Court allows transport company appeal, reclassifying violation to lower penalty tier while imposing fine.

ECLI:LV:VRT:2019:1011.1A71009519.3.S

Noraksts

Lieta Nr. 1A71009519

Arhīva Nr. 1A-0095-19/21

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2019. gada 11. oktobrī

Vidzemes rajona tiesa:

tiesnese D. Ročāne

2019. gada 1. oktobrī izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc SIA „/nosaukums/” sūdzības par Valsts

policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N. Krapša 2019. gada 1. jūlija lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr. /numurs/.

Aprakstošā daļa

2019. gada 16. aprīlī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu

uzraudzības nodaļas inspektors A. Brolītis (turpmāk-amatpersona) sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/pret SIA „/nosaukums/”.

Protokolā norādīts, ka 2019. gada 15. aprīlī pulksten 21.54 /pers. B/ vadījis transportlīdzekli VOLVO FH ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/ ar piekabi ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ pa autoceļu A1 66. kilometrā Baltezera virzienā ar iekrautu kravu (apaļkoks).

Autoceļa A1 66. kilometrā Salacgrīvas novadā stāvlaukumā, veicot transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas kontroli ar pārvietojamiem

neautomātiskajiem autotransporta svariem HAENNI WL103 (svaru plātņu Nr. 4137, Nr. 4138; uzlīmju Nr. 053372; Nr.053399; verificēšanas

sertifikāta Nr. M2210V18; Nr.2211VI8), tika konstatēts, ka transportlīdzekļu sastāva faktiskā masa ir 56 000 kg. Pēc pieļaujamās kļūdas (+/- 5%)

atrēķināšanas, konstatēts, ka transportlīdzekļa faktiskā masa ir 53200 kg.

Protokolā norādīts, ka tādējādi nav ievērots Ministru kabineta 2010. gada 6. aprīļa noteikumu Nr. 343 36.1. punkts, jo transportlīdzekļa sastāva

pieļaujamā faktiskā masa pārsniegta par 13 200 kg.

Protokolā norādīts, ka SIA „/nosaukums/” kā pārvadātāja ir atbildīga par minēto pārkāpumu.

Protokolā norādīts, ka tādējādi ir pārkāpts Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 194. punkts un

2. pielikuma 8.4. punkts, par ko administratīvā atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk-Latvijas APK) 149. 33 panta

10. daļā.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākās inspektores I. Silickas 2019. gada 15. maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/

nolemts SIA „/nosaukums/” saukt pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 33 panta desmitajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, uzliekot

naudas sodu 2500 EUR apmērā.

Minēto lēmumu SIA „/nosaukums/” (turpmāk-sūdzības iesniedzēja) pārsūdzējusi, sūdzībā norādot, ka neapstrīd faktu, ka pārbaudes izdarīšanas

brīdī transportlīdzekļa pilna masa bijusi 53 000 kg, bet apstrīd izdarītā administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju. Proti, sūdzības iesniedzēja uzskata, ka

transportlīdzekļa pilna masa pārsniegta tikai par 1200 kg, nevis 13 200 kg, ņemot vērā, ka SIA „/nosaukums/” transportlīdzekļa sastāvam saņēmusi

lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju, kas pieļauj transportlīdzekļa sastāva pilnu masu līdz 52 000 kg. Līdz ar to sūdzības iesniedzēja uzskata, ka

administratīvais pārkāpums kvalificējams pēc Latvijas APK 149.33 panta septītās daļas.

Sūdzības iesniedzēja lūgusi grozīt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, atzīstot, ka ir izdarīts administratīvais pārkāpums, par ko atbildība

paredzēta Latvijas APK 149. 33 panta septītajā daļā, piemērojot minimālo sankcijas apmēru.

Ar 2019. gada 1. jūlija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N. Krapša (turpmāk-

iestāde) lēmumu Nr. /numurs/amatpersonas 2019. gada 15. maija lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/atstāts negrozīts, bet SIA

„/nosaukums/” sūdzība noraidīta.

Iestāde lēmumā secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas APK 149. 3 3 panta

desmitajā daļā un norādījusi, ka atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk- CSN)

194. punktam, ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez

tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram, iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā minētos lielumus,

atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem noteiktajā kārtībā. Savukārt CSN 2. pielikuma

8. punkta 8.4. apakšpunktā noteikts, ka transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv no divasu automobiļa un trīsasu vai vairākasu piekabes vai

trīsasu automobiļa un divasu vai vairākasu piekabes, pieļaujamā faktiskā masa ir 40 tonnas.

Lēmumā iestāde, atsaucoties uz Satiksmes ministrijas sniegto atbildi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu veikšanu un tiesību normu

interpretāciju, norādījusi, ka gadījumos, kad ir izsniegta Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja, bet tiek ignorēti izsniegtās atļaujas nosacījumi, ir

uzskatāms, ka pārvadājums veikts bez Lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļaujas. Līdz ar to par pieļaujamo faktisko masas apmēru ir nosakāma

Ceļu satiksmes noteikumu 2. pielikuma 8. punktā noteiktā masa, nevis Lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļaujā norādītā.

Iestāde konstatējusi, ka no lietā esošās svēruma izdrukas izriet, ka 2019. gada 15. aprīlī pulksten 21.54 veikta transportlīdzekļa sastāva VOLVO

FH ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ savienojumā ar piekabi JYKI V31 ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ svēršana, kuras

rezultātā konstatēts, ka transportlīdzekļa sastāva faktiskā masa ir 56 000 kg. Atņemot svaru pieļaujamo kļūdu -5%, transportlīdzekļa sastāva minimālā

faktiskā masa ir 53 200 kg. Līdz ar to, ievērojot Satiksmes ministrijas atbildē norādīto, secinājusi, ka transportlīdzekļa sastāva pieļaujamā masa

pārsniegta par 13 200 kg.

Vienlaikus iestāde lēmumā norādījusi, ka svēršanai izmantoti pārvietojamie neautomātiskie autotransporta svari HAENNI WL 103 Nr. 4137 un

Nr. 4138, kas atbilst 1997. gada 27. februāra likuma „Par mērījumu vienotību” un Ministru Kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumu Nr.981

„Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” prasībām, par ko izsniegti atkārtotās

verificēšanas sertifikāti Nr. M2210V18 un Nr. M2211V18 (derīgi līdz 2019. gada 30. jūlijam), līdz ar to mērījums veikts ar derīgām un normatīvajiem

aktiem atbilstošām mērierīcēm un mērījuma rezultātus apšaubīt nav pamata. Kā arī lietā nav konstatēti apstākļi, kas norādītu uz to, ka svēršanas

procedūrā pieļautas kļūdas, kas būtu par pamatu mērījumu atzīšanai par prettiesiskiem.

Iestāde lēmumā norādījusi, ka SIA „/nosaukums/” vaina Latvijas APK 149.33 panta desmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

ir pierādīta, administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /numurs/ sastādīts atbilstoši Latvijas APK 248. panta prasībām, un SIA „/nosaukums/” uzliktais

sods atzīts par samērīgu un atbilstošu pārkāpumam.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, SIA „/nosaukums/” iesniegusi sūdzību par minēto lēmumu, ko iestāde atbilstoši piekritībai nosūtījusi Vidzemes

rajona tiesai.

Sūdzības saturs ir identisks iesniegtās sūdzības saturam par sākotnējo lēmumu. Sūdzības iesniedzēja neapstrīd, ka pārbaudes izdarīšanas brīdī

transportlīdzekļa pilna masa bijusi 53 200 kg, bet apstrīd izdarītā administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju.

Papildus sūdzības iesniedzēja, atsaucoties uz Latvijā spēkā esošajām pamattiesībām un Satversmes 90. pantu, tiesību doktrīnā skaidrotajam

Satversmes 90. panta saturam, norādījusi, ka tajā ir atzīts, ka jebkurai tiesību normai, lai tā būtu tiesiska, jāatbilst diviem pamatnosacījumiem: pieejamībai

un paredzamībai (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā.

- Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2077., 65.lpp., sk. arī: Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 1983. gada 25. marta spriedums lietā Silver and others v. the

United Kingdom (app No. 5947/72), paras 85.-88). Savukārt, lai tiesību norma būtu paredzama, tostarp skaidra un saprotama tās saturam ir jābūt

tādam, lai privātpersona zinātu, kādas tiesiskas sekas rodas no noteiktiem juridiskiem faktiem vai noteiktas rīcības (darbības vai bezdarbības), lai viņa

varētu izdarīt apzinātu izvēli un vajadzības gadījumā pielāgot savu rīcību normas prasībām. Tādēļ acīmredzami divdomīgos un grūti saprotamos vārdos

izteikta norma nevar tikt piemērota privātpersonai par ļaunu, uzliekot viņai saistības, tiesību ierobežojumu vai sodoša rakstura sankcijas (sk. Latvijas

Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis,

2011., 69.lpp). Konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros iestāde, piemērojot spēkā neesošas tiesību normas, apzināti pieļauj Latvijas

Republikas Satversmes 90. panta pārkāpumu.

Pat, ja Satiksmes ministrijas ierosinātās izmaiņas MK noteikumos Nr. 343 „Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem” nākotnē tiktu

atbalstītas un veikti attiecīgi grozījumi šobrīd spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā, jāņem vērā, ka attiecībā uz administratīvo procesu nav piemērojams

likuma atpakaļejošais spēks un šādu tiesisko regulējumu nevarētu piemērot uz apstrīdēto gadījumu.

Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr.242 „Satiksmes ministrijas nolikums”

Satiksmes ministrijai nav paredzētas tiesības sniegt juridiskas konsultācijas, veikt normatīvo aktu oficiālu interpretāciju un sniegt saistošus skaidrojumus

par tiesību normu piemērošanu.

Līdz ar ko, uzskata, ka iestāde nepamatoti ir piemērojusi sodu, kādu paredz APK 149. 33 panta desmitā daļa, jo par pārkāpumu, kāds fiksēts

administratīvā pārkāpuma protokolā, pamatoti ir piemērot administratīvo atbildību atbilstoši APK 149.33 panta septītajā daļā noteiktajai sankcijai.?

Sūdzības iesniedzēja, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 10. nodaļu un Latvijas APK divdesmit trešo „a” nodaļu, lūgusi atzīt 2019.

gada 1. jūlija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N. Krapša pieņemto lēmumu Nr. /numurs/

par prettiesisku un grozīt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/, atzīstot, ka SIA /nosaukums/ ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par

kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 149.33 panta septītajā daļā, piemērojot minimālo sankcijā paredzēto sodu.

Motīvu daļa

Pārbaudot un izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka 2019. gada 1. jūlija Valsts policijas

Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N. Krapša lēmums Nr. /numurs/ir atceļams un vienlaicīgi atceļams arī

2019. gada 15. maija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākās inspektores I. Silickas pieņemtais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/.

Latvijas APK 289. 12 panta otrās daļas 3. punktā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā,

taisa vienu no šādiem spriedumiem: atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek

sodu.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta septītās daļas noteikumiem tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Sūdzības iesniedzēja kā kravas pārvadātāja saukta pie administratīvās atbildības par Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279

„Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk- CSN) 194. punkta, 2. pielikuma 8.4. punkta neievērošanu un tai piemērots administratīvais sods saskaņā ar

Latvijas APK 149. 33 panta desmito daļu 2500 EUR apmērā.

Lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem, t.i., par to, ka 2019. gada 15. aprīlī pulksten 21.54 /pers. B/ vadījis transportlīdzekli VOLVO

FH ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ ar piekabi ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ pa autoceļu A1 66. kilometrā Baltezera

virzienā ar iekrautu kravu (apaļkoks). Autoceļa A1 66. kilometrā Salacgrīvas novadā stāvlaukumā, veicot transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas

kontroli ar pārvietojamiem neautomātiskajiem autotransporta svariem HAENNI WL103 tika konstatēts, ka transportlīdzekļu sastāva faktiskā masa ir 56

000 kg. Pēc pieļaujamās kļūdas (+/- 5%) atrēķināšanas, konstatēts, ka transportlīdzekļa faktiskā masa ir 53 200 kg.

Lietā ir strīds par to, vai amatpersona un iestāde pareizi kvalificējusi sūdzības iesniedzējas izdarīto pārkāpumu kā Latvijas APK 149. 33 panta

desmitajā daļā paredzēto pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tā saukta pie administratīvās atbildības par pārkāpumu, ko tā nav izdarījusi, ka tā būtu saucama pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 147. 33 panta septītās daļas.

Savukārt iestāde uzskata, ka sūdzības iesniedzēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 33 panta

desmitajā daļā.

Tiesa atzīst, ka iestāde sūdzības iesniedzējas rīcību nepamatoti kvalificējusi kā Latvijas APK 149. 33 panta desmitajā daļā paredzēto pārkāpumu.

Lietā pareizi konstatēts, ka transportlīdzekļu sastāva VOLVO FH ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ ar piekabi ar valsts reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs/ svars ar kravu, ņemot vērā pieļaujamo svēršanas kļūdu, pārkāpuma konstatēšanas brīdi ir bijis 53 200 kg.

Saskaņā ar CSN 194. punkta noteikumiem, ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī

transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram, iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz

šo noteikumu 2. pielikumā minētos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem

noteiktajā kārtībā.

CSN 2. pielikuma 8.4. punktā noteikts, ka pieļaujamā faktiskā masa transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv no divasu automobiļa un

trīsasu vai vairākasu piekabes vai trīsasu automobiļa un divasu vai vairākasu piekabes ir 40 t. No 2019. gada 14. marta lielgabarīta un smagsvara

pārvadājumu atļaujas Nr. 202135/2019 redzams, ka lielgabarīta (smagsvara) transportlīdzeklim vilcējam VOLVO FH ar reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/un piekabei (puspiekabei) JYKI V31T0 ar reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, viens no parametriem ir minētā transportlīdzekļa faktiskā

masa ar kravu 52 t.

Tātad pieļaujamā minētā transportlīdzekļa masa ar kravu, ar kādu tas, ņemot vērā atļaujā norādīto pārvietošanās maršrutu un tajā norādītos īpašos

nosacījumus, piedaloties ceļu satiksmē, drīkst būt 52 000 kg.

Ņemot vērā to, ka svēršanā minētā transportlīdzekļa faktiskā masa ar kravu bija 53 200 kg, tiesa aprēķina, ka tā faktiskā masa lielgabarīta un

smagsvara pārvadājumu atļaujā norādīto pārsniedz par 1200 kg (53 200-52 000 = 1200).

Tiesa nepiekrīt iestādes un Satiksmes ministrijas 2019. gada 9. janvāra vēstulē (lietas 26. lapa) izteiktajam viedoklim, ka gadījumos, kad ir izsniegta

Lielgabarīta un smagsvaru pārvadājumu atļauja, bet tiek ignorēti izsniegtās atļaujas nosacījumi, ir uzskatāms, ka pārvadājums veikts vispār bez minētās

atļaujas un tamdēļ pieļaujamās faktiskās masas apmērs nosakāms saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 2. pielikuma 8. punktā norādīto -

konkrētajā gadījumā 40 t, nevis Lielgabarītu un smagsvara pārvadājumu atļaujā norādītās - 52 t.

Šāds iestādes secinājums balstīts uz Satiksmes ministrijas sniegto skaidrojumu, no kā izriet, ka gadījumā, ja ignorēti atļaujā noteiktie nosacījumi, tad

uzskatāms, ka pārvadājums veikts bez atļaujas un tāpēc kravas masas pārsniegums ir jāskaita sākot no 40 tonnām, nevis no 52 tonnām.

Tiesa uzskata, ka šāds skaidrojums konkrētajā gadījumā nav pilnīgs un izsmeļošs, nav balstīts arī uz stabili izveidojušos judikatūru. Līdz ar to uz tā

pamata nevar viennozīmīgi izdarīt secinājumu, ja tiek pārkāptas atļaujā norādītā faktiskā masa 52 tonnas, tad masas pārsniegums rēķināms no 40 tonnām.

Vienlaikus norādāms, ka atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 242 „Satiksmes ministrijas nolikums” Satiksmes ministrijai

nav paredzētas tiesības sniegt juridiskas konsultācijas, veikt normatīvo aktu oficiālu interpretāciju un sniegt saistošus skaidrojumus par tiesību normu

piemērošanu.

Ne no Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas, ne arī no kāda cita normatīvā akta neizriet, ja tiek pārkāptas atļaujā norādītās

transportlīdzekļa masas 52 tonnas, tad uzskatāms, ka transportlīdzeklim nav atļaujas un masas pārsniegums rēķināms no 40 tonnām. Atļauja dod tiesības

transportlīdzeklim, kuram tā izsniegta, uz atļaujas pamata veikt pārvadājumus ar transportlīdzekli, kura faktiskā masa ir lielāka, kā noteikts CSN 2.

pielikuma 8. punktā.

Tiesa atzīst par nepieciešamu norādīt, ka Satversmes tiesa jau 2006. gada 20. decembra sprieduma 16. punktā norādījusi, ka valstij ir pienākums

ne vien pieņemt normatīvos aktus, kas regulē personu uzvedību visdažādākajās tiesiskajās attiecībās, bet arī radīt mehānismu, kas nodrošina personu

informētību par tiesiskā regulējuma izmaiņām un saturu. Tas paredz arī personas tiesības, stājoties publiski tiesiskajās attiecībās ar valsts varas

institūcijām, tikt informētai par tās tiesībām konkrētajās attiecībās (lieta Nr. 2006-12-01).

Turklāt arī Latvijas Republikas Satversmes komentāros norādīts, ka otrais pamatnosacījums, kas izriet no Satversmes 90. panta (ikvienam ir

tiesības zināt savas tiesības), ir tiesību normu paredzamība, skaidrība un saprotamība, tas ir, normas saturam ir jābūt tādam, lai privātpersona zinātu,

kādas tiesiskās sekas rodas no noteiktiem juridiskiem faktiem vai noteiktas rīcības (darbības vai bezdarbības), lai viņa varētu izdarīt apzinātu izvēli un

vajadzības gadījumā pielāgot savu rīcību normas prasībām. Līdz ar to acīmredzami divdomīgos un grūti saprotamos vārdos izteikta norma nevar tikt

piemērota privātpersonai par ļaunu, uzliekot viņai saistības, tiesību ierobežojumus vai sodoša rakstura sankcijas (Latvijas Republikas Satversmes

komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā.- Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011., 69. lpp.)

Konkrētajā gadījumā atļauja deva tiesības transportlīdzeklim no 2019. gada 17. marta līdz 2019. gada 16. aprīlim veikt pārvadājumus ar lielāku

kravas svaru – līdz 52 tonnām. Atļauja pieļauj kopējās transportlīdzekļa faktiskās masas palielinājumu par 12 tonnām jeb 12 000 kg.

Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr.1228 „Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts

nodevas apmēru, samaksas kārtību un atbrīvojumiem” noteic, lai saņemtu atļauju un iegūtu tiesības pārvadāt smagākas kravas, atļaujas saņēmējam ir

jāmaksā valsts nodeva.

No tā secināms, ka valsts nodeva ir kā papildus kompensējošs līdzeklis tam, ka transportlīdzeklis ar lielāku faktisko masu rada lielāku slodzi uz

ceļa.

Ja pārkāpējam netiktu ņemts vērā tas, ka transportlīdzeklim ir izsniegta atļauja, par ko arī nomaksāta valsts nodeva, un transportlīdzekļa pieļaujamā

faktiskā masa ir 52 tonnas, bet masas pārsniegumu rēķinātu jau no 40 tonnām, tad šis pārkāpējs būtu nostādīts nevienlīdzīgā situācijā ar tādu pārkāpēju,

kuram šādas atļaujas nav, kurš nav nomaksājis valsts nodevu, un kuram arī masas pārsniegumu rēķinātu tāpat no 40 tonnām.

Tiesas ieskatā minētais iestādes viedoklis ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 194. punktu. Šajā CSN punktā noteikts, ka ceļu

satiksmē drīkst piedalīties arī transportlīdzekļi, kuru parametri (garums, platums, augstums, slodze uz asi, kravas masa) pārsniedz Ministru kabineta

noteikumu Nr. 279 2. pielikuma 8. punktā norādītos pieļaujamos parametrus un, lai šādi transportlīdzekļi varētu piedalīties ceļu satiksmē, ir noteikta īpaša

kārtība. Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 6. aprīļa noteikumu Nr. 343 „Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem” nosacījumiem ir

jāsaņem lielgabarītu un smagsvara pārvadājumu atļauja. Transportlīdzekļu sastāvs, ar kuru sūdzības iesniedzēja kā pārvadātāja veica apaļkoku

pārvadājumus administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, bija saņēmis Lielgabarīta un smagsvaru pārvadājumu atļauju apaļkoku

pārvadāšanai transporta līdzekļa faktiskajai masai ar kravu 52 000 kg.

Arī likuma „Par autoceļiem” 5.panta 6.1 daļa paredz, ka, lai veiktu pārvadājumus pa autoceļiem un ielām ar tādiem transportlīdzekļiem vai to

sastāviem (ar kravu vai pasažieriem vai bez kravas vai pasažieriem), kuru gabarīti, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos

pieļaujamos lielumus (smagsvara vai lielgabarīta transportlīdzekļi), nepieciešams saņemt lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju, izņemot šā panta

6.2 daļā minētos gadījumos. Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja dod tiesības pārvietoties pa tajā norādīto maršrutu. Šo atļauju sagatavo un

izsniedz valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.

Tiesas ieskatā, ievērojot speciālajā atļaujā noteikto konkrētā transportlīdzekļa parametrus, t.sk., arī faktisko masu ar kravu, tam noteiktos

maršrutus un īpašos nosacījumus, kas konkrētajam transportlīdzeklim noteikti Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujā, šis transportlīdzeklis drīkst

piedalīties ceļu satiksmē, nepārsniedzot atļaujā norādītos parametrus, konkrētajā gadījumā transportlīdzekļa faktisko masu ar kravu 52 000 kg.

Minēto apsvērumu dēļ secināms, ka sūdzības iesniedzēja nepamatoti saukta pie atbildības pēc Latvijas APK 149. 33 panta desmitās daļas. Tādēļ

atceļams gan 2019. gada 1. jūlija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N. Krapša lēmums Nr.

/numurs/un arī 2019. gada 15. maija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākās inspektores I. Silickas lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/.

Tiesas ieskatā sūdzības iesniedzēja konkrētajā gadījumā saucama pie administratīvās atbildības par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot

Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujā noteikto transportlīdzekļa sastāva pieļaujamo faktisko masu 52 000 kg par 1200 kg.

Latvijas APK 149. 33 panta desmitā daļa paredz administratīvo atbildību par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa

(transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 8 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 3,5 tonnām vai vairāk, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav

noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 5 tonnām un vairāk.

Savukārt šī panta septītajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa

(transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu līdz 2 tonnām vai ass slodzi līdz 0,5 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass

pieļaujamā slodze, līdz 1 tonnai.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka 2019. gada 15. aprīlī pulksten 21.54 /pers. B/ vadījis transportlīdzekli VOLVO FH ar valsts reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/ ar piekabi ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ pa autoceļu A1 66. kilometrā Baltezera virzienā ar iekrautu kravu

(apaļkoks). Autoceļa A1 66. kilometrā Salacgrīvas novadā stāvlaukumā, veicot transportlīdzekļa sastāva faktiskās masas kontroli ar pārvietojamiem

neautomātiskajiem autotransporta svariem tika konstatēts, ka transportlīdzekļu sastāva faktiskā masa ir 56 000 kg. Ņemot vērā svēršanas ierīces

iespējamo kļūdu (+/- 5%), konstatēts, ka transportlīdzekļa sastāva faktiskā masa ir 53200 kg, pārsniedzot 2019. gada 14. marta Lielgabarīta un

smagsvara pārvadājumu atļaujā Nr. 212135/2019 noteikto minētā transportlīdzekļa sastāva pieļaujamo faktisko masu 52 000 kg, par 1200 kg, un

sūdzības iesniedzēja SIA „MDK Garants” kā pārvadātāja ir atbildīga par minēto pārkāpumu.

Ar minēto rīcību ir pārkāpts Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnijā noteikumu Nr. 279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 194. punkts un atbildība par

pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.33 panta septītajā daļā.

Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā ir pieļaujama sūdzības iesniedzējas administratīvā pārkāpuma pārkvalificēšana, jo sūdzības iesniedzējam tiek

inkriminēts pārkāpums, par kuru paredzēts mazāks administratīvais sods, un tas nepasliktina tās stāvokli.

Konkrētajā gadījumā tiesa konstatē, ka lietā esošie un pārbaudītie pierādījumi ir pietiekami, lai atzītu SIA „/nosaukums/” par vainīgu administratīvā

pārkāpumu izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149.33 panta septītajā daļā.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošu apstākli – to, ka sūdzības iesniedzēja ir atzinusi, ka izdarījusi pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas

APK 149.33 panta septītajā daļā, kā arī atbildību pastiprinošu apstākli – to, ka sūdzības iesniedzēja līdzīgu pārkāpumu ir izdarījusi atkārtoti gada laikā.

Iepriekšējais līdzīga rakstura pārkāpums izdarīts 2018. gada 25. oktobrī, par ko sūdzības iesniedzējai piemērots 70 EUR sods.

Tiesas ieskatā šāda sūdzības iesniedzējas rīcība – jauna administratīvā pārkāpuma izdarīšana liecina par to, ka tā nemaina savu attieksmi pret valstī

noteikto pārvaldes kārtību, turpinot izdarīt jaunus administratīvos pārkāpumus.

Tādēļ tiesas ieskatā samērīgi sūdzības iesniedzējai SIA /nosaukums/ noteikt panta sankcijā noteikto maksimālo naudas sodu 280 EUR apmērā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 3.punktu, 289.13 un 289.18 pantu,

tiesa

nosprieda:

apmierināt SIA „/nosaukums/” sūdzību.

Atcelt 2019. gada 1. jūlija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N. Krapša lēmumu Nr.

/numurs/un 2019. gada 15. maija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākās inspektores I. Silickas lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/..

Atzīt SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par ko paredzēta atbildība

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta septītajā daļā.

Uzlikt SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, naudas sodu 280 EUR (divsimt astoņdesmit euro) apmērā.

Naudas sods iemaksājams ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas sekojošā bankas kontā: Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.

90000050138, konta Nr. LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde Valsts Kase, BIC kods TRELLV22, norādot sprieduma par naudas soda

uzlikšanu numuru 1A71009519.

Kvīts par naudas soda nomaksu nekavējoši iesniedzama Vidzemes rajona tiesas kancelejā, Cēsīs, Raunas ielā 14.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā – 2019. gada

11. oktobra, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) D. Ročāne

Noraksts pareizs

Vidzemes rajona tiesas tiesnese D. Ročāne

11.10.2019.