „Ķekavas pagasta teritorijas plānojums 2009.-

2021.gadam” (turpmāk – Teritorijas plānojums) 48.1.punktā noteikts, ka ciemos jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kurās apbūve ir primārā zemes

izmantošana, ir obligāti jāparedz centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošana vai pieslēgšanās esošajiem centralizētās kanalizācijas tīkliem.

Zemesgabals atrodas Krogsila ciema teritorijā un tā plānotā (atļautā) izmantošana, atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā noteiktajam, ir

savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorija. Teritorijas plānojuma 84.1.punktā noteikts, ka savrupmāju dzīvojamā teritorija (DzS) nozīmē zemesgabalu,

kur primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju un dvīņu māju apbūve. No norādītā secināms, ka apbūve ir primārais Zemesgabala izmantošanas

veids, līdz ar to šādā jaunveidojamā apbūves teritorijā būtu jāparedz centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošana vai pieslēgšanās esošajiem

centralizētās kanalizācijas tīkliem.

[9.3] Vienlaikus bez ievērības nav atstājams tas, ka Teritorijas plānojuma 48.2.punktā pēc būtības ir paredzēts izņēmums jeb atkāpe, nosakot, ka

atsevišķos gadījumos Ķekavas pagasta pašvaldība, izvērtējot ekonomisko pamatojumu, vēsturisko situāciju un vides apstākļus konkrētai teritorijai, var

pieņemt lēmumu nepiemērot 48.1.punkta prasības.

Tiesas ieskatā citētās normas ir vērtējamas kā daļēji savstarpēji pretrunīgas un tādas, kas rada tiesiskās nenoteiktības situāciju. Proti, Ķekavas

novada dome no vienas puses ir noteikusi skaidri izprotamu regulējumu, paredzot identificējamas zemes platības, kuru apbūves attīstības risinājumu

gadījumā būtu jāveic būtiskas investīcijas inženierkomunikāciju (centralizētā kanalizācijas sistēma) izveidē. No otras puses Dome ir paturējusi sev tiesības

šo regulējumu nepiemērot, atrunā ietverot vairākus nepiepildītus tiesību jēdzienus – vēsturiskā situācija, ekonomiskais pamatojums, vides apstākļi, kuru

skaidrojums Teritorijas plānojumā nav sniegts. Šādas ar nepiepildītiem jēdzieniem pamatotas atrunas rada bažas par to, vai visās situācijās pret visām

personām būs vienlīdzīga attieksme un vienveidīga normas piemērošana.

[9.4] Arī izskatāmajā gadījuma būtu iespējams konstatēt, ka pastāv šāds izņēmuma gadījums, uz ko pieteicēji arī atsaucas. Proti, centralizētās

kanalizācijas sistēmas izbūve ir saistīta ar salīdzinoši lieliem finanšu ieguldījumiem – nepieciešams izbūvēt gan kanalizācijas sistēmas cauruļvadus, gan

pārsūknēšanas akas, kas, atbilstoši pieteicēju piesaistīta nozarē strādājoša uzņēmuma detalizētiem aprēķiniem, veido 277167 euro lielu ieguldījumu

(ekonomiskais pamatojums), blakus esošajā teritorijā – ciematā /Nosaukums E/, ar praktiski identisku apbūves veidu un blīvumu iepriekš ir atļauta un

pašreiz darbojas lokālā savrupmāju kanalizācijas sistēma (vēsturiskā situācija). Savukārt pieteicēju pasūtītā pētījumā par vides stāvokli – „Pārskats par

lokālo notekūdens attīrīšanas iekārtu ietekmi uz gruntsūdens kvalitāti”, tā autors – SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, pēc pārbaužu un analīžu veikšanas

izdarījis secinājumu, ka nav konstatējama būtiska notekūdeņu ietekme uz gruntsūdens kvalitāti (vides apstākļi). Lai arī uz Lēmuma izdošanas brīdi

pieteicēji Domē šādus aprēķinus un pētījumus iesnieguši nebija un tieši šos materiālus Dome izvērtēt nevarēja, tomēr iesniegumā par Darba uzdevuma

nosacījumu maiņu pieteicēji ir norādījuši uz ekonomiskajiem un vēsturiskajiem aspektiem, bet Dome savā Lēmumā nav devusi pamatojumu tam, kādēļ uz

izskatāmo gadījumu nevar attiecināt Teritorijas plānojuma 48.2.punkta regulējumu, vai skaidrojumu, kādos gadījumos tad šī norma būtu piemērojama.

[9.5] Tomēr, tiesas ieskatā, būtiski ir tas, ka detālplānojumu izstrāde ir jāturpina atbilstoši šobrīd spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Šobrīd

spēkā ir Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kuru

156.punktā noteikts, ka veidojot jaunas vai paplašinot esošas savrupmāju apbūves teritorijas, kurās dzīvojamo māju skaits pārsniegs 20, paredz

centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas ierīkošanu.

Ievērojot to, ka Zemesgabalu detālplānojuma ietvaros paredzēts sadalīt 26 pastāvīgos nekustamajos īpašumos, to, ka tā ir savrupmāju apbūves

teritorija, tad prasība par centralizēto notekūdeņu jeb kanalizācijas sistēmas izbūvi Darba uzdevumā nevar tikt mainīta. Līdz ar to nav izšķirošas nozīmes

tam, kā būtu interpretējama un piemērojama Teritorijas plānojuma 48.2.punkta norma, jo augstāka juridiskā spēka normā – Ministru kabineta

noteikumos, jaunu savrupmāju izbūves teritorijām ir izvirzīta šāda prasība. Līdz ar to pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu

grozīti Darba uzdevumu nosacījumi, ir noraidāms kā nepamatots.

[10] Papildus tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka nav pamatotas pieteicēju iebildes par to, ka pašvaldības centralizēts kanalizācijas vads

dabā šobrīd nav izbūvēts, un to, ka nav iespējams saņemt ar sistēmu šķērsojamo zemesgabalu īpašnieku piekrišanu šādu būvniecības darbu veikšanai.

Pirmkārt, 2008.gadā Ķekavas novada pašvaldība ir izbūvējusi un nodevusi ekspluatācijā kanalizācijas spiedvadu no Odukalna caur Ķekavas

administratīvo teritoriju ar pieslēgumu Rīgas pilsētas tīkliem. To apstiprina 2008.gada 23.septembra akts (kods 08 00170 8070) par kanalizācijas tīklu

paplašināšanas un rekonstrukcijas darbu pieņemšanu ekspluatācijā.

Otrkārt, pieteicēji atsaucās uz neiespējamību saņemt šķērsojamo zemesgabalu īpašnieku piekrišanu, bet nav tiesā iesnieguši nevienu pierādījumu

tam, ka vispār būtu vērsušies ar šādu piedāvājumu pie šīm personām. Pieteicēji arī nav snieguši nekāda veida informāciju un pierādījumus par to, ka,

izsmeļot ārpustiesas noregulējuma iespējas, būtu ar šādu prasības pieteikumu vērsušies vispārējās jurisdikcijas tiesā. Līdz ar to pieteicēju iebilde ir

atzīstama par nepamatotu.

[11] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments vairākkārt savos nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru

argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta 2004. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-216/2004 8. punktu; 2005. gada 22. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-

378/2005 12. punktu).

Tiesas ir izvērtējusi visus pierādījumus lietā, spriedumā iekļaujot, tās ieskatā, lietas izspriešanā būtiskākos argumentus. Vērtējuma rezultātā tiesa

nonāk pie secinājuma, ka pieteicēju pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu grozīti Darba uzdevuma nosacījumi attiecībā uz

centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi un pieslēgšanu centralizētajiem pašvaldības kanalizācijas tīkliem, ir nepamatots un noraidāms.

[12] Sākotnēji pieteicēji pieteikumā lūdza izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu grozīts Darba uzdevuma 6.7.punktu arī attiecībā uz tajā

noteikto pienākumu paredzēt obligātu centralizētas ūdensapgādes sistēmas izveidi. Kā jau tiesa norādīja sprieduma 8.punktā, tad tiesvedības procesa

laikā Dome ar 2013.gada 11.jūlija lēmumu (protokols Nr.17, 1.§4.) nolēma izteikt Darba uzdevumu jaunā redakcija. Jaunajā Darba uzdevuma redakcijā

vairs nav izvirzīta prasība par obligātu centralizētas ūdensapgādes sistēmas izveidi, ko tiesas sēdē atzina arī Domes pārstāvis.

No norādītā secināms, ka Dome pēc būtības ir šajā daļā izdevusi pieteicēju prasīto labvēlīgo administratīvo aktu jeb atcēlusi iepriekš nelabvēlīgo

administratīvo aktu daļā. Līdz ar to, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu, kurā noteikts, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja

tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, izbeidzies iestādei atceļot pārsūdzēto administratīvo aktu, šajā daļā tiesvedība lietā

izbeidzama.

Ievērojot norādīto un Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajā daļā noteikto - ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts vai tiesvedība

lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu, no Domes

par labu SIA „Project Consulting” piespriežama tās samaksātā valsts nodeva Ls 20 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251. pantu, 282.panta 7.punktu, 289. – 291. pantu,

nosprieda:

noraidīt SIA „RPK Grupa” un SIA „Project Consulting” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu grozīts Ķekavas

novada domes apstiprinātā darba uzdevuma Nr.D-2010-2 detālplānojuma izstrādei nekustamajā īpašumā /Nosaukums C/, kadastra Nr./numurs A/,

Krogsilā, Ķekavas novadā 6.4.punkts, paredzot lokālu un atsevišķu kanalizācijas sistēmas izveidi katrā jaunizveidojamā nekustamajā īpašumā.

Izbeigt tiesvedību daļā par SIA „RPK Grupa” un SIA „Project Consulting” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu

grozīts Ķekavas novada domes apstiprinātā darba uzdevuma Nr.D-2010-2 detālplānojuma izstrādei nekustamajā īpašumā /Nosaukums C/, kadastra

Nr./numurs A/, Krogsilā, Ķekavas novadā 6.7.punkts, paredzot lokālas un atsevišķas ūdensapgādes sistēmas izveidi katrā jaunizveidojamā nekustamajā

īpašumā.

Piespriest no Ķekavas novada domes par labu SIA „Project Consulting” tās samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O. Priedītis