Court fully allows small claims debt collection for bank loan default including interest and costs.

Lieta Nr. C13084515

Lietas arhīva Nr. C-0251-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2016.gada 2.martā

Dobeles rajona tiesas

tiesnese N. Pakule,

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra

prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2015.gada 2.decembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk tekstā – prasītājs) cēla

tiesā maza apmēra prasību tiesā pret /pers. C/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par parāda un tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, 04.09.2006. starp AS "Swedbank" un Atbildētāju (klienta nr. 11018080) tika

noslēgts līgums par Ego norēķinu kartes izsniegšanu un izmantošanu (turpmāk tekstā Līgums). Parakstot Līgumu,

Atbildētājs piekrita Līguma noteikumiem, tai skaitā, arī Līgumam saistošajam cenrādim (norādīts Līgumā).

Saskaņā ar Līguma noteikumiem, Atbildētājam bija jānodrošina Atbildētāja privātkontā nepieciešamo naudas

līdzekļu apmērs aizdevuma summas un procentu samaksai ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datumā.

Prasības summas aprēķins - galvenais parāds 558,62 EUR. Galvenā parāda aprēķins – 18.07.2013. AS

"Swedbank" izziņa, kur: neatmaksātā aizdevuma pamatsumma: 553,07 EUR, aprēķinātie % par aizdevuma līdzekļu

izmantošanu (maksa par kredīta izmantošanu) 5,55 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.panta nosacījumiem, kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, Cenrādi,

Prasītājam ir tiesisks pamats piedzīt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus. Likumiskie nokavējuma procenti

aprēķināti sekojošā kārtībā uz 23.11.2015: galvenais parāds x kavēto dienu skaits x 0.01644/100. Likumiskie nokavējuma

procenti aprēķināti par laika periodu no 27.02.2012. līdz 23.11.2015 (par 1364 kavētām dienām) un sastāda 125,27 EUR.

Kopējā prasības summa 683,89 EUR.

AS “Swedbank” konstatēja, ka Atbildētājs nepapildina savu privāto kontu un banka nav spējīga veikt

ieturējumus no Atbildētāja privātā konta aizdevuma summas un procentu par aizdevuma lietošanu samaksai, un tādējādi

Atbildētājs nepilda Līguma noteikumus. Analīzes laikā tika konstatēts, ka izmantotā un neatgrieztā kredīta (aizdevuma)

summa ir 553,307 EUR, procentu parāds par kredīta (aizdevuma) izmantošanu sastāda 5,055 EUR, kas kopā ir 558,62

EUR.

AS "Swedbank" 2013.gada 25.jūlijā cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no AS "Swedbank" un Atbildētāja

starpā noslēgta Līguma Prasītājam ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas

radušies Līguma neizpildes rezultātā, paziņojot līguma izbeigšanas datumu 27.02.2012.

Prasītājs izsūtījis Atbildētājam Paziņojumu par prasījuma tiesību pret Atbildētāju cedēšanu Prasītājam, kas

uzskatāma par Paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma 1804.pantu un paziņojumu par

parādsaistībām.

Prasītājs veicis visas nepieciešamās pirmstiesas darbības prasījumu un zaudējumu iekasēšanā no Atbildētāja.

Prasītājs prasības iesniegšanas brīdī aprēķina likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 procenti gadā t.i.

0,01644 % dienā par katru kavēto dienu, no līguma izbeigšanas datuma.

Normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota - Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797.,

1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantiem, Civilprocesa likuma 1., 8., 41.panta pirmo daļu, 195., 250.18, 250.19, 250.20

pantu.

Prasītāja prasījumi - lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu 558,62 EUR apmērā;

likumiskos nokavējuma procentus 125,27 EUR apmērā; kopā 683,89 EUR; visus tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu

102,58 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR. Noteikt tiesības Prasītājam par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda. Parādsaistību summu ieskaitīt SIA "Julianus

Inkasso Latvija" norēķinu kontā Nr.LV61HABA0551008868793 AS Swedbank.

2015.gada 8.decembrī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi /adrese/ kas vienlaikus ir arī

atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai 30 dienas, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī

izskaidrojot atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un

pienākumi. Minētā korespondence nav saņemta atpakaļ tiesā.

Atbildētājs nedz norādītājā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav sniedzis tiesai

paskaidrojumus par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu,

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

2016.gada 2.februārī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 2.martā.

Atbildētājam nosūtītais paziņojums nav saņemts atpakaļ tiesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā, proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas

dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta

papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar

tiesu, un fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu

adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2016.gada 2.februārī ierakstītā pasta

sūtījumā, nosūtot minēto informāciju uz prasības pieteikumā norādītajām adresēm, tostarp atbildētājam tiesas dokumenti

tika nosūtīti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas

izskatīšanu rakstveida procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības

tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra

prasībām” paredzētos izņēmumus. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa

izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata,

ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 250.1 8 panta pirmā daļa noteic, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības

tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis

paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav

lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan,

atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos

vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc

tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu,

kam to atdod (cesionāru) var noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un

cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

No lietā esošā 2013.gada 25.jūlija Cesijas līguma (lietas 17.lapa) starp AS „Swedbank” un SIA „Julianus Inkasso

Latvija” izraksta redzams, ka puses vienojušās par to, ka AS „Swedbank” ir nodevusi SIA „Julianus Inkasso Latvija” savas

prasījuma tiesības, kas radušās pret fiziskām personām saskaņā ar Līguma pielikumā Nr. 1 (lietas 13.lapa) esošo sarakstu,

kurā norādīts parādnieks, līgums un prasījumu summas.

Prasījumi izriet no starp AS „Swedbank” un parādniekiem noslēgtajiem līgumiem, kuriem saistību izpildes termiņš ir

iestājies.

Tiesa uzskata, ka minētais Cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi saistošs pusēm. Par

prasījuma tiesību cesiju atbildētājam ir paziņots, nosūtot paziņojumu 2013.gada 18.septembrī (lietas 14.lapa).

Ar 2013.gada 25.jūlija Cesijas līguma (lietas 17.lapa) izrakstu, izrakstu no 2013.gada 25.jūlija Cesijas līguma

Pielikuma Nr.1 (lietas 13.lapa) apstiprinās, ka AS „Swedbank” ir atteikusies no savām tiesībām pret atbildētāju un šīs

tiesības cedējusi prasītājam.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu, Cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata

rīkoties ar prasījumu, cedēt to citam un izlietot pret parādnieku, likums cesionāram prasījuma tiesību ietvaros ir piešķīris

kreditora tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 1806.pantu Cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam,

bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām [..].

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai

pēc likuma.

Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu gribas izteikums savstarpējā vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (Civillikuma 1511.pants) un pie katra saistību līguma būtības pieder vienas

puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm

(Civillikuma 1512.pants).

Lietas materiāliem pievienotais 2006.gada 4.septembra Ego kartes līgums (lietas 10.lapa) apstiprina, ka AS

„Swedbank” un atbildētājs nodibinājuši tiesiskās attiecības, uz kuru pamata atbildētājam izsniegts aizdevums 400 LVL

apmērā. Tādējādi tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties

un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu, šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši

Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas bija spēkā esošs un

pusēm saistošs.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Aizdevuma līguma lietošanas un apkalpošanas noteikumu 3.1.apakšpunktā noteikts, ka aizņēmējs atmaksā aizdevējam

aizdevumu saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem un grafiku (lietas 11.lapa). Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja

veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar to secināms, ka prasība par pamatparāda 553,070 EUR piedziņu no atbildētāja prasītāja

labā ir apmierināma.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai

uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši

norunāti.

Atbilstoši Civillikuma 1754.pantam, procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz

likuma pamata. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītājs aprēķinājis procentus par aizdevuma līdzekļu izmantošanu EUR 5,55, savukārt par laiku no 2012.gada

27.februāra līdz 2015.gada 23.novembrim, prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 125,27 EUR apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar to prasība par nesamaksāto likumisko procentu

piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā likumisko procentu parādu 125,27 EUR

apmērā.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu

kreditora atgādinājumu. Tādejādi secināms, ka atbildētājs nav veicis kredīta un procentu maksājumus līgumā paredzētajā

termiņā un apmērā, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka atbildētājs pārkāpis līguma noteikumus, pamatojot to

ar sastādīto parāda aprēķinu.

Tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp prasītāju un atbildētāju, pušu attiecības vērtējamas

piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas. Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6.panta 11.daļa noteic, ka, tiesa, izšķirot strīdu, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz

patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta

trešās daļas 4.punkts nosaka, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš

neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību

neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto

zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Izvērtējot, vai prasītāja prasība piedzīt likumiskos nokavējuma procentus konkrētajā strīdā nav vērtējama kā netaisnīgu

līguma noteikumu piemērošana, tiesa atzīst, ka prasītājs ir ievērojis Civillikuma 1.pantā noteikto labas ticības principu.

Tiesa prasītāja pieprasīto procentu aprēķinu un apmēru atzīst par taisnīgu un samērīgu ar atbildētāja pieļauto nokavējumu,

ievērojot to apstākli, ka atbildētājs ilgstoši nav pildījis no līguma izrietošās saistības, neveicot parāda samaksu arī pēc

2013.gada 18.septembra (lietas 15.lapas) atgādinājuma par saistību nepildīšanu nosūtīšanas, kā arī neizmantojot prasītāja

piedāvāto iespēju vienoties par parāda labprātīgu samaksu.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja sniegtās ziņas, ka atbildētājs līdz tiesas dienai nav veicis maksājumu parāda

samaksai, kā arī nav sazinājies ar prasītāju, lai vienotos par parāda atmaksu.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai

paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai kas

apstiprinātu pielīgto saistību izpildi un parāda summas samaksu pilnā apmērā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis

savu prasījumu un tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds

nav samaksāts, tādēļ prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā pamatparādu un likumiskos

procentus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie

izdevumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam par konkrēto prasību maksājama

valsts nodeva 102,58 EUR, līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, minētie izdevumi

piedzenami no atbildētāja prasītāja labā.

Lietas izskatīšanas laikā radušos tiesas izdevumu, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu,

faktiskais apmērs ir 6,28 EUR, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 41.pantam minētie tiesas izdevumi piedzenami

no atbildētāja prasītāja un valsts labā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši

Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai

no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189. – 195., 204.1, 250.27 pantu, tiesa

nos prieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija”,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, labā pamatparādu 553,07 EUR (pieci simti piecdesmit trīs euro 7 centi); aizdevuma

lietošanas procentus 5,55 EUR (pieci euro 55 centi); likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2012.gada 27.februāra

līdz 2015.gada 23.novembrim 125,27 EUR (viens simts divdesmit pieci euro 27 centi); valsts nodevu 102,58 EUR (viens

simts divi euro 58 centi); ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus un 4,70 EUR (četri euro 70 centi). Parāda samaksa

veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību SIA "Julianus Inkasso Latvija" norēķinu kontā LV61HABA0551008868793 AS

Swedbank.

Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par

līdz sprieduma izpildei saņemt no likumiskos 6 % no simta gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 1,58 EUR (viens euro 58 centi). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā: Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ Konta Nr. /konta numurs/ Saņēmēja iestāde Valsts kase BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C13084515.

Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas. Izskaidrot, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto

maksājumu samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Dobeles rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā

spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Dobeles rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2016.gada 2.marts.

Tiesnese N.Pakule