Court orders management company to collect unpaid fees, penalties, and interest from tenant under property management contract.

Lietas Nr. C32269715

Lietas arhīva Nr. C-0894-16/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 9.maijā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis

ar tiesas sēdes sekretāri I.Zalāni,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par apsaimniekošanas,

komunālo maksājumu parāda, līgumsoda un likumisko procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs) 2015.gada 29.maijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā cēlis prasību pret /pers. A/

(turpmāk-Atbildētāja) par parāda piedziņu, kurā pamatojoties uz likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 8.pantu, "Dzīvokļa īpašuma likuma" 8.panta 2.daļu,

10.pantu, likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta 7.daļu, Civillikuma 1587., 1651.pantiem, 1652.panta daļu,

1662.,1716.,1765.,1779.,1828.pantiem, Civilprocesa likuma 26.panta l.daļu, 41.panta 1 .daļu, 127.pantu Prasītājs lūdz tiesu:

1. piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītajam pamatparādu EUR 4168,27 (četri tūkstoši viens simts sešdesmit astoņi euro, 27 centi), līgumsodu

EUR 416,82 (četri simti sešpadsmit euro, 82 centi), likumiskos procentus EUR 63,11 (sešdesmit trīs euro, 11 centi), samaksāto valsts nodevu EUR

420,67 (Četri simti divdesmit euro, 67 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro, 70 centi), kopā EUR 5073,57 (pieci tūkstoši

septiņdesmit tīts euro, 57 centi);

2. Atzīt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no nenomaksātās

pamatparāda summas.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks" (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības

sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vecmīlgrāvis") apsaimniekošanā, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 "Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas

līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem" (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

līgums Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2002.gada 26.septembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.569) atrodas māja

/adrese/ k-2.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas informāciju par īpašumu (pielikumā) no 2006.gada 16.maija Atbildētājam ir nostiprināta īpašuma tiesība uz /adrese/ k-

2. 2006.gada 21.augustā starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.478/06 (pielikumā),

par minēto dzīvokli.

Saskaņā ar līgumu Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret Atbildētāju, taču Atbildētājs nav norēķinājies par saņemtajiem

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Pamatojoties uz 2015.gada 15.aprīļa Rēķinu Nr.25457408/15041 un saskaņā ar Piedzenamās summas aprēķinu (pielikumā), Atbildētāja parāds

par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem sācis veidoties no 2009.gada jūlija un uz 2015.gada 29.aprīli sastādīja:

Pamatparāds: EUR 4168,27(četri tūkstoši viens simts sešdesmit astoņi euro, 27 centi);

Līgumsods: EUR 416,82 (četri simti sešpadsmit euro, 82 centi);

Likumiskie %: EUR 63,11 (sešdesmit trīs euro, 11 centi);

Kopā: EUR 4648,20 (četri tūkstoši seši simti četrdesmit astoņi euro, 20 centi).

Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par iepriekš

minēto periodu.

Līgumsoda aprēķins veikts pamatojoties uz Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.4.punktu un saskaņā ar to

aprēķināts 0,2% (divas desmitdaļas procenta) apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu, bet kopumā 10% no pamatparāda.

Likumiskie procenti aprēķināti saskaņā ar Civillikuma 1765.pantā noteikto - seši procenti no simta gadā.

Latvijas Republikas likumā (zaudējis spēku 01.01.201 l.gada) "Par dzīvokļa īpašumu" 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku

pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Latvijas Republikas 28.10.2010. likuma "Dzīvokļa īpašuma likums" 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

1. piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2. segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

3. norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana);

4. maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

5. maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Latvijas Republikas 21.06.1995. likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta 7.daļa nosaka, ka pašvaldības

pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz 09.12.2008. MK noteikumiem Nr.1014 "Kārtība,

kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu".

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz 09.12.2008. MK noteikumiem Nr.1013 "Kārtība, kādā

dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu".

Mediācija nav veikta, bet parāda apmērs un maksājumu disciplīna norāda, ka strīds ir risināms tiesas ceļā.

[3] 2015.gada 2.jūlijā tiesā saņemti Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētāja atzina prasību daļā par pamatparāda piedziņu, bet

neatzina par līgumsoda un likumisko procentu piedziņu. Paskaidrojumos norādīts, ka parāds par komunālajiem un apsaimniekošanas parādiem ir

izveidojies, jo atbildētai ir ilgstošas finansiālas grūtības, kuras liedz viņai iespēju pilnā apmērā segt šos maksājumus.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pieteikumā norādītajā apmērā, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un

pamatojumu, kā arī iesniegto parāda aprēķinu. Lūdz prasību apmierināt pilnībā.

Atbildētāja tiesas sēdē atzina prasību daļā par pamatparāda piedziņu, par ko parakstījās pielikumā pie tiesas sēdes protokola.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, noklausoties tiesas sēdē Prasītājas pārstāvja un atbildētājas sniegtos paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida

pierādījumus, atzīst, ka prasība par parāda piedziņu no Atbildētājas ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar lietas materiālos esošo izdruku no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr./numurs/no 2006.gada 16.maija atbildētājai bija

nostiprināta īpašuma tiesība uz /adrese/ k-2.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav strīda, ka 2006.gada 21.augustā starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.

138/2007 (1.1.8.-9.), par minēto dzīvokli, līdz ar ko tiesa konstatē, ka starp Prasītāju un Atbildētāju tika nodibinātas saistības.

Tiesai nav šaubu, ka Atbildētājai pilnībā bija saprotami Līguma nosacījumi, jo lietā nav pierādījumu, ka minētais Līgums ir likumā noteiktā kārtībā

atcelts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar ko atzīstams par tiesīgi noslēgtu līgumu, kuru pildīt, neraugoties uz vēlākajām izpildes grūtībām, ir līdzēju

pienākums, kā to noteic Civillikuma 1587.pants.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No prasības pieteikuma satura un prasības pieteikumam pievienotajiem pierādījumiem redzams, ka atbildētāja nav pildījusi savas saistības pienācīgi,

līdz ar ko ir izveidojies maksājumu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāds.

Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic, ka samaksas izdarīšanas faktu jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus tam, ka viņa būtu pilnībā izpildījusi savas kā dzīvokļu īpašnieces saistības pret prasītāju (nama

apsaimniekotāju).

Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt, ka Prasītāja savu pienākumu apsaimniekot dzīvojamo māju un nodrošināt komunālo pakalpojumu saņemšanu ir

pildījusi, bet Atbildētāja savu, no Līguma izrietošo pienākumu maksāt par apsaimniekošanu un par komunālo pakalpojumu sniegšanu nav izpildījusi.

Atbildētājas saistības apmēru pret Prasītāju apliecina prasības pieteikumam pievienotie parāda aprēķini (1.1.12.).

Tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka prasītājs nebūtu pildījis pienācīgā kārtā apsaimniekotāja un pārvaldnieka pienākumus, kā arī tam, ka

atbildētāja nebūtu saņēmusi komunālos pakalpojumus.

Atbildētāja nav iesniegusi tiesā pierādījumus tam, ka prasītājs nebūtu pildījis savas saistības, ka prasītāja rēķinos norādīto parāda summu atbildētāja

būtu apstrīdējusi likumā noteiktajā kārtībā. Bez tam, atbildētāja tiesas sēdē norādīja ka atzīst prasību daļā par pamatparāda piedziņu.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim) noteikumiem, dzīvokļa

īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar

zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no

tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai

viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) pirmā daļa noteic, ka visu dzīvokļu

īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, minētā panta otrā daļa noteic, ka šim

nolūkam dzīvokļu īpašnieki izveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai slēdz savstarpēju līgumu Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmās daļas (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim)

noteikumiem dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī

dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā kopš 2011.gada 01.janvāra) 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā (1.punkts), segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā (2.punkts); norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana)

(3.punkts).

Civillikuma 994.pants noteic, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās.

Visas iepriekš minēto likumu normas paredz dzīvokļa īpašnieka (t.sk. atbildētājas) pienākumu veikt dzīvojamās mājas uzturēšanas,

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumus, ko atbildētāja nav darījusi pienācīgā kārtā.

Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas parāda summas apmēru, atbildētāja pret to nav cēlusi pamatotus iebildumus, atbildētāja

nav tiesai iesniegusi pierādījumus tam, ka līdz lietas iztiesāšanas dienai viņa būtu nomaksājusi parādu prasītājam.

Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenams dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu maksājumu parāds EUR 4168,27 apmērā, kas izveidojies laika posmā no 2009.gada jūlija līdz 2015.gada 29.aprīlim.

Tiesa noskaidroja, ka lietā ir strīds par līgumsoda un likumisko procentu apmēru. Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu

EUR 416,82 apmērā.

Civillikuma 1716.pantā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda

persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā (Civillikuma 1720.pants).

Starp atbildētāju un prasītāju 2007.gada 21.augustā noslēgtā dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.4.punkts noteic, ka par

maksājumu kavējumu prasītājs aprēķina līgumsodu 0,2% apmērā no termiņā neapmaksātās summas par katru kavējuma dienu.

Kā redzams no parāda aprēķina (1.1.12.) Prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu EUR 2810,50 apmērā, bet kā norāda prasības pieteikumā ir

samazinājusi līdz 10% no pamatparāda, t.i., EUR 416,82 apmērā.

Tiesa novērtējot līgumsoda EUR 416,82 apmēru attiecībā pret pamatparādu EUR 4168,27, atzīst to par samērīgu un tas nav atzīstams par

netaisnīgu attiecībā pret Atbildētāju, tādēļ, Prasītājas prasība par līgumsoda EUR 416,82 piedziņu no Atbildētājas ir apmierināma.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punkta noteikumiem procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1757.pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiski procenti

(1765.p.), savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem laika EUR 63,11 apmērā.

Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par savlaicīgi neveiktiem

maksājumiem EUR 63,11.

Tiesa uzskata par nepamatotiem Atbildētājas iebildumus, ka līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu uzrēķināšana nav pamatota, jo

Atbildētājai esot bijušas objektīvas grūtības pildīt saistības, proti, Atbildētājas ģimene 2014. un 2015. gadā ir atzīta par trūcīgu, neesot bijis darba, turklāt

ģimenei ir mazs bērns. Kā jau minēts iepriekš, Prasītājam pastāv tiesisks pamats līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu uzrēķināšanai. Tiesas

ieskatā Atbildētāja savlaicīgi varēja griezties pie Prasītāja, lai tas nāktu pretim, vai arī vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai lūgtu sociālo palīdzību

komunālo maksājumu samaksai.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civillikuma 1756., 1757.panta, 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa atzīst prasītāja

tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus (6% gadā) no pamatparāda summas par laika posmu no dienas, kad iztecēs sprieduma

labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildes dienai, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus par to, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot kapitāla lielumu.

[6] Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no Atbildētājas Prasītājas labā piedzenami tās samaksātie tiesas

izdevumi: valsts nodeva EUR 420,67 un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 4,70.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,95 apmērā

piedzenami no atbildētājas par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā aprēķināti

EUR 8,65 (lietas 1.a.lapa), bet prasītājs, ceļot prasību tiesā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis EUR 4,70 apmērā.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 93. panta pirmo daļu, 189. pantu, 190. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par apsaimniekošanas, komunālo maksājumu parāda,

līgumsoda un likumisko procentu piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, parādu par

apsaimniekošanas, komunālajiem pakalpojumiem EUR 4168,27 (četri tūkstoši viens simts sešdesmit astoņi euro, 27 centi), līgumsodu EUR 416,82

(četri simti sešpadsmit euro, 82 centi), likumiskos procentus EUR 63,11 (sešdesmit trīs euro, 11 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, tiesāšanās izdevumus –

valsts nodevu EUR 420,67 (četri simti divdesmit euro, 67 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro, 70 centi).

Noteikt SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods

/personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas EUR 4168,27 (četri tūkstoši viens

simts sešdesmit astoņi euro, 27 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,95 (trīs euro, 95 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, ar

PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs

LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija –

2016.gada 9.maija spriedums civillietā Nr. C32269715 (lietvedības Nr. C-0894-16/11).

Tiesas izdevumu apmaksu apliecinošs dokuments nekavējoši iesniedzams Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas

nolēmuma piespiedu izpilde.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016. gada 23. maija – Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesu kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Pilna sprieduma faktiskais sastādīšanas datums-2016. gada 2. jūnijs.

Tiesnesis Dz.Melbārdis