Court allows landlord's simplified procedure claim for unpaid rent and utilities against tenant. Tenant failed to submit written explanations, so court ruled in favor of the plaintiff. The decision orders payment of rent, utilities, interest, and court costs.

Lieta Nr.C29 4432 21

Lietas arhīva Nr.C-3164-22/82

ECLI:LV:RPT:2022:1006.C29443221.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2022. gada 6. oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa, tiesnese Sanita Rūtenberga

rakstveida procesā izskatīja civillietu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā (pirms reorganizācijas – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa) celta prasītāja valsts akciju sabiedrības “Valsts

nekustamie īpašumi” vienkāršotās procedūras prasība pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā (ar tā 20.09.2022. precizējumiem) norādīts, ka parāda piedziņa izriet no 2016. gada 21. jūlija starp pusēm noslēgtā

nekustamā īpašuma /adrese/ telpu nomas līguma un 2018. gada 20. decembra telpu nodošanas un pieņemšanas akta saistību neizpildes par nekustamā

īpašuma /adrese/, telpu grupas /numurs/, piektā stāva telpa /numurs/, ar kopējo platību 11,60 m2 kadastra apzīmējums /numurs/ telpu lietošanu periodā

no 2018. gada 1. augusta līdz 2018. gada 20. decembrim.

[1.2] Prasībā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1652., 1753., 1756., 1757., 1759., 1761., 1765., 1811., 1828., 1832., 1835. un

2141. pantu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu 456,64 EUR, kas sastāv no nesamaksātās maksas par telpu faktisko

lietošanu 342,30 EUR par periodu no 01.08.2018. līdz 20.12.2018. un nesamaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem 114,34 EUR par periodu no

01.06.2018. līdz 20.12.2018., kā arī piedzīt likumiskos procentus 68,18 EUR par periodu no 29.08.2018. līdz 21.05.2021., visus tiesāšanās izdevumus

un noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no piespriestās, bet nenomaksātās pamatparāda

summas.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas arī reģistrēta kā deklarētā dzīvesvietas

adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un

ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām. Atbildētāja paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

[3] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem Civilprocesa likuma

noteiktā kārtībā ir savlaicīgi paziņots, nosūtot paziņojumu prasītājam uz elektroniskā pasta adresi un atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu ar pasta

sūtījumu.

Motīvu daļa

[4] Novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Attiecīgi atbilstoši Civilprocesa likuma 194. panta otrajai daļai saīsināto spriedumu tiesa sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot

aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā

norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

[5] Civillikuma 1402. un 1587. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod

vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1431. pants noteic, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim

aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Civillikuma 1811. pantā noteikts, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu. Savukārt Civillikuma 1828. un 1838. pants noteic, ka ja izpildījuma laiks

ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā

termiņa notecējuma. Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civillikuma 2112. un 2141. pants noteic, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas

lietas lietošanu. Nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma

procenti.

Ievērojot minētās likuma normas, kā tiesa atzīst, ka prasība par galvenā pamatparāda piedziņu, ko veido nesamaksātā maksa par telpu faktisko

lietošanu un nesamaksātajiem komunālajiem maksājumiem, ir pamatota un apmierināma.

[6] Civillikuma 1652. panta 3. punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis: kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Savukārt Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1757. pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti

(1765.p.). Minētā likuma 1759. panta 1. punkts un 1765. pants nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos

gadījumos: 1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma

procentiem. Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,

tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minētās likuma normas tiesa atzīst, ka par rēķina apmaksas kavējumu no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie

nokavējuma procenti.

[7] Ievērojot Civillikuma 1756., 1757. un 1765. pantā noteikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt

no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6 % apmērā gadā no nesamaksātās piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763. pantu, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla

lielumu.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja prasītāja labā piespriežami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva

78,72 EUR, kas aprēķināta saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

5,37 EUR, kopsummā piedzenami 84,09 EUR.

[8.1] Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 EUR, taču faktiskie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir 7,30 EUR saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa). Tādējādi neapmaksātie ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,93 EUR ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu un Ministru kabineta

2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. punktu.

[9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, tiesa nosaka atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189., 194., 204.1, 223. panta 4. punktu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”, reģistrācijas

Nr. 40003294758, parādu par telpu lietošanu 342,30 EUR par periodu no 01.08.2018. līdz 20.12.2018., parādu par komunālajiem pakalpojumiem

114,34 EUR par periodu no 01.06.2018. līdz 20.12.2018., likumiskos nokavējuma procentus 68,18. EUR par periodu no 29.08.2018. līdz

21.05.2021, un tiesas izdevumus 84,09 EUR, pavisam kopā 608,91 EUR (seši simti astoņi euro 91 cents).

Samaksa veicama valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi”, reģistrācijas Nr. 40003294758, pilnvarotā pārstāvja SIA “PAUS

KONSULTS” AS Luminor Bank kontā Nr.LV48 RIKO 0000 0805 2621 6.

Valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās piedzītās naudas summas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,93 EUR (viens euro 93 centi),

maksājumu veicot Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr. LV90001672316, kontā Nr. LV51TREL2190458019000, klasifikācijas kods 21499 - ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C29443221. Maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas tiesai.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un

neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma - 2022. gada 6. oktobra - var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas

lūgumu. Ja tiks iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma

saturam, būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022. gada 4. novembrī.

Tiesnese Sanita Rūtenberga

Dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.