Court partially allowed pension claim by confirming insurance periods based on tax records and archive documents.

Lietas arhīva Nr. A42-00990-21/23

ECLI:LV:ADRJRIT:2021:0909.A420281020.3.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 9.septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese R.Migla,

piedaloties pieteicējai /pers. C/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvei

/pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. C/ pieteikuma par publiski tiesisko attiecību – valsts vecuma pensijas

aprēķināšanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža par darba periodu SIA /Nosaukums A/ laika periodā no 1992.gada 17.marta līdz 1995.gada

2.janvārim un darba periodu SIA „Multibau-projekts” laika periodā no 1995.gada 3.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim – konstatēšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ 2020.gada martā vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – atbildētāja vai aģentūra) Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas nodaļā, lai noskaidrotu darba stāžu saistībā ar pensijas kārtošanu.

Aģentūras Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas nodaļa informēja pieteicēju, ka nav datu par pieteicējas darba stāžu no 1992.gada 17.marta līdz

1995.gada beigām.

[2] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu. Pieteicēja norāda, ka 1992.gada 17.martā sāka

strādāt Latvijas-Holandes kopuzņēmumā SIA /Nosaukums A/ par arhitekti – interjeristi. Arhitektu grupu, tostarp pieteicēju, uzaicināja projektēt jaunu

privātmāju ciematu Priedkalnē, Garkalnes novadā. Minēto var apliecināt bijušie kolēģi. Periodā no 1992.gada līdz 1995.gadam pieteicēja izmantoja

SIA /Nosaukums A/ automašīnu, kuru nozaga. Taču minēto faktu apliecina Latgales policijas iecirknī rakstītais iesniegums par zādzību. Pēc darba

SIA /Nosaukums A/, nepārtraucot stāžu, no 1995.gada 3.janvāra pieteicēja turpināja darbu SIA /Nosaukums C/. Minētais ir ierakstīts algas nodokļa

grāmatiņā, taču nav redzams arhīva izziņā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts aģentūras paskaidrojums, kurā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[3.1] Pamatojoties uz aģentūrā un tiesā iesniegto Latvijas Nacionālā arhīva 2020.gada 28.februāra izziņu Nr.PDVA-6.2.2./2635 un Ministru

kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – noteikumi

Nr.165) 7.punktu, aģentūra pieteicējas apdrošināšanas stāžā ieskaitīja šādus darba periodus SIA /Nosaukums A/: 15.12.1992. - 31.12.1992.;

15.02.1993. - 15.03.1993.; 15.01.1994. - 15.07.1994.

Tā kā pieteicējas darbs SIA /Nosaukums A/ pierādīts ar arhīva dokumentiem un pēc arhīva ziņām darbinieku algu izmaksu sarakstos nav ziņu par

pieteicējas algu visos mēnešos, tad nav pamata secināt, ka lietā ir konstatējams juridiskais fakts, jo to nevar pierādīt ar dokumentiem. Dokumenti

apliecina, ka pieteicējas darba devējs nav par viņu veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas visos mēnešos, kas savukārt ir pierādījums tam, ka

pieteicējas darba devējam bija pienākums veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas mēnešos, kad pieteicējai ir bijusi darba alga, nevis par visu periodu

nepārtraukti no 1992.gada 17.marta līdz 1995.gada 2.janvārim.

[3.2] Pēc aģentūras rīcībā esošās informācijas uzņēmums ar nosaukumu SIA /Nosaukums A/ nav reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas iemaksu

veicējs (sociālā nodokļa maksātājs), bet ir reģistrēts uzņēmums SIA /Nosaukums B/ no 1991.gada 20.marta, kas saskaņā ar Lursoft datiem, ir tas pats

uzņēmums. SIA/Nosaukums C/ir reģistrējusies kā sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējs (sociālā nodokļa maksātājs) no 1994.gada 11.maija.

[3.3] Pieteicējai ir jāiesniedz arhīva izziņa, kas apliecina, ka pieteicēja ir vērsusies arhīvā par darbu SIA /Nosaukums B/laika periodā no

1995.gada 3.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim. Kamēr nav informācijas no arhīva, pieteicēja nav pierādījusi, ka nav iespējams citādā kārtībā saņemt

attiecīgos dokumentus. Tikai pēc arhīva izziņas saņemšanas pastāvēs formāls priekšnosacījums juridiskā fakta konstatēšanai tiesā par darbu

SIA /Nosaukums B/ laika periodā no 1995.gada 3.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim. Savukārt, ja pieteicēja minēto periodu lūgs pierādīt ar vismaz

2 liecinieku liecībām, tad liecinieku darba grāmatiņās ir jābūt atbilstošiem ierakstiem par darbu SIA /Nosaukums B/ laika periodā no 1995.gada

3.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

[5] Aģentūras pārstāve pieteikumu atzina daļā par juridiskā fakta konstatēšanu attiecībā uz darba stāžu SIA /Nosaukums C/Pārējā daļā neatzina,

pamatojoties uz paskaidrojumos norādīto.

[6] Tiesas sēdē liecību sniedza SIA /Nosaukums A/ (/Nosaukums B/) darbinieki /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot procesa dalībniekus, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[8] Atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2.punktam no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas

stāžu veido darbs un tam pielīdzinātie periodi, kuri norādīti šā punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā un kuros bija jāveic, bet attiecībā uz pašnodarbinātām

personām ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, un šā punkta 4., 5., 6. un 7.apakšpunktā norādītie darbam pielīdzinātie periodi, kuros ir veiktas sociālās

apdrošināšanas iemaksas. Darbs apdrošināšanas stāžu veido tad, ja darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bija reģistrēts kā sociālās

apdrošināšanas iemaksu (sociālā nodokļa) maksātājs.

Minētā likuma pārejas noteikumu 7.punkts noteic, ka apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti ir darba grāmatiņa, darba līgumu grāmatiņa,

dokuments, kas apliecina apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu, citi dokumenti, kas apliecina apdrošināšanas stāžu (arhīva izziņas u.c).

Pieteicēja norāda, ka ārvalsts darba devējs, izbeidzot darbību Latvijā, viņas darba grāmatiņu nelikumīgi ir piesavinājies.

Savukārt saskaņā ar Personāla dokumentu valsts arhīva izziņu SIA /Nosaukums A/ darbinieku algu izmaksu sarakstos un darbinieku personīgo

kontu kartītēs ir ziņas, ka arhitektei /pers. C/ aprēķināta darba alga par 1992.gada decembri (darba dienu skaits decembrī nav uzrādīts), no 1993.gada

februāra (darba dienu skaits februārī nav uzrādīts) līdz 1993.gada martam (darba dienu skaits martā nav uzrādīts) un no 1994.gada janvāra (darba dienu

skaits janvārī nav uzrādīts) līdz 1994.gada jūlijam (darba dienu skaits jūlijā nav uzrādīts).

1992.-1993.gada pavēlēs par personālsastāvu nav ziņu par pieteicēju. 1992.gada darba līgumi, 1994.gada pavēles par personālsastāvu,

1992.gada marta – 1992.gada oktobra, 1993.gada maija-1993.gada decembra algu izmaksu saraksti arhīva glabāšanā nav nodoti. 1992.gada

darbinieku algu izmaksu sarakstos nav ziņu par pieteicējas algu novembrī. 1993.gada darbinieku algu izmaksu sarakstos nav ziņu par pieteicējas algu

janvārī un aprīlī (lietas 16.lapa).

Ziņas par pieteicējas darbu sabiedrībā SIA, Rīga /Nosaukums C/ – SIA /Nosaukums C/ no 1995.gada 3.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim

arhīvs sniegt nevar, jo personālsastāva dokumenti arhīva glabāšanā nav nodoti (lietas 81.lapa).

[9] Pieteicēja lūdz konstatēt darba stāžu SIA /Nosaukums A/, bet aģentūra min /Nosaukums B/

Atbilstoši Lursoft Uzņēmumu reģistra datu bāzei SIA /Nosaukums A/ Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 1991.gada 20.martā ar reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese Rīgas rajons, Salaspils lauku teritorija, /adrese/. Pie uzņēmuma iepriekšējiem nosaukumiem arī no 1991.gada

20.marta norādīts nosaukums Latvijas-Holandes kopuzņēmums SIA /Nosaukums B/. Tātad tas ir viens un tas pats uzņēmums strīdus periodā.

Tā kā atbilstoši aģentūras rīcībā esošajai informācijai tieši uzņēmums SIA /Nosaukums B/no 1991.gada 20.marta ir reģistrēts kā sociālās

apdrošināšanas iemaksu veicējs (sociālā nodokļa maksātājs), tad tiesai ir jākonstatē pieteicējas darba stāžs laika periodā no 1992.gada 17.marta līdz

1995.gada 2.janvārim uzņēmumā SIA /Nosaukums B/

[10] Kā norāda pieteicēja, 1992.gada 16.martā viņa atbrīvota no darba projektēšanas institūtā “Komunālprojekts” un pārcelšanas kārtībā

1992.gada 17.martā sākusi strādāt Latvijas-Holandes kopuzņēmumā par arhitekti – interjeristi. Arhitektu grupu, tostarp pieteicēju, uzaicināja projektēt

jaunu privātmāju ciematu /Nosaukums D/, Garkalnes novadā. Uzņēmuma birojs atradies /adrese/, mansardā, bet uz vietas maz strādājuši, vairāk

braukuši uz objektiem. Projekts bijis ļoti apjomīgs, mājas būvētas vācu stilā, katra māja bijusi vairāk kā 1000 kvadrātmetru liela. Pieteicējas pienākumos

ietilpa darbs ar māju iekštelpām, interjers.

Kad radušās nesaskaņas uzņēmumā, pārgājusi strādāt uzņēmumā /Nosaukums C/, kurš atradies tajās pašās telpās praktiski blakus (lietas 70.-

71.lapa).

[11] Saskaņā ar Personāla dokumentu valsts arhīva izziņu arhīva fonda “Projektēšanas institūts “Komunālprojekts”” dokumentos – pavēlēs par

personālsastāvu ir ziņas, ka pieteicēja pieņemta darbā pārcelšanas kārtībā par arhitekti ar 1986.gada 24.martu un atbrīvota no darba pārcelšanas kārtībā

ar 1992.gada 16.martu. Atbrīvošanas pavēle pamatota ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Darba likuma kodeksa 30.panta 5.punktu (lietas

14.lapa).

Minētais Darba likuma kodeksa punkts attiecas uz darbinieka pārcelšana citā darbā ar viņa piekrišanu vai pāriešana vēlētā amatā.

Līdz ar to tiesa piešķir ticamību pieteicējas norādītajam, ka viņa 1992.gada 17.martā sākusi strādāt SIA /Nosaukums B/.

Atbilstoši Personāla dokumentu valsts arhīva izziņai 1992.gada darba līgumi un 1992.gada marta – 1992.gada oktobra algu izmaksu saraksti

SIA /Nosaukums B/ arhīva glabāšanā nav nodoti (lietas 16.lapa).

Par to, ka pieteicēja darba gaitas varēja uzsākt 1992.gada 17.martā, tiesa secina arī no tiesas sēdē sniegtās /pers. I/ liecības. Atbilstoši tai /pers. I/

darbu SIA /Nosaukums B/ uzsācis pēc /pers. P/ uzaicinājuma. /pers. I/ kopā ar /pers. H/ un /pers. R/ sākuši strādāt kā arhitekti SIA /Nosaukums B/, jo

plānos bija būvēt kvartālu Baltezerā. Bijuši tikai viņi trīs, pēc kāda laika pievienojies tehniķis /pers. S/. Pieteicēja sākusi strādāt tikai pēc kāda pusgada.

Tad kādu gadu kopā strādājuši līdz liecinieks aizgājis no darba (lietas 75.lapa).

Saskaņā ar ierakstiem /pers. I/ darba grāmatiņā viņš darbu kā arhitekts SIA /Nosaukums B/ uzsācis 1991.gada 18.oktobrī un atbrīvots 1993.gada

9.martā (lietas 39.lapa). Tātad no 1991.gada oktobra apmēram pusgada termiņš ir 1992.gada martā – kad strādāt sāk arī pieteicēja. Līdz ar to tiesa

atzīst, ka pieteicēja ir sākusi strādāt SIA /Nosaukums B/ 1992.gada 17.martā.

[12] Atbilstoši ierakstiem liecinieka /pers. H/ darba grāmatiņā arī viņš darba gaitas SIA /Nosaukums B/ uzsācis 1991.gada 18.oktobrī, kas atbilst

/pers. I/ liecībā teiktajam. /pers. H/ SIA /Nosaukums B/par arhitektu strādājis no 1991.gada 18.oktobra līdz 1995.gada 2.janvārim. 1995.gada 3.janvārī

viņš pieņemts darbā par arhitektu SIA /Nosaukums C/(lietas 36.-37.lapa).

/pers. H/ tiesas sēdē apliecināja, ka strādājis kopā ar pieteicēju. Ofiss bijis skaistā bēniņu telpā, katram bijusi sava darba vieta. Pieteicēja

nodarbojās vairāk tieši ar interjera projektēšanu un telpu dekorēšanu. Liecinieks pats vairāk ar māju fasāžu projektēšanu. Uz vietas ofisā ilgi nav

uzkavējušies, braukuši uz būvēm. Cik viņš atceras, ar pieteicēju vienmēr strādājis kopā. Arī pirms SIA /Nosaukums B/. /pers. P/ bankrotējis, atnākuši

administratori, un kolēģis /pers. R/ nodibinājis savu uzņēmumu. /Nosaukums A/ vārds saglabāts, jo cilvēki to labi zinājuši. Tālāk strādājis

SIA /Nosaukums C/, darbs bijis pie tām pašām ciemata mājām, kuru būvniecība bija jāpabeidz (lietas 73.-74.lapa).

/pers. J/ liecināja, ka pēc izglītības ir arhitekte un pēc valsts projektēšanas institūtu likvidēšanas, /pers. R/ uzaicinājis strādāt SIA /Nosaukums B/,

kur izstrādājuši projektus privātmāju kompleksam /Nosaukums D/ Lieciniecei uzsākot darba gaitas, pieteicēja jau ilgāku laiku bija strādājusi

SIA /Nosaukums B/. Liecinieces pienākumos ietilpa plānu, fasāžu un griezumu izstrāde, bet pieteicēja izstrādājusi šo privātmāju interjerus un strādājusi ar

pasūtītājiem. Darbojusies gan uz vietas birojā, gan ārpus biroja. Tad bijusi reorganizācija un lieciniece pārgājusi strādāt uz SIA /Nosaukums C/, kur

turpināja darīt to pašu darbu. Kad gājusi prom no SIA /Nosaukums C/, pieteicēja vēl palikusi tur strādāt (lietas 77.-78.lapa).

Atbilstoši ierakstiem liecinieces darba grāmatiņā /pers. J/ SIA /Nosaukums B/pieņemta darbā par arhitekti 1993.gada 1.jūnijā, atbrīvota 1995.gada

2.janvārī. Savukārt SIA /Nosaukums C/pieņemta darbā par arhitekti 1995.gada 3.janvārī, atbrīvota 1995.gada 28.februārī (lietas 43.-44.lapa).

Tātad atbilstoši ierakstiem darba grāmatiņās gan /pers. H/, gan /pers. J/ atbrīvoti no darba SIA /Nosaukums B/ 1995.gada 2.janvārī un 1995.gada

3.janvārī pieņemti darbā SIA /Nosaukums C/

[13] Izvērtējot liecinieku liecības un ierakstus viņu darba grāmatiņās, tiesai nerodas šaubas, ka pieteicēja ir bijusi darba ņēmēja statusā SIA

/Nosaukums B/no 1992.gada 17.marta līdz 1995.gada 2.janvārim un SIA /Nosaukums C/no 1995.gada 3.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim (/pers.

H/ atbrīvošanas datums). Taču atrašanās darba ņēmēja statusā pati par sevi neveido apdrošināšanas periodus.

Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 1.panta 1.punktu apdrošināšanas stāžs ir pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošinātā

persona (turpmāk — apdrošinātā persona) pati veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas vai par to veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas

iemaksas, kas attiecas uz tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām

maksājumus izdara citas personas

Likuma “Par valsts pensijām” 9.panta pirmā daļa noteic, ka valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, kurā ieskaitāmi mēneši,

kuros veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.

Minētā panta otās daļas 1. “a” apakšpunkts noteic, ka apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi, kuru laikā persona bijusi

obligāti sociāli apdrošināmā persona kā darba ņēmējs, par kuru veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas.

Kārtību, kādā ir pierādāms un aprēķināms apdrošināšanas stāžs par laiku līdz 1996.gada 1.janvārim, atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” pārejas

noteikumu 2.1punktam noteic noteikumi Nr.165.

Saskaņā ar noteikumu Nr.165 5.6.apakšpunktu apdrošināšanas periodu apliecina Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izziņas.

Atbilstoši Personāla dokumentu valsts arhīva izziņai SIA /Nosaukums B/ 1992.gada darbinieku algu izmaksu sarakstos nav ziņu par pieteicējas algu

novembrī, 1993.gada janvārī un aprīlī (lietas 81.lapa).

Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžu

veido darbs un tam pielīdzinātie periodi, kuros bija jāveic apdrošināšanas iemaksas. Minētās normas mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus, kuri nav atbildīgi

par to, ka darba devēji nav veikuši apdrošināšanas iemaksas.

Saskaņā ar likuma „Par sociālo nodokli” (spēkā no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim) 3.panta 1.punktu darba devēji Latvijas

Republikas teritorijā izdara sociālā nodokļa pieskaitījumu darba ņēmējiem aprēķinātajai darba samaksai un tai pielīdzinātajām izmaksām naudā un natūrā

(pārrēķinot naudā) vispārējā gadījumā — 37 procentu apmērā.

Tātad sociālā nodokļa aprēķins ir saistīts ar aprēķināto darba samaksu. Tas nozīmē, ja darba alga nav aprēķināta, nav arī aprēķinātas

apdrošināšanas iemaksas. Tātad mēneši, kuros nav aprēķināta darba alga, nevar tikt ieskaitīti apdrošināšanas stāžā.

Kā tiesas sēdē liecināja /pers. J/, SIA /Nosaukums B/ bijuši privāti pasūtījumi – kad nauda bijusi, tad alga maksāta, bet, kad bijušas grūtības, tad

nav maksāta (lietas 78.lapa). Saskaņā ar /pers. H/ liecību arhitektiem bijuši arī citi privātie darbi ārpus SIA /Nosaukums B/un kaut kas maksāts “arī uz

rokas” (lietas 74.lapa).

Tādejādi tiesa atzīst, ka pieteicējas apdrošināšanas darba stāžā nav iekļaujams 1992.gada novembris, 1993.gada janvāris un aprīlis.

[14] Ņemot vērā minēto, tiesa var konstatēt šādus pieteicējas apdrošināšanas periodus SIA /Nosaukums B/: no 1992.gada 17.marta līdz

1992.gada 31.oktobrim (1992.gada marta – 1992.gada oktobra algu izmaksu saraksti arhīva glabāšanā nav nodoti); no 1993.gada 1.maija līdz

1993.gada 31.decembrim (1993.gada maija-1993.gada decembra algu izmaksu saraksti arhīva glabāšanā nav nodoti) un 1994.gada augustu – ieraksts

Algas nodokļa grāmatiņā (lietas 20.-21.lapa).

Periodu no 1993.gada 15.februāra līdz 1993.gada 15.martam un no 1994.gada 15.janvāra līdz 1994.gada 15.jūlijam aģentūra jau ir ieskaitījusi

apdrošināšanas stāžā atbilstoši noteikumu Nr.165 7.punktam ? ja dokumentā, kas apliecina apdrošināšanas perioda ilgumu, ziņas ir nepilnīgas, par

apdrošināšanas perioda sākuma vai beigu datumu uzskata attiecīgā mēneša piecpadsmito datumu (saskaņā ar arhīva izziņu 1992.gada decembrī un no

1993.gada februāra līdz 1993.gada martam un no 1994.gada janvāra līdz 1994.gada jūlijam darba dienu skaits nav uzrādīts).

Attiecībā uz apdrošināšanas periodu /Nosaukums C/ tiesa konstatē darba stāžu no 1995.gada 3.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim

(personālsastāva dokumenti arhīva glabāšanā nav nodoti, ieraksts Algas nodokļa grāmatiņā).

[15] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta trešo daļu valsts nodeva netiek atlīdzināta, ja pieteikuma priekšmets bija konkrētu

publiski tiesisko attiecību pastāvēšana, nepastāvēšana vai to satura konstatācija. Tādējādi par pieteikuma iesniegšanu samaksātā valsts nodeva pieteicējai

nav atlīdzināma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu, 256.pantu un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt /pers. C/ pieteikumu.

Konstatēt /pers. C/, personas kods /personas kods/, apdrošināšanas stāžu par darba periodu SIA /Nosaukums B/no 1992.gada 17.marta līdz

1992.gada 31.oktobrim, no 1993.gada 1.maija līdz 1993.gada 31.decembrim un 1994.gada augustu.

Konstatēt /pers. C/, personas kods /personas kods/, apdrošināšanas stāžu par darba periodu SIA /Nosaukums C/no 1995.gada 3.janvāra līdz

1995.gada 31.decembrim.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) R.Migla