Court convicts defendant of hooliganism causing property damage and orders compensation for the shop owner.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of hooliganism involving property damage and sentenced him to six months in prison with police control. The defendant admitted guilt, apologized, and agreed to compensate the victim, SIA Tamir, for the wall damage caused while intoxicated. Consequently, the court ordered the payment of 452.73 euros to cover the repair costs of the shop's wall.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 231.panta 2.daļa; Kriminālprocesa likuma 22.pants, 95.pants, 499.pants, 511.-514.pants: A court may convict a defendant of hooliganism causing property damage and order compensation for material losses when the defendant admits guilt and the victim's claim is substantiated by evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11088293912
Lietas arhīva Nr. K29-1205-14/8
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 16.jūlijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnese B.Jakobsone,
ar sekretāri S.Garanču,
piedaloties prokurorei V.Dežatkinai,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 231.panta 2.daļas un
ko nsta tē ja :
/pers. B/ izdarīja rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību un bezkaunībā,
ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru (huligānisms), kas saistīts ar mantas bojāšanu, un proti:
/pers. B/, 2012.gada 7.decembrī ap plkst. 18.45, būdams alkohola ietekmē, atradās sabiedriskā vietā pie SIA ,,Tamir”
piederošā veikala ,,Deglava” Tallinas ielā 70, Rīgā. Paužotacīmredzamu necieņu pret sabiedrību un ignorējot vispārpieņemtās
uzvedības normas, /pers. B/, citu cilvēku un minētā veikala darbinieka /pers. C/ klātbūtnē urinēja. /pers. C/, ieraugot šādas /pers. B/
bezkaunīgās darbības, aizrādīja viņam, uz ko /pers. B/ sāka uzvesties agresīvi un lamāties necenzētiem vārdiem, pēc kā ieraugot, ka
/pers. C/ iegāja norādītājā veikalā, sekoja viņam. Atrodoties veikala ,,Deglava” telpās un turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers.
B/, huligānisku tieksmju dēļ, traucējot sabiedrisko mieru un paužot acīmredzamu necieņu pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās
uzvedības normas, kā arī traucējot cilvēku mieru, veikala darbinieku un apmeklētāju klātbūtnē, no visā spēka ar dūri iesita pa veikala
sienu, tādējādi to sabojājot, jo viņa sitiena rezultātā veikala sienā izveidojās caurums. Tādējādi, /pers. B/ sabojāja SIA ,,Tamir”
piederošajam veikalam sienu, nodarot savu noziedzīgo darbību rezultātā SIA ,,Tamir” materiālo zaudējumu par summu Ls 318,18.
Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 231.panta 2.daļā.
Tiesas sēdē /pers. B/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā un nožēloja izdarīto, piekrita
atlīdzināt cietušajam radītos zaudējumus un solīja laboties.
Ņemot vērā to, ka lēmums par /pers. B/ saukšanu pie kriminālatbildības un lēmums par lietas nodošanu tiesai pieņemts,
ievērojot Kriminālprocesa likuma 405.panta un Kriminālprocesa likuma 413.panta prasības, apsūdzībā norādīti visi /pers. B/
inkriminētā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas nosaka viņa darbību juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 231.panta 2.daļas, ko
tiesa atzīst par pareizu, un to, ka visas /pers. B/ inkriminētās darbības apstiprinās pilnībā ar visiem lietas materiāliem to kopumā un
savstarpējā saistībā, un tiesai nerodas šaubas par celtās apsūdzības pamatotību un /pers. B/ vainīgumu, kā arī ņemot vērā to,
apsūdzētais tiesas sēdē pilnībā atzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai
tiesas izmeklēšanā, kam neiebilda arī prokurore, krimināllieta tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, saskaņā
ar Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ noziedzīgās darbības, kas kvalificētas pēc Krimināllikuma 231.panta 2.daļas, atbilstoši
Krimināllikuma 7.panta 4.daļai, klasificējamas kā smags noziegums.
Pārbaudot apsūdzētā personību noskaidrots, ka /pers. B/ dzimis /datums/Bauskā, LR pilsonis, personas kods /personas
kods/, ar 7 klašu izglītību, neprecējies, ir nepilngadīga meita, kas dzīvo kopā ar māti, pirms apcietinājuma strādājis algotu darbu
Lielbritānijā noliktavā par pakotāju, agrāk sodīts 1 reizi, t.i. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 21.novembra
spriedumu pēc Krimināllikuma 176.panta 2.daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem,
spriedums spēkā no 2011.gada 2.decembra, sodāmība nav dzēsta, uzskaitē pie psihiatra nesastāv, bet konsultēts pie bērnu
psihiatra 2005.gadā ar Dg.: mācīšanās iemaņu traucējumi, organiska emocionāla labilitāte, uzskaitē pie narkologa nesastāv,
deklarēts /adrese/, bet faktiski dzīvojis /adrese A/, sūdzību par veselības stāvokli nav.
Par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, uzskata par iespējamu atzīt vainas
atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. /pers. B/ atbildību, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 1. un 12.punktu, pastiprina tas, ka viņa
izdarītais noziegums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu un tas izdarīts alkohola ietekmē.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta 2. un 3.daļu, ņem vērā /pers. B/ izdarītā
noziedzīgā nodarījuma raksturu, ar to radīto kaitējumu un tā apmēru, apsūdzētā personību, kā arī vienu viņa atbildību mīkstinošo un
divus atbildību pastiprinošos apstākļus, bez ievērības neatstājot arī to, ka /pers. B/, izmantodams savas tiesības uz sadarbību ar tiesu
un piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, vienkāršojis tiesas procesu un veicinājis krimināltiesisko
attiecību ātrāku noregulēšanu.
Izvērtējusi minēto, tiesa, tāpat kā prokurore, secina, ka apsūdzētajam /pers. B/ sods nosakāms Krimināllikuma 231.panta 2.daļas
sankcijas robežās reāla brīvības atņemšanas soda veidā, piemērojot arī obligāto papildsodu-policijas kontrole.
Tas, ka /pers. B/ inkriminēto noziegumu izdarījis tiesas noteiktajā pārbaudes laikā divos atbildību pastiprinošos apstākļos, tiesas
ieskatā, liecina ne vien par to, ka agrākā nosacītā soda piespriešana nav veicinājusi /pers. B/ labošanos, jo, atrodoties brīvībā, viņš
nespēj dzīvot likumpaklausīgu dzīvi un nevēlas pakļauties likuma normām un uzvedības noteikumiem, bet arī liek tiesai pie soda
noteikšanas un soda veida izvēles vadīties no Krimināllikuma 55.panta 10. un 11.daļas, kas nosaka, ka nosacīta notiesāšana nav
nosakāma personai par tīša nozieguma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un sodāmība par to nav
noņemta vai dzēsta, kā arī, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņa piespriestais sods ir
izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem.
Līdz ar to, izvērtējot lietas apstākļus, tiesa nāk pie secinājuma, ka vienīgi /pers. B/ izolēšana no sabiedrības, piemērojot
brīvības atņemšanu, nevis alternatīvus sodus, kas nav iespējams, jo /pers. B/ jau no 2014.gada 18.maija pēc Latvijas lūguma atradies
apcietinājumā ārvalstī, spēs atturēt viņu no turpmākas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, aizsargājot sabiedrības drošību, un palīdzēs
sasniegt arī pārējos soda mērķus, kas formulēti Krimināllikuma 35.panta 2.daļā.
Tiesas ieskatā, brīvības atņemšana /pers. B/, samērojot šo viņa tiesību ierobežojumu ar sabiedriskās drošības interesēm, ir ne
vien attaisnojama un pieļaujama, bet arī nepieciešama soda represīvo un preventīvo mērķu sasniegšanai.
Ņemto vērā to, ka /pers. B/ inkriminētās huligāniskās darbības izdarījis tiesas noteiktajā pārbaudes laikā, pie galīgā soda
noteikšanas tiesa vadās no Krimināllikuma 51.panta nosacījumiem un uzskata, ka noteiktajam sodam daļēji pievienojams arī pēc
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 21.novembra sprieduma neizciestais brīvības atņemšanas sods.
Soda izciešanā /pers. B/, kā to nosaka Krimināllikuma 52.panta 5.daļa un Kriminālprocesa likuma 690.panta 1.daļa,
ieskaitāms Latvijā aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks, kā arī, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 690.panta 2.daļu, laiks,
ko /pers. B/ pavadījis apcietinājumā ārvalstī pēc Latvijas lūguma.
Lai izslēgtu iespēju izvairīties no soda izciešanas un tādējādi nodrošinātu šī sprieduma izpildi, līdz par sprieduma spēkā
stāšanās brīdim /pers. B/ turams apcietinājumā.
No lietas materiāliem redzams, ka SIA „Tamir” kriminālprocesā pieteikusi materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu par
LVL 318.18 piedziņu no /pers. B/, ko veido sabojātās sienas atjaunošanas izdevumi.
Vadoties no Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarētā kriminālprocesa pamatprincipa par tiesībām uz kompensāciju par radīto
kaitējumu, kas nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās
ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un
saņemšanai, tiesa atzīst, ka cietušai SIA “Tamir” ir tiesības no apsūdzētā pieprasīt un saņemt materiālo zaudējumu kompensāciju.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95.pantu cietušais kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar
noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums.
No lietas materiāliem redzams, ka materiāls kaitējums nodarīts cietušajam SIA „Tamir”, huligāniskas uzvedības un darbību
rezultātā sabojājot uzņēmuma mantu.
Līdz ar to cietušā materiālā kaitējuma atlīdzības pieteikums LVL 318.18 jeb 452.73 euro apmērā par sabojātās sienas
atjaunošanu, ko apsūdzētais nepastrīd, atzīstams par pamatotu un piedzenamu no apsūdzētā cietušā SIA „Tamir” labā ar šo
spriedumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Krimināllikuma 231.panta 2.daļu, kā arī uz Krimināllikuma 46., 47., 48., 51.pantiem, un
vadoties no Kriminālprocesa likuma 499., 511.-514.pantiem, tiesa
n o s p r i e d a:
Atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 231.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu noteiktajam sodam daļēji pievienot pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
2011.gada 21.novembra sprieduma neizciesto sodu un galīgo sodu /pers. B/, personas kods /personas kods/, noteikt brīvības
atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem 1 (vienu) mēnesi, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.
Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim turpināt turēt /pers. B/, personas kods /personas kods/, apcietinājumā, soda izciešanu
skaitīt no 2014.gada 16.jūlija un soda izciešanā, saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 5.daļu un Kriminālprocesa likuma 690.panta 1.
un 2.daļu, ieskaitīt ārvalstī un Latvijā apcietinājumā pavadīto laiku no 2014.gada 18.maija līdz 2014.gada 16.jūlijam.
Cietušā materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu apmierināt un piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,
cietušā SIA “Tamir”, reģ. Nr. 40103283248, labā ar noziedzīgo nodarījumu radītos materiālos zaudējumus 452,73 (četri simti
piecdesmit divi komats 73) euro apmērā.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt
desmit dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā.
Pilns tiesas spriedums sastādīts un tiesas kancelejā pieejams no 2014.gada 30.jūlija.
Tiesnese B.Jakobsone