Court dismisses appeal against fine for entering restricted zone without permit, ruling violation not trivial.

Lietas Nr.1A33092220

Lietas arhīva Nr.1A-0922-20/10

SPRIEDUMS

Rīgā 2020.gada 21.maijā

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese I.Siliņeviča,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

2020.gada 21.februāra lēmumu Nr.7-7/836 (administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.785043).

konstatēja

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R.Bračs 2019.gada 19.decembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.785043

attiecībā uz /pers. A/ par to, ka 2019.gada 9.augustā, plkst.21.28 Jūrmalā, Priedaines satiksmes mezglā ar transportlīdzekli Lexus GS 450H ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, ar ko ir

pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, tādējādi izdarīts administratīvais pārkāpums atbildība par kuru, paredzēta šo noteikumu 49.punktā.

Pieņemts lēmums uzlikt naudas sodu 50 euro apmērā.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā 2020.gada 10.janvārī ar papildinājumiem - 11.februārī, saņemta /pers. A/ sūdzība par administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr.785043 , kurā lūgts atcelt piemēroto sodu, izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību, atbrīvot no administratīvās

atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu lietā. Sūdzībā cita starpā norādīti sekojoši argumenti.

/pers. A/ un viņas vīra /pers. B/, kura deklarētā dzīvesvieta atrodas Jūrmalas pilsētā, īpašumā ir divas automašīnas - ar valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/ un - Nr./reģistrācijas numurs/, kas tiek lietotas uz maiņām. /pers. A/ vīrs, iebraucot Jūrmalas pilsētā neskaitāmas reizes, lietoja

abas, laulāto kopīpašumā esošās, automašīnas. /pers. A/ un viņas vīra /pers. B/ kopīpašumā ir nekustamais īpašums /adrese A/. Tādējādi caurlaide

iebraukšanai, sūdzības iesniedzējas ieskatā, viņai pienācās arī kā nekustamā īpašuma kopīpašniecei.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai atbilstoši Latvijas APK 238. 1pantam, ne vēlāk kā 2019.gada 12.augustā bija pienākums sastādīt

administratīvā pārkāpuma protokolu par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides, kas izdarīts 2019.gada 6.augustā. Nav saprotamas un tiesiski pamatotas

kavēšanās uzsākt administratīvo pārkāpumu lietvedības savlaicīgi - triju darba dienu laikā pēc ziņu saņemšanas par iespējamo administratīvo pārkāpumu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nav izsniegusi sūdzības iesniedzējai pierādījumus, par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu triju

darba dienu laikā no ziņu saņemšanas par iespējamā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Atbilstoši sūdzības iesniedzējai izsniegtajām izdruku kopijām

no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas “DocLogix” aplikācijas “Notikumu kontrole” un - Dokumentu un

procesu vadības sistēmas “DocLogix”, neviena no šo izdruku kopijām nenorāda uz apstākli, ka Jūrmalas pašvaldības policija ziņas par izdarīto

pārkāpumu būtu saņēmusi ar nokavēšanos.

Nav saprotams Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmums sistēmā apkopot informāciju par visām pārkāpumu izdarīšanas reizēm vairāk nekā 2

nedējas pēc caurlaižu režīma perioda beigām kalendārā gadā. Šī rīcība ļauj secināt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija, izmantojot cilvēku

nezināšanu, maldību vai aizmāršību, bet ne apzinātu ļaunprātību, uzkrāj maksimālu viena un tā paša pārkāpuma skaitu, lai uz tā pamata piemērotu

maksimālu soda naudas apmēru, tādējādi nepamatoti gūstot ienākumus no soda naudu iekasēšanas, nevis veicot preventīvus pasākumus.

Administratīvās lietas izskatīšanas gaitā /pers. A/ lūdz vērtēt, vai ir pamats viņas saukšanai pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

apstākļi - /pers. A/ bija Jūrmalas iedzīvotāja vairāk nekā 5 gadus un tikai 2019.gada 5.augustā mainīja savu deklarēto dzīvesvietu uz Babītes novadu,

/pers. A/ iepriekš bija caurlaide iebraukšanai Jūrmalā un šajā laika periodā nav sodīta par iebraukšanu īpašā režīma zonā bez caurlaides. /pers. A/

laulātajam vēljoprojām ir Jūrmalas pilsētā deklarētā dzīvesvieta un tieši viņš ir iebraucis Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā vismaz 38 reizes, vai ir

nodarīts zaudējums Jūrmalas pilsētai vai trešajām personām - /pers. A/ pienākas caurlaide ar 90 procentu atlaidi atbilstoši Jūrmalas domes saistošo

noteikumu 14.1.punktā noteiktajam, savukārt tās laulātajam, kas arī faktiski vairāk nekā 38 reizes iebraucis Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā šāda

caurlaide pienākas bez maksas un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izspriešanā - attieksmi pret nodarīto un motīvus. /pers. A/ un tās laulātajam

nekāda acīmredzama ieguvuma 68 reizes atkārtot vienu un to pašu administratīvo pārkāpumu, katru reizi riskējot tikt sodītiem ar naudassodu 50 euro

apmērā, ja caurlaides noformēšana iebraukšanai Jūrmalā, kas /pers. A/ un /pers. B/ pienākas atbilstoši saistošo noteikumu 14.1pantam, maksā 10,70

euro, savukārt /pers. A/ laulātajam šāda caurlaide pienākas bez maksas un nav īpaši jānoformē, administratīvā pārkāpuma subjektīvo pusi.

/pers. A/ pārkāpumu atzīst, ko lūdz vērtēt kā administratīvās atbildības vainu mīkstinošu apstāklis un kas noticis neapzinātu iemeslu dēļ - sūdzības

iesniedzēja uzskatīja, ka viņai kā Jūrmalas pilsētā deklarētās personas laulātajai, kā arī kā personas, kam pieder nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā,

pienākas bezmaksas caurlaide Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā un nav jākārto nekādas papildus formalitātes. Tāpat arī /pers. A/ laulātais /pers. B/

nepievērsa uzmanību tam, ka automašīna, ar kuru viņš pārvietojas un iebrauc Jūrmalā ir reģistrēta uz sūdzības iesniedzējas, nevis viņa vārda, un būtu

nepieciešams tikai formāli pārreģistrēt automašīnu uz otra laulātā vārdā vai par nelielu samaksu izņemt speciālu atļauju. Šie formālie pārkāpumi būtu

novērsti, ja administratīvā pārkāpuma lietvedība tiktu uzsākta savlaicīgi un ja Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija būtu savlaicīgi atsūtījusi pavēstes par

administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšanu.

Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka U.Bēniņa 2020.gada 21.februāra lēmumu Nr.7-7/836, Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas inspektora R.Brača 2019.gada 19.decembra administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.785043 atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.

/pers. A/ 2020.gada 16.martā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā iesniedza sūdzību, kas tiesā saņemta 2020.gada 26.martā, kurā norādīti

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā 2020.gada 10.janvārī ar papildinājumiem - 11.februārī, saņemtajā sūdzībā norādītie argumenti. Pamatojoties uz

Latvijas APK 21.panta pirmo daļu, 32.panta otro daļu, 238. 1, 272., 280. un 281.pantu, lūdz tiesu atcelt administratīvā pārkāpuma lēmumu/protokolu

ZZ Nr.785043 un piemērotos naudas sodus, izbeigt lietvedību, izsakot mutvārdu aizrādījumu.

Tiesā tika pārbaudīti sekojoši rakstveida pierādījumi: pavadraksts par sūdzības nosūtīšanu Rīgas rajona tiesai, /pers. A/ 2020.gada 12.marta

sūdzība par administratīvā pārkāpuma protokolu/lēmumu ZZ Nr.785043, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 19.februāra lēmuma Nr.7-

7/862 kopija, fotoattēli, kuros redzamas ceļa zīmes ar norādēm par maksas zonu Jūrmalā, fotokameru izvietojums Priedaines satiksmes mezglā,

2017.gada 21.marta Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas rīkojums un grozījumi saistībā ar amatpersonu pilnvarošanu, 2017.gada 25.aprīļa Jūrmalas

pilsētas domes rīkojums Nr.1.1-14/141 par sistēmas lietošanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā, ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 25.aprīļa

rīkojumu Nr.1.1-14/141 apstiprinātie Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā nodevas samaksas

kontroles informācijas sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā, izdruka no CSDD par transportlīdzekli

Lexus GS 450H ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, caurlaides derīguma pārbaudes izdruka, izdruka no sistēmas Qlik Sense, Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijas lietvedes /pers. F/ 2019.gada 3.oktobra ziņojums, izdruka no sistēmas Doclogix, izdruka no Personas datu pārlūka,

pavēste par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, /pers. A/ 2019.gada 25.novembra iesnieguma kopija, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījuma Nr./numurs A/izdruka, izdruka no elektroniskās pasta adreses, /pers. A/ 2019.gada 25.novembra iesnieguma kopija, Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas 2019.gada 18.decembra atbildes kopija, administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.785043, foto fiksācijas izdruka no Jūrmalas

pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas, /pers. A/ 2020.gada 7.janvāra sūdzības kopija, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

2020.gada 13.janvāra lēmuma Nr.7-7/213 kopija, kopijas no pasta sūtījuma sarakstiem, /pers. A/ 2020.gada 7.februāra sūdzība, Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmums Nr.7-7/836 un kopijas no pasta sūtījuma sarakstiem.

Tiesa, pārbaudījusi pierādījumus, izvērtējusi sūdzības pamatojumu un pārsūdzētā iestādes lēmuma motivāciju atzīst, ka Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmums Nr.7-7/836 (administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.785043) atstājams negrozīts, bet /pers. A/

sūdzība noraidāma.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai. Izvērtējusi

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmuma Nr.7-7/836 motivāciju, tiesa secina, ka iestādes pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, līdz ar ko, izmanto Latvijas APK 289. 13panta trešajā daļā noteikto un pievienojas iestādes lēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk - noteikumi) 5.punktu, laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem

atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide [..]

Noteikumu 23.punkts noteic, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz

konkrētu transportlīdzekli, un tā ir derīga no nodevas vai maksas pakalpojuma apmaksas dienas plkst.00.00 vai norādītā caurlaides derīguma sākuma

datuma plkst.00.00.

No lietas materiāliem redzams, ka sūdzības iesniedzējai 2019.gada 19.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.785043 par

to, ka 2019.gada 9.augustā, plkst.21.28 transportlīdzeklis Lexus GS 450H ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ iebrauca īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Tiesa atzīst, ka lietā esošā foto fiksācija, kurā skaidri attēlots konkrētais

transportlīdzeklis, tā valsts reģistrācijas numurs, ziņas par iebraukšanas datumu un laiku Jūrmalā, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli,

atspoguļojot to ar GPS koordinātēm, apstiprina, ka sūdzības iesniedzējai piederošais transportlīdzeklis Lexus GS 450H ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā.

Par noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam piecdesmit euro (noteikumu 49.punkts).

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.pantu, transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis un atbilstoši

minētā likuma 13.pantam - dati par transportlīdzekļa īpašnieku tiek norādīti transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā. Transportlīdzekļa īpašniekam ir

iespēja reģistrēt transportlīdzekļa faktisko lietotāju, norādot viņu kā turētāju reģistrācijas apliecībā, kā arī nomainīt reģistrēto turētāju uz citu.

Pārbaudot lietā esošo izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes, tiesa konstatē, ka transportlīdzekļa Lexus GS 450H ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir /pers. A/.

No lietas materiāliem redzams, ka no 2019.gada 5.augusta sūdzības iesniedzējas deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, līdz ar to, tiesa atzīst, ka viņai

pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bija jāiegādājas caurlaide, neatkarīgi no iebraukšanas mērķa.

Noteikumu 31.punkts paredz, ka caurlaides (izņemot automātisko elektronisko caurlaidi) izsniegšanu (pārreģistrāciju) pamato informācijas sistēmas

elektronisks apliecinājums, ja persona izmanto e-pakalpojumu, vai šī apliecinājuma izdruka, ja caurlaidi saņem Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju

apkalpošanas centrā vai citā Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībā. Lietas materiālos nav atrodama šāda apliecinājuma izdruka. To, ka šāda caurlaide

nav bijusi izsniegta, nenoliedz arī pati sūdzības iesniedzēja.

Ievērojot minēto, tiesa konstatē lietā pierādīto apstākli, ka sūdzības iesniedzējas piederošajam transportlīdzeklim Lexus GS 450H ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 9.augustā, plkst.21.28 nav bijusi derīga caurlaide, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā.

Tiesa konstatē, ka uz sūdzības iesniedzējai piederošo transportlīdzekli Lexus GS 450H ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, nav

attiecināmi noteikumu 20. un 21.punkta noteikumi, kas paredz atbrīvojumus no nodevas maksāšanas vai tiesībām tos nemaksāt, iebraucot īpaša režīma

zonā. Tādējādi par pierādītu atzīstams, ka sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi noteikumu 5.punkta prasības.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā viņai pienācās iebraukšanas caurlaide, jo 2014.gada 9.maijā kopā ar vīru iegādājās nekustamo īpašumu /adrese A/

un starp laulātajiem nav mantas šķirtības.

Noteikumu 21.1.2.punkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par fiziskajai personai

īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts

transportlīdzekļu reģistrā, ja personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā. Noteikumu 25.punkts paredz, ka perioda caurlaidi ar

nodevas atvieglojumu, terminēto un pastāvīgo caurlaidi uzskata par personificēto caurlaidi. Personificētās caurlaides saņemšanai persona iesniedz

pieteikumu šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā. No minētā izriet, ka caurlaides saņemšanai, personai ir jāiesniedz attiecīgs pieteikums, kas

konkrētajā gadījumā netika izdarīts.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārkāpums noticis neapzinātu iemeslu dēļ, jo uzskatīja, ka viņai, kā Jūrmalas pilsētā deklarētās personas laulātajai,

kā arī kā personas, kurai pieder nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā, pienākas bezmaksas caurlaide Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā, un šādas

caurlaides saņemšanai nav jākārto papildus formalitātes.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta trešās daļas 4.punktam, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu

procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāms fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus.

Konkrētajā gadījumā sūdzības iesniedzējai bija pienākums iepazīties ar noteikumiem, kas ir publiski pieejami un to izpildes kārtību. Viņai bija

pienākums pārliecināties par tās īpašumā esošā transportlīdzekļa caurlaides derīgumu, tās anulēšanu vai par jaunas caurlaides iegādāšanās

nepieciešamību, neskaidrību gadījumā ar jautājumiem vēršoties kompetentā iestādē. Turklāt, pati sūdzības iesniedzēja norāda, ka bija Jūrmalas pilsētas

iedzīvotāja vairāk kā 5 gadus un tikai 2019.gada 5.augustā mainīja savu deklarēto dzīvesvietu uz Babītes novadu. Tas norāda, ka sūdzības iesniedzējai

bija zināma caurlaides saņemšanas kārtība, turklāt šis jautājums ir bijis plaši atspoguļots masu medijos un iebraucot, izbraucot no Jūrmalas teritorijas uz

robežas ir izvietots informatīvs materiāls.

Lietas materiāli nesatur ziņas, ka sūdzības iesniedzēja būtu vērsusies Jūrmalas pilsētas domē, lai saņemtu caurlaidi. Pie minētā sūdzības iesniedzējai

nebija nekāda pamata paļauties, ka bez šādas caurlaides saņemšanas viņa tiks iekļauta attiecīgā elektroniskā sistēmā.

Tiesa secina, ka lietā nav konstatēti citi īpaši (izņēmuma) apstākļi, kas būtu lieguši sūdzības iesniedzējai izpildīt noteikumu prasības.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nav viņai izsniegusi pierādījumus, ka administratīvā lietvedība uzsākta triju

dienu laikā. Kā arī uzskata, ka ziņas par izdarīto pārkāpumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai bija pieejams jau pārkāpuma dienā.

Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, konstatē, ka 2019.gada 3.oktobrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija lietvede ir sastādījusi ziņojumu par

to, ka pildot dienesta pienākumus par noteikumu kontroli, konstatējusi, ka 2019.gada 9.augustā transportlīdzeklis Lexus GS 450H ar valsts reģistrācijas

numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides. 2019.gada 4.oktobrī rezolūcijas veidā Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas Administratīvās nodaļas priekšnieks Ē.Ločmelis uz ziņojuma uzrakstījis atzīmi - uzsākt administratīvo lietvedību, attiecīgi pēc tam

2019.gada 19.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka ziņas par sūdzības iesniedzējas izdarīto pārkāpumu 2019.gada 9.augustā iestāde ir saņēmusi tikai 2019.gada

3.oktobrī un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmumā Nr.7-7/836 ir aprakstīta kārtība, kādā veidā ziņas par izdarītajiem

pārkāpumiem tiek iegūtas un sistematizētas.

Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir pamatots, ievēroti Latvijas APK 238. 1panta pirmās daļas noteikumi. Nav iestājies likumā

paredzētais noilguma termiņš, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības un uzliktu sodu.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka nav saprotams Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmums sistēmā apkopot informāciju par visām pārkāpuma

izdarīšanas reizēm vairāk nekā divas nedēļas pēc caurlaižu režīma perioda beigām kalendārā gadā. Šī rīcība ļauj secināt, ka iestāde, izmantojot cilvēku

nezināšanu, maldību vai aizmāršību, bet ne apzinātu ļaunprātību, uzkrāj maksimālu viena un tā paša pārkāpuma skaitu, lai uz tā pamata piemēroto

maksimālu soda naudas apmēru.

Tiesa norāda, ka personai pašai ir pienākums sekot līdzi un izpildīt likuma prasības, tajā skaitā, nepieciešamības gadījumā, iegādāties caurlaidi, lai

iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētā. Tādējādi neizveidotos situācija, ka sūdzības iesniedzēja tiktu sodīta par noteikumu 5.punkta neievērošanu.

Pašvaldības policijas pienākumos neietilpst atgādināt vai brīdināt transportlīdzekļa īpašnieku par to, ka iebraucot īpaša režīma zonā, tā nav iegādājusies

nepieciešamo caurlaidi.

Saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju -

audzināt apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības,

kā arī nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja pamatoti ir saukta pie administratīvās atbildības un sods 50 euro apmērā par izdarīto pārkāpumu viņai uzlikts

atbilstoši noteikumu 49.punktam.

Sūdzības iesniedzēja lūdz izbeigt administratīvo lietvedību, atbrīvojot no administratīvās atbildības un izteikt mutvārdu aizrādījumu, pamatojoties uz

Latvijas APK 21.pantu.

Latvijas APK 21.pants noteic, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs,

institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un

atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

No sūdzības iesniedzējas paskaidrojumiem secināms, ka viņas ieskatā izdarītais pārkāpums pats par sevi ir nebūtisks un mazsvarīgs, uzskata par

pieļaujamu iebraukt Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bez derīgas caurlaides un par pašsaprotamu Jūrmalas domei piešķirt viņai caurlaidi.

Tiesas ieskatā, šādos apstākļos, mutvārdu aizrādījums nevar kalpot kā preventīvs līdzeklis, lai sūdzības iesniedzēja saprastu rīcības prettiesiskumu.

Lietā nav konstatēti īpaši (izņēmuma) apstākļi, kas būtu par pamatu sūdzības iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības. Tāpat tiesa

nekonstatē citus tiesiskus un faktiskus apstākļus, ko nebūtu izvērtējusi iestāde, un kas varētu būt par pamatu sūdzības iesniedzējas izdarīto administratīvo

pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu saskaņā ar Latvijas APK 21.pantu.

Kā atzīts judikatūrā, administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā pārkāpuma raksturu un

citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik

nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura)

līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu

(Augstākās tiesas 2009.gada 12.februāra spriedums lietā Nr.SKA-15/2009).

Lietā nav konstatējami no sūdzības iesniedzējas gribas neatkarīgi apstākļi, kas būtu lieguši viņai izpildīt normatīvo aktu prasības. Konkrētajā

gadījumā, izvērtējot pārkāpumu, tā izdarīšanas apstākļus, nav tiesiska pamata pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu. Šādos apstākļos, ja tas būtu attiecināms

uz līdzīgiem pārkāpumiem, atbrīvojot pārkāpēju no administratīvās atbildības, neveidotos vienlīdzīga, tiesiska un judikatūrai atbilstoša administratīvo sodu

piemērošana.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējai administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, atbilstoši noteikumos noteiktajam soda apmēram. Soda

piemērošana atbilst Latvijas APK 32.panta prasībām un vērsta uz Latvijas APK 22.pantā noteiktā mērķa sasniegšanu.

Fakts, ka sūdzības iesniedzēja par lietā pastāvošiem faktiem un apstākļiem sniedz saviem ieskatiem un izpratnei atbilstošu vērtējumu un izdara

secinājumus, pats par sevi nevar kalpot par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Tiesa, vērtējot sūdzībā norādīto, vērtē tos apstākļus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010.gada 11.marta

sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada

1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013 10.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē citus argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos

secinājumus.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12panta otrās daļas 1.punktu un 289.13pantu tiesa,

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmumu Nr.7-7/836 (administratīvā pārkāpuma protokols ZZ

Nr.785043), bet /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas

kancelejā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams no 2020.gada 21.maija.

Tiesnese I.Siliņeviča