Court dismissed tenant's failure to appear and allowed landlord's small claims rent and service payment suit.

Lieta Nr.C31348013

S P RI EDUM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 16.jūlijā

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese E. Stelte-Auziņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 9.aprīlī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā – prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/

(turpmāk tekstā – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1675.pantu un Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr.999 “Kārtība, kādā

dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas

lietošanu”.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja galveno parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2009.gada

26.februāra līdz 2012.gada 27.septembrim Ls 1 012,72, nokavējuma procentus par periodu no 2009.gada 1.novembra līdz

2010.gada 31.oktobrim Ls 142,90, kopā Ls 1 55,62, piedzīt visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus – valsts nodevu Ls 173,34 un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, lūdz tiesu apstiprināt prasītājas tiesības saņemt likumiskos kavējuma procentus 6%

gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Pieteikumā norādīts, ka prasītāja ir nekustamā īpašuma /adrese A/, apsaimniekotājs. Puses 2009.gada 26.februārī noslēdza

Dzīvojamo telpu īres līgumu par dzīvojamās telpas Nr./adrese/, izīrēšanu uz nenoteiktu laiku. Līgums izbeigts 2012.gada 27.septembrī.

Atbildētājs kopš 2009.gada 1.marta maksājumus par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem veica

neregulāri un nepilnā apmērā. Atbildētājam 2012.gada 4.decembrī nosūtīts brīdinājums, brīdinājumā noteiktajā termiņā parāds nav

nomaksāts.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par celto prasību tiesai nav iesniedzis.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājam 2013.gada 16.aprīlī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida

paskaidrojumu sniegšanai. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs tiesā rakstveida paskaidrojumu nav iesniedzis. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumu.

[6] Lietā noskaidrots, ka puses 2009.gada 26.februārī noslēdza Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.16 par dzīvojamās telpas Nr./adrese/,

izīrēšanu uz nenoteiktu laiku. Atbildētājs viņam sniegtos pakalpojums izmantoja, bet savas no līguma izrietošas saistības nav izpildījis

pilnā apmērā un prasītājas piestādītos rēķinus no 2009.gada marta nav apmaksājis. Kopējā pamatparāda summa, ko atbildētājs nav

samaksājis par viņam sniegtiem pakalpojumiem, sastāda Ls 1 012,72, kas, saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK)

Nr.1103/97 noteikto maiņas kursu (1euro =0.702804 lati), sastāda 1 440,97 euro.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par

labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība; 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska

darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Obligātais maksājums maksājams dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā. Par attiecīgā obligātā maksājuma pamatojumu uzskatāms nekustamā īpašuma nodokli

administrējošās pašvaldības institūcijas paziņojums izīrētājam par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu, kā arī

zemes nomas līguma nosacījumi par zemes nomas maksas apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem

pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam.

Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

[7] Atbildētājs savas procesuālās tiesības nav izmantojis – rakstveida paskaidrojumu par celto prasību nav iesniedzis, iebildumus pret

prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, pierādījumus nav apstrīdējis, ka savas saistības pret prasītāju būtu izpildījis un parādu

būtu samaksājis, pierādījumus tiesai nav iesniedzis. Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka apsaimniekotājs,

t.i., prasītāja, pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi savas saistības, proti, nebūtu nodrošinājusi atbildētāju ar komunālajiem

pakalpojumiem vai arī nebūtu veikusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu.

[8] Civillikuma 1756.pantā ir noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Puses ar līguma 2.4.punktu pielīgušas, ka, īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājuma termiņa kavējumu gadījumos par

katru nokavēto dienu atbildētājam jāmaksā nokavējuma procenti 0,15% apmērā no nesamaksātās summas, kas nepārsniedz ar

pakalpojuma sniedzējiem noslēgtajos līgumos par pakalpojuma saņemšanu paredzētos maksimālos nokavējuma procentus.

Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma

1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu

dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Pie šādiem apstākļiem, atzīstams, ka, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, no atbildētāja piedzenami nokavējuma procenti 203,33

euro apmērā.

[9] Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja kopējā parāda summas apmēru, jo atbildētājs pret to nav pamatoti

iebildis, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts

jāpierāda tam, kas to apgalvo. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu tiesību pēc prasījuma.

[10] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā

norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma

1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma

summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā

nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos

procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei, saņemt no

atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi –

valsts nodeva 246,64 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 251,34 euro.

[12] Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz prasītājas iemaksa 6,44 euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts labā.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un, vadoties no Civilprocesa likuma 8., 56., 92.-97.panta, 189.-195.panta, 204.1 un 250.25pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

galveno parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2009.gada 26.februāra līdz 2012.gada 27.septembrim

1 440,97 euro (Ls 1012,72), nokavējuma procentus par periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2010.gada 31.oktobrim 203,33 euro

(Ls 142,90) un tiesas izdevumus 251,34 euro (Ls 176,64), kopā 1 895,64 euro (viens tūkstotis astoņi simti deviņdesmit piecus euro

un 64 centus) – Ls 1 332,26 (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit divi lati un 26 santīmi), pārskaitot līdzekļus uz norēķinu kontu LV98

HABA 0551 0307 3483 7 – SWEDBANK AS, LV83 PARX 0013 0444 8001 9 – Citadele banka AS, LV65 UNLA 0050 0171 8682 0

– SEB banka AS, LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – DnB banka AS, LV93 BATR 0051 8028 6010 0 – GE Money bank AS, LV57

NDEA 000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Pcl Latvijas filiāle AS.

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,44 euro (sešus euro 44

centus), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs:

Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese: E. Stelte-Auziņa