Landlord wins eviction and debt collection case against tenant for unpaid rent and services.

Lietas Nr. C20214515

Lietas arhīva Nr. C-2145-15/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2015.gada 7.decembrī

Liepājas tiesa

tiesnese Inta Pūce

tiesas sēžu sekretāre Inese Bruže

piedaloties prasītājas pilnvarotai pārstāvei /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Grobiņas novada namsaimnieks” prasībā pret /pers. B/ par īres līguma laušanu, izlikšanu un

maksājumu parāda piedziņu.

Tiesas sēdē tiesa

konstatēja

2015.gada 3.jūlijā prasītājas SIA „Grobiņas novada namsaimnieks” pārstāvis Liepājas tiesā cēlis prasību pret atbildētāju /pers. B/ par īres

līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas, parāda un tiesas izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norāda, ka atbildētājs lieto dzīvojamo telpu un izmanto pamatpakalpojumus, bet par tiem nav norēķinājies pilnā apmērā, lai

gan viņam tikusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus. Uz 2015.gada 1.maiju atbildētāja parāds sastāda 2621,65

EUR, no tā pamatparāds 2383,32 EUR laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 1.maijam. Atbildētājs ir informēts par parāda

nenomaksāšanas sekām 2015.gada 27.aprīlī, publicējot brīdinājumu izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. 2009.gada 30.septembrī ar atbildētāju noslēgts

beztermiņa īres līgums par dzīvojamo telpu /adrese/. Atbildētājs vairāk kā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un par

pamatpakalpojumiem. Parāds iemaksājams AS “Swedbank” kontā Nr. LV35HABA0001402046712.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1717., 1759., 2141.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.,11., 11. 1, 12.,28.2pantu un

Civilprocesa likuma 1., 41., 127.- 130.pantu.

2015.gada 9.novembrī prasītāja iesniegusi pieteikumu par pieauguma pievienošanu, palielinot prasības summu. Lūdz piedzīt no atbildētāja

2794,57 EUR laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 1.novembrim, tai skaitā pamatparāds 2552,16 EUR.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja, lūdzot izbeigt īres attiecības un, izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas. Paskaidroja,

ka uz doto brīdi parāda apmērs ir palielinājies, maksājumi netiek veikti. Atbildētājs ilgstoši nepilda līguma nosacījumus, arī pēc brīdinājuma nav savas

saistības nokārtojis. Parāda summa ir pietiekoši liela, tā sastāda vairāk kā trīs mēnešu maksājumu summu. Atbildētājs dzīvoklī nav sastopams. Lūdza

prasību apmierināt.

Atbildētājs paskaidrojumu nav sniedzis un uz tiesas sēdi nav ieradies, lūgums atlikt lietas izskatīšanu nav saņemts. Pavēste nosūtīta uz

atbildētāja deklarēto dzīvesvietu un atgriezta tiesai kā neizsniegta (lietas 33.,35.,37.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56 1 .panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli

dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tiesa, vadoties no Civilprocesa likuma 209., 210.panta, secina, ka lieta izskatāma bez atbildētāja klātbūtnes, jo viņam par lietas izskatīšanu

paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumus, tiesai, saskaņā ar panta pirmo daļu, lietā jātaisa aizmugurisks spriedums, jo atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumu par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Tiesa nekonstatē, panta trešās daļas

punktos noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumu, iepazinusies ar lietas materiāliem, tos novērtējusi atrod, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs no 1999.gada 11.janvāra (lietas 24.lapa) ir deklarēts, dzīvo un lieto dzīvokli Nr./adrese/, /adrese/. 2009.gada

30.septembrī atbildētājs noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu (lietas 7.- 10. lapa).

Dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts ar atbildētāju, 2.1.punkts paredz, ka dzīvokļa īres maksa maksājama izīrētājam katru kārtējo

mēnesi līdz tā pēdējam datumam (lietas 7.lapa). Maksa par komunālajiem pakalpojumiem maksājama par iepriekšējo mēnesi līdz nākošā mēneša

pēdējam datumam.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Dzīvojamās telpas atbildētājs lieto un no 2010.gada aprīļa nav veicis nevienu maksājumu par tām (lietas 18.- 22., 40.,41.lapa).

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājam bija nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus.

Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret īres maksas un maksas, kas saistīta ar dzīvojamās telpas lietošanu, parāda apmēru. Tas uz 2015.gada 1.novembri

2552,16 EUR.

Noslēgtā īres līguma 2.5.punkts paredz, ka atbildētājam ir jāmaksā līgumsods 0,1% par maksājumu kavējumu dienā. Prasītāja lūdz piedzīt

no atbildētāja līgumsodu 242,41 EUR apmērā.

Civillikuma 1716.panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā var tikt noteikts pieaugošs,

taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu, kas ir mazāks par likumā noteikto, līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasība par līgumsoda 242,41 EUR piedziņu

laika periodā no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 1.novembrim ir apmierināma.

Nav apstrīdēts fakts, ka atbildētājs nav prasītājai regulāri un pilnā apmērā maksājis par dzīvojamo telpu, ko faktiski lietojis. Konstatēts, ka

pirms prasības celšanas tiesā 2015.gada 10.aprīlī prasītājas pārstāvji nav sastapuši atbildētāju dzīvoklī, kaimiņiene paskaidrojusi, ka divus gadus

atbildētājs nav redzēts (lietas 49.lapa). 2015.gada 27.aprīlī (lietas 29.lapa) atbildētājs ir brīdināts par parāda nenomaksāšanas sekām un tā apmēru,

publicējot brīdinājumu izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Tiesa konstatē, ka uz lietas izskatīšanas dienu parāds par dzīvojamo telpu īri sastāda 626,96 EUR, kas ir ievērojama summa, ja īres maksa

mēnesī 9,22 EUR. Tiesa secina, ka parāds par īri un pamatpakalpojumiem ievērojami pārsniedz trīs mēnešu maksājumu summu (lietas 41. lapa).

Tiesa atzīst, ka ir piemērojams likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmā daļa - izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu,

izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs

mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un

normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus.

Lietas izskatīšanas laikā, tiesa konstatēja, ka prasība par īres līguma laušanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvokļa ir pamatota.

Tiesas rīcībā nav arī informācijas vai piemērojams likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1panta pirmā daļa un 36.3panta pirmās daļas

nosacījumi.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.3pantā noteikts, ja, pamatojoties uz šā likuma 28.2panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas

spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku, kurš atbilst kādai no šā likuma 36.1panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām,

tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo

telpu.

Līdz ar to tiesa secina, ka ir apmierināms prasījums par atbildētāja izlikšanu no dzīvokļa Nr./adrese//adrese/ sprieduma izpildes stadijā,

pārbaudot vai atbildētājs, neatbilst īrnieku kategorijām, kurām tiek nodrošināta palīdzība saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pantu.

Civilprocesa likuma 10.pantā noteikts, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet tas nozīmē, ka pašas sniedz tiesai

pierādījumus tiem apgalvojumiem, kurus izsaka. Prasītāja ir iesniegusi pierādījumus, kas pamato prasību. Atbildētājs tiesai nav sniedzis paskaidrojumu un

cēlis iebildumus pret celto prasību.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu katrai no pusēm pierādīt tos apstākļus, kuri ir nozīmīgi strīda izšķiršanā.

Civillikuma 1765. pants nosaka, ja procentu apmērs nav noteikts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas

ir seši procenti no simta gadā. To noteic arī Civilprocesa likuma 195.pants, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa konstatē, ka apmierināms prasītājas lūgums, atzīt tai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātā parāda pamatsummas par

laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildei.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

No atbildētāja par labu prasītājai piedzenama nomaksātā valsts nodeva 417,66 EUR (lietas 4.,5.,43.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 EUR (lietas 6.lapa) un 15,65 EUR (lietas 30.lapa) par publikāciju izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.,42.pantu no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,69 EUR.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par maksājumu veikšanu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 97., 187.pantu, tiesa

no s p r ie d a

apmierināt prasību.

Izbeigt 2009.gada 30.septembrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar viņam

piederošām mantām no dzīvokļa Nr.11, /adrese//adrese/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Grobiņas novada namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.42103001252,

parādu par īri un pamatpakalpojumiem laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 1.novembrim 2552,16 EUR (divus tūkstošus piecus simtus

piecdesmit divus euro sešpadsmit centus) un līgumsodu 242,41 EUR ( divus simtus četrdesmit divus euro četrdesmit vienu centu); kā arī tiesas

izdevumus 438,01 EUR (četrus simtus trīsdesmit astoņus euro vienu centu).

Nauda iemaksājama AS “Swedbank” kontā Nr. LV35HABA0001402046712.

Atzīt „Grobiņas novada namsaimnieks” tiesību saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātā parāda pamatsummas par laiku no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildei.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,69 EUR (piecus euro sešdesmit

deviņus centus).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22.

Noteikt /pers.B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas par maksājumu veikšanu, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un

pierādījumu iesniegšanai Liepājas tiesā par veiktajiem maksājumiem.

SIA „Grobiņas novada namsaimnieks” spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

/pers. B/ nav tiesīgs aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas

dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Pūce