Court dismisses administrative violation case due to insufficient evidence proving repeated police demands to stop the vehicle.

Lietas Nr. 110016216

Lietas arhīva Nr. 1-0162-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 14.decembrī

Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Andžāne

ar sekretāri N.Zaharovu

piedaloties aizstāvei A.Isajevai

izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. D/, personas kods /personas kods/, dzīvo /adrese /, Iecavas novads, deklarētās dzīvesvietas adrese

“/nosaukums/”, Iecavas novads, nestrādā, agrāk administratīvi nav sodīts, saukšanu pie administratīvās atbildības,

k o ns t at ē ja:

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa PPN rotas kārtībnieks A.Ģērve 2016.gada 3.oktobrī sastādījis administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PC260216 par to, ka /pers. D/ 2016.gada 2.oktobrī plkst.16.46 Iecavas novada, Iecavā, pa Baldones ielu, virzienā no Skolas ielas puses uz

E.Virzas ielas pusi, vadīja kvadraciklu NITRO, ignorēja vairākkārtējas prasības apturēt transportlīdzekli (bēga).

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā –

LAPK) 149.5panta piektajā daļā.

Saskaņā ar LAPK 213.pantu izskatāmā lieta ir piekritīga Bauskas rajona tiesai.

Paziņošanas likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka saņemot dokumentu vai informāciju uz vietas iestādē, adresāts par to parakstās, izņemot

gadījumu, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem parakstīšanās par saņemšanu nav nepieciešama. Iestādes izsniegto dokumentu vai sniegto

informāciju uzskata par paziņotu ar brīdi, kad adresāts ir parakstījies par saņemšanu.

Tiesas sēdē 2016.gada 5.oktobrī /pers. D/ lūdzis atlikt tiesas sēdi, motivējot lūgumu ar to, ka viņam neieciešams noslēgt vienošanos ar aizstāvi. Pēc

/pers.D/ lūguma tiesas sēde atlikta uz 2016.gada 14.decembri plkst.10.00, par ko /pers. D/ informēts, ko apliecina viņa paraksts uzziņas lapā.

LAPK 271.panta ceturtajā daļā noteikts, ka lietu bez lietas dalībnieka klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņam savlaicīgi

paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku [...].

Tiesa atzina, ka /pers. D/ ir savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, lieta skatāma bez /pers. D/ klātbūtnes.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma protokolu un lietas materiālus, tiesa atzina sekojošo.

LAPK 243.panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Pierādīšanas līdzekļu veidi noteikti LAPK 243.1pantā.

LAPK 244.pantā noteikts, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

LAPK 149.5panta piektajā daļā paredzēta atbildība par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par

bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transporta līdzekļa vadītāja dokumentus.

LAPK 149.5panta piektās daļas dispozīcija ietver pamatnosacījumus, kuriem jābūt pierādītiem, lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības

saskaņā ar šo tiesību normu. Ir jākonstatē, vai persona nepakļāvās atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (bēga) un prasību apturēt

transportlīdzekli izteikusi persona, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus. Par bēgšanu minētās tiesību normas izpratnē nav

uzskatāma transportlīdzekļa kustības turpināšana, nepakļaujoties vienreizējai prasībai transportlīdzekli apturēt, bet normas izpratnē par bēgšanu tiek uzskatīta

personas darbība - nepakļaušanās atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 20.punktu, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi

reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru

tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kuras ir alkohola reibumā,

narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās

kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta

tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme

vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams

konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu un 2015.gada 02.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi”

4.punktu ceļu satiksmes dalībniekam ir jāizpilda Ceļu satiksmes likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes

dalībnieku pienākumus, jāpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kas pilnvarotas regulēt satiksmi u.c.

Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums apturēt transportlīdzekli, ja policijas darbinieks dod norādījumu apturēt transportlīdzekli ar skaļruņa vai uz

konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērsta rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas automobiļa, kam var nebūt operatīvā transportlīdzekļa krāsojums. Šo

tiesību normu mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļa vadītājam būtu saprotams, kas izdod norādījumu apturēt transportlīdzekli.

LAPK 248.pantā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norāda pārkāpuma būtību.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 25.aprīļa spriedumā lietā Nr. SKA-157/2007, analizējot

Latvijas APK 243.panta pirmo daļu un 246.pantu, ir atzinis, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā

fiksē kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru

paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments, kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no vienas

puses, tiesa, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā fiksētajām

darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot

procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt paskaidrojumus pie

protokola un pierādījumus).

Administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīts, ka /pers. D/ 2016.gada 2.oktobrī plkst.16.46 Iecavas novadā, Iecavā pa Baldones ielu virzienā no

Skolas ielas puses uz E.Virzas ielas pusi, vadīja kvadraciklu NITRO, ignorēja vairākkārtējas prasības apturēt transportlīdzekli (bēga).

No administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem nav secināms, kādā veidā policijas darbinieki ir

izteikuši vairākkārtējas prasības /pers. D/ apturēt transportlīdzekli.

Arī videoierakstā nav redzams, kādā veidā policijas darbinieki ir izteikuši vairākkārtējas prasības apturēt transportlīdzekli. Videoierakstam nav skaņas,

ir tikai redzams, ka kvadracikls brauc pa ielu pretī policijas automašīnai, kvadracikls un automašīna pabrauc viens otram garām, tad policijas automašīna

apgriežas un seko kvadraciklam, kvadracikls brauc pa ielu, pa tiltiņu pārbrauc pār upi un pēc brīža ietriecas apgaismes stabā.

/pers. D/ rakstiski paskaidrojis, ka braucis ar kvadraciklu NITRO 125 cm3, vedis audžudēlu, nav dzirdējis policijas sirēnu skaņas, apstājies pie mūzikas

skolas.

Policijas darbinieki Nauris Jonass un Artis Ģērve savos ziņojumos norādījuši, ka A.Ģērve pa atvērtu šofera puses logu ar zizli norādījis vadītājam, lai

apstājas, N.Jonass ieslēdzis zilās-sarkanās bākuguns signālu, ka pavēle pa skaļruni apturēt transportlīdzekli izteikta vairākkārtīgi. Tomēr ziņojumos nav

norādīts, kurā brīdī tikusi izdarīta prasība ar zizli, apturēt transportlīdzekli, vai brīdī, kad policijas automašīna brauca pretī kvadraciklam, vai, kad sekoja tam.

Policijas darbinieki nav arī konkrēti norādījuši, kāda konkrēta prasība tikusi izteikta pa skaļruni.

Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas pausto nostāju, par krimināllietām Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē atzīstamas arī noteiktas

administratīvo lietu kategorijas, tai skaitā – administratīvās lietas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Lai piemērotu sodu par administratīvo

pārkāpumu, jābūt pierādītai personas vainai.

Tādēļ administratīvo pārkāpumu lietās darbojas nevainīguma prezumpcija (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-17-0106

secinājumu daļas 6.1.punktu). Tas nozīmē, ka ir jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai ir jāpierāda savs nevainīgums. Proti,

nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo (sk. Senāta 2009.gada 3.marta sprieduma lietā Nr.SKA-48/2009 9.punktu). Izlemjot jautājumu par

pārkāpēja vainu, atbilstoši nevainīguma prezumpcijai nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav

pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu indivīdam (pārkāpējam).

Saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie

administratīvās atbildības. Šaubu gadījumā risinājumam jābūt par labu indivīdam.

No sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola, /pers. D/ paskaidrojuma, policijas darbinieku ziņojumiem un videoieraksta tiesai nav iespējams

secināt, ka /pers. D/ ir izteikta prasība apturēt kvadraciklu, un, ka šī prasība izteikta vairākkārtēji, ka /pers. D/ izdarījis LAPK 149.5panta piektajā daļā

paredzēto administratīvo pārkāpumu.

LAPK 239.panta 1.punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis

notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesa atzina, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. D/ saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 149.5panta piektajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir izbeidzama.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar LAPK 9., 239., 240., 243, 243.1, 244., 246., 248., 268., 268.1, 289.16, 289.18pantu tiesa,

no s prie da:

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. D/ (/pers. D/), personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par

pārkāpuma izdarīšanu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta piektajā daļā, izbeigt.

Spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā, pēc pilna nolēmuma paziņošanas dienas Zemgales apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Bauskas rajona tiesā.

Pilna nolēmuma sastādīšanas datums – 2016.gada 27.decembris.

Tiesnese I.Andžāne