Court partially allowed insurance subrogation claim against property manager for flood damage and legal costs.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for fixed management fees and interest, while ordering the defendant to pay the insurance indemnity, legal fees, and statutory interest. The plaintiff successfully subrogated rights after paying the insurer for flood damage repairs caused by the property manager's neglected maintenance. The court ruled that the defendant failed to perform monthly inspections required by regulations, justifying the claim for the repair costs and associated expenses.
Legislator headnote
AI generatedApdrošināšanas līguma likuma 45. pants; Civillikuma 1763. un 1765. pants: Insurance subrogation rights vest in the insured after paying the insurer, allowing recovery of third-party liability for damages caused by the property manager's breach of maintenance obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C 29287421
Lietvedības Nr. C-2282-21/13
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā, 2021.gada 27.augustā
Vidzemes rajona tiesa, tiesnesis Didzis Līdacis, rakstveida procesā izskatīja civillietu, /Nosaukums A/ prasībā vienkāršotajā procedūrā par naudas
piedziņu no SIA „/Nosaukums B/”.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītājs /Nosaukums A/ (turpmāk prasītājs) cēla prasību vienkāršotajā procedūrā piedzīt no atbildētāja SIA „/Nosaukums B/” (turpmāk
atbildētājs) zaudējumus 859,56 EUR, likumiskos procentus 23,37 EUR un tiesāšanās izdevumus (l.l.6-12).
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts prasības priekšmets – zaudējumu piedziņa.
[1.2] Prasības pieteikumā norādīti normatīvie akti, ar kuriem prasība pamatota – Apdrošināšanas līguma likuma 45.pants, Dzīvokļa īpašuma likuma
4.pants, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. - 6.pants, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779.pants “Dzīvojamas mājas
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” Nr.408, MK noteikumi Nr.907 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu“, MK noteikumi “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un
energoefektivitātes minimālajam prasībām” Nr.907 , 2010.gada 28.septembra MK noteikumi Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar
dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības “ 2.punkts.
[1.3] Starp Prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta Dzīvokļa apdrošināšanas polise Nr./numurs/, uz kuras pamata
bija apdrošināts dzīvoklis pēc adreses /adrese A/, (turpmāk Dzīvoklis). Polises darbības laikā Dzīvoklis tika appludināts, par ko dzīvojamas mājas
apsaimniekotājs sastādīja aktu, norādot, ka bojājumu cēlonis ir karstā ūdens ūdensvads (karstā ūdens stāvvada plīsums dz.123).
[1.3.1] Prasītājs apsekoja salieto Dzīvokli. Eksperts sastādīja tāmi, kurā tika aprēķinātas remonta tiešās izmaksas par summu 856.26 EUR,
atskaitot ar polisi noteikto pašrisku 100.00 EUR, Prasītājs izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 756,26 EUR.
[1.3.2] Apdrošināšanas līguma likuma 45.p. paredz, ka Apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība, izņemot
personu apdrošināšanas gadījumus.
[1.4] Dzīvojamo māju, kurā atrodas apdrošinātais dzīvoklis, apsaimniekoja Atbildētājs. Lietā atrodas Atbildētāja sastādītais akts, kurā ir norādīts
mājas izbūves gads un to, ka uz noplūdes dienu dzīvojamas mājas komunikācijas ir nolietojušies.
[1.4.1] Saskaņā ar MK noteikumiem “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes
minimālajam prasībām” Nr.907, kas bija spēkā uz avārijas dienu, Atbildētājam bija pienākums vienu reizi mēnesī apsekot visas pārvaldāmas mājas
inženierkomunikācijas, kas acīmredzot nebija darīts. Vienlaicīgi, Atbildētājam bija pienākums ne tikai apsekot komunikācijas, bet arī veikt kārtējo
remontu un nepieļaut avārijas situāciju, kas var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu.
[1.5] Izmaksu lietā nav gūti pierādījumi tam, ka Atbildētājs ir veicis ar normatīviem aktiem noteiktas darbības, kaut arī pats konstatēja, ka
komunikācijas ir nolietotas un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu. Rezultātā, Atbildētāja bezdarbības dēļ bija nodarīts zaudējums
apdrošinātajam īpašumam.
[1.5.1] Ievērojot to, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, atbildētāja kā dzīvojamās mājas
pārvaldnieks noplūdes brīdī bija atbildīgs par šo komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem. Savukārt pienākums
rūpēties par komunikāciju uzturēšanu ietver sevī ne tikai pienākumu novērst komunikāciju bojājumus to rašanās gadījumā, bet arī regulāri pārbaudīt
komunikāciju stāvokli, savlaicīgi veikt to nomaiņu vai labošanu piesardzības apsvērumu dēļ, gādājot, lai komunikācijas pastāvīgi būtu tādā tehniskā
stāvoklī, lai pēc iespējas samazinātu avārijas situāciju risku un no tā izrietošus bojājumus.
[1.5.2] Lai iestātos zaudējumu atlīdzības pienākums, nav nepieciešams konstatēt, ka zaudējumi būtu nodarīti ar ļaunu nodomu, atbildētājai tīši
bojājot komunikācijas, vai rupju neuzmanību, nepievēršot nekādu vērību komunikāciju stāvoklim un izturoties pilnībā bezatbildīgi un nevērīgi pret
acīmredzamu bojājumu novēršanu. Tas bija atbildētājas ar likumu noteikts pienākums rūpēties par komunikāciju, tai skaitā komunikāciju tehnisko
stāvokli. Pats ūdensvada bojājuma fakts dod pamatu atzīt, ka atbildētājas pārvaldībā esošās komunikācijas nebija pienācīgā kārtībā, ja bija iespējama
avārijas situācijas rašanās. Prasītājs uzskata, ka komunikāciju bojājums, kas rada ievērojamu ūdens noplūdi, nav atzīstams ne par nejaušu notikumu, ne
nepārvaramu varu, kas dotu pamatu kvalificēt radītos zaudējumus kā nejaušus saskaņā ar Civillikuma 1773. pantu un 1775. pantu.
[1.5.3] Attiecīgi, saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu un Civillikuma 1779.pantu, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt Prasītājam
zaudējumu.
[1.6] Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie
procenti (1765.p.). Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos
procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
[1.6.1] No zaudējuma summas 756.26 EUR Prasītājam ir tiesības aprēķināt likumiskus procentus 0, 01644 % dienā.
[1.7] Tā kā Atbildētājs nesedza Prasītājam zaudējumus labprātīgi, Prasītājs atbilstoši Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 nosacījumiem un
izsniegtajai pilnvarai, ir pilnvarojis SIA “/Nosaukums C/” iekasēt no Atbildētāja iepriekš minētos zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar ko Prasītājam rādījās
papildus zaudējumi fiksētās maksas 103,30 EUR (fiksētā maksa 85,37 EUR + PVN 21% 17,93 EUR) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas
administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana,
nosūtīšana utt.). Ņemot vērā minēto, Prasītājs uzskata, ka Atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības
izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā.
[1.8] Pirms prasības celšanas tiesā mediācija netika izmantota.
[2] Atbildētājs iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka prasību neatzīst (l.l.46-55).
[2.1] Normatīvais akts, kas pamato iebildumus - Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 5.panta 1.un 4.punkts, 9.pants, 10. panta 1. un 3.
Punkts, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts, MK noteikumu Nr. 1014 7.2.apakšpunktu. MK noteikumi Nr. 907, Civillikuma 93.,
1773., 1775., 1776.pants.
[2.2] Lietā nav iesniegti pārliecinoši pierādījumi tam, ka būtu konstatēta atbildētājas vaina, atbildētājas darbības vai bezdarbība, kuras rezultātā
notika bojājums, kā rezultātā tika saliets apdrošinātais dzīvoklis. Lai konstatētu atbildētājas vainojamību zaudējumu nodarīšanā, bija nepieciešams
nekavējoties pēc avārijas pieaicināt kompetentu speciālistu – ekspertu, kurš apsekotu dzīvoklī bojāto ievadventili, fiksētu situāciju sabojātā ievadventiļa
vietā; veiktu to izpēti un izdarītu slēdzienu par konkrētas personas rīcību – darbībām vai bezdarbību, tās pieļautām kļūdām, norādot uz šīs personas
pieļautiem konkrētiem normatīvo aktu pārkāpumiem un sastādītu par to atzinumu, lai to iesniegtu tiesā kā pierādījumu.
[2.3] Atbildētājs neapstrīd prasītājas kā apdrošinātāja tiesības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ja
apdrošinātāja rīcībā ir pietiekami pierādījumi, kas dot pamatu šādai izmaksai, bet pats apdrošināšanas atlīdzības izmaksas fakts nevar būt par pamatu
zaudējuma piedziņai regresa kārtībā, ja netiek pierādīta trešās personas vaina zaudējuma nodarīšanā.
[2.4] Atbildētājs Dzīvojamās mājas remontdarba tāmi sastāda ik gadu. Tāpat izrakstītos rēķinos tiek norādīts, kur var iepazīties ar nepieciešamiem
dokumentiem. Nepamatoti ir Prasītāja apgalvojumi, ka Atbildētājam pēc savas iniciatīvas un bez dzīvokļa īpašnieku finansējuma bija jānomaina mājas
inženierkomunikācija.
[2.5] Vienošanās noslēgšana ar SIA „/Nosaukums C/” un vienošanās par atlīdzības izmaksu SIA „/Nosaukums C/” ir prasītājas brīva izvēle, un
atbildētājs ar savām darbībām to nav ietekmējis. Lietā esošie pierādījumi neapstiprina, ka prasītājam, vēršot regresa prasījumu pret atbildētāju, būtu bijusi
nepieciešamība savu interešu pārstāvībai slēgt sadarbības līgumu ar citu juridisku personu tā vietā, lai patstāvīgi vērstos ar pretenzijām un prasījumiem pret
atbildētāju. Tādējādi secināms, ka prasītājs varēja izvairīties no šādiem zaudējumiem. Parāda piedziņas darbību veikšanai SIA „/Nosaukums C/”
piesaiste nav obligāta, līdz ar to izdevumi 103,30 EUR apmērā par maza apmēra parāda atgūšanu ir radušies paša prasītāja izvēles un rīcības rezultātā,
bet ne tiešā cēloņsakarībā ar atbildētāja prettiesisku darbību vai bezdarbību.
[2.6] Šādos apstākļos nav tiesiska pamata apmierināt lūgumu par likumisko procentu piedziņu no atbildētāja prasītāja labā un prasība šajā daļā ir
noraidāma.
[2.7] Izvērtējot iepriekš minēto, Atbildētāja norāda, ka tai nav pamata atlīdzināt Prasītājai radušos zaudējumus, jo nav konstatēts viens no
zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumiem – Atbildētājas vaina.
[3] Tiesa šajā lietā nekonstatēja pamatu noteikt lietas dalībnieku uzklausīšanu tiesas sēdē, jo atbildētājs nav norādījis, kādus tieši pierādījumus ir
iespējams pārbaudīt tikai tiesas sēdē un ka pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ atbildētājs savus paskaidrojumus nevar iesniegt rakstveidā.
[3.1] Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā lietas dalībniekiem paziņots.
[3.2] Lietas dalībnieki papildus paskaidrojumus nav iesnieguši un procesuālus lūgumus nav pieteikuši.
Motīvu daļa
[1] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu, rakstveida paskaidrojumiem un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā,
atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.
[2] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs kā apdrošinātājs un /pers. C/ kā apdrošinājuma ņēmējs noslēdza Dzīvokļa apdrošināšanas līgumu
Nr./numurs/ (l.l.25), saskaņā ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis Nr./numurs/, daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā /adrese/, (turpmāk Dzīvoklis) un mājas
manta.
[2.1] /pers. C/ iesniedza prasītājam atlīdzības pieteikumu par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem (l.l.26), norādot ziņas par negadījumu – naktī
no augšējiem stāviem tika appludināts dzīvoklis. Notikuma datums – 2020.gada 4.jūlijs.
[2.1.1] Prasītājs 2020.gada 9.jūlijā sastādīja bojātā dzīvokļa apskates protokolu (l.l.29). Konstatēta appludināšana no ēkas augšējiem stāviem.
Konstatēti bojājumi.
[2.1.2] Prasītājs sastādīja Tāmi Nr.957029 (l.l.30) (turpmāk Tāme) par remonta darbiem pēc appludināšanas par kopējo summu 1311,92 EUR.
[2.1.3] Prasītājs izmaksājis /pers. C/ apdrošināšanas atlīdzību 756,26 EUR (l.l.33).
[2.2] 2020.gada 16.jūlijā atbildētājs sastādīja Aktu par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem (l.l.27-28). Secināts, ka bojājumus izraisījis
karstā ūdens stāvvada plīsums dzīvoklī Nr./numurs/. Atbildētājs no 2017.gada piedāvājis veikt uzkrājumus karstā ūdens stāvvadu nomaiņai, bet
iedzīvotāji attiecīgo lēmumu nav pieņēmuši un līdzekļi nav uzkrāti. Atbildētājs, finansējuma trūkuma dēļ nevar veikt karstā ūdens stāvvadu maiņu un nenes
atbildību par avārijas sekām.
[2.3] Tiesa šajā lietā konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka bojājumus izraisījis karstā ūdens pievada plīsums dzīvoklī Nr./numurs/. Prasītājs
ar iepriekš minēto apstākli pamato savu prasījumu, šis bojājuma cēlonis norādīts atbildētāja sastādītajā aktā un atbildētājs nav apstrīdējis attiecīgo
bojājumu cēloni.
[3] Prasītājs cēlis prasību piedzīt no atbildētāja zaudējumus – izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 756,26 EUR.
[3.1] Atbildētājs prasību neatzina.
[3.1.1] Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus pret zaudējumu aprēķinu un to apmēru.
[4] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst (..) koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu
telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas
ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to
funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).
[4.1] Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus par to, ka bojājumus Dzīvoklim radījusi kopīpašumā esošās inženierkomunikācijas – karstā
ūdens stāvvada, bojājums dzīvoklī Nr./numurs/. Vienlaicīgi atbildētājs uzskata, ka bojājuma rezultātā radušajiem zaudējumiem ir atbildīgi ir atbildīgi
dzīvojamās mājas kopīpašnieki.
[4.1.1] Dzīvojamās mājas kopīpašnieki, pēc atbildētāja piedāvājuma, nav veikuši uzkrājumus karstā ūdens stāvvadu nomaiņai attiecīgo lēmumu nav
pieņēmuši un līdzekļi nav uzkrāti. Atbildētājs, finansējuma trūkuma dēļ nevarēja veikt karstā ūdens stāvvadu maiņu. Atbildētājs katru gadu ir sastādījis
remontdarbu tāmi.
[4.2] Veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieka pienākums ir ievērot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības,
kā arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantā noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus. Šī prasība attiecas uz jebkuru tiesību subjektu,
kurš pilda pārvaldnieka pienākumus, neatkarīgi no tā, vai pienākums izriet no līguma vai likuma.
[4.2.1] 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo
remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 13.punktā noteikts, ka divas reizes gadā dzīvojamās mājas koplietošanas telpu grupās un citās
kopīpašumā esošajās telpu grupās un daļās veicama inženiertīklu vizuālā apskate saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu, kurā noteikts, ka vizuāli neapskata
dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā risinājuma dēļ nevar piekļūt. Vizuālās apskates faktu fiksē
dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa, savukārt 3.1punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas konstrukcijas,
koplietošanas iekārtas un inženiertīklu daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās
mājas īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks pārvaldītājam nenodrošina iespēju veikt vizuālo apskati, minēto faktu fiksē
dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā. Iepriekš minēto noteikumu 6.punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un
inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.
[4.2.2] Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka likumā noteiktajā kārtībā un termiņos vizuāli apsekojis kopīpašuma
inženierkomunikācijas, kuras atrodas atsevišķo īpašumu robežās vai, ka tam ir bijusi liegta iespēja veikt attiecīgās darbības. Tiesa uzskata, ka
atbildētājam kā attiecīgās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājam savā darbībā ir jāvadās no mērķa – savlaicīgi novērsts bojājumu, kas var
radīt zaudējumus. Bojājumu rašanās risks šajā gadījumā samazinātos, ja būtu veikta savlaicīga inženierkomunikācijas – karstā ūdens stāvvada, nomaiņa.
[4.2.3] Tiesā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs ir saņēmis daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības atteikumu
nodrošināt naudas līdzekļus karstā ūdens stāvvada nomaiņai. Tiesa uzskata, ka atbildētājam, kā attiecīgā pakalpojuma sniedzējam, ir jāveic visas
iespējamās darbības, lai novērstu bojājumu rašanos, un tikai gadījumā, kad saņemts noteikts dzīvokļu īpašnieku kopības atteikums šajā gadījuma finansēt
karstā ūdens stāvvada nomaiņu, var lemt par atbildētāja atbrīvošanu no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.
[4.3] Tiesa uzskata, ka atbildētājs nav pildījis tam, kā pārvaldniekam, ar likumu uzliktos pienākumus – gadījumā ar attiecīgās daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas karstā ūdens stāvvada nomaiņa nepieciešamību ir rīkojies formāli. Judikatūrā atzīts, ka pārvaldnieku no atbildības par dzīvojamās
mājas komunikāciju bojājumu rezultātā radīto kaitējumu ir pamats atbrīvot, ja ir ievērota likumā noteiktā kārtība un pārvaldnieks no savas puses ir veicis
visas nepieciešamās darbības, bet dzīvokļa īpašnieki kopsapulcē ir nobalsojuši pret pārvaldnieka ierosinājumu (sk. Latvijas Republikas Senāta
2019.gada 16.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-248/2019).
[4.4] Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas
tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.
[4.4.1] Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Un,
Civillikuma 1775.pantā ir noteikts, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.
[4.4.2] Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja
neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp
zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 209. lpp.). Zaudējumu
atlīdzināšanas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kas būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis (sk. K. Torgāns.
Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 237.-238. lpp.).
[4.4.3] Tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 756,26 EUR (turpmāk
galvenais parāds) apmērā.
[5] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja fiksēto maksu saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01490-05-11 103,30 EUR apmērā.
[5.1] Atbildētājs attiecīgo prasījumu neatzīst.
[5.2] Tiesa konstatē, ka par zaudējumu piedziņu 103,30 EUR apmērā, ko veido fiksētā maksa par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu
tiesvedības procesā.
[5.3] 2011.gada 12.oktobrī starp prasītāju un tās pārstāvi SIA “/Nosaukums C/” ir noslēgts sadarbības līgums Nr.01490-05-11 (l.l.17), ar kuru
prasītāja uzdeva, bet prasītājas pārstāvis apņēmās sniegt prasītājai pakalpojumus, kas ir saistīti ar kredītinformācijas nodrošināšanu un prasītājas regresu
prasījumu pārvaldīšanu.
[5.3.1] Atbilstoši SIA “/Nosaukums C/” 2021.gada 24.februāra faktūrrēķinam Nr.33256 (l.l.23) un 2021.gada 25.februāra maksājuma
uzdevumam Nr.11720935 (l.l.24), prasītāja samaksājusi savam pārstāvim par sniegtajiem pakalpojumiem atlīdzības lietas Nr.A957029 administrēšanai
kopā 103,30 EUR.
[5.3.2] Tiesa uzskata, ka prasītājs, pamatojoties uz sadarbības līgumu, ir samaksājusi savam pārstāvim atlīdzību par juridiskās palīdzības sniegšanu,
un secina, ka šie izdevumi nav uzskatāmi par prasītājas zaudējumiem.
[5.4] Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka „jautājums par tiesu izdevumiem pieder procesuālām, bet ne materiālām tiesībām. [..] apšaubāma ir iespēja
piemērot materiālo tiesību noteikumus procesuālām attiecībām (sk. V.Bukovskis. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga, 1933, 421.lpp.).
[5.4.1] Arī Senāta judikatūrā atzīts, ka materiālo tiesību normas nav piemērojamas strīdos par izdevumu atlīdzību, kas radušies, pusei pilnvarojot
pārstāvi lietu vešanai (sk. Senāta 2000.gada 11.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-466, 2009.gada 21.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-6, 2011.gada
6.aprīļa spriedumu lietā SKC-143/2011).
[5.5] Tiesa uzskata, ka nav pamata fiksētās maksas par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā 103,30 EUR piedziņai no
atbildētājas prasītājas labā, jo šiem izdevumiem ir procesuāls raksturs, kā rezultātā tie nav atzīstami par prasītājas zaudējumiem materiāltiesiskā izpratnē
un to atlīdzināšanai nav piemērojamas materiālo tiesību normas.
[5.6] Civilprocesa likuma 44.pants paredz ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu tikai tad, ja izdevumi ir veikti advokāta palīdzības
samaksai. Civilprocesa likums neparedz izdevumu par juridiskās palīdzības saņemšanu jebkurai personai atlīdzināšanu (sk. Satversmes tiesas 2014.gada
7.februāra spriedumu lietā Nr.2013-04-01).
[5.7] Tiesa secina, ka prasītāja prasījums piedzīt no atbildētāja fiksēto maksu saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01490-05-11 103,30 EUR apmērā
ir noraidāms.
[6] Prasītājs ir cēlis prasību piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 23,37 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2020.gada 29.jūlija līdz
2021.gada 20.februārim.
[6.1] Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1754.pants noteic, ka procentiem vienmēr nepieciešams
galvenais parāds jeb kapitālparāds. Savukārt Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai
uz likumu.
[6.2] Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktā apdrošinātāja subrogācijas tiesība ir uzskatāma par prasītājas subjektīvu
tiesību, kuras izlietošana ir atkarīga no pašas prasītājas rīcības.
[6.3] Neatkarīgi no fakta, ka atbildētājam ir sūtīta pretenzija par regresa prasības atlīdzību, zaudējumi ar regresa pieteikuma nosūtīšanu un
zaudējumu atlīdzināšanas termiņa noteikšanu nekļūst par naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu, kuru prasītājs ir piešķīris
atbildētājam.
[6.4] Judikatūrā, kas izveidojusies, iztulkojot tiesību normas par procentu saistības izcelšanos, ir atzīts, ka pastāvot starp pusēm strīdam par
maksājamo naudas summu, Civillikuma 1759.panta 1.punkts nav piemērojams (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 4.marta spriedumu lietā
Nr.SKC40/2016, 2018.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.SKC-110/2018).
[6.4.1] Tiesa secina, ka prasītāja prasība piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 23,37 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2020.gada
29.jūlija līdz 2021.gada 20.februārim, ir noraidāma.
[7] Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, atzīst prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
no atbildētāja likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā
un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā
parāda apmēru.
[8] Tiesa, ņemot vērā celtās prasības summu un 882,93 EUR un apmierināta prasījuma apmēru 756,26 EUR, saskaņā ar Civilprocesa likuma
41.panta pirmo daļu, secina, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi – valsts nodeva par prasības pieteikumu 113,43 EUR
un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,69 EUR.
[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otro daļu, nosakāms termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei - 60 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.
Rezolutīvā daļa
Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 195. un 204.1pantu,
n o s p r i e d a:
1. /Nosaukums A/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, prasību apmierināt daļēji.
1.1. Piedzīt no SIA “/Nosaukums B/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/, par /Nosaukums A/”, reģ. Nr./reģistrācijas
numurs/, juridiskā adrese: /adrese C/, 874,38 EUR (astoņi simti septiņdesmit četri euro, 38 euro cents), kas sastāv no galvenā parāda 756,26 EUR,
valsts nodevas 113,43 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 4,69 EUR. Samaksu veikt: kredītiestāde AS „Swedbank”, konta numurs
/konta numurs/.
1.2. Noteikt /Nosaukums A/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese C/, tiesības saņemt no SIA “/Nosaukums B/”, reģ.
Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/, likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā, galvenā
parāda no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, kad to
daudzums sasniegs piedzītā, bet neatmaksātā, galvenā parāda apmēru. Samaksu veikt: kredītiestāde AS „Swedbank”, konta numurs /konta numurs/.
1.3. Noraidīt /Nosaukums A/”, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, prasību piedzīt no SIA “/Nosaukums B/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, fiksēto
maksu saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01490-05-11 103,30 EUR un likumiskos procentus 23,37 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2020.gada
29.jūlija līdz 2021.gada 20.februārim.
4. Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 60 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.
5. Spriedums sastādīts un pieejams Vidzemes rajona tiesas kancelejā Valmierā 2021.gada 27.augustā.
6. Sprieduma pasludināšanas diena – 2021.gada 27.augusts.
7. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas
sūdzību Vidzemes rajona tiesā.
Tiesnesis: D.Līdacis