Court allows application for administrative act regarding CPI index application to non-material damages compensation.

NORAKSTS Lieta Nr.A42432707 AA43-0366-10/16 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 22.februārī Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis, tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga, piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Tieslietu ministrijas pārstāvei Z.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.D. pieteikumu par Tieslietu ministrijas valsts sekretāra 2006.gada 28.decembra lēmuma Nr.1-12.2/7 atcelšanu, administratīvā akta izdošanu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, sakarā ar Tieslietu ministrijas apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 2.marta spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 7.jūlijā I.D. vērsās Tieslietu ministrijā ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” (turpmāk – Zaudējumu atlīdzības likums). Iesniegumā zaudējumu atlīdzības saņemšanai I.D. ir norādījusi, ka saskaņā ar Zaudējumu atlīdzības likumu un pamatojoties uz Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 28.jūnija lēmumu krimināllietā Nr.1097017103 viņa ir tiesīga pieprasīt zaudējumu atlīdzību sakarā ar nepamatoti piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu un reāli izciestu brīvības atņemšanas sodu. I.D. savā iesniegumā norāda, ka viņai radušies un ir atlīdzināmi šādi zaudējumi: 1) darba algas kompensācija Ls 300 apmērā; 2) zaudējumi, kurus nesedz darba algas kompensācija Ls 240 apmērā; 3) izdevumi par juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietā Ls 50 apmērā; 4) dokumentu kopiju izgatavošana Ls 11,29 apmērā; 5) kasācijas sūdzības pārrakstīšana Ls 85,30 apmērā; 6) citi faktiskie izdevumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu un iesniedzējas atrašanos brīvības atņemšanas vietās, kuri nav dokumentāli apstiprināti (pasta izdevumi, dokumentu sastādīšana, kopēšana) Ls 100 apmērā. Kopsummā lūgts atlīdzināt zaudējumus Ls 786, 59 apmērā.

[2] Izskatot I.D. iesniegumu, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs 2006.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu Nr.1-12.2/7 par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu (turpmāk arī – Lēmums). Ar Lēmumu daļēji apmierināts I.D. iesniegums par zaudējumu atlīdzināšanu un nolemts izmaksāt I.D. kompensāciju Ls 300 apmērā par 6 ieslodzījumā pavadītajiem mēnešiem un Ls 59 apmērā par izdevumiem, kas radušies sakarā ar zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību. Lēmums pamatots ar Zaudējumu atlīdzības likuma 2.panta pirmo punktu, 3.panta pirmās daļas 1. un 8.punktu, 4.panta pirmās daļas 7.punktu, 4.panta otro daļu un 7.panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī ar Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumu Nr.433 „Iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.433) 5.punktu.

[3] 2006.gada 7.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.D. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums, kurā lūgts piedzīt no Tieslietu ministrijas (turpmāk arī – atbildētāja) par labu pieteicējai iesniegumā norādīto summu Ls 786,59 apmērā, ņemot par pamatu valstī noteikto minimālo mēnešalgu kompensācijas faktiskās izmaksāšanas dienā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 14.februāra lēmumu pieņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu, administratīvā akta izdošanu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu un ierosināta administratīvā lieta.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 2.marta spriedumu nolemts:

1) apmierināt pieteicējas pieteikumu daļā par administratīvā akta izdošanu par patēriņa cenu pieauguma indeksa piemērošanu zaudējumu atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, un uzlikt par pienākumu Tieslietu ministrijai izdot jaunu administratīvo aktu divu mēnešu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas;

2) noraidīt pieteicējas pieteikumu daļā par Ls 96,59 un Ls 240 piedziņu;

3) atstāt bez izskatīšanas pieteicējas pieteikumu daļā par Ls 180 piedziņu;

4) izbeigt tiesvedību pieteicējas pieteikumā pārējā daļā. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [5.1] Zaudējumu atlīdzības likuma 2.pantā ir paredzēti tiesiskie pamati zaudējumu atlīdzināšanai. Minētā likuma 2.panta 1.punktā ir noteikts, ka tiesiskais pamats nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai ir attaisnojošs tiesas spriedums neatkarīgi no attaisnošanas motīviem. Savukārt šī panta 2.punktā ir noteikts, ka tiesiskais pamats nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai ir krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ.

Pārsūdzēto Lēmumu atbildētājs kļūdaini pamatojis ar Zaudējumu atlīdzības likuma 2.panta 1.punktu, kaut arī to vajadzēja pamatot ar šī paša panta 2.punktu. Tomēr šajā lietā tas nav uzskatāms par būtisku tiesību normu pārkāpumu, jo šāda atbildētājas kļūda neietekmē pieteicējai atlīdzināmo zaudējumu apmēru. Uz šo kļūdu administratīvā akta pamatojumā savā paskaidrojumā tiesai norādījusi arī pati atbildētāja. [5.2] Zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi noteikti Zaudējumu atlīdzības likuma 3.panta pirmajā daļā, kur noteikts, ka persona ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzību šādos gadījumos:

1) tai piespriests kriminālsods, un tā šo sodu izcietusi;

2) tai piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums vai mājas arests;

3) tā tikusi aizturēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

4) tai piemēroti Krimināllikumā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

5) tā piespiedu kārtā ievietota ārstniecības iestādē Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

6) kā apsūdzētais krimināllietā tā atstādināta no amata;

7) tai piemērots administratīvais sods — administratīvais arests;

8) tā sakarā ar saukšanu pie kriminālatbildības izmantojusi zvērināta advokāta juridisko palīdzību. Pārsūdzēto lēmumu atbildētāja kļūdaini pamatojusi ar Zaudējumu atlīdzības likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 8.punktu, kaut arī to vajadzēja pamatot ar šī paša panta pirmās daļas 2. un 8.punktu. Tomēr arī šis tiesību normu pārkāpums nav uzskatāms par būtisku, jo neietekmē atlīdzināmo zaudējumu apmēru. [5.3] Atlīdzināmos mantiskos zaudējumus likumdevējs uzskaitījis Zaudējumu atlīdzības likuma 4.pantā, kas nosaka, ka, ievērojot Zaudējumu atlīdzības likuma 2. un 3.pantā minētos nosacījumus, personai ir atlīdzināmi šādi zaudējumi:

1) nesaņemtā darba samaksa, ja darba attiecības nodibinātas un darbinieka pienākumu izpilde uzsākta, pirms šajā likumā minētajos gadījumos personai atņemta iespēja turpināt to pildīšanu;

2) nesaņemtie pabalsti un stipendijas;

3) ar tiesas spriedumu konfiscētās mantas pilna vērtība vai konfiscētajai mantai nodarīto zaudējumu vērtība, ja konfiscēto mantu nav iespējams atdot pilnībā vai tās vērtība samazinājusies konfiskācijas rezultātā;

4) pirmstiesas izmeklēšanas laikā izņemto priekšmetu pilna vērtība vai izņemtajiem priekšmetiem nodarīto zaudējumu vērtība, ja izņemtos priekšmetus nav iespējams atdot pilnībā vai to vērtība samazinājusies izņemšanas rezultātā;

5) citas personai piederošas mantas pilna vērtība vai tai nodarīto zaudējumu vērtība, ja manta gājusi bojā pilnībā vai tās vērtība samazinājusies sakarā ar to, ka personai, atrodoties brīvības atņemšanas vietās, bijusi liegta iespēja pienācīgi rūpēties par savas mantas saglabāšanu un nav tikusi nodrošināta personas mantas aizsardzība. Netiek atlīdzināts mantas dabiskais nolietojums;

6) naudas sods un visas naudas summas, kas no personas piedzītas, izpildot tiesas spriedumu;

7) izdevumi par juridisko palīdzību, ko sniedzis zvērināts advokāts, bet ne vairāk kā noteiktās takses apjomā;

8) negūtie ienākumi (peļņa) no likumīgas uzņēmējdarbības, uzņēmuma līgumiem un citas saimnieciskās darbības tādā apjomā, kas nepārsniedz personas vidējos gada ienākumus, kādi uzrādīti Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā izziņā par personas pēdējā taksācijas gada ienākumu apjomu, par kuru nomaksāti nodokļi, bet ne vairāk kā 5000 latu apmērā par katru pilnu vai nepilnu gadu. Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta otrā daļa nosaka, ja persona nav strādājusi algotu darbu un Zaudējumu atlīdzības likuma 3.pantā minēto gadījumu dēļ tai bijusi liegta iespēja iestāties darbā, personai par attiecīgo laika periodu izmaksājama kompensācija Ls 50 apmērā par katru šā perioda mēnesi. [5.4] Attiecībā uz atlīdzināmo mantisko zaudējumu pozīcijām atbildētāja pamatoti ir atsaukusies uz Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta pirmās daļas 7.punktu un 4.panta otro daļu, jo konkrētajā lietā nav konstatēts, ka pieteicējai saistībā ar piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – būtu radušies kādi citi Zaudējumu atlīdzības likuma 4.pantā minētie zaudējumi. [5.5] Attiecībā uz pieteicējas prasījumiem par Ls 96,59 apmērā atlīdzināšanu, ko veido faktiskie pieteicējas izdevumi par krimināllietas materiālu kopēšanu (Ls 11,29) un kasācijas sūdzības teksta pārrakstīšanu datorsalikumā (Ls 85,30), jo šie izdevumi radušies sakarā ar viņai nelikumīgi uzrādīto apsūdzību un atrašanos ieslodzījumā, tiesa atzīst, ka šādu zaudējumu atlīdzināšanu pieteicēja ir tiesīga prasīt civiltiesiskā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā, pamatojoties uz Satversmes 92.panta trešo teikumu. [5.6] Zaudējumu atlīdzības likums neparedz visus iespējamos zaudējumus un zaudējumu rašanās gadījumus, kad personai būtu tiesības uz zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar izziņas iestāžu, prokuratūras vai tiesas nelikumīgu vai nepamatotu rīcību.

Šāds neizsmeļošs regulējums nav arī pretrunā ar Satversmi, jo, kā norādīts Satversmes tiesas 2001.gada 5.decembra spriedumā lietā Nr.2001-07-0103, „Satversmes 92.panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma ir piemērojama tieši un nepastarpināti. Bez tam šī norma neparedz, ka tās konkretizēšanai nepieciešams īpašs likums”. Tālāk šajā spriedumā Satversmes tiesa arī norādījusi, ka „šī likuma mērķis nav reglamentēt atlīdzināšanas kārtību pilnīgi visos gadījumos, kad personām būtu atlīdzināms valsts institūciju vai amatpersonu nepamatotas rīcības rezultātā nodarītais kaitējums”.

Līdz ar to par zaudējumu Ls 96,59 apmērā atlīdzināšanu pieteicējai ir jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā, jo Zaudējumu atlīdzības likums neparedz citu mantisko zaudējumu atlīdzināšanu kā tikai to, kas noteikti Zaudējumu atlīdzības likuma 4.pantā. [5.7] Savā iesniegumā par zaudējumu atlīdzību un arī pieteikumā tiesai pieteicēja ir prasījusi atlīdzināt viņai starpību starp Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta otrajā daļā noteikto kompensāciju Ls 50 apmērā par katru apcietinājuma perioda mēnesi un attiecīgajā laika periodā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

Iesniegumā Tieslietu ministrijai pieteicēja prasījusi Ls 240 (2006.gadā minimālā mēneša darba alga bija Ls 90), bet prasības pieteikumā tiesai pieteicēja prasījusi Ls 420, jo no 2007.gada 1.janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga bija Ls 120 apmērā. Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzības likumu kompensācija Ls 50 apmērā par katru mēnesi pienākas, ja persona nav strādājusi algotu darbu un Zaudējumu atlīdzības likuma 3.pantā minēto gadījumu dēļ tai bijusi liegta iespēja iestāties darbā. [5.8] Tiesa šādu pieteicējas prasījumu atzīst par nepamatotu, jo attiecīgas kompensācijas apmēra noteikšana ir likumdevēja kompetencē un nav pretrunā ar Satversmes 92.panta trešo teikumu.

Pieteicējas arguments, ka Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta otrajā daļā minētās kompensācijas apmēram būtu jābūt atbilstošam attiecīgā laika posmā noteiktajai minimālajai mēneša darba algai, nav ne ar ko pamatots, jo iesniedzēju viedokļi par to, kāds būtu piemērotākais izmaksājamās kompensācijas apmērs katrā gadījumā var būt atšķirīgs. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) 5.panta piektā daļa nosaka: „Ikvienai personai, kas aizturēta vai apcietināta pretēji šī panta nosacījumiem, ir jābūt nodrošinātām tiesībām uz kompensāciju”, tomēr ECK nenosaka šīs kompensācijas apmēru.

Apmēra noteikšana ir atstāta nacionālo tiesību regulējumam. [5.9] Tāpat tiesa konstatē, ka pieteicēja nevar tiesā prasīt lielāku kompensācijas apmēru nekā tā prasījusi, iesniedzot iesniegumu par zaudējumu atlīdzināšanu Tieslietu ministrijā, jo tādējādi attiecībā uz šāda prasījuma apmēru, kas pārsniedz iestādē prasīto kompensācijas apmēru, pieteicēja nav ievērojusi prasījuma ārpustiesas izskatīšanas kārtību. [5.10] Attiecībā uz pieteicējas prasījumu par naudas summām, kas izmaksājamas atbilstoši Zaudējumu atlīdzības likumam, piemērot Valsts statistikas komitejas noteikto patēriņa cenu pieauguma indeksu, tiesa konstatē, ka pieteicējas prasības pieteikums šajā daļā ir apmierināms.

Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta trešā daļa paredz, ka zaudējumu atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, piemērojams Valsts statistikas komitejas noteiktais patēriņa cenu pieauguma indekss. Patēriņa cenu indekss atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. Šis indekss Latvijas Republikā tiek pielietots kā galvenais inflācijas rādītājs. Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta trešā daļa sīkāk nenosaka kārtību, kādā Valsts statistikas komitejas noteiktais patēriņa cenu indekss piemērojams zaudējumu atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem.

Tomēr atbilstoši APL 15.panta divpadsmitajai daļai iestāde un tiesa nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu. Līdz ar to atbildētājai, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, bija pienākums aprēķināt ne tikai atlīdzināmo zaudējumu apmēru, bet arī šai atlīdzināmo zaudējumu summai piemērot Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta trešajā daļā paredzēto Valsts statistikas komitejas noteikto patēriņa cenu pieauguma indeksu.

Tiesas ieskatā patēriņa cenu indekss būtu aprēķināms par laika periodu no zaudējumu rašanās brīža līdz lēmuma par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu pieņemšanai, tas ir, no 2004.gada 4.marta, kad pieteicēja tika aizturēta un ievietota Iļģuciema cietuma Izmeklēšanas cietuma nodaļā, līdz 2006.gada 28.decembrim, kad Tieslietu ministrijas valsts sekretārs pieņēma lēmumu par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu. [5.11] Attiecībā uz pieteicējas prasījumu tiesai vērsties Satversmes tiesā, lai pārbaudītu Zaudējumu atlīdzības likuma un MK noteikumu Nr.433 atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, tiesa norāda, ka Administratīvā procesa likuma 184.pants nosaka, par ko pieteicēja ir tiesīgs iesniegt pieteikumu un šī tiesību norma neparedz pieteicējas tiesības prasīt, lai tiesa iesniegtu pieteikumu Satversmes tiesā. [5.12] Ņemot vērā, ka pieteicēja daļēji ir atteikusies no pieteikumā ietvertajiem prasījumiem, tad atbilstoši APL 282.panta 4.punktam tiesa izbeidz tiesvedību šajā daļā.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 17.marta spriedumu atbildētāja ir iesniegusi apelācijas sūdzību daļā par patēriņa cenu pieauguma indeksa piemērošanu. Atbildētāja apelācijas sūdzībā ir norādījusi turpmāk minētos argumentus. [6.1] Tieslietu ministrija nepiekrīt tiesas secinājumam, ka patēriņa cenu pieauguma indekss būtu aprēķināms par laika periodu no pieteicējas aizturēšanas un ievietošanas Iļģuciema cietuma izmeklēšanas cietuma nodaļā, t.i., no 2004.gada 4. marta, līdz 2006. gada 28. decembrim, kad Tieslietu ministrijas valsts sekretārs pieņēma lēmumu par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu.

Tieslietu ministrija uzskata, ka tiesas nolēmumu nebūs iespējams izpildīt, jo tiesas secinājums attiecībā uz patēriņa cenu pieauguma indeksa piemērošanas mehānismu pēc būtības neatbilst Zaudējumu atlīdzības likuma normās ietvertajai jēgai. [6.2] Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta trešā daļa noteic, ka zaudējumu atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, piemērojams Valsts statistikas komitejas noteiktais patēriņa cenu pieauguma indekss. Zaudējumu atlīdzināšanas likums nenosaka kārtību, kādā zaudējumu atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītajiem zaudējumiem, būtu piemērojams Valsts statistikas komitejas noteiktais patēriņa preču pakalpojumu cenu indekss.

Atbilstoši APL 15.panta divpadsmitajai daļai iestāde un tiesa nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu. Patēriņa cenu pieauguma indekss atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. No cenu indeksiem aprēķina cenu pārmaiņas mēneša, gada vai jebkura cita perioda laikā. Patēriņa cenu indekss ir ekonomikas rādītājs, kas paredzēts, lai noteiktu izmaiņas mājsaimniecību izdevumos par precēm un pakalpojumiem.

Patēriņa cenu rādītājiem ir vairāki pielietojumi - piemēram, koriģējot pensiju līmeni, sociālos pabalstus un dzīvokļu īres cenas (,,indeksācija”). No minētā secināms, ka Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta trešajā daļā ietvertās tiesību normas mērķis ir piešķirt personai adekvātu atlīdzinājumu, t.i., kompensējot naudas vērtības krišanos noteiktā laika periodā. [6.3] Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Konkrētajā lietā zaudējums - mantiski novērtējams pametums -, kuram ir jāpiemēro patēriņa cenu pieauguma indekss, ir atlīdzība zvērinātam advokātam par juridiskās palīdzības sniegšanu.

Šie zaudējumi pieteicējai radušies, veicot apmaksu, t.i, 2004.gada jūlijā. Līdz ar to patēriņa cenu pieauguma indekss ir pakalpojumu, cenu pārmaiņas, salīdzinot gadu un mēnesi, kurā tika veikts maksājums par sniegto juridisko palīdzību. Savukārt minētais periods salīdzināms ar gadu un mēnesi, kurā tika iesniegts iesniegums zaudējumu atmaksai. Patēriņa cenu pieauguma indekss tiek aprēķināts par iepriekšējiem periodiem un nevar tikt aprēķināts par tekošo mēnesi, tādējādi, pat ja Tieslietu ministrija uzskatītu, ka zaudējumu rašanās periods būtu salīdzināms ar periodu, kurā tika pieņemts lēmums, ministrijai nebūtu iespējams lēmuma pieņemšanas brīdī iegūt datus par patēriņa cenu pieauguma indeksu šajā periodā. [6.4] Turklāt saskaņā ar Zaudējumu atlīdzības likuma 7.panta otro daļu iesniegumam pievienojamo dokumentu trūkums nevar būt par šķērsli iesnieguma pieņemšanai, līdz ar to ministrijai kā lēmuma pieņēmējai var būt neiespējami pieņemt lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu no ministrijas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Šādā situācijā lēmuma termiņš jāpagarina līdz brīdim, kamēr iesniedzējs iesniedz visus lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus. Tai pat laikā, izvērtējot ministrijas rīcībā esošos lietas materiālus, ministrija var arī secināt, ka lēmuma pieņemšanai nav visas nepieciešamās informācijas, un pati var to pieprasīt institūcijai, kuras rīcībā ir nepieciešamā informācija, kā rezultātā lēmuma pieņemšana tiks atlikta līdz brīdim, kamēr tā tiks saņemta. [6.5] Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzības likuma 7.panta otro daļu Tieslietu ministrijas valsts sekretārs lēmumu par zaudējumu atlīdzību pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas.

Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt (paziņojot par to iesniedzējam) uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem mēnešiem no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas. Minētais norāda, ka likumdevējs īpaši paredzējis lēmuma pieņemšanai nepieciešamo termiņu, nosakot trīs mēnešu periodu, nevis kā tas noteikts APL 64.pantā administratīvā akta izdošanai, paredzot situāciju, ka atsevišķos gadījumos lēmuma pieņemšana var prasīt ilgāku laiku nekā viens mēnesis.

Turklāt minēto 3 mēnešu termiņu likumdevējs paredzējis pagarināt pat līdz pieciem mēnešiem, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot trīs mēnešu termiņu. Tieslietu ministrija uzskata, ka periods, kas tiek veltīts, lai iegūtu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju un izvērtētu iesniedzēja iesniegtos dokumentus, nevar tikt iekļauts laika periodā, pret kuru salīdzina patēriņa cenu pārmaiņas. [6.6] Savukārt Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta otrajā daļā noteiktā kompensācija Ls 50 apmērā ir konstanta lieluma atlīdzība par katru apcietinājuma perioda mēnesi, kura laikā persona nav strādājusi algotu darbu un Zaudējumu atlīdzības likuma 3.pantā minēto gadījumu dēļ tai bijusi liegta iespēja iestāties darbā.

Kā to pamatoti norādījusi tiesa, šādas kompensācijas apmēra noteikšana ir likumdevēja kompetencē. Patēriņa cenu pieauguma indekss izmaksātajai kompensācijai par ieslodzījumā pavadītajiem mēnešiem nav piemērojams. [6.7] Tā kā patēriņa cenu pieauguma indekss ir pakalpojumu cenu pārmaiņas, salīdzinot gadu un mēnesi, kurā tika veikts maksājums par sniegto juridisko palīdzību, ar gadu un mēnesi, kurā tika iesniegts iesniegums zaudējumu atmaksai, patēriņa cenu pieauguma indekss aprēķināms, salīdzinot 2004.gada jūliju ar 2006.gada jūliju, t.i., gadu un mēnesi, kurā pieteicēja veica maksājumu par zvērinātas advokātes sniegto juridisko palīdzību krimināllietā

Nr.1097017103, ar gadu un mēnesi, kurā pieteicēja iesniedza zaudējumu atlīdzības iesniegumu. Ņemot vērā minēto, tiesa, taisot spriedumu, ir izdarījusi nepareizu secinājumu daļā par pieteicējai izmaksājamai zaudējumu atlīdzībai piemērojamā patēriņa cenu pieauguma indeksa piemērošanas mehānismu.

[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību uzturēja. Ne pieteicēja, ne pieteicējas pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradušies. Tiesā saņemts pieteicējas pārstāvja iesniegums, kurā norādīts, ka pieteicēja nepiedalīsies tiesas sēdē. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka lietu var izskatīt bez pieteicējas un viņas pārstāvja klātbūtnes. Motīvu daļa [8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētāja apelācijas sūdzība ir nepamatota.

[9] Saskaņā ar APL 302.pantu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts sūdzībā. Atbildētāja, iesniedzot apelācijas sūdzību (lietas 257.-258.lapa), ir pārsūdzējusi Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 2.marta spriedumu daļā, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums daļā par administratīvā akta izdošanu par patēriņa cenu pieauguma indeksa piemērošanu zaudējumu atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, un uzlikts par pienākumu Tieslietu ministrijai izdot jaunu administratīvo aktu divu mēnešu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[10] APL 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai, šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu un atbildētāja apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka šajā lietā pirmās instances tiesas spriedums tā pārsūdzētajā daļā ir pareizs un pilnībā pamatots. Pirmās instances tiesas spriedumā konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai tā pārsūdzētajā daļā (skat. šī sprieduma [5.10] punktu) un spriedumā atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.

[11] Tieslietu ministrija apelācijas sūdzībā ir norādījusi, ka patēriņa cenu pieauguma indekss nav piemērojams Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajai kompensācijai. Administratīvā apgabaltiesa atzīst minēto apelācijas argumentu par nepamatotu. Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta otrā daļa noteic, ja persona nav strādājusi algotu darbu un šā likuma 3.pantā minēto gadījumu dēļ tai bijusi liegta iespēja iestāties darbā, personai par attiecīgo laika periodu izmaksājama kompensācija Ls 50 apmērā par katru šā perioda mēnesi.

Savukārt Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta trešā daļa noteic, ka zaudējumu atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, piemērojams Valsts statistikas komitejas noteiktais patēriņa cenu pieauguma indekss. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā no Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta otrās daļas izriet, ka gadījumā, ja persona nav strādājusi algotu darbu un šā likuma 3.pantā minēto gadījumu dēļ tai bijusi liegta iespēja iestāties darbā, personai par attiecīgo laika periodu izmaksājama nevis neiegūtā darba samaksa par šo periodu, bet konstanta kompensācija Ls 50 apmērā.

Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu nesaņemtā darba samaksa ir atlīdzināms zaudējums, ja darba attiecības nodibinātas un darbinieka pienākumu izpilde uzsākta, pirms šajā likumā minētajos gadījumos personai atņemta iespēja turpināt to pildīšanu. Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta pirmās daļas 8.punktu atlīdzināmi zaudējumi ir arī personas negūtie ienākumi. Ņemot vērā, ka gan nesaņemtā darba samaksa (4.panta pirmās daļas 1.punkts), gan arī negūtie ienākumi (4.panta pirmās daļas 8.punkts) saskaņā ar Zaudējuma atlīdzības likuma 4.panta pirmo daļu ir atzīstami par atlīdzināmiem mantiskiem zaudējumiem, kuriem ir piemērojams patēriņa cenu pieauguma indekss, apgabaltiesa nekonstatē no tiesību normām izrietošu pamatu Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta trešajā daļā noteiktās tiesiskās sekas neattiecināt uz Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta otrajā daļā norādīto kompensāciju.

Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ja persona nav strādājusi algotu darbu un šā likuma 3.pantā minēto gadījumu dēļ tai bijusi liegta iespēja iestāties darbā, personai par attiecīgo laika periodu izmaksājamajai kompensācijai Ls 50 apmērā par katru šā perioda mēnesi ir piemērojams patēriņa preču cenu indekss saskaņā ar Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta trešo daļu.

[12] Tieslietu ministrija apelācijas sūdzībā ir norādījusi, ka patēriņa cenu pieauguma indekss par izdevumiem par juridisko palīdzību pieteicējai aprēķināms, salīdzinot 2004.gada jūliju ar 2006.gada jūliju, proti, gadu un mēnesi, kurā pieteicēja veica maksājumu par zvērinātas advokātes sniegto juridisko palīdzību, ar gadu un mēnesi, kurā pieteicēja iesniedza zaudējumu atlīdzības iesniegumu. Tieslietu ministrija savu viedokli ir pamatojusi ar to, ka uz lēmuma pieņemšanas bīdi nav zināms konkrētā mēneša patēriņu cenu indekss. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka arī minētais atbildētājas apelācijas arguments nav pamatots. Apgabaltiesas ieskatā atbildētājas norādītais apstāklis nav šķērslis patēriņa cenu pieauguma indeksa piemērošanai uz lēmuma pieņemšanas brīdi. Saskaņā ar APL 8.pantu iestādei un tiesai, piemērojot tiesību normas, ir jācenšas sasniegt taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Ņemot vērā iepriekš minēto principu, apgabaltiesa nesaskata šķēršļus Tieslietu ministrijai katrā konkrētā gadījumā, pieņemot lēmumu par zaudējumu atlīdzību, piemērot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu par iepriekšējo zināmo periodu. Konkrētajā gadījumā būtu salīdzināms Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais cenu indekss par 2006.gada novembri (ņemot vērā, ka Lēmums pieņemts 2006.gada 28.decembrī) un attiecīgie periodi, kad pieteicējai radušies zaudējumi, kuri atlīdzināmi saskaņā ar Lēmumu.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

apmierināt pieteicējas I.D. pieteikumu daļā par administratīvā akta izdošanu par patēriņa cenu pieauguma indeksa piemērošanu zaudējumu atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, un uzlikt par pienākumu Tieslietu ministrijai izdot jaunu administratīvo aktu divu mēnešu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) A.Šteinberga

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis K.Berķis Rīgā, 2010.gada 22.februārī