C15160816 / C-0440-17 · Jelgavas tiesa

Lietas Nr. C15160816

Lietas arhīva Nr. C-0440-17/17

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2017.gada 18.janvārī

Jelgavas tiesa

tiesnese M. Griķe

tiesas sēžu sekretāre A. Paņkiva

civillietā

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija” vārdā, tās valdes loceklis /pers. D/, uz cesijas un aizdevuma līguma pamata,

pret atbildētāju /pers. C/ cēlis prasību par naudas piedziņu, ar prasības summu EUR 2 858,78, no tiem galvenais parāds EUR 2 192,36 un likumiskie

nokavējuma procenti par periodu no 2011.gada 23.februāra līdz 2016.gada 18.martam EUR 666,42.

Prasītāja lūdz piedzīt tiesas izdevumus un noteikt tai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei.

Prasībā norādīti apstākļi, ka atbildētāja nav pildījusi 2008.gada 18.augustā noslēgtā aizdevuma līguma saistības ar AS “Swedbank”, kura prasījuma

tiesības cedējusi prasītājai, tai skaitā tiesības prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus.

Starp AS “Swedbank” un atbildētāju /pers. C/ (klienta nr. 10950798) tika noslēgts līgums, ar kuru piešķirts procentuāls aizdevums. Parakstot

līgumu, atbildētāja piekrita tā noteikumiem. Atbildētājai bija jānodrošina privātkontā nepieciešamo naudas līdzekļu apmērs aizdevuma summas un

procentu samaksai ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datumā.

AS "Swedbank", veicot atbildētājas privātā konta stāvokļa analīzi, konstatēja, ka atbildētāja nepilda līgumu - nepapildina savu privāto kontu un

banka tādēļ nevar veikt ieturējumus no atbildētājas privātā konta aizdevuma summas un procentu par aizdevuma lietošanu samaksai; izmantotā un

neatgrieztā kredīta (aizdevuma) summa ir EUR 2134,31 (LVL 1500), procentu parāds par kredīta (aizdevuma) izmantošanu EUR 58,05 (LVL 40,80),

kopā EUR 2192,36.

AS "Swedbank" 2011.gada 30.septembrī cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no AS "Swedbank un atbildētājas starpā noslēgtā līguma prasītājai

ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā, līgums izbeigts 2011.gada

23.februārī.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943. pantu.

Pēc tiesvedības uzsākšanas tiesa atbildētājai /pers. C/ nosūtījusi prasības pieteikuma norakstu, pieprasot sniegt paskaidrojumus tiesneses noteiktā

termiņā un izskaidrojot procesuālās tiesības un pienākumus. Tāpat, par tiesas sēdes laiku un vietu ticis paziņots likumā noteiktā kārtībā. Dokumenti

nosūtīti uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi un nav atgriezti tiesai. Secināms, ka atbildētāja sūtījumus saņēmusi, iebildumus nav cēlusi, lūgumus nav

pieteikusi. Pušu sacīkstē nepiedalās tiesai nezināmu iemeslu dēļ. Tas neliedz lietu izskatīt pēc būtības. Veiktas likumā noteiktās darbības lietas

sagatavošanai izskatīšanai. Tas, ka persona kā lietas dalībnieks nepilda savus pienākumus un neizlieto savas tiesības, nevar kavēt nolēmuma taisīšanu

strīdā.

Tiesas sēdē lieta iztiesāta bez pušu piedalīšanās. Par tiesas sēdes laiku un vietu pusēm paziņots likumā noteiktā kārtībā. Prasītājas pilnvarotais

pārstāvis, rakstveidā paziņojis, ka lūdz lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes un prasību uztur pilnā apmērā.

Tiesa atzīst, ka lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem, pamatojoties uz prasītājas prasībā

norādītajiem apstākļiem un paskaidrojumiem, un lietā esošajiem materiāliem, jo tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktie apstākļi, kas liegtu aizmuguriska sprieduma taisīšanu, nav konstatēti.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, prasībā norādītos apstākļus kā paskaidrojumus, tiesa secina, ka

prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

2008. gada 18.augustā starp AS “Swedbank” (pirms nosaukuma maiņas AS “Hansabank”) kā aizdevēju un /pers. C/ kā aizņēmēju noslēgts studiju

aizdevuma līgums (lietas lapa 10-11), vienojoties par darījuma būtiskām sastāvdaļām, norādot aizdevuma summu līguma noslēgšanas dienā LVL 3 750,

termiņus un kārtību tā samaksai. Līgums noslēgts uz 10 gadiem. Pielīgti procenti par aizdevuma lietošanu. Kredīta kā aizdevuma izsniegšanu apliecina

kredīta izraksts (lietas lapa 31-33), kas pierāda arī prasībā norādītos apstākļus, ka saistības pielīgtā kārtībā un termiņā nav pildītas. Maksājumi veikti

neregulāri, nepietiekamā apmērā, pēdējais maksājums veikts 2010.gada 20.maijā.

AS “Swedbank” izziņa (lietas lapa 34) apliecina, ka banka vienpusēji atkāpās no līguma 2010.gada 4.oktobrī.

2011.gada 30.septembrī starp SIA “Julianus Inkasso Latvija” un AS “Swedbank” noslēgts cesijas līgums. Cesijas līgums un tā pielikums

(lietas lapa 13), bankas 2011. gada 5.oktobra izziņa pierāda, ka galvenā parāda summa uz 2011.gada 23.februāri ir EUR 2192,36, ko AS “Swedbank”

cedējusi SIA “Julianus Inkasso Latvija”, ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus un citus blakus prasījumus.

Tiesa konstatē, ka atbildētājas saistību kavējums bija iestājies 2010.gada 4.oktobrī (lietas lapa 12, 34).

Aizņēmējas pienākums atdot tādu pašu aizdevuma summu vai tādu pašu daudzumu, kādu viņa saņēmusi, noteikts Civillikuma 1943.pantā.

Pušu tiesiskās attiecības nosaka noslēgtie aizdevuma un cesijas līgumi, kas pierāda prasītājas prasījuma tiesības, saskaņā ar Civillikuma

1483.panta 4.punktu.

Cesija dod tiesības prasīt parādu un procentus, atbilstoši pielīgtajam, cesijas formai un tās sekām, saskaņā ar Civillikuma 1801. – 1810.pantu.

Paziņojums atbildētājai par prasījuma tiesību cesiju un paziņojums par parādsaistībām nosūtīts 2011.gada 18.oktobrī un 23.decembrī, 2013. gada

31. oktobrī, 2014.gada 30.septembrī (lietas lapa 14-19), kas netieši pierāda arī uzvārda maiņu. Tāpat tiesa ņem vērā reģistrus (TIS VMIS, kur, atbilstoši

personas kodam aizdevuma līgumā, noskaidrojama personas uzvārda maiņa).

Līgumu tiesiskumu apšaubīt nav pamata.

Civillikuma 1587.pants uzliek pienākumu izpildīt tiesīgi noslēgtu līgumu.

Tas, ka saistības pienācīgi izpildītas, jāpierāda atbildētājai, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu. Nav pamata uzskatīt, ka saistības pienācīgā

kārtībā izpildītas. Tiesa konstatē parādnieka nokavējumu atbilstoši Civillikuma 1651.pantam.

Civillikuma 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Prasības summa pierādīta ar tās aprēķinu un līguma noteikumiem (lietas lapa 10-11), kā arī ar izziņu (lietas lapa 12), cesijas līgumu un tā

pielikumu (lietas lapa 20,13), kredīta izrakstu (lietas lapa 31-33).

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.panta noteikto, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, tiesa atzīst, ka atbildētājai ir

pienākums pildīt ar noslēgto aizdevuma līgumu pielīgtās saistības un samaksāt prasītājai prasības summu.

Prasības apmierināšanas juridisko pamatojumu nosaka Civillikuma 1587.pants, kas noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam

pienākumu izpildīt apsolīto (..). Prasījuma par procentu piedziņu apmierināšanu pamato Civillikuma 1753.pants, kas noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā

atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas

ilgumu, un Civillikuma 1756.pants, kas nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu, konkrētajā gadījumā to

noteic kā līgums, tā likums.

Prasības summu apšaubīt nav pamata, tā pierādīta ar aprēķinu un noteiktiem rakstveida pierādījumiem. Izdarīt pretējus secinājumus uz iesniegto

pierādījumu pamata nevar. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka atbildētāja būtu cēlusi kādus iebildumus par saistību izpildi, aprēķiniem, vai nosūtīto

brīdinājumu, kā arī centusies vienoties par izlīgumu lietā.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumiem, izvērtējot nodibinātās saistības un prasības summu, tiesa secina, ka procenti, ņemot

vērā saistību nepildīšanu un termiņu, par kādu tie aprēķināti, kā arī aizdevuma pamatsummu, uz saistību nodibināšanas un izbeigšanas brīdi ir samērīgi, tos

aprobežot nav pamata.

Pēc saistību izbeigšanas pielīgtā, vienpusējā kārtībā, prasītājam pamatoti aprēķināmi likumiskie nokavējuma procenti, atbilstoši Civillikuma 1765.

panta noteikumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1662.pantu, nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā mērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus. Savukārt

Civillikuma 1788.pants nosaka, kad nav termiņā samaksāti naudas parādi, kreditors var prasīt kā atlīdzību par atrauto peļņu tikai likumiskos procentus,

ja viņš nevar noteikti pierādīt, ka viņa ciestie zaudējumi pārsniedz šo procentu summu.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Savukārt Civillikuma 1663.pants nosaka, ka, ja kreditors parādnieka

nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad viņš var prasīt tā atcelšanu. Aizdevējs izmantojis pielīgto tiesību vienpusēji izbeigt aizdevuma

līgumu. Pēc aizdevuma līguma izbeigšanas ir pamatoti aprēķināt likumiskos procentus termiņā, kādu norādījusi prasītāja, izlietojot tai ar likumu piešķirtu

tiesību.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi, kas pierādīti ar

noteiktiem rakstveida pierādījumiem. Tiesas izdevumi piedzenami atbilstoši Civilprocesa likuma 33., 34., 35., 39.panta noteikumiem un lietā taisītajiem

izdevumiem, ko pierāda maksājuma uzdevumi – valsts nodeva EUR 349,09 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (lietas lapa 7, 8, 9). Lietā

taisīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – par tiesas dokumentu un pavēstu nosūtīšanu (Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts) summā

EUR 7,85, no tiem prasītāja samaksājusi EUR 4,70 (lietas lapa 9). Nesamaksāto izdevumu daļa EUR 3,15, saskaņā ar tiesu praksi, Civilprocesa likuma

33., 39., 40., 41.pantu, būtu jāpiedzen no atbildētājas valsts labā, nosakot termiņu tā labprātīgai izpildei, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu.

Izdevumus par tiesas dokumentu, pavēstu nosūtīšanu tiesa no atbildētājas nepiedzen, jo iepriekš tiesas noteiktā lietas izskatīšanas laikā tiesnese

saslimusi, noteikts cits lietas izskatīšanas laiks un vieta, par ko ticis noteiktā kārtībā paziņots, tādēļ nebūtu taisnīgi un likumīgi tos piedzīt no lietas

dalībnieka. Tādēļ, saskaņā ar Civillikuma 1., 2., 4., 5. pantu, Civilprocesa likuma 42. pantu, šos tiesas izdevumus uzņemas valsts.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājai nosakāms 10 dienu

termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, vērtējot kā prasības summu, tā Latvijas Republikā noteikto minimālo darba samaksu, kā arī apsvērumu, ka

iespējami un ticami, ka personai nav šādas naudas summas kā naudas līdzekļu uzkrājums, lai varētu veikt norēķinu nekavējoties.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāta 2007.gada 14.februāra spriedumā lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra lēmumā lietā Nr. SPC-111; 2013.gada 26.aprīļa spriedumā lietā

Nr. SKC-1106 pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību

par naudas summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt procentus.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1759.panta 1.punktu un 1765.panta otro daļu ir pamats noteikt

prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 8., 9., 10., 93.-97., 104., 33., 34., 35., 40., 41., 42., 189., 193., 195., 199., 204.1 , 208.1 – 208.4 pantu,

tiesa

nosprieda:

apmierināt pilnīgi sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija” prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu ar prasības summu EUR

2 858,78 (divi tūkstoši astoņi simti piecdesmit astoņi euro 78 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.

40003717522, prasības summu EUR 2 858,78 (divi tūkstoši astoņi simti piecdesmit astoņi euro 78 centi), no tiem galvenais parāds EUR 2 192,36 un

likumiskie nokavējuma procenti par periodu no 2011.gada 23.februāra līdz 2016.gada 18.martam EUR 666,42, kā arī tiesas izdevumus EUR 353,79

(trīs simti piecdesmit trīs euro 79 centi), samaksu veicot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr. 40003717522,

norādītā bankas kontā AS Swedbank, Nr. LV16HABA0551008868793.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr. 40003717522, tiesības saņemt likumiskos 6% no parāda

summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no 2017.gada 18.janvāra, kad taisīts un pasludināts pilns sprieduma teksts, Zemgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kas taisījusi šo spriedumu, pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese M. Griķe