Court allows bank debt collection against minor heir but exempts them from court costs due to state benefits.

Lietas Nr. C29843712

Lietas arhīva Nr. CA-0349-16/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 6.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Stuberovska

un tiesneses I.Jēkabsone un Dz.Balta

ar sekretāri M.Lauri, tulkiem V.Melamedaiti, A.Blanari,

piedaloties prasītāja akciju sabiedrības “SEB banka” pārstāvim /pers. C/, nepilngadīgā atbildētāja /pers. D/ likumiskajai

pārstāvei /pers. E/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu akciju sabiedrības “SEB banka” prasībā pret /pers. D/

par parāda piedziņu sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada

25.maija spriedumu.

Civillietu tiesas kolēģija konstatēja sekojošo.

Aprakstošā daļa

2012.gada 3.decembrī akciju sabiedrība “SEB banka” (turpmāk – prasītājs) cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesā prasību pret /pers. D/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. F/ saskaņā ar 2008.gada 19.marta kredīta līgumu Nr.RI08107 izsniegts

aizdevums EUR 120 000,00 apmērā. Savukārt 2009.gada 4.janvārī /pers. F/ miris, bet 2010.gada 22.februārī zvērināta

notāre Guna Stikute informējusi prasītāju par to, ka 2010.gada 18.februārī atbildētāja likumiskajai pārstāvei /pers. E/

(turpmāk – likumiskā pārstāve) izdota mantojuma apliecība par tiesībām uz mantojumu pēc likuma uz visu /pers. F/ atstāto

mantojumu.

Ņemot vērā to, ka pēdējais kredīta maksājums veikts 2008.gada 22.decembrī, prasītājs, pamatojoties uz kredīta līguma

20.3.punktu un 20.5.1.punktu, vienpusēji atkāpies no kredīta līguma, 2010.gada 9.martā nosūtot atbildētāja likumiskajai

pārstāvei uz deklarēto dzīvesvietu attiecīgu paziņojumu par atkāpšanos no līguma ar pieprasījumu samaksāt aizdevumu līdz

2010.gada 16.martam.

Pamatojoties uz Civillikuma 701.pantu, 705.pantu, 1319.pantu, 1587.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1753.pantu,

1756.pantu, 1765.pantu, 1934.pantu, 1943.pantu un 1946.pantu, prasītājs lūdz pirmās instances tiesu piedzīt no atbildētāja

par labu prasītājam parādu LVL 84 228,29 apmērā, ko veido aizdevuma pamatsumma LVL 83 951,33 apmērā un

aizdevuma lietošanas procenti LVL 276,96 apmērā, kā arī samaksātos tiesas izdevumus, ievērojot mantojuma pieņemšanas

nosacījumus; noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no parāda.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.maija spriedumu nospriests prasību apmierināt; piedzīt

no atbildētāja par labu prasītājam neatmaksātā aizdevuma summu EUR 119 451,98 apmērā, aizdevuma lietošanas procentus

par laiku no 2008.gada 22.decembra līdz 2009.gada 15.janvārim EUR 394,08 apmērā un samaksātos tiesas izdevumus EUR

1615,79 apmērā, kopā piedzenot EUR 121 461,85, bet nepārsniedzot atbildētāja pieņemtā mantojuma apmēru; noteikt

prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja 6% (sešus procentus) gadā no piespriestā nesamaksātā pamatparāda par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai).

No lietas materiālos esošās 2008.gada 19.marta kredīta līguma Nr.RI08107 kopijas (lietas 8.-14.lapa) pirmās instances

tiesa konstatēja, ka prasītājs (pirms nosaukuma maiņas – AS “SEB Latvijas Unibanka”) piešķīrusi /pers. F/ dzīvokļa

īpašuma /adrese/, iegādei un remontam aizdevumu EUR 120 000,00 apmērā ar kredīta atmaksas gala termiņu 2042.gada

20.februārī, veicot kredīta un procentu maksājumus katra mēneša 20.datumā. No minētā kredīta līguma izrietošo saistību

izpildei 2008.gada 19.martā starp prasītāju un /pers. F/ tika noslēgts ķīlas (hipotēkas) līgums Nr.RI08107/H-1, ar kuru par

labu prasītājam tika ieķīlāts /pers. F/ piederošais dzīvokļa īpašums /adrese/ (lietas 15.-18.lapa).

No lietas materiālos esošās /pers. F/ norēķinu konta izraksta izdrukas par laiku no 2008.gada 19.marta līdz 2012.gada

28.novembrim (lietas 21.lapa) pirmās instances tiesa konstatēja, ka 2008.gada 12.maijā, 2008.gada 30.maijā un 2008.gada

19.jūnijā prasītājs pa daļām pārskaitījis /pers. F/ aizdevumu par kopējo summu EUR 120 000,00 apmērā.

No lietas materiālos esošās miršanas apliecības Nr.AD 0696183 kopijas (lietas 23.lapa) pirmās instances tiesa

konstatēja, ka 2009.gada 6.janvārī /pers. F/ miris.

Pirmās instances tiesa atsaucās uz Civillikuma 701.pantu un 705.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012.gada

31.decembrim, proti, arī mantojuma atklāšanās laikā), norādot, ka no lietas materiālos esošā 2010.gada 22.februāra

paziņojuma Nr.121 (lietas 24.lapa) redzams, ka 2010.gada 22.februārī prasītājs saņēmis zvērinātas notāres Gunas Stikutes

paziņojumu par mantojuma apliecības izdošanu likumiskajai pārstāvei, kura rīkojas atbildētāja vārdā.

Saskaņā ar lietas materiālos esošo 2010.gada 18.februāra mantojuma apliecības (par tiesībām uz mantojumu pēc

likuma) kopiju (lietas 25.lapa) atbildētājs tika apstiprināts mantojuma tiesībās uz visu /pers. F/ atstāto mantojumu.

Pirmās instances tiesa atsaucās uz Civillikuma 707.pantu, 708.pantu un 711.pantu, norādot, ka no iepriekš minētās

mantojuma apliecības izriet, ka likumiskā pārstāve atbildētāja vārdā pieņēmusi mantojumu uz inventāra tiesību pamata.

Pirmās instances tiesa atsaucās uz Civillikuma 1943.pantu, 1828.pantu un 1832.pantu, norādot, ka no lietas materiālos

esošās 2010.gada 9.marta paziņojuma Nr.2010-21.18.7-0791 kopijas (lietas 22.lapa) redzams, ka prasītājs ar 2010.gada

16.martu vienpusēji atkāpās no kredīta līguma un pieprasīja atbildētāja likumiskajai pārstāvei līdz 2010.gada 16.martam

izpildīt parādsaistības EUR 119 846,06 apmērā, par ko atbildētāja likumiskajai pārstāvei tika paziņots 2010.gada 9.martā.

No prasības pieteikuma, prasītājas pilnvarotā pārstāvja pirmās instances tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, kā

arī lietas materiālos esošās /pers. F/ norēķinu konta izraksta izdrukas un 2012.gada 28.novembra parāda aprēķina (lietas 7.,

20.lapa) pirmās instances tiesa konstatēja, ka atbildētājam kā /pers. F/ mantiniekam ir jāsamaksā prasītājai aizdevumu LVL

83 951,33 apmērā.

Pirmās instances tiesa atsaucās uz Civillikuma 1753.pantu, 1756.pantu un 1946.panta pirmo daļu, norādot, ka saskaņā

ar kredīta līguma I daļas 3.1.punktu un II daļas 13.1.punktu /pers. F/ apņēmies maksāt aizdevuma lietošanas procentus, kas

sastāv no bāzes likmes 4,20% apmērā un pievienotās likmes 0,75% apmērā gadā no faktiski izsniegtā un neatmaksātā

aizdevuma.

No prasības pieteikuma, prasītājas pilnvarotā pārstāvja pirmās instances tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem un

lietas materiālos esošā 2012.gada 28.novembra parāda aprēķina pirmās instances tiesa konstatēja, ka atbildētājam kā /pers.

F/ mantiniekam ir jāsamaksā prasītājam aizdevuma lietošanas procenti par laiku no 2008.gada 22.decembra līdz 2009.gada

15.janvārim LVL 276,96 apmērā.

Pirmās instances tiesa atsaucās uz Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, norādot, ka no prasības pieteikuma un

lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja likumiskā pārstāve būtu izpildījusi parādsaistības, kā arī atbildētāja

likumiskā pārstāve nav iesniegusi iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu.

Tāpat pirmās instances tiesa atsaucās uz Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu, norādot, ka parāda

apmērs pārrēķināms no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (EUR 1 = LVL 0,702804).

Ņemot vērā minēto, pirmās instances tiesa atzina, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama nesamaksātā

aizdevuma summa LVL 83 951,33 jeb EUR 119 451,98 apmērā un aizdevuma lietošanas procenti par laiku no 2008.gada

22.decembra līdz 2009.gada 15.janvārim LVL 276,96 jeb EUR 394,08 apmērā, kopā piedzenot EUR 119 846,06.

Pirmās instances tiesa atsaucās uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, norādot, ka no atbildētāja par labu

prasītājam piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva LVL 1132,28 jeb EUR 1611,09 apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu LVL 3,30 jeb EUR 4,70

apmērā, kopā piedzenot EUR 1615,79.

Tāpat pirmās instances tiesa atsaucās uz Civilprocesa likuma 195.pantu, atzīstot, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu

prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja 6% gadā no

nesamaksātā pamatparāda.

Par minēto spriedumu 2015.gada 12.jūnijā apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja likumiskā pārstāve, pārsūdzot to

pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka mantojamās mantas sastāvs un vērtība ir norādīti 2010.gada 18.februāra Mantojuma

apliecībā, un tās vērtība kopā ir LVL 28 150,53 jeb EUR 40 054,60. Tādējādi, atbildētājs par mirušā /pers. F/ parādiem

atbild tikai un vienīgi šīs summas apmērā. Turklāt no šīs summas atbildētājs ir tiesīgs atvilkt notāra pakalpojumus par

mantojuma apliecības sagatavošanu, kas ir LVL 54,13 jeb EUR 77,02. Līdz ar to no atbildētāja nevar piedzīt vairāk par

EUR 39 977,58.

Ņemot vērā to, ka no atbildētāja nedrīkst piedzīt vairāk par EUR 39 977,58, prasība daļā par prasītāja tiesībām saņemt

no atbildētāja 6% gadā no piespriestā nesamaksātā pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) ir kļūdaina,

jo atbildētājs atbild par /pers. F/ parādiem tikai saņemtā mantojuma vērtībā.

Atbildētājs nebija saņēmis pa pastu prasības pieteikuma norakstu un tam pievienotos dokumentus, viņam nebija

iespējas izmantot savas procesuālās tiesības, kādas ir noteiktas Civilprocesa likuma 74.panta otrajā daļā. Tāpat atbildētājs

nebija informēts par to, ka 2015.gada 11.maijā notiks tiesas sēde, un dēļ tā nevarēja piedalīties tiesas sēdē un sniegt

paskaidrojumus. Atbildētāja likumiskā pārstāve bija saņēmusi vienīgi pavēsti uz sprieduma pasludināšanu, kas notika

2015.gada 25.maijā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.pantu, 4.pantu, 34.panta pirmo daļu, 43.panta ceturto

daļu, 74.panta otro daļu, 74.panta ceturto daļu, 413.pantu, 414.pantu, 415.panta 2.2 daļu, 416.pantu, 417.pantu, atbildētāja

likumiskā pārstāve lūdz apelācijas instances tiesu atcelt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.maija

spriedumu.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. D/ likumiskā pārstāve /pers. E/ apelācijas sūdzību uzturēja saskaņā ar apelācijas sūdzībā

norādītajiem apstākļiem un pamatojumu, bet prasību atzina daļā, kāda norādītā apelācijas sūdzībā.

Tiesas sēdē prasītāja akciju sabiedrības “SEB banka” pārstāvis /pers. C/ prasību uzturēja saskaņā ar prasības

pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatojumu, bet apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļā

Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus,

pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā noteikto apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 430.panta trešās daļas noteikumiem, fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā,

apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja tiesa atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas

sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var

nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, un atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances

tiesas spriedumā paustajai motivācijai.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija uzskata par nepieciešamu sniegt savu vērtējumu iebildumiem un

argumentiem, kurus atbildētāja likumiskā pārstāve norādījusi savā apelācijas sūdzībā par pirmās instances tiesas spriedumu.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzības argumentu, ka mantojamās mantas vērtība ir EUR 40

054,60, līdz ar ko par mantojuma atstājēja parādiem atbildētājs atbild tikai un vienīgi šīs summas apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 701.pantu ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un

saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku, kā arī saskaņā ar Civillikuma 705.pantu ar mantojuma

iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (702.pants un turpmākie panti), arī visas viņa saistības,

izņemot tīri personiskās.

Civillietu tiesas kolēģija, ņemot vērā Civillikuma 705.panta nosacījumus, atzīst, ka mantojuma atstājēja saistības, kas

izriet no Kredīta līguma Nr.RI08107, pāriet uz viņa mantinieku, jo šīs saistības nav uzskatāmas par mantojuma atstājēja tīri

personiskajām saistībām.

Civillikuma 707.pants noteic, ka mantojuma atstājēja kreditoriem jāgriežas ar saviem prasījumiem pie mantinieka,

kuram, ja no mantojuma nepietiek, jāsamaksā parādi no savas paša mantas; bet citādā ziņā šos parādus samaksājot jāievēro

mantojuma atstājēja noteikumi.

Saskaņā ar Civillikuma 708.pantu, no 707.pantā uzliktā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu

paša mantu mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību, t.i., sastāda likumā noteiktā laikā visa mantojuma

inventāru. Aizbildņi, aizgādņi un citi mantinieka vietnieki pieņem viņam pienākošos mantojumu arvien tikai ar inventāra

tiesību.

No lietas materiālos esošās Mantojuma apliecības par tiesībām uz mantojumu pēc likuma (lietas 25.-26.lapa) izriet, ka

atbildētājs apstiprināts mantojuma tiesībās uz visu mirušā tēva atstāto mantojumu, kuru viņa vārdā uz inventāra tiesību

pamata ir pieņēmusi likumiskā pārstāve.

Savukārt Civillikuma 711.pantā ir noteikts, ka mantinieks, kas pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, atbild par

mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to tikai šā mantojuma apmērā [..].

Sistēmiski piemērojot Civillikuma 711.pantu, 707.pantu, 708.pantu, secināms, ka mantinieks, kas pieņēmis mantojumu

ar inventāra tiesību, atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to tikai šā mantojuma apmērā.

Tādējādi mantošana ar inventāra tiesību neatbrīvo mantinieku no saistības atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem, tikai

ierobežo atbildības apmēru.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pie apstākļiem, kad Mantojuma apliecībā uz inventāra tiesību pamata pieņemtās

mantas sastāvā norādīts arī nekustamais īpašums /adrese /, Rīga, kadastra numurs /numurs A/, kurš saskaņā ar Ķīlas

(Hipotēkas) līgumu Nr.RI08107/H-1 tika ieķīlāts par labu prasītājam prasījumu nodrošināšanai, kas izriet no 2008.gada

19.marta Kredīta līguma RI08107, atbildētājs nav atbrīvojams no mantojuma atstājēja parādiem, kas izriet no minētā kredīta

līguma un ir saistīti ar minēto nekustamo īpašumu, bet atbild par šiem parādiem pieņemtā mantojuma apmērā.

Savukārt mantojuma apmērā ietilpst inventāra sarakstā iekļautā manta, kuras vērtības noteikšana piedziņas vēršanas uz

šo mantu gadījumā tiek veikta, ievērojot likuma prasības. Inventāra sarakstā norādītā mantas vērtība naudas izteiksmē nav

identificējama ar mantojuma apmēru.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tā kā atbildētājs nebija saņēmis prasības pieteikuma norakstu un tam pievienotos

dokumentus, viņam nebija iespējas izmantot savas procesuālās tiesības, kā arī atbildētājs nebija informēts par to, ka

2015.gada 11.maijā notiks tiesas sēde, un dēļ tā nevarēja piedalīties tiesas sēdē un sniegt paskaidrojumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

No pirmās instances tiesas 2012.gada 10.decembra pavadraksta izriet, ka paziņojums par civillietas ierosināšanu un

paskaidrojumu sniegšanu kopā ar prasības pieteikuma norakstu atbildētāja likumiskajai pārstāvei nosūtīts uz deklarēto

adresi (lietas 32.lapa). Minētais paziņojums atsūtīts atpakaļ pirmās instances tiesai 2013.gada 16.janvārī, ar piezīmi “nav

mājās, aicinājums ievietots pasta kastītē” (lietas 33.-34.lapa). Pirmās instances tiesa 2013.gada 17.janvārī, pārbaudot

atbildētāja likumiskās pārstāves deklarēto adresi (lietas 35.lapa), konstatēja, ka paziņojums tika nosūtīts uz atbildētāja

likumiskās pārstāves deklarēto adresi. Arī pārbaudot pavēstu uzziņas (lietas 38., 50., 54., 60., 68.lapa), Civillietu tiesas

kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa sūtījusi pavēstes uz atbildētāja likumiskās pārstāves deklarēto adresi.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir izpildījusi paziņošanas pienākumu, jo visi tiesas dokumenti

atbildētāja likumiskajai pārstāvei ir nosūtīti uz viņas deklarēto dzīvesvietu – adresi, kuru atbildētāja likumiska pārstāve ir

atzinusi par vietu, kurā viņa ir sasniedzama savās tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, atbilstoši Dzīvesvietas

deklarēšanas likuma 3.pantam.

Pamatojoties uz minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietā iesniegtos pierādījumus

novērtējusi vispusīgi un objektīvi. Pirmās instances tiesas secinājumi atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem, līdz ar to

spriedums ir pamatots un likumīgs.

Ņemot vērā minēto, prasība ir apmierināma, no atbildētāja prasītāja labā piedzenama neatmaksātā aizdevumu summa

EUR 119451,98, aizdevuma lietošanas procenti par laiku no 2008.gada 22.decembra līdz 2009.gada 15.janvārim EUR

394,08, kopā EUR 119846,06.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus, proti, valsts nodevu EUR 1611,09 (lietas 5.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 4,70 (lietas 6.lapa), kopā EUR 1615,79.

Tādējādi pavisam kopā no atbildētāja prasītāja labā piedzenami EUR 121461,85, bet nepārsniedzot atbildētāja pieņemtā

mantojuma apmēru.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa paredz, ka likumisko procentu apmērs līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir

6% no simta gadā. Apmierinot prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, ir nosakāmas prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no piedzītās un nesamaksātās parāda

summas EUR 119451,98, bet nepārsniedzot atbildētāja pieņemtā mantojuma apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu, tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli,

pilnīgi vai daļēji atbrīvot to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos [..].

Civillietu tiesas kolēģija, ņemot vērā atbildētāja likumiskās pārstāves apelācijas sūdzībai pievienotus dokumentus, proti,

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Latgales nodaļas 2015.gada 9.jūnija izziņas Nr.15/1295134 un

Nr.15/1295146, no kurām izriet, ka atbildētāja likumiskai pārstāvei piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija EUR 242,65

apmērā ik mēnesi, kā arī ģimenes valsts pabalsts EUR 11,38 apmērā ir mēnesi, kopā EUR 254,03, kā arī ņemot vērā to, ka

atbildētājs ir nepilngadīgs, atzīst, ka atbildētājs atbrīvojams no ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņas valsts

ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 434.panta ceturto daļu, 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš

no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430.pantu, 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

akciju sabiedrības “SEB banka” prasību pret /pers. D/ par parāda piedziņu – pilnīgi apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai “SEB banka”, reģistrācijas numurs

40003151743, neatmaksātā aizdevuma summu EUR 119451,98 (viens simts deviņpadsmit tūkstoši četri simti piecdesmit

viens euro un 98 centi), aizdevuma lietošanas procentus par laiku no 2008.gada 22.decembra līdz 2009.gada 15.janvārim

EUR 394,08 (trīs simti deviņdesmit četri euro un 08 centi), kopā EUR 119846,06 (viens simts deviņpadsmit tūkstoši astoņi

simti četrdesmit seši euro un 06 centi), tiesas izdevumus EUR 1615,79 (viens tūkstotis seši simti piecpadsmit euro un 79

centi), pavisam kopā EUR 121461,85 (viens simts divdesmit viens tūkstotis četri simti sešdesmit viens euro un 85 centi),

bet nepārsniedzot /pers. D/, personas kods /personas kods/, pieņemtā mantojuma apmēru.

Noteikt akciju sabiedrībai “SEB banka”, reģistrācijas numurs 40003151743, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (seši procenti) no simta gadā no

nesamaksātās pamatparāda summas EUR 119451,98 (viens simts deviņpadsmit tūkstoši četri simti piecdesmit viens euro

un 98 centi), bet nepārsniedzot /pers. D/, personas kods /personas kods/, pieņemtā mantojuma apmēru.

Atbrīvot /pers. D/, personas kods /personas kods/, no ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņas valsts

ienākumos.

Noteikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas

sprieduma labprātīgai izpildei. Šajā termiņā valsts ienākumos piedzenamo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu

apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2016.gada 26.aprīlis.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja

tiesnese /paraksts/ I.Stuberovska

Tiesneses /paraksts/ I.Jēkabsone

/paraksts/ Dz.Balta