Court partially allowed insurance subrogation claim against property manager for flood damage and legal costs.

Lieta Nr. C 29287421

Lietvedības Nr. C-2282-21/13

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2021.gada 27.augustā

Vidzemes rajona tiesa, tiesnesis Didzis Līdacis, rakstveida procesā izskatīja civillietu, /Nosaukums A/ prasībā vienkāršotajā procedūrā par naudas

piedziņu no SIA „/Nosaukums B/”.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājs /Nosaukums A/ (turpmāk prasītājs) cēla prasību vienkāršotajā procedūrā piedzīt no atbildētāja SIA „/Nosaukums B/” (turpmāk

atbildētājs) zaudējumus 859,56 EUR, likumiskos procentus 23,37 EUR un tiesāšanās izdevumus (l.l.6-12).

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts prasības priekšmets – zaudējumu piedziņa.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīti normatīvie akti, ar kuriem prasība pamatota – Apdrošināšanas līguma likuma 45.pants, Dzīvokļa īpašuma likuma

4.pants, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. - 6.pants, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779.pants “Dzīvojamas mājas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” Nr.408, MK noteikumi Nr.907 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu“, MK noteikumi “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajam prasībām” Nr.907 , 2010.gada 28.septembra MK noteikumi Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar

dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības “ 2.punkts.

[1.3] Starp Prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta Dzīvokļa apdrošināšanas polise Nr./numurs/, uz kuras pamata

bija apdrošināts dzīvoklis pēc adreses /adrese A/, (turpmāk Dzīvoklis). Polises darbības laikā Dzīvoklis tika appludināts, par ko dzīvojamas mājas

apsaimniekotājs sastādīja aktu, norādot, ka bojājumu cēlonis ir karstā ūdens ūdensvads (karstā ūdens stāvvada plīsums dz.123).

[1.3.1] Prasītājs apsekoja salieto Dzīvokli. Eksperts sastādīja tāmi, kurā tika aprēķinātas remonta tiešās izmaksas par summu 856.26 EUR,

atskaitot ar polisi noteikto pašrisku 100.00 EUR, Prasītājs izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 756,26 EUR.

[1.3.2] Apdrošināšanas līguma likuma 45.p. paredz, ka Apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība, izņemot

personu apdrošināšanas gadījumus.

[1.4] Dzīvojamo māju, kurā atrodas apdrošinātais dzīvoklis, apsaimniekoja Atbildētājs. Lietā atrodas Atbildētāja sastādītais akts, kurā ir norādīts

mājas izbūves gads un to, ka uz noplūdes dienu dzīvojamas mājas komunikācijas ir nolietojušies.

[1.4.1] Saskaņā ar MK noteikumiem “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes

minimālajam prasībām” Nr.907, kas bija spēkā uz avārijas dienu, Atbildētājam bija pienākums vienu reizi mēnesī apsekot visas pārvaldāmas mājas

inženierkomunikācijas, kas acīmredzot nebija darīts. Vienlaicīgi, Atbildētājam bija pienākums ne tikai apsekot komunikācijas, bet arī veikt kārtējo

remontu un nepieļaut avārijas situāciju, kas var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu.

[1.5] Izmaksu lietā nav gūti pierādījumi tam, ka Atbildētājs ir veicis ar normatīviem aktiem noteiktas darbības, kaut arī pats konstatēja, ka

komunikācijas ir nolietotas un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu. Rezultātā, Atbildētāja bezdarbības dēļ bija nodarīts zaudējums

apdrošinātajam īpašumam.

[1.5.1] Ievērojot to, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, atbildētāja kā dzīvojamās mājas

pārvaldnieks noplūdes brīdī bija atbildīgs par šo komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem. Savukārt pienākums

rūpēties par komunikāciju uzturēšanu ietver sevī ne tikai pienākumu novērst komunikāciju bojājumus to rašanās gadījumā, bet arī regulāri pārbaudīt

komunikāciju stāvokli, savlaicīgi veikt to nomaiņu vai labošanu piesardzības apsvērumu dēļ, gādājot, lai komunikācijas pastāvīgi būtu tādā tehniskā

stāvoklī, lai pēc iespējas samazinātu avārijas situāciju risku un no tā izrietošus bojājumus.

[1.5.2] Lai iestātos zaudējumu atlīdzības pienākums, nav nepieciešams konstatēt, ka zaudējumi būtu nodarīti ar ļaunu nodomu, atbildētājai tīši

bojājot komunikācijas, vai rupju neuzmanību, nepievēršot nekādu vērību komunikāciju stāvoklim un izturoties pilnībā bezatbildīgi un nevērīgi pret

acīmredzamu bojājumu novēršanu. Tas bija atbildētājas ar likumu noteikts pienākums rūpēties par komunikāciju, tai skaitā komunikāciju tehnisko

stāvokli. Pats ūdensvada bojājuma fakts dod pamatu atzīt, ka atbildētājas pārvaldībā esošās komunikācijas nebija pienācīgā kārtībā, ja bija iespējama

avārijas situācijas rašanās. Prasītājs uzskata, ka komunikāciju bojājums, kas rada ievērojamu ūdens noplūdi, nav atzīstams ne par nejaušu notikumu, ne

nepārvaramu varu, kas dotu pamatu kvalificēt radītos zaudējumus kā nejaušus saskaņā ar Civillikuma 1773. pantu un 1775. pantu.

[1.5.3] Attiecīgi, saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu un Civillikuma 1779.pantu, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt Prasītājam

zaudējumu.

[1.6] Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (1765.p.). Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[1.6.1] No zaudējuma summas 756.26 EUR Prasītājam ir tiesības aprēķināt likumiskus procentus 0, 01644 % dienā.

[1.7] Tā kā Atbildētājs nesedza Prasītājam zaudējumus labprātīgi, Prasītājs atbilstoši Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 nosacījumiem un

izsniegtajai pilnvarai, ir pilnvarojis SIA “/Nosaukums C/” iekasēt no Atbildētāja iepriekš minētos zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar ko Prasītājam rādījās

papildus zaudējumi fiksētās maksas 103,30 EUR (fiksētā maksa 85,37 EUR + PVN 21% 17,93 EUR) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas

administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana,

nosūtīšana utt.). Ņemot vērā minēto, Prasītājs uzskata, ka Atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības

izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā.

[1.8] Pirms prasības celšanas tiesā mediācija netika izmantota.

[2] Atbildētājs iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka prasību neatzīst (l.l.46-55).

[2.1] Normatīvais akts, kas pamato iebildumus - Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 5.panta 1.un 4.punkts, 9.pants, 10. panta 1. un 3.

Punkts, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts, MK noteikumu Nr. 1014 7.2.apakšpunktu. MK noteikumi Nr. 907, Civillikuma 93.,

1773., 1775., 1776.pants.

[2.2] Lietā nav iesniegti pārliecinoši pierādījumi tam, ka būtu konstatēta atbildētājas vaina, atbildētājas darbības vai bezdarbība, kuras rezultātā

notika bojājums, kā rezultātā tika saliets apdrošinātais dzīvoklis. Lai konstatētu atbildētājas vainojamību zaudējumu nodarīšanā, bija nepieciešams

nekavējoties pēc avārijas pieaicināt kompetentu speciālistu – ekspertu, kurš apsekotu dzīvoklī bojāto ievadventili, fiksētu situāciju sabojātā ievadventiļa

vietā; veiktu to izpēti un izdarītu slēdzienu par konkrētas personas rīcību – darbībām vai bezdarbību, tās pieļautām kļūdām, norādot uz šīs personas

pieļautiem konkrētiem normatīvo aktu pārkāpumiem un sastādītu par to atzinumu, lai to iesniegtu tiesā kā pierādījumu.

[2.3] Atbildētājs neapstrīd prasītājas kā apdrošinātāja tiesības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ja

apdrošinātāja rīcībā ir pietiekami pierādījumi, kas dot pamatu šādai izmaksai, bet pats apdrošināšanas atlīdzības izmaksas fakts nevar būt par pamatu

zaudējuma piedziņai regresa kārtībā, ja netiek pierādīta trešās personas vaina zaudējuma nodarīšanā.

[2.4] Atbildētājs Dzīvojamās mājas remontdarba tāmi sastāda ik gadu. Tāpat izrakstītos rēķinos tiek norādīts, kur var iepazīties ar nepieciešamiem

dokumentiem. Nepamatoti ir Prasītāja apgalvojumi, ka Atbildētājam pēc savas iniciatīvas un bez dzīvokļa īpašnieku finansējuma bija jānomaina mājas

inženierkomunikācija.

[2.5] Vienošanās noslēgšana ar SIA „/Nosaukums C/” un vienošanās par atlīdzības izmaksu SIA „/Nosaukums C/” ir prasītājas brīva izvēle, un

atbildētājs ar savām darbībām to nav ietekmējis. Lietā esošie pierādījumi neapstiprina, ka prasītājam, vēršot regresa prasījumu pret atbildētāju, būtu bijusi

nepieciešamība savu interešu pārstāvībai slēgt sadarbības līgumu ar citu juridisku personu tā vietā, lai patstāvīgi vērstos ar pretenzijām un prasījumiem pret

atbildētāju. Tādējādi secināms, ka prasītājs varēja izvairīties no šādiem zaudējumiem. Parāda piedziņas darbību veikšanai SIA „/Nosaukums C/”

piesaiste nav obligāta, līdz ar to izdevumi 103,30 EUR apmērā par maza apmēra parāda atgūšanu ir radušies paša prasītāja izvēles un rīcības rezultātā,

bet ne tiešā cēloņsakarībā ar atbildētāja prettiesisku darbību vai bezdarbību.

[2.6] Šādos apstākļos nav tiesiska pamata apmierināt lūgumu par likumisko procentu piedziņu no atbildētāja prasītāja labā un prasība šajā daļā ir

noraidāma.

[2.7] Izvērtējot iepriekš minēto, Atbildētāja norāda, ka tai nav pamata atlīdzināt Prasītājai radušos zaudējumus, jo nav konstatēts viens no

zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumiem – Atbildētājas vaina.

[3] Tiesa šajā lietā nekonstatēja pamatu noteikt lietas dalībnieku uzklausīšanu tiesas sēdē, jo atbildētājs nav norādījis, kādus tieši pierādījumus ir

iespējams pārbaudīt tikai tiesas sēdē un ka pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ atbildētājs savus paskaidrojumus nevar iesniegt rakstveidā.

[3.1] Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā lietas dalībniekiem paziņots.

[3.2] Lietas dalībnieki papildus paskaidrojumus nav iesnieguši un procesuālus lūgumus nav pieteikuši.

Motīvu daļa

[1] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu, rakstveida paskaidrojumiem un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā,

atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[2] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs kā apdrošinātājs un /pers. C/ kā apdrošinājuma ņēmējs noslēdza Dzīvokļa apdrošināšanas līgumu

Nr./numurs/ (l.l.25), saskaņā ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis Nr./numurs/, daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā /adrese/, (turpmāk Dzīvoklis) un mājas

manta.

[2.1] /pers. C/ iesniedza prasītājam atlīdzības pieteikumu par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem (l.l.26), norādot ziņas par negadījumu – naktī

no augšējiem stāviem tika appludināts dzīvoklis. Notikuma datums – 2020.gada 4.jūlijs.

[2.1.1] Prasītājs 2020.gada 9.jūlijā sastādīja bojātā dzīvokļa apskates protokolu (l.l.29). Konstatēta appludināšana no ēkas augšējiem stāviem.

Konstatēti bojājumi.

[2.1.2] Prasītājs sastādīja Tāmi Nr.957029 (l.l.30) (turpmāk Tāme) par remonta darbiem pēc appludināšanas par kopējo summu 1311,92 EUR.

[2.1.3] Prasītājs izmaksājis /pers. C/ apdrošināšanas atlīdzību 756,26 EUR (l.l.33).

[2.2] 2020.gada 16.jūlijā atbildētājs sastādīja Aktu par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem (l.l.27-28). Secināts, ka bojājumus izraisījis

karstā ūdens stāvvada plīsums dzīvoklī Nr./numurs/. Atbildētājs no 2017.gada piedāvājis veikt uzkrājumus karstā ūdens stāvvadu nomaiņai, bet

iedzīvotāji attiecīgo lēmumu nav pieņēmuši un līdzekļi nav uzkrāti. Atbildētājs, finansējuma trūkuma dēļ nevar veikt karstā ūdens stāvvadu maiņu un nenes

atbildību par avārijas sekām.

[2.3] Tiesa šajā lietā konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka bojājumus izraisījis karstā ūdens pievada plīsums dzīvoklī Nr./numurs/. Prasītājs

ar iepriekš minēto apstākli pamato savu prasījumu, šis bojājuma cēlonis norādīts atbildētāja sastādītajā aktā un atbildētājs nav apstrīdējis attiecīgo

bojājumu cēloni.

[3] Prasītājs cēlis prasību piedzīt no atbildētāja zaudējumus – izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 756,26 EUR.

[3.1] Atbildētājs prasību neatzina.

[3.1.1] Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus pret zaudējumu aprēķinu un to apmēru.

[4] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst (..) koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu

telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas

ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to

funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

[4.1] Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus par to, ka bojājumus Dzīvoklim radījusi kopīpašumā esošās inženierkomunikācijas – karstā

ūdens stāvvada, bojājums dzīvoklī Nr./numurs/. Vienlaicīgi atbildētājs uzskata, ka bojājuma rezultātā radušajiem zaudējumiem ir atbildīgi ir atbildīgi

dzīvojamās mājas kopīpašnieki.

[4.1.1] Dzīvojamās mājas kopīpašnieki, pēc atbildētāja piedāvājuma, nav veikuši uzkrājumus karstā ūdens stāvvadu nomaiņai attiecīgo lēmumu nav

pieņēmuši un līdzekļi nav uzkrāti. Atbildētājs, finansējuma trūkuma dēļ nevarēja veikt karstā ūdens stāvvadu maiņu. Atbildētājs katru gadu ir sastādījis

remontdarbu tāmi.

[4.2] Veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieka pienākums ir ievērot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības,

kā arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantā noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus. Šī prasība attiecas uz jebkuru tiesību subjektu,

kurš pilda pārvaldnieka pienākumus, neatkarīgi no tā, vai pienākums izriet no līguma vai likuma.

[4.2.1] 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 13.punktā noteikts, ka divas reizes gadā dzīvojamās mājas koplietošanas telpu grupās un citās

kopīpašumā esošajās telpu grupās un daļās veicama inženiertīklu vizuālā apskate saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu, kurā noteikts, ka vizuāli neapskata

dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā risinājuma dēļ nevar piekļūt. Vizuālās apskates faktu fiksē

dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa, savukārt 3.1punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas konstrukcijas,

koplietošanas iekārtas un inženiertīklu daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās

mājas īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks pārvaldītājam nenodrošina iespēju veikt vizuālo apskati, minēto faktu fiksē

dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā. Iepriekš minēto noteikumu 6.punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un

inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

[4.2.2] Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka likumā noteiktajā kārtībā un termiņos vizuāli apsekojis kopīpašuma

inženierkomunikācijas, kuras atrodas atsevišķo īpašumu robežās vai, ka tam ir bijusi liegta iespēja veikt attiecīgās darbības. Tiesa uzskata, ka

atbildētājam kā attiecīgās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājam savā darbībā ir jāvadās no mērķa – savlaicīgi novērsts bojājumu, kas var

radīt zaudējumus. Bojājumu rašanās risks šajā gadījumā samazinātos, ja būtu veikta savlaicīga inženierkomunikācijas – karstā ūdens stāvvada, nomaiņa.

[4.2.3] Tiesā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs ir saņēmis daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības atteikumu

nodrošināt naudas līdzekļus karstā ūdens stāvvada nomaiņai. Tiesa uzskata, ka atbildētājam, kā attiecīgā pakalpojuma sniedzējam, ir jāveic visas

iespējamās darbības, lai novērstu bojājumu rašanos, un tikai gadījumā, kad saņemts noteikts dzīvokļu īpašnieku kopības atteikums šajā gadījuma finansēt

karstā ūdens stāvvada nomaiņu, var lemt par atbildētāja atbrīvošanu no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.

[4.3] Tiesa uzskata, ka atbildētājs nav pildījis tam, kā pārvaldniekam, ar likumu uzliktos pienākumus – gadījumā ar attiecīgās daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas karstā ūdens stāvvada nomaiņa nepieciešamību ir rīkojies formāli. Judikatūrā atzīts, ka pārvaldnieku no atbildības par dzīvojamās

mājas komunikāciju bojājumu rezultātā radīto kaitējumu ir pamats atbrīvot, ja ir ievērota likumā noteiktā kārtība un pārvaldnieks no savas puses ir veicis

visas nepieciešamās darbības, bet dzīvokļa īpašnieki kopsapulcē ir nobalsojuši pret pārvaldnieka ierosinājumu (sk. Latvijas Republikas Senāta

2019.gada 16.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-248/2019).

[4.4] Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas

tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

[4.4.1] Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Un,

Civillikuma 1775.pantā ir noteikts, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

[4.4.2] Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja

neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp

zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 209. lpp.). Zaudējumu

atlīdzināšanas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kas būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis (sk. K. Torgāns.

Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 237.-238. lpp.).

[4.4.3] Tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 756,26 EUR (turpmāk

galvenais parāds) apmērā.

[5] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja fiksēto maksu saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01490-05-11 103,30 EUR apmērā.

[5.1] Atbildētājs attiecīgo prasījumu neatzīst.

[5.2] Tiesa konstatē, ka par zaudējumu piedziņu 103,30 EUR apmērā, ko veido fiksētā maksa par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu

tiesvedības procesā.

[5.3] 2011.gada 12.oktobrī starp prasītāju un tās pārstāvi SIA “/Nosaukums C/” ir noslēgts sadarbības līgums Nr.01490-05-11 (l.l.17), ar kuru

prasītāja uzdeva, bet prasītājas pārstāvis apņēmās sniegt prasītājai pakalpojumus, kas ir saistīti ar kredītinformācijas nodrošināšanu un prasītājas regresu

prasījumu pārvaldīšanu.

[5.3.1] Atbilstoši SIA “/Nosaukums C/” 2021.gada 24.februāra faktūrrēķinam Nr.33256 (l.l.23) un 2021.gada 25.februāra maksājuma

uzdevumam Nr.11720935 (l.l.24), prasītāja samaksājusi savam pārstāvim par sniegtajiem pakalpojumiem atlīdzības lietas Nr.A957029 administrēšanai

kopā 103,30 EUR.

[5.3.2] Tiesa uzskata, ka prasītājs, pamatojoties uz sadarbības līgumu, ir samaksājusi savam pārstāvim atlīdzību par juridiskās palīdzības sniegšanu,

un secina, ka šie izdevumi nav uzskatāmi par prasītājas zaudējumiem.

[5.4] Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka „jautājums par tiesu izdevumiem pieder procesuālām, bet ne materiālām tiesībām. [..] apšaubāma ir iespēja

piemērot materiālo tiesību noteikumus procesuālām attiecībām (sk. V.Bukovskis. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga, 1933, 421.lpp.).

[5.4.1] Arī Senāta judikatūrā atzīts, ka materiālo tiesību normas nav piemērojamas strīdos par izdevumu atlīdzību, kas radušies, pusei pilnvarojot

pārstāvi lietu vešanai (sk. Senāta 2000.gada 11.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-466, 2009.gada 21.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-6, 2011.gada

6.aprīļa spriedumu lietā SKC-143/2011).

[5.5] Tiesa uzskata, ka nav pamata fiksētās maksas par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā 103,30 EUR piedziņai no

atbildētājas prasītājas labā, jo šiem izdevumiem ir procesuāls raksturs, kā rezultātā tie nav atzīstami par prasītājas zaudējumiem materiāltiesiskā izpratnē

un to atlīdzināšanai nav piemērojamas materiālo tiesību normas.

[5.6] Civilprocesa likuma 44.pants paredz ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu tikai tad, ja izdevumi ir veikti advokāta palīdzības

samaksai. Civilprocesa likums neparedz izdevumu par juridiskās palīdzības saņemšanu jebkurai personai atlīdzināšanu (sk. Satversmes tiesas 2014.gada

7.februāra spriedumu lietā Nr.2013-04-01).

[5.7] Tiesa secina, ka prasītāja prasījums piedzīt no atbildētāja fiksēto maksu saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01490-05-11 103,30 EUR apmērā

ir noraidāms.

[6] Prasītājs ir cēlis prasību piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 23,37 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2020.gada 29.jūlija līdz

2021.gada 20.februārim.

[6.1] Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1754.pants noteic, ka procentiem vienmēr nepieciešams

galvenais parāds jeb kapitālparāds. Savukārt Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai

uz likumu.

[6.2] Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktā apdrošinātāja subrogācijas tiesība ir uzskatāma par prasītājas subjektīvu

tiesību, kuras izlietošana ir atkarīga no pašas prasītājas rīcības.

[6.3] Neatkarīgi no fakta, ka atbildētājam ir sūtīta pretenzija par regresa prasības atlīdzību, zaudējumi ar regresa pieteikuma nosūtīšanu un

zaudējumu atlīdzināšanas termiņa noteikšanu nekļūst par naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu, kuru prasītājs ir piešķīris

atbildētājam.

[6.4] Judikatūrā, kas izveidojusies, iztulkojot tiesību normas par procentu saistības izcelšanos, ir atzīts, ka pastāvot starp pusēm strīdam par

maksājamo naudas summu, Civillikuma 1759.panta 1.punkts nav piemērojams (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 4.marta spriedumu lietā

Nr.SKC40/2016, 2018.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.SKC-110/2018).

[6.4.1] Tiesa secina, ka prasītāja prasība piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 23,37 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2020.gada

29.jūlija līdz 2021.gada 20.februārim, ir noraidāma.

[7] Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, atzīst prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

no atbildētāja likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā

parāda apmēru.

[8] Tiesa, ņemot vērā celtās prasības summu un 882,93 EUR un apmierināta prasījuma apmēru 756,26 EUR, saskaņā ar Civilprocesa likuma

41.panta pirmo daļu, secina, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi – valsts nodeva par prasības pieteikumu 113,43 EUR

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,69 EUR.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otro daļu, nosakāms termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei - 60 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 195. un 204.1pantu,

n o s p r i e d a:

1. /Nosaukums A/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, prasību apmierināt daļēji.

1.1. Piedzīt no SIA “/Nosaukums B/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/, par /Nosaukums A/”, reģ. Nr./reģistrācijas

numurs/, juridiskā adrese: /adrese C/, 874,38 EUR (astoņi simti septiņdesmit četri euro, 38 euro cents), kas sastāv no galvenā parāda 756,26 EUR,

valsts nodevas 113,43 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 4,69 EUR. Samaksu veikt: kredītiestāde AS „Swedbank”, konta numurs

/konta numurs/.

1.2. Noteikt /Nosaukums A/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese C/, tiesības saņemt no SIA “/Nosaukums B/”, reģ.

Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/, likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā, galvenā

parāda no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, kad to

daudzums sasniegs piedzītā, bet neatmaksātā, galvenā parāda apmēru. Samaksu veikt: kredītiestāde AS „Swedbank”, konta numurs /konta numurs/.

1.3. Noraidīt /Nosaukums A/”, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, prasību piedzīt no SIA “/Nosaukums B/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, fiksēto

maksu saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01490-05-11 103,30 EUR un likumiskos procentus 23,37 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2020.gada

29.jūlija līdz 2021.gada 20.februārim.

4. Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 60 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.

5. Spriedums sastādīts un pieejams Vidzemes rajona tiesas kancelejā Valmierā 2021.gada 27.augustā.

6. Sprieduma pasludināšanas diena – 2021.gada 27.augusts.

7. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnesis: D.Līdacis