Court dismissed appeal against administrative fine for failing to declare excise goods crossing border.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the appellant's appeal, upholding the first-instance judgment that found him guilty of an administrative violation under Article 175(2) of the Administrative Offences Law. The appellant, a citizen driving through the 'green lane' without a customs declaration, was fined 40 Lats after customs officials requested the required document. The court determined that the appellant's refusal to comply with the lawful request constituted a violation, and the imposed fine was appropriate and within statutory limits.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pants; 289.12 pants; 289.22 pants: Failure to present a customs declaration for excise goods when requested by customs officials constitutes an administrative offense punishable under the Administrative Offences Law, and the penalty must be proportionate to the violation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 112023113
Lietas arhīva Nr. 103AA-0156-13
SPRIEDUMS
Rēzeknē 2013.gada 17.decembrī
Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnesis - referents I.Raciņš,
tiesneši A.Vilmanis un I.Zalužinska,
rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un /pers. D/ apelācijas sūdzību par
Daugavpils tiesas tiesneses 2013.gada 17.septembra spriedumu, ar kuru /pers. D/, /personas kods/, atzīts par vainīgu Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - Latvijas APK) 175. 2pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un
uzlikts naudas sods Ls 40 (četrdesmit) apmērā.
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Latgales apgabaltiesa
ko nsta tē ja
2013.gada 16.augustā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes muitas maiņas vadītājs sastādīja administratīvā pārkāpuma
protokolu Nr.BJ007564 par to, ka 2013.gada 15.augustā plkst.22.14 no Baltkrievijas Silenes Muitas kontroles punktā pa „zaļo joslu”
iebrauca vieglā automašīna Alfa Romeo, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ko vadīja Latvijas Republikas pilsonis /pers. D/.
Uzsākot muitas kontroli uz joslas, muitas amatpersona /pers. D/ palūdza uzrādīt aizpildītu Akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu.
/pers. D/ atteicās aizpildīt un muitas amatpersonai iesniegt Akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu. Muitas amatpersona informēja
/pers. D/, ka personai, kas ieceļo Latvijas Republikā, autoceļa robežšķērsošanas vietā jāaizpilda akcīzes preču pārvietošanas
paziņojums, pamatojoties uz 2012.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1 „Kārtība, kādā uz autoceļa izveidotajā
robežšķērsošanas vietā kontrolē atsevišķas personīgajā bagāžā pārvietojamās akcīzes preces” noteikto. /pers. D/, pamatojoties uz
to, ka viņš iebraucis pa „zaļo joslu”, atteicās aizpildīt un iesniegt muitā akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu. Automašīna ar valsts
numuru /TL numurs/ tika novirzīta uz padziļinātas kontroles ēku, padziļinātās fiziskās kontroles veikšanai. Veicot automašīnas un /pers.
D/ personīgās bagāžas kontroli, konstatēts, ka automašīnas degvielas tvertnē ir aptuveni 52 litri dīzeļdegvielas, bet personīgajā
bagāža viens litrs degvīna. Muitas kontroles laikā, neiesniedzot muitas iestādē nepieciešamos dokumentus, tas ir, neiesniedzot
akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu, /pers. D/ nav ievērojis 2012.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.1 „Kārtība, kādā
uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā kontrolē atsevišķas personīgajā bagāžā pārvietojamās akcīzes preces” 3.punktu un
1992.gada 12.oktobra Padomes regulas Nr.2913/92 14.pantu, ar ko izdarīja Latvijas APK 175. 2pantā paredzēto administratīvo
pārkāpumu.
Ar Daugavpils tiesas tiesneses 2013.gada 17.septembra spriedumu /pers. D/ atzīst par vainīgu Latvijas APK 175. 2pantā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikts naudas sods Ls 40 (četrdesmit) apmērā.
Par minēto spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. D/. Sūdzībā /pers. D/ lūdza atcelt Daugavpils tiesas tiesneses
2013.gada 17.septembra spriedumu un administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt. Sūdzības iesniedzēja ieskatā viņš nav izdarījis
administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 175.2pantā. Uzsākot muitas kontroli, muitas amatpersona lūdza viņam aizpildīt
preču deklarāciju. Viņš atteicās to darīt, jo viņam nekādu deklarējamo preču nebija. Pēc tam automašīna tika novirzīta uz padziļināto
kontroles veikšanu un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Muitas amatpersona piedāvājot aizpildīt nepieciešamos
dokumentus, nosauca tos par Preču deklarāciju, nevis Akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu, kā norādīts administratīvā
pārkāpuma protokolā. Sūdzības iesniedzēja ieskata viņam nebija jāparedz, ka muitas amatpersona bija domājusi Akcīzes preču
pārvietošanas paziņojumu. Muitas amatpersonas rīkojumu viņš uzskatīja par nelikumīgu, bet par atteikšanos izpildīt nelikumīgu
rīkojumu administratīvā atbildība nav paredzēta.
Pārbaudījusi rakstveida procesā lietas materiālus, pirmās instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību, novērtējusi
apelācijas sūdzībā noradītos argumentus, Latgales apgabaltiesa uzskata, ka iesniegtā apelācijas sūdzība ir noraidāma.
Latgales apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas tiesnese administratīvā pārkāpuma lietu izskatīja atbilstoši Latvijas
APK divdesmit trešās „a” nodaļas prasībām.
Saskaņā ar Latvijas APK 175. 2pantu par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības
institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no
divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Lai /pers. D/ sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 175. 2pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu,
nepieciešams konstatēt, ka kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldību amatpersona izteica
likumīgu prasību un /pers. D/ likumīgo prasību savlaicīgi neizpildīja.
Lietā pastāv strīds vai amatpersonas izteiktā prasība bija likumīga.
Novērtējusi pārsūdzēto Daugavpils tiesas tiesneses 2013.gada 17.septembra spriedumu, apelācijas instances tiesa atzīst, ka
tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Pirmās instances tiesas tiesnese pareizi, vispusīgi un pilnīgi novērtēja
lietā esošos pierādījumus, līdz ar to apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un
izvērstāks argumentu izklāsts atbilstoši Latvijas APK 289. 13panta trešajai daļai nav nepieciešams. Saskaņā ar Latvijas APK
289.21panta piekto daļu - apelācijas instances tiesa ievēro šā kodeksa divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.
Latgales apgabaltiesa uzskata, ka ar lietā iegūtajiem un pirmās instances tiesas sēdē pārbaudītājiem pierādījumiem ārpus
sapratīgām šaubām pierādīts, ka /pers. D/ 2013.gada 15.augustā Silenes Muitas kontroles punktā atteicās aizpildīt un muitas
amatpersonai iesniegt akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu. Līdz ar to viņš neizpildīja kontroles funkcijas realizējošo valsts
amatpersonu likumīgās prasības.
Muitas likuma 7.pants nosaka, ka atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei muitas amatpersonu
pieņemtie lēmumi, dotie rīkojumi vai izvirzītās prasības ir jāizpilda visām muitas kontrolei pakļautajām personām.
2012.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.1 „Kārtība, kādā uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā kontrolē
atsevišķas personīgajā bagāžā pārvietojamās akcīzes preces” 3.punkts nosaka, ka persona, kura ieceļo Latvijas Republikā, autoceļa
robežšķērsošanas vietā aizpilda akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu.
Latgales apgabaltiesa atzīst, ka minētie normatīvie akti, norāda uz muitas amatpersonu darbību likumību pieprasot personai
robežšķērsošanas vietā aizpildīt akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu, tādējādi nav pamatots /pers. D/ apelācijas sūdzībā
norādītais arguments, ka muitas amatpersonu prasība nebija likumīga.
Papildus attiecībā uz apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem apelācijas instances tiesa atzīst, ka neapstiprinās ar lietas
materiāliem /pers. D/ apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka muitas amatpersona viņam lūgusi aizpildīt preču deklarāciju, nevis
akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu.
No administratīvā pārkāpuma protokola Nr.BJ007564 redzams, ka 2013.gada 15.augustā, plkst.22.14, no Baltkrievijas, Silenes
MKP pa „zaļo joslu” iebrauca vieglā automašīna ALFA ROMEO, reģistrācijas numurs /TL numurs/, ko vadīja Latvijas Republikas
pilsonis /pers. D/. Uzsākot muitas kontroli, uz joslas, muitas amatpersona /pers. D/ lūdza uzrādīt aizpildītu Akcīzes preču
pārvietošanas paziņojumu. Muitas amatpersona informēja /pers. D/, ka personai, kas ieceļo Latvijas Republikā, autoceļa
robežšķērsošanas vietā, jāaizpilda akcīzes preču pārvietošanas paziņojums pamatojoties uz 2012.gada 3.janvāra Ministru kabineta
noteikumiem Nr.1 „Kārtība kādā uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā kontrolē atsevišķas personīgajā bagāžā
pārvietojamās akcīzes preces” noteikto. /pers. D/, pamatojoties uz to, ka viņš ir iebraucis par „zaļo joslu” atteicās aizpildīt un iesniegt
muitā akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu. Automašīna tika novirzīta uz padziļinātās kontroles ēku (lietas 3.-5.lapa).
Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.BJ007564 ir norādīts /pers. D/ paskaidrojums: „2013.gada 15.augustā atgriezās
Latvijas Republikā no Baltkrievijas caur RKP „Silene” ar sev piederošo auto „Alfa Romeo” v.n. /TL numurs/. Braucu pa zaļo koridoru
apzīmētu transportam bez deklarējamām precēm. Tā kā 20 gadu laikā esmu šķērsojis RKP daudzās valstīs, zinu ko drīkst pārvietot
pāri robežai nedeklarējot. Līdz šīm ne reizi citās Eiropas Savienības valstīs iebraucot no trešajām valstīm nav bijusi vajadzība aizpildīt
jebkādas deklarācijas. LR muitas darbinieku prasību aizpildīt akcīzes preču pārvietošanas deklarāciju uzskatu par nepamatotu un
esošu pretrunā ar Cilvēktiesību deklarācijas punktu par brīvo pārvietošanos Eiropas Savienības telpā, jo neesmu veicis nelikumīgas
darbības ar akcīzes precēm” (lietas 4.lapa).
No Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes Muitas maiņas vadītāja R.Vasaraudža ziņojuma redzams, ka 2013.gada
15.augustā, plkst.22.14, no Baltkrievijas, Silenes MKP pa „zaļo joslu” iebrauca vieglā automašīna ALFA ROMEO, reģistrācijas
numurs /TL numurs/, ko vadīja Latvijas Republikas pilsonis /pers. D/. Uzsākot muitas kontroli, uz joslas, muitas amatpersona /pers. D/
lūdza uzrādīt aizpildītu Akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu. /pers. D/ atteicās aizpildīt un muitas amatpersonai iesniegt akcīzes
preču pārvietošanas paziņojumu. Muitas amatpersona V.Streikuss informēja viņu par to, ka /pers. D/ atsakās aizpildīt akcīzes preču
pārvietošanas paziņojumu. Viņš mutiski informēja /pers. D/ par to, ka nepieciešams aizpildīt un iesniegt akcīzes preču pārvietošanas
paziņojumu pamatojoties uz 2012.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1 „Kārtība kādā uz autoceļa izveidotajā
robežšķērsošanas vietā kontrolē atsevišķas personīgajā bagāžā pārvietojamās akcīzes preces”. /pers. D/, pamatojoties uz to, ka viņš
ir iebraucis pa „zaļo joslu” atteicās aizpildīt un iesniegt muitā akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu. Automašīna tika novirzīta uz
padziļinātās kontroles ēku (lietas 8.lapa).
2013.gada 17.septembra Daugavpils tiesas sēdē Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes pārstāve paskaidroja, ka Valsts
ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes personas prasības aizpildīt akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu bija likumīgas, bet /pers.
D/ tās nav izpildījis. Minēto paziņojumu jāaizpilda visām personām, kas šķērso robežkontroles punktu. Šaubās, ka muitas
amatpersona lietoja vārdu „deklarācija”, jo deklarēšanai ir pavisam cita procedūra. Tikai /pers. D/ paskaidrojumos tiek minēts vārds
„deklarācija”, citos dokumentos norādīts, ka tas bija „paziņojums”. Pārstāves ieskatā, personas bieži šos vārdus lieto kā sinonīmus.
/pers. D/ tika iedota paziņojuma veidlapa, ko viņš atteicās aizpildīt (lietas 13.-15.lapa).
2013.gada 17.septembra Daugavpils tiesas sēdē /pers. D/ papildus paskaidroja, ka muitas amatpersona viņam atnesa akcīzes
preču pārvadāšanas paziņojumu, bet viņš to nepaņēma, jo uzskatīja, ka šī prasība bija nepamatota (lietas 14.lapa).
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem ārpus saprātīgām šaubām ir pierādīts tas apstāklis, ka muitas
amatpersonas administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. D/ izteica likumīgu prasību aizpildīt akcīzes preču
pārvietošanas paziņojumu. Tādējādi nepamatots ir /pers. D/ apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka viņš nav izdarījis
administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 175.2pantā.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts,
kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem
pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas tiesnese nosakot
sodu /pers. D/ ir ņēmusi vērā administratīvā soda noteikšanos vispārīgos principus. Noteiktais naudas sods Ls 40 (četrdesmit)
apmērā, ir tuvs minimālajai naudas soda sankcijas robežai, kāds paredzēts panta sankcijā par izdarīto administratīvo pārkāpumu.
Līdz ar to /pers. D/ piemērotais sods uzskatāms par samērīgu un pārkāpumam atbilstošu.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.22pantu Latgales
apgabaltiesa
no sp ri e d a
Daugavpils tiesas tiesneses 2013.gada 17.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. D/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā 2013.gada 17.decembrī.
Tiesnesis - referents I.Raciņš
Tiesneši A.Vilmanis
I.Zalužinska