Court dismissed appeal against administrative fine for failure to perform mandatory tachograph inspections within two years.

Lieta Nr. A42652207 143/AA43-0408-10/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 12.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere, tiesneses M.Osmane un V.Zommere,

piedaloties Autotransporta inspekcijas pārstāvei D.R., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ābekoks” pieteikumu par Autotransporta inspekcijas 2007.gada 13.septembra lēmuma Nr.86 atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ābekoks” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 18.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Autotransporta inspekcijas inspektors 2007.gada 21.jūnijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BA 404713 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2007.gada 21.jūnijā plkst.10.45 Rīgas rajonā, Dreiliņos uz autoceļa P4 Rīga – Ērgļi autovadītājs V.B. vadīja SIA „Ābekoks” piederošo automašīnu MAN 12.192 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Pārbaudes laikā konstatēts pārkāpums – minētajam transportlīdzeklim nav veikta kārtējā periodiskā tahogrāfa pārbaude, pēdējā tahogrāfa pārbaude veikta 2004.gada 9.martā. Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieks ar 2007.gada 18.jūlija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA404713 SIA „Ābekoks” (turpmāk arī – pārkāpējs) sauca pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta divpadsmito daļu un sodīja ar naudas sodu 700 latu apmērā. Pārkāpējs minēto lēmumu apstrīdēja. Ar Autotransporta inspekcijas vadītāja 2007.gada 13.septembra lēmumu Nr.86 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts negrozīts apstrīdētais lēmums.

[2] Pārkāpējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt par prettiesisku un atcelt Lēmumu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Pārkāpējs tika sodīts par Eiropas Kopienas Padomes 1985.gada 20.decembra Regulas Nr.3821/85 „Par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā” (turpmāk – Regula Nr.3821/85) I pielikuma VI nodaļas 3.punkta a) apakšpunktā minēto pārkāpumu. Saskaņā ar minētās Regulas I pielikuma VI nodaļas „Pārbaudes un inspekcijas” noteikumiem dalībvalstis izraugās iestādes, kas veic pārbaudes un inspekcijas.

Regulas I pielikuma VI nodaļas 3.punkta „Periodiskās inspekcijas” a) apakšpunkts noteic, ka transportlīdzekļos uzstādīto ierīču periodiskās inspekcijas veic ne retāk kā reizi divos gados. Pārkāpējs uzskata, ka konkrētajā gadījumā termiņš divi gadi attiecas uz Autotransporta inspekciju un minētām konkrētām pārbaudēm, kuras jāveic iestādei. Tāpēc nav nekāda pamata sodīt autotransporta īpašnieku par to, ka iestāde nepilda šo savu pienākumu. Ja Autotransporta inspekcija ir pilnvarota veikt iepriekšminēto inspekciju, tad par to neveikšanu var sodīt tikai šo iestādi.

Pārkāpējs nekādā veidā netraucēja iestādei veikt kādas inspekcijas. Ir iespējams, ka iestādes darbinieki Regulā Nr.3821/85 noteikto periodiskas inspekcijas termiņu sajauca ar mērīšanas līdzekļu valsts obligāto metroloģisko kontroli - obligātu verificēšanas periodiskumu. [2.2] Regulas Nr.3821/85 I pielikuma VI nodaļas 1.punktā „Jaunu un izremontētu instrumentu sertificēšana” noteikts: „Visas ierīces, gan jaunās, gan izremontētās, sertificē attiecībā uz to pareizu darbību, kā arī rādījumu un reģistrēto datu precizitāti, kas noteikta III nodaļas (f) punkta 1.apakšpunktā, un tās plombē saskaņā ar V nodaļas 4.punkta (f) apakšpunktu.

Šim nolūkam dalībvalstis var noteikt, ka jāveic sākotnēja verificēšana, kurā ietilpst jaunās vai izremontētās ierīces pārbaude un atbilstības apliecināšana apstiprinātā parauga tipam, kā arī šīs regulas un tās pielikumu prasībām; sertificēšanas pilnvaras var nodot arī ierīču ražotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem”. [2.3] Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumos Nr.40 ,,Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” (turpmāk – Noteikumi Nr.40) nosaukti visi mērīšanas līdzekļi, kas pakļauti obligātai valsts metroloģiskajai kontrolei Latvijā, kā arī noteikts to verificēšanas periodiskums.

Tahogrāfu šajā sarakstā nav. Lēmumā netika atzīmēts, ka tahogrāfs uz SIA „Ābekoks” firmas mašīnas bija nesertificēts, kā arī netika konstatēts nekāds cits pārkāpums. Obligāta periodiska tahogrāfu verificēšana Latvijā nav noteikta. [2.4] SIA „Ābekoks” kā autotransporta īpašnieks nepārkāpa ne Latvijas, ne Regulas Nr.3821/85 normas saistībā ar tahogrāfu lietošanu, bet Regulas Nr.3821/85 I pielikuma VI nodaļas 3.punkta a) apakšpunkta normu nevarēja pārkāpt.

[3] Autotransporta inspekcija rakstveida paskaidrojumā pirmās instances tiesai norādīja, ka pieteikumam nepiekrīt un to neatzīst turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [3.1] Pienākumu obligāti izmantot reģistrācijas kontrolierīces var uzlikt tikai dalībvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem un, lai nodrošinātu, ka reģistrācijas kontrolierīces darbojas droši un pareizi, ir vēlams noteikt prasības attiecībā uz periodiskām pārbaudēm un inspekcijām, ko attiecībā uz šīm ierīcēm veic pēc uzstādīšanas. Ņemot vērā iepriekšminēto, pieņemta Regula Nr.3821/85, kas nosaka, ka reģistrācijas kontrolierīces ir ierīces, kuru konstrukcija, uzstādīšana, izmantošana un testēšana atbilst šīs regulas, kā arī I un II pielikuma, kas ir šīs regulas būtiskas sastāvdaļas, prasībām. Saskaņā ar Regulas Nr.3821/85 3.pantu reģistrācijas kontrolierīces uzstāda un izmanto dalībvalstīs reģistrētajos transportlīdzekļos, ko izmanto pasažieru vai kravu autopārvadājumiem. [3.2] Regulas Nr.3821/85 I pielikuma VI nodaļa nosaka transportlīdzekļos uzstādīto reģistrācijas kontrolierīču pārbaudes kārtību. Šīs nodaļas 3.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka šādas periodiskās inspekcijas veic ne retāk kā reizi divos gados, un tās var izdarīt reizē ar transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm. SIA ,,Ābekoks” norāde, ka nebija nekāda pamata sodīt, jo minēto normu tā nav pārkāpusi, nav pamatota, ņemot vērā, ka Regula Nr.3821/85 attiecas uz transportlīdzekļiem, kas veic kravu un pasažieru autopārvadājumus. Līdz ar to Autotransporta inspekcija pamatoti konstatēja administratīvo pārkāpumu un to pareizi kvalificēja.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 18.marta spriedumu noraidīts SIA „Ābekoks” pieteikums par Lēmuma atzīšanu atcelšanu. Tiesas spriedumā norādīti turpmāk minētie motīvi. [4.1] Saskaņā ar LAPK 8. panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to spriedumā LAPK normas, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ir izteiktas likuma redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā.

Lēmums pamatots ar Regulas Nr.3821/85 I pielikuma VI nodaļas 3.punkta a) apakšpunktu un LAPK 149.4panta divpadsmito daļu. Saskaņā ar LAPK 149.4panta divpadsmito daļu (..) par braukšanas attālumu reglamentējošo noteikumu un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, no simt līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai - no septiņsimt līdz tūkstoš latiem. Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka persona ir pārkāpusi transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika vai braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumus.

Lietā ir strīds par to, vai pārkāpējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpumu. [4.2] Atbilstoši LAPK 9.pantā noteiktajam, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar LAPK 243. panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā panta otro daļu, panta pirmajā daļā minētos faktus citastarp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības. [4.3] Tiesa konstatēja, ka lietā ir šādi pierādījumi: [4.3.1] Protokols, ar kuru autovadītājs ir iepazīstināts un protokolu parakstījis; [4.3.2] kravu pārvadājumu kontroles akts Nr.046650, ar kuru konstatēts, ka 2007.gada 21.jūnijā plkst.10.45 Rīgas rajonā, Dreiliņos uz autoceļa P4 Rīga – Ērgļi tika veikta SIA „Ābekoks” piederošā MAN 12.192 markas automobiļa (valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, vadītājs V.B.) pārbaude, kuras laikā konstatēts pārkāpums – minētajam transportlīdzeklim nav veikta kārtējā periodiskā tahogrāfa pārbaude, pēdējā tahogrāfa pārbaude veikta 2004.gada 9.martā; [4.3.3] autovadītāja V.B. paskaidrojums, kurā norādīts, ka 2007.gada 21.jūnijā viņš vadīja firmai „Ābekoks” piederošo automašīnu.

Par to, ka nav veikta tahogrāfa pārbaude, viņš nebija informēts; [4.3.4] SIA „Ābekoks” valdes locekļa V.S. 2007.gada 18.jūlija paskaidrojums, kurā norādīts, ka SIA „Ābekoks” nodarbojas ar kokapstrādi. SIA „Ābekoks” pieder automašīna MAN 12.192 (valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/), par kuru atbildīgs ir autovadītājs V.B. V.S. uzskata, ka par to, ka tahometram jāveic pārbaude, atbildīgs bija autovadītājs. Paskaidrojumā V.S. arī norādīts, ka uzreiz pēc pārkāpuma atklāšanas tika veikta tahometra pārbaude; [4.3.5] Latvijas autotransporta līdzekļu sertifikācijas centra 2007.gada 6.jūlija sertifikāts Nr.6V-614-07/07, kurā norādīts, ka pamatojoties uz 06.07.2007.datētu inspicēšanas (pārbaudes) protokolu Nr.6V-614-07/07 transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīce atbilst noteikumu prasībām. [4.4] Izvērtējot minētos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa secināja, ka ar Protokolu, kravu pārvadājumu kontroles aktu Nr.046650, autovadītāja V.B. un SIA „Ābekoks” valdes locekļa V.S. paskaidrojumiem ir pierādīts, ka 2007.gada 21.jūnijā plkst.10.45 Rīgas rajonā, Dreiliņos uz autoceļa P4 Rīga – Ērgļi autovadītājs V.B. vadīja SIA „Ābekoks” piederošo automašīnu MAN 12.192 (valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) un minētajam transportlīdzeklim nebija veikta kārtējā periodiskā tahogrāfa pārbaude, pēdējā tahogrāfa pārbaude veikta 2004.gada 9.martā.

Tādējādi SIA „Ābekoks” pārkāpa Regulas Nr.3821/85 I pielikuma VI nodaļas 3.punkta a) apakšpunkta prasības, ar ko izdarīja LAPK 149.4panta divpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. [4.5] Pārkāpēja uzskats, ka Regulā Nr.3821/85 minētais termiņš - divi gadi - attiecas uz inspekciju un minētām konkrētām pārbaudēm, kuras jāveic iestādei, tiesas vērtējuma ir kļūdains un radies minētās normas nepareizas interpretācijas rezultātā. Tiesa kritiski vērtēja pārkāpēja norādīto pieņēmumu, ka Autotransporta inspekcijas darbinieki Regulā Nr.3821/85 noteikto periodiskas inspekcijas termiņu sajauca ar mērīšanas līdzekļu valsts obligāto metroloģisko kontroli - obligātu verificēšanas periodiskumu.

Tiesa konstatēja, ka pienākumu obligāti izmantot reģistrācijas kontrolierīces var uzlikt tikai dalībvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, un, lai nodrošinātu, ka reģistrācijas kontrolierīces darbojas droši un pareizi, ir vēlams noteikt prasības attiecībā uz periodiskām pārbaudēm un inspekcijām, ko attiecībā uz šīm ierīcēm veic pēc uzstādīšanas. Regula Nr.3821/85 nosaka, ka reģistrācijas kontrolierīces ir ierīces, kuru konstrukcija, uzstādīšana, izmantošana un testēšana atbilst šīs regulas, kā arī I un II pielikuma, kas ir šīs regulas būtiskas sastāvdaļas, prasībām.

Saskaņā ar Regulas Nr.3821/85 3.pantu reģistrācijas kontrolierīces uzstāda un izmanto dalībvalstīs reģistrētajos transportlīdzekļos, ko izmanto pasažieru vai kravu autopārvadājumiem. Savukārt Regulas Nr.3821/85 I pielikuma VI nodaļa nosaka transportlīdzekļos uzstādīto reģistrācijas kontrolierīču pārbaudes kārtību. Šīs nodaļas 3.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka šādas periodiskās inspekcijas veic ne retāk kā reizi divos gados, un tās var izdarīt reizē ar transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm. Pārkāpēja transportlīdzeklis MAN 12.192 (valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) ir Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts transportlīdzeklis, ko izmanto kravu autopārvadājumiem un uz to attiecas Regulas Nr.3821/85 prasība par reģistrācijas kontrolierīču uzstādīšanu un izmantošanu atbilstoši prasībām.

Tiesa secināja, ka minētājā tiesību normā vārds „inspekcijas” ir saprotams kā pārbaudes, ko jāveic transportlīdzekļa īpašniekam, un Autotransporta inspekcija savas kompetences ietvaros kontrolē, lai minētās reģistrācijas kontrolierīces transportlīdzekļa īpašnieks nodotu pārbaudei saskaņā ar Regulas Nr.3821/85 prasībām. [4.6] Tiesa kritiski vērtēja pārkāpēja iebildumus, ka Noteikumos Nr.40 tika nosaukti visi mērīšanas līdzekļi, kuri pakļauti obligātai valsts metroloģiskajai kontrolei Latvijā, kā arī noteikts to verificēšanas periodiskums, un ka tahogrāfu šajā sarakstā nav, ka Lēmumā netika atzīmēts, ka tahogrāfs uz pieteicēja firmas mašīnas bija nesertificēts, kā arī netika konstatēts nekāds cits pārkāpums, bet obligāta periodiska tahogrāfu verificēšana Latvijā nav noteikta.

No lietas materiāliem ir redzams, ka pārkāpējs bija informēts gan par iestādi, kura veic tahogrāfu pārbaudes, gan par pārbaužu periodiem. Pārkāpējs uzreiz pēc Protokola sastādīšanas tahogrāfu bija nodevis pārbaudei Latvijas autotransporta līdzekļu sertifikācijas centrā un 2007.gada 6.jūlijā (lēmums administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts 2007.gada 18.jūlijā) ir saņēmis sertifikātu Nr.6V-614-07/07 par to, ka minētais tahogrāfs (transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīce) atbilst noteikumu prasībām. [4.7] Tiesa norādīja, ka, pieņemot Lēmumu, amatpersona ir pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos materiālus un izvērtējusi pārkāpēja sūdzībā norādītos iebildumus.

Lēmums izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, atbilst materiālo un procesuālo tiesību normām un vispārējiem tiesību principiem. Tiesa arī konstatēja, ka, izdodot Lēmumu, ir ievērota lietas piekritība, Lēmumā ir norāde uz lietā savāktajiem pierādījumiem un piemērotām tiesību normām. Tā kā pārkāpējam piemērots minimālais LAPK 149.4panta divpadsmitās daļas sankcijā paredzētais sods, tad lietderības apsvērumus Autotransporta inspekcija varēja arī neizdarīt, jo tos jau veicis likumdevējs, nosakot minimālo soda sankcijas robežu.

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa atzina, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādēļ atstājams negrozīts, bet pārkāpēja pieteikums noraidāms.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 18.marta spriedumu SIA „Ābekoks” iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz minēto tiesas spriedumu atcelt un izskatīt pieteikumu pēc būtības. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. [5.1] Pārkāpēja ieskatā tiesa nepareizi piemērojusi tiesību normas, jo normatīvajos aktos nav noteikts transportlīdzekļa īpašnieka pienākums reizi divu gadu laikā veikt tahogrāfa pārbaudi, kā arī nav noteikts šādas pārbaudes periodiskums. Ne iestādes Lēmumā, ne tiesas spriedumā nebija minēts normatīvais akts. Apgalvojums par administratīvo pārkāpumu tika balstīts uz Regulas Nr.3821/85 nepareizu iztulkošanu, jo regulas I pielikuma VI nodaļas 3.punkta a) apakšpunktā ir noteikts tikai dalībvalstu pienākums veikt transportlīdzekļos uzstādīto ierīču periodiskās inspekcijas ne retāk kā reizi divos gados un izraudzīties iestādes, kas veic pārbaudes un inspekcijas. Noteikumu Nr.40 mērīšanas līdzekļu sarakstā nav minēti tahogrāfi. [5.2] Fakts, ka pārkāpējs pēc iestādes lēmuma par administratīvo sodīšanu veica tahogrāfa pārbaudi, nenozīmē, ka pārkāpējs atzīst iestādes viedokļa pareizību. [5.3] Pārkāpējs atsaucas uz Administratīvā procesa likuma principiem

– privātpersonas tiesību ievērošanas un tiesiskuma principu, tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, patvaļas aizlieguma principu un lūdz tos ievērot. [6] Autotransporta inspekcija rakstveida paskaidrojumos pārkāpēja apelācijas sūdzību neatzina, norādīja, ka SIA „Ābekoks” izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi, sods uzlikts atbilstoši izdarītajam pārkāpumam un Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 18.marta spriedums ir pamatots un atstājams negrozīts. Tiesa spriedumā pamatoti konstatējusi, ka ar lietā esošajiem materiāliem SIA „Ābekoks” vaina izdarītajā pārkāpumā ir pierādīta pilnībā.

[7] Uz tiesas sēdi lietas aizskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā SIA „Ābekoks” pārstāvis neieradās, pārstāvja neierašanās iemesli apgabaltiesai nav paziņoti. Pārkāpējai tiesas pavēste par lietas izskatīšanas vietu un laiku nosūtīta. Apgabaltiesa konstatēja, ka pārkāpēja apelācijas sūdzībā izteikts lūgums lietu izskatīt rakstveida procesā. Uzklausījusi Autotransporta inspekcijas pārstāves viedokli, apgabaltiesa atzina, ka lietu ir iespējams izskatīt bez pārkāpēja pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē. Autotransporta inspekcijas pārstāve apelācijas sūdzību neatzina, uzturēja iepriekš tiesām sniegtajos paskaidrojumos minētos argumentus.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies iestādes, kas uzlikusi administratīvo sodu, pārstāves paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pārkāpēja apelācijas sūdzība noraidāma kā nepamatota.

[9] Atbilstoši LAPK 238.pantam administratīvo pārkāpumu lietu lietvedību un izskatīšanas kārtību reglamentē šis kodekss un citi normatīvie akti. Kā to pamatoti norādīja pirmās instances tiesa, saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi konstatēja lietā esošos pierādījumus (skat. šā sprieduma [4.3.1] –[4.3.5] punktu), tādēļ tos neatkārto. Tiesa pareizi konstatēja, ka strīds lietā ir par to, vai pārkāpējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpumu.

[10]Eiropas Kopienas Padomes regulas Eiropas Savienības dalībvalstīs ir normatīvie akti, kas tieši piemērojami. Līdz ar to apgabaltiesas ieskatā gan Lēmums, gan pirmās instances tiesas spriedums ir pietiekami pamatoti ar tiesību normām, kas noteic transportlīdzekļos uzstādīto ierīču pārbaudes kārtību. Proti, Regulas Nr.3821/85 I pielikuma VI nodaļa nosaka transportlīdzekļos uzstādīto reģistrācijas kontrolierīču pārbaudes kārtību un šīs nodaļas 3.punkta a) apakšpunkts nosaka šādu periodisko inspekciju veikšanu ne retāk kā reizi divos gados. Tā kā Lēmumu (lietas 12.-14.lapa) iestāde pamatojusi arī ar Regulas Nr.3821/85 IV nodaļas 13.pantu, kas noteic, ka darba devējs un autovadītājs atbild par ierīču pareizas darbības uzraudzību, apgabaltiesa noraida kā nepamatotu pārkāpēja argumentu, ka ne iestādes Lēmums, ne tiesas spriedums nav pamatots ar konkrētu normatīvo aktu, kas noteic SIA „Ābekoks” pienākumu reizi divos gados veikt transportlīdzeklī uzstādītās kontrolierīces - tahogrāfa periodisko pārbaudi (sertificēšanu), ko Latvijas Republikā nodrošina Latvijas Autotransporta līdzekļu sertifikācijas centrs. Tā kā pārkāpēja nebija veikusi tahogrāfa periodisko pārbaudi, tā pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par LAPK 149.4panta divpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu. Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi izvērtēja arī lietas tiesiskos apstākļus un pārkāpēja argumentus, līdz ar to apgabaltiesa Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivāciju neatkārto un tai pievienojas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286 .panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

atstāt grozītu Autotransporta inspekcijas 2007.gada 13.septembra lēmumu Nr.86 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.BA 404713, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ābekoks” pieteikumu noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere

Tiesneses M.Osmane

V.Zommere