Cassation appeal dismissed for failure to cite specific legal provisions and explain how they led to the lower court's error.

ECLI:LV:AT:2021:0804.A420168720.23.L

Lieta Nr. A420168720, SKA-1159/2021

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2021.gada 4.augustā

[1] Pieteicēja /pers. A/ iesniedza kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 3.jūnija spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas

pieteikums par Rīgas bāriņtiesas 2020.gada 10.marta lēmuma Nr. 1-6/539 atcelšanu.

Apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, spriedumā norādīja, ka pieteicēja, būdama savas mātes /pers. B/

pagaidu aizgādnes statusā, ierobežoja mātes tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, jo liedza mātei tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu, uzturēt personiskus

kontaktus un emocionāli tuvas attiecības ar ģimenes locekļiem, pieprasot SIA /Nosaukums/, kurā māte saņēma sociālās aprūpes un rehabilitācijas

pakalpojumus, lai tās darbinieki neļautu mātei satikties ar ģimenes locekļiem, kā arī, izprasot mobilo telefonu operatoram mātes telefona saziņas izdrukas,

kontrolēja mātes saziņu.

Pagaidu aizgādnis tiek iecelts tieši pieteicējas mātes interešu nodrošināšanai un aizsardzībai, līdz ar to pieteicējas mātes viedoklim, ievērojot, ka

pagaidu aizgādnība viņai tika noteikta bez rīcībspējas ierobežojuma, izskatāmajā gadījumā ir izšķiroša nozīme. Tas izriet arī no Bāriņtiesu likuma 4.panta

otrajā daļā noteiktā. Pieteicējas māte iesniegumā bāriņtiesai norādīja, ka nevēlas, lai par viņas pagaidu aizgādni būtu pieteicēja, un lūdza par aizgādni

iecelt viņas mazdēlu. Pieteicējas māte savu viedokli nav mainījusi arī sarunu laikā ar bāriņtiesas darbinieci. Tāpat lietā nav iesniegti pierādījumi, kas

liecinātu par to, ka /pers. C/ nepienācīgi pildītu pagaidu aizgādņa pienākumus.

[2] Senāta kompetencē ir pārbaudīt, vai zemākas instances tiesa lietas izskatīšanā ievērojusi procesuālo un materiālo tiesību normas. Attiecīgi

Administratīvā procesa likuma 328.panta pirmās daļas 6.punkts noteic, ka kasācijas sūdzībā jānorāda, kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa

pārkāpusi, un pamatojumu, kā izpaužas šis pārkāpums.

Senatoru kolēģija konstatē, ka iesniegtajā kasācijas sūdzībā šāda pamatojuma nav. Pieteicēja kasācijas sūdzībā vien norādījusi uz lietas apstākļiem,

faktiem, kas nav saistīti ar izskatāmo lietu, kā arī atsevišķu tiesību normu pārkāpumu, nenorādot, kā izpaudies tiesību normu pārkāpums un kā tas novedis

pie lietas nepareizas izspriešanas. Kasācijas sūdzībā būtībā pieteicēja nepiekrīt apgabaltiesas spriedumā sniegtajam faktisko apstākļu vērtējumam.

Lai ierosinātu kasācijas tiesvedību, kasācijas sūdzībā, pirmkārt, ir jābūt norādītiem konkrētiem tiesas pieļautiem tiesību normu pārkāpumiem, un,

otrkārt, skaidrojumam, kā šie pārkāpumi ir noveduši pie nepareiza tiesas sprieduma. Kā jau tika minēts, kasācijas sūdzībā šāda pamatojuma nav.

Savukārt pierādījumu pārvērtēšana atbilstoši Administratīvā procesa likuma 325.pantam nav kasācijas instances tiesas kompetencē.

[3] Ievērojot iepriekš minēto, senatoru kolēģija atzīst, ka iesniegtā kasācijas sūdzība neatbilst Administratīvā procesa likuma 328.panta pirmās

daļas 6.punktā noteiktajām saturiskajām prasībām, kas ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 329.panta trešo daļu, 338.panta otro daļu un 338.1panta pirmo daļu, senatoru kolēģija

nolēma

pieņemt /pers. A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 3.jūnija spriedumu.

Atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 3.jūnija spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

(paraksts) (paraksts) (paraksts)

Senatore L. Slica Senatore V. Krūmiņa Senators V. Poķis