Court imposes administrative detention and fine for driving without license despite prior conviction.

Lietas arhīva Nr. 1-0122-19/6

ECLI:LV:RIRT:2019:0430.133012219.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 30.aprīlī

Rīgas rajona tiesas

tiesnese K.Evertovska,

izskatīja no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja saņemtos

administratīvā pārkāpuma materiālus par /pers. A/ (turpmāk arī – Pārkāpējs), personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 5.martā, plkst.12.25 /pers. A/ vadīja VW GOLF, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Olainē, pa Zemgales ielas namu

pagalmiem virzienā no Zemgales iela nama Nr.12 uz Zemgales ielas namu Nr. 8, bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām atkārtoti gada laikā. Protokols

sastādīts uz ziņojuma pamata.

Ar šādām darbībām Pārkāpējs pārkāpa Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktās prasības un izdarīja LAPK 149.4 panta

septītās daļas 1.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Par minēto pārkāpumu 2019.gada 5.martā amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC359990.

Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka saprot, par kāda pārkāpuma izdarīšanu ir saukts pie administratīvās atbildības, bet protokolā norādītajiem

apstākļiem nepiekrīt. Norāda, ka sēdēja mašīnā, mašīna bija iedarbināta, bet viņš to nav vadījis. Uz pašvaldības policiju ar mašīnu viņu atveda draugs.

Drauga vārdu ir aizmirsis, draugs aizbraucis uz ārzemēm. Iznākot no pašvaldības iestādes, piegāja pie mašīnas, kas stāvēja autostāvvietā, bet kā mašīna

tur nokļuva, nezin, ar mašīnu brauca draugs. Iekāpa mašīnā autovadītāja vietā, lai paklausītos mūziku.

Iestādes pārstāve /pers. C/ tiesas sēdē paskaidroja, ka ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un liecinieku liecībām ir pierādītas

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās darbības, un /pers. A/ ir saucams pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 4 panta septītās

daļas. 2019.gada 5.martā Olaines iecirkņa inspektors Ģ. Gabranovs, pildot dienesta pienākumus, konstatēja vīrieti un sievieti, kas piegāja pie

transportlīdzekļa Zemgales ielā, vīrietis iesēdās pie stūres un uzsāka braukšanu. Nobraucot apmēram 15 metrus, tika apturēts. Par konstatēto ceļa

satiksmes noteikumu pārkāpumu tika paziņots ceļa policijai, kas noformēja pārkāpuma protokolu. Personas lietā sniedza detalizētas liecības, arī no video

ieraksta redzams, ka automašīna atrodas kustībā.

Lieciniece /pers. D/ tiesas sēdē norādīja, ka kopā ar /pers. A/ ieradās policijā, un kad izgāja no policijas iecirkņa, iesēdās mašīnā, /pers. A/

ieslēdza motoru un viņi runājās. Piebrauca policijas mašīna, izkāpa sieviete un vīrietis, sievietei rokās bija telefons, ar ko viņa viņus filmēja. Vīrietis lūdza

izkāpt no mašīnas un atdot atslēgas. Vīrietis izsauca ceļa policiju un viņi aizbrauca uz iecirkni, kur sniedza paskaidrojumus. Ceļu policijas inspektore

teikusi, ka viņas uzrakstītos paskaidrojumus nepieņems, lai raksta to, ko saka, proti, ka bija uzsākuši braukt, tāpēc /pers. D/ tā arī uzrakstījusi.

Paskaidro, ka braukšana netika uzsākta, bija tikai iedarbināts motors un ieslēgts sildītājs. Mašīnu lietoja /pers. A/ draugi, kuri to bija novietojuši stāvvietā.

Mašīnā iesēdās, lai parunātu. Nezina, ko tālāk būtu darījuši, ja nebūtu atbraukusi policija, iespējams, būtu gājuši prom.

Liecinieks G.Gabranovs tiesas sēdē paskaidroja, ka notikumu atceras, pie administratīvās atbildības saucamo personu atpazīst. Norāda, ka darba

laikā, patrulējot kopā ar kolēģi, bija apstājušies Zemgales ielā, kad ieraudzīja, ka /pers. A/ kopā ar meiteni piegāja pie automašīnas WV GOLF, abi

iekāpa automašīnā, un automašīna sāka kustību. Piebrauca viņiem klāt ar dienesta automašīnu, apturēja un konstatēja, ka autovadītājam nav vadītāja

apliecības. Paskaidro, ka dienesta pienākumus veica kopā ar vecāko inspektori Sanitu Reiniku-Gabranovu. Redzēja, ka /pers. A/ uzsāka braukšanu.

Notikums tika filmēts ar privāto telefonu. Dienesta mašīna nav aprīkota ar video novērošanu.

Liecinieks U.Gavariņš tiesas sēdē paskaidroja, ka no operatīvā vadības biroja saņēma izsaukumu uz Olaines policijas iecirkni. Ierodoties iecirknī,

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu. /pers. A/ uzvedās ļoti agresīvi un neadekvāti. Protokols tika sastādīts uz policijas iecirkņa darbinieku

ziņojuma pamata, neticēt policijas darbiniekiem nebija pamata. Noformējot dokumentāciju, dzirdēja, ka /pers. A/ stāstīja kolēģim, ka viņš dzīvojot

laukos un viņam nav citu iespēju, kā tikai braukt ar mašīnu, un viņš turpināšot to darīt. /pers. A/ sākumā noliedza, ka viņš vadījis automašīnu, pēc tam

piekrita, bet pēc tam atkal noliedza.

Motīvu daļa

Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC359990, dienesta ziņojuma, paskaidrojumiem un pārējiem administratīvā

pārkāpuma lietas materiāliem to kopumā un saistībā, tiesnese atzīst, ka Pārkāpējs ir izdarījis LAPK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzēto

pārkāpumu, un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.

Lietā ir šādi pierādījumi.

Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC359990, no kura izriet, ka Pārkāpējs ar tā saturu ir iepazīstināts, protokola eksemplāru saņēma

(3.lapa).

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora

virsniekvietnieka U.Gavariņa ziņojums, no kura izriet, ka 2019.gada 5.martā, pildot dienesta pienākumus, Olainē, Zemgales ielā Nr. 26 tika noformēts

administratīvā pārkāpuma protokols PC359990 par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām. Norādīts,

ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādot pantu un daļu, netika norādīts apakšpunkts, līdz ar to lūdz uzskatīt, ka /pers. A/, kurš vadīja VW GOLF,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ir saucams pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 4panta 7.daļas 1.apakšpunkta (lietas

4.lapa).

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora G.Gabranova ziņojums no kura izriet, ka 2019.gada

5.martā plkst. 12.25 patrulēšanas laikā, veicot patrulēšanu Olaines pilsētā, ieraudzīja, ka Olainē Zemgales ielā mājas pagalmā starp mājām Zemgales ielā

12 un māju Zemgales ielā 14, pie automašīnas VW GOLF, melnā krāsā, pieiet vīrietis ar sievieti un vīrietis iekāpj automašīnas kreisajā pusē pie stūres.

Sieviete iekāpa blakus, priekšējā sēdvietā. Pēc tam automašīna uzsāka kustību pa mājas pagalmu. Minēto vīrieti, kurš iekāpa automašīnā atpazina, kā

iepriekš policijas redzeslokā nonākušu personu - /pers. A/, par kuru bija informācija, ka viņš iepriekš brauca ar transportlīdzekļiem bez vadītāja

tiesībām. Ieraugot, ka /pers. A/ vadītā automašīna uzsāk kustību, viņš ar dienesta automašīnu, ieslēdzot mirgojošās bākugunis un skaņas signālu, izbrauca

automašīnai pretī, nobloķējot ceļu ārā no pagalma. Pieejot pie vadītāja un stādoties priekšā, lūdza uzrādīt vadītāja apliecību, uz ko vadītājs /pers. A/

norādīja, ka ar automašīnu nav braucis, esot stāvējis uz vietas. /pers. A/ norādīja, ka viņam vadītāja apliecības nav. /pers. A/ tika aizturēts un uz notikuma

vietu izsaukta Ceļu policija.

/pers. D/ raktveida paskaidrojums, no kura izriet, ka 2019.gada 5.martā no plkst.12.10 līdz plkst. 12.30 kopā ar vīru /pers. A/ bija ieradušies

policijā, lai iesniegtu paskaidrojumus. Izejot no policijas iecirkņa, iekāpa viņai piederošajā mašīnā VW GOLF, numura zīmi neatceras. Viņas vīrs tikko

iedarbināja motoru, kad priekšā piebrauca Valsts policijas darbinieki, kas viņus filmēja. Vīrs motoru izslēdza. Policijas darbinieki izsauca Ceļu policiju.

Norāda, ka tiesību nav ne viņai, ne vīram. Paskaidrojumā paskaidro, ka mašīna tika apgriezta uzsākot braukšanu, pēc kā arī tika apstādināti.

/pers. A/ rakstveida paskaidrojums, no kura izriet, ka 2019.gada 5.martā plkst. 12.25 ieradās ar savu sievu /pers. D/ ieradās policijā

paskaidrojumu sniegšanai. Izejot no policijas, devās uz sievai piederošo automašīnu VW GOLF, iesēdās mašīnā un ieslēdza motoru. Piebrauca valsts

policijas darbinieki, filmējot viņus un apgalvojot, ka redzējuši, ka viņš braucis, kaut arī tā nebija. Tiesību viņiem nav.

Noklausījusies paskaidrojumus, liecinieku liecības, pārbaudījusi lietas materiālus, izanalizējusi lietā pievienoto video ierakstu, tiesnese atzīst, ka ir

pamats /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 149.4panta septītās daļas 1.punkta.

Saskaņā ar Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punktu par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas

tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no

piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu 570 euro apmērā.

Līdz ar to, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 4panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu, ir jākonstatē, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām

(transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas).

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvajā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243. 1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) ekspertu atzinums, 4) kompetentās institūcijas atzinums, 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, 6) elektroniskie

pierādījumi, 7) procesuālās darbības rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, 8) lietiskie pierādījumi.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir

pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas

izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos

pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007

11.apakšpunkts).

Lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. A/ nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, jo tās noteiktā kārtībā nav iegūtas. Lietā pastāv strīds par to, vai

/pers. A/ 2019.gada 5.martā protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja transportlīdzekli.

Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PC359990, amatpersonas ziņojumiem, paskaidrojumiem, un pārējiem

administratīvās lietas materiāliem to kopumā un saistībā, tiesnese atzīst, ka persona ir izdarījusi Latvijas APK 149. 4panta septītās daļas 1.punktā

paredzēto pārkāpumu un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.

Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols un citi lietā esošie pierādījumi sastādīti pamatojoties uz ziņām par faktiem, ko policijas

darbinieki ieguva, pildot savus darba pienākumus.

Tiesnese nekonstatē apstākļus, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki U.Gavariņš un G.Gabranovs sniegtu nepatiesu informāciju un būtu

ieinteresēti, lai Pārkāpējs tiktu sodīts par pārkāpumu, kuru viņš nav izdarījis. Tiesai nav pamata apšaubīt policijas darbinieku kompetenci un pilnvaras.

Tiesas sēdē sniegtās liecības nav pretrunā ar administratīvā pārkāpuma lietā sniegtajiem ziņojumiem.

Tiesas sēdē /pers. A/, izklāstot notikuma faktiskos apstākļus norādīja, ka uz pašvaldības policiju ar mašīnu viņu atveda draugs, bet viņa vārdu ir

aizmirsis. Mašīna stāvēja autostāvvietā. Iekāpa mašīnā autovadītāja vietā, lai paklausītos mūziku, iedarbināja to, bet to nav vadījis. Tiesnese nepiedod

ticamību Pārkāpēja sniegtajiem paskaidrojumiem, jo tie neapstiprinās ar lietas materiāliem un ir pretrunā ar liecinieka G.Gabranova ziņojumu, kā arī ar

lietas izskatīšanas laikā noskaidroto.

No lietas materiāliem pievienotā video ieraksta secināms, ka automašīna neatrodas autostāvvietā, kā to norādīja /pers. A/, bet gan atrodas kustībā,

pārvietojoties no mājas pagalma autostāvvietas ar ieslēgtiem gabarītiem pa brauktuvi. Automašīna VW GOLF, valsts reģistrācijas numurs GN3198,

apstājas brīdī, kad tai tuvojas policijas transportlīdzeklis.

/pers. A/ tiesas sēdē norādītais neapstiprinās ar lietā pievienoto video ierakstu un citiem lietā esošajiem pierādījumiem, bet gan apstiprina policista

Ģ.Gabranova tiesas sēdē norādīto, proti, ka /pers. A/ uzsāka braukšanu.

Vērtējot liecinieces /pers. D/ sniegtās liecības, tiesnese atzīst, ka tās ir pretrunā ar sākotnējo paskaidrojumu, kā arī ar liecinieku tiesas sēdē

liecināto. Bez tam, /pers. D/ liecības vērtējamas kritiski, jo /pers. D/ ir /pers. A/ sieva, kas, tiesneses ieskatā, norāda uz iespējamu liecinieces

ieinteresētību lietas iznākumā par labu /pers. A/.

Tiesnese uzskata, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un izlemjot Latvijas APK 289. .6 panta devītajā daļā norādītos jautājumus, nevar

paļauties vienīgi uz personas norādīto apgalvojumu patiesumu. Pretējā gadījumā katrs tiesībsargājošās iestādes personai nelabvēlīgs administratīvā

pārkāpuma protokols būtu atzīstams par nepamatotu, ja persona izvirza notikušo apstākļu sev izdevīgu versiju, kas, viņaprāt, ir ticama un pieļaujama,

tomēr ar lietā esošajiem materiāliem nav pierādāma.

Tiesnese atzīst, ka šajā lietā ir ievēroti visi personu tiesību aizsargājošie principi, tajā skaitā nevainīguma prezumcija.

Vērtējot lietā esošos materiālus un tiesai pieejamo informāciju Tiesu informācijas sistēmā, tiesa secina, ka 2019.gada 22.janvārī /pers. A/ bija

sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC407274 par Latvijas APK 149. 4panta sestās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu un 2019.gada 13.martā piemērots administratīvais sods, kā arī 2019.gada 5.februārī Pārkāpējam sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols PC359881 par Latvijas APK 149. 4panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un 2019.gada 8.februārī

piemērots administratīvais sods.

Tiesnese atzīst, ka konstatētais pilnībā apstiprina, ka /pers. A/ pārkāpumu izdarīja atkārtoti gada laikā, proti, vadīja transportlīdzekli bez

transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā nav iegūtas.

Uzliekot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un

pastiprinošie apstākļi.

Tiesneses vērtējumā /pers. A/ pieļāvis nopietnu pārkāpumu. Transportlīdzekļa vadīšana bez noteiktā kārtībā iegūtām transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām nav pieļaujama.

Attiecībā uz Pārkāpēja personību norādāms, ka /pers. A/ vairākkārt administratīvi sodīts (lietas 15.- 18. lapa). Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesas tiesneses 2019.gada 8.februāra spriedumu saukts pie administratīvās atbildības par identisku pārkāpumu, kas norāda uz personas nihilistisko

attieksmi pret tiesiskā regulējuma ievērošanu. 2019. gada 8. februārī uzliktais administratīvais sods /pers. A/ nav audzinājis, gluži pretēji, identisks

administratīvais pārkāpums nepilnu mēnesi pēc soda piemērošanas izdarīts atkārtoti.

Latvijas APK 31.panta otrā daļa noteic, ka administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās

vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam.

Tiesā nav konstatēti apstākļi, kas liegtu Pārkāpējam piemērot administratīvo arestu.

Pārkāpēja atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Tiesas sēdē /pers. A/ norādīja, ka strādā, ienākumi ap 500 euro mēnesī.

Attiecībā uz naudas sodu norādāms, ka likumdevējs par konkrēto pārkāpumu ir paredzējis konstantu naudas soda mēru, līdz ar to tas atzīstams par

taisnīgu un samērīgu izdarītajam pārkāpumam.

Tiesneses ieskatā /pers. A/ pārkāpumu izdarīja tīši, apzinoties savas darbības prettiesiskumu.

Ņemot vērā konstatētos apstākļus, /pers. A/ personību raksturojošos datus un attieksmi pret izdarīto, tiesnese secina, ka soda mērķa sasniegšanai

/pers. A/ Latvijas APK 149. 4panta septītās daļas 1.punkta sankcijā paredzētais pamatsods – administratīvais arests nav piemērojams tā minimālajā

apmērā, jo nav pārliecības, ka /pers. A/ ir sapratis savas rīcības nelikumību un izdarījis attiecīgus secinājumus.

Rīcība ar transportlīdzekli izlemta (lietas 24.lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289.16 pantu, tiesnese

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts LAPK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā,

izdarīšanā un piemērot:

administratīvo arestu uz 7 diennaktīm,

naudas sodu 570 euro apmērā.

Naudas sodu ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas ieskaitīt: Valsts kase, reģ. Nr. 90000050138, konta

Nr.LV34TREL1060191011100, Valsts kase, kods TRELLV22, mērķis: naudas sods (procesa dalībnieka personas dati) administratīvā pārkāpuma

lietā, un maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā, Aiviekstes ielā 6, Rīgā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā,

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 30.aprīlī.

Rīgas rajona tiesas tiesnese K.Evertovska