Court convicted defendant of traffic offense causing injury and partially awarded victim compensation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of causing a traffic accident resulting in serious and average bodily injuries under Article 260 of the Criminal Law. While the criminal charge was upheld with a suspended sentence, the civil claim for damages was only partially satisfied due to insurance limits. The court ordered partial compensation for legal fees and a fixed sum for non-material harm, leaving the remainder of the damages claim undecided.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 260. panta 2. daļa; Krimināllikuma 55. panta; Ceļu satiksmes likums; Kaitējuma kompensācijas likums: When a traffic accident causes injury, the court may convict the offender and partially award civil compensation if the claim exceeds the insurer's liability limit.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2020:0224.11520021519.2.S
Lieta Nr.11520021519
Arhīva Nr.K33-0280-20/28
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2020.gada 24.februārī
Rīgas rajona tiesa, tiesnese B.Jakobsone,
piedaloties
prokurorei Ž.Zemgalietei un aizstāvim A.Liepiņam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa
Tiesa konstatēja, ka /pers. C/ pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus un, vadot transportlīdzekli, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā
vienam cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi un vienai cietušajai nodarīti vidēji miesas bojājumi, un tieši,
2019.gada 4.aprīlī ap plkst.15.22, /pers. C/, vadot transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Jūrmalā pa
Abavas ielu virzienā no Dubultu prospekta uz Poruka prospektu, krustojumā ar Strēlnieku prospektu pārkāpa Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmās
daļas prasības, kas noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka
ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu
signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības, Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešās daļas prasības, kas noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un
citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus, Ministru kabineta 2015.gada
2.jūnijā noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 25.punkta 3.apakšpunktā norādīto, kas noteic, ka
transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un
velosipēdu vadītāji), Ceļu satiksmes noteikumu 132.punktā norādīto, kas nosaka, ka nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam,
kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu un Ceļu satiksmes noteikumu
258.punkta 4.apkašpunktā norādīto, kas nosaka, ka 206. zīme "Dodiet ceļu"- transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa
šķērsojamo ceļu, un, izbraucot no mazāk svarīga ceļa, šķērsojot krustojumu, nedeva ceļu motocikla /TL lidzeklis/, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, kurš brauca pa Strēlnieku prospektu virzienā no Svētes ielas uz Lielupes ielu t.i., pa galveno ceļu, vadītājam /pers. A/ ar pasažieri
/pers. B/, un ar automašīnas labo sānu izraisīja sadursmi.
Minēto Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un sadursmes rezultātā /pers. C/ cietušajam /pers. A/nodarīja smagus miesas bojājumus – krūšu
kurvja sasitumu ar abu plaušu kontūziju, 5.krūšu skriemeļa lūzumu, 4.-5.krūšu skriemeļu lociņu lūzumus, 4.krūšu skriemeļa apakšējās noslēdzošās
plātnītes lūzumu, 4.-8.krūšu skriemeļu kreisās puses šķērsizaugumu lūzumuu ar muguras smadzeņu bojājumu, kreisās puses 4.-6.ribu lūzumuu, krūšu
kaulu lūzumu; daudzus roku ādas nobrāzumus.
Minēto Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un sadursmes rezultātā /pers. C/ cietušajai /pers. B/ nodarīja vidēja smaguma miesas bojājumus –
kreisās ceļa locītavas sasitumu ar ādas nobrāzumu, priekšējās krusteniskās saites pilnu plīsumu un lielā apakšstilba kaula sānu saites daļēju plīsumu; ādas
nobrāzumu kreisās pēdas locītavā.
Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē /pers. C/ savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina un nožēloja izdarīto, kā arī atvainojās abiem cietušajiem /pers.
B/ un/pers. A/
Tiesa pēc lietas materiālu pārbaudes secina, ka /pers. C/ darbības pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas ir kvalificētas pareizi un ar lietā
savāktajiem pierādījumiem pilnībā ir pierādīta /pers. C/ vaina inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Ņemot vērā to, ka /pers. C/ pilnībā atzīst savu vainu inkriminētajā nodarījumā, un to, ka viņa tiesas sēdē piekrita pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, kam neiebilda prokurore un aizstāvis, krimināllieta, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta otro daļu,
attiecībā uz inkriminēto noziedzīgo nodarījumu tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, savukārt jautājumā par kompensāciju tiesa
veica pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, ņemot vērā to, ka /pers. C/ iebilda cietušo /pers. B/ un /pers. A/ morālo kaitējumu kompensācijas
pieprasījumiem.
Kā noteikts Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot /pers. C/ soda veidu, tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 46.panta otro daļu, ņem vērā viņas izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, ar
to radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētās personību.
Tiesa atzīst, ka /pers. C/ darbības pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas ir kvalificētas pareizi un atbilstoši Krimināllikuma 10.pantam un
Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai tās klasificējamas kā aiz neuzmanības izdarīts mazāk smags noziegums, kas apdraud sabiedrisko drošību
transportlīdzekļu kustības un ekspluatācijas sfērā, vienlaikus nodarot kaitējumu arī personas veselībai vai dzīvībai. Noziedzīgā nodarījuma rezultātā
cietušajai /pers. B/ ir nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi un cietušajam /pers. A/ ir nodarīti smagi miesas bojājumi, vienlaicīgi abiem cietušajiem ir
nodarīts arī morāls aizskārums un materiāli zaudējumi.
Par /pers. C/ personību noskaidrots, ka viņa dzīvo /adrese A/, ir precējusies, viņas apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni, jaunāko bērnu joprojām baro
ar krūti, ikdienā dēls apmeklē džudo treniņus, meita apmeklē mākslas vingrošanas un angļu valodas nodarbības, šobrīd saņem maternitātes pabalstu. No
SIA “LarixWood” raksturojuma izriet, ka /pers. C/ tiek vērtēta pozitīvi kā enerģiska, punktuāla, atbildīga un atsaucīga, viņai var uzticēt atbildīgu darbu,
darba jomā pozitīva pieredze un izcili rezultāti. No IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem redzams, ka /pers. C/ iepriekš nav sodīta, un 2019.gadā
vienu reizi administratīvi sodīta par pārkāpumu ceļu satiksmē.
Izvērtējot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, tiesa, piekrītot prokurores viedoklim, uzskata, ka
konkrētajā gadījumā /pers. C/ par izdarīto mazāk smago noziegumu ir jāsoda ar brīvības atņemšanu, piemērojot arī Krimināllikuma 260.panta otrās daļas
sankcijā paredzēto obligāto papildsodu – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu –, jo tieši šāds soda veids, tiesas ieskatā, konkrētajā gadījumā
visefektīvāk veicinās soda mērķu sasniegšanu.
Tiesa ņem vērā to, ka /pers. C/ sadarbojās ar tiesu un, piekrizdama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, vienkāršoja tiesas
izmeklēšanu un veicināja ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.
Līdz ar to, ņemot vērā gan /pers. C/ darbību raksturu, gan arī to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts aiz neuzmanības, kā arī par viņas personību
noskaidrotās pozitīvi vērtējamās ziņas, tiesa guvusi pārliecību, ka /pers. C/, neizciešot sodu, jaunus noziegumus neizdarīs, līdz ar to viņas labošanās ir
iespējama, brīvības atņemšanas sodu neizpildot, un notiesājot viņu nosacīti ar pārbaudes laiku atbilstoši Krimināllikuma 55.panta nosacījumiem.
Nosakot /pers. C/ brīvības atņemšanas soda mēru, tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 46.panta trešo daļu, ņem vērā to, ka /pers. C/ darbībās
nav konstatējami Krimināllikuma 48.pantā noteiktie atbildību pastiprinošie apstākļi, bet vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, pamatojoties uz
Krimināllikuma 47.panta otro daļu, ir pamats atzīt par /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli. Tiesa uzskata, ka labprātīgu kompensācijas 1000 euro
apmērā samaksu cietušajam /pers. A/, arī ir pamats atzīt par /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas
3.punktu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa, piekrītot prokurores viedoklim, atzīst, ka par samērīgu ar izdarīto un tādēļ pietiekamu soda mērķu sasniegšanai,
uzskatāma brīvības atņemšana 1 gada 6 mēnešu apmērā, nosakot to nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu 6 mēnešiem, piemērojot /pers. C/ minimālo
papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – uz 1 gadu.
Lai pārtrauktu turpmāku neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē, /pers. C/ kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā
vietā – atceļams pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Sakarā ar /pers. C/ piespriesto sodu, sprieduma rezolutīvajā daļā iekļaujama atsauce uz viņas pienākumu 10 darba dienu laikā pēc sprieduma
spēkā stāšanās ierasties reģistrācijai Valsts probācijas dienesta Rīgas Rietumu teritoriālās struktūrvienības Jūrmalas nodaļā, kas realizē nosacīti notiesāto
personu uzraudzību.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas nosacījumiem cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma
kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu
pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām tikai jānorāda.
Līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai cietusī /pers. B/ iesniedza pieteikumu par morālā kaitējuma kompensāciju 2000 euro apmērā un materiālā
kaitējuma kompensāciju 200 euro apmērā un cietušais /pers. A/ iesniedza pieteikumu par morālā kaitējuma kompensāciju 19000 euro apmērā un
materiālā kaitējuma kompensāciju 400 euro apmērā.
Cietušās /pers. B/ pieteikumā norādīts, ka ceļu satiksmes negadījumā viņa bija smagi cietusi un saskaņā ar tiesu medicīnas eksperta 2019.gada
21.septembra atzinumu /pers. B/ tika konstatēti šādi miesas bojājumi – kreisās kājas smagi sasitumi, nobrāzumi un plīsumi, ārstēšanās bija ilgi, tika veikta
ceļu locītavas operācija, izjusts liels morālais pārdzīvojums par to, vai turpmāk /pers. B/ varēs pilnvērtīgi pārvietoties. Ciešanas un fiziskas sāpes pēc ceļu
satiksmes negadījuma bija ilgstošas un stipras, /pers. B/ ilgstoši pārvietojās ar kruķiem, pēc negadījuma ir apmeklējusi arī psihologu sakarā ar domām par
to, ka viņa nebūs pilnvērtīga, notikuma brīdī tika izjustas sāpes, tika sabojātas mugurā esošās drēbes. Pieteikumā norādīts, ka apdrošināšanas
kompānijas AS “IF P&C Insurance” Latvijas filiāle iespējami izmaksājamo summu kā morālo kaitējuma kompensāciju 6880 euro apmērā uzskata /pers.
B/ par nepietiekamu, ņemot vērā fiziskās traumas smagumu un sekas.
Pieteikumam pievienota – 1) atbilde no apdrošināšanas kompānijas AS “IF P&C Insurance” Latvijas filiāle, kurai pievienots ārstēšanās un
medicīniskās rehabilitācijas izdevumu aprēķins par provizoriski atlīdzināmo summu 192 euro apmērā un apdrošināšanas aprēķins par morālā kaitējuma
kompensācijas provizorisku izmaksu sakarā ar personas sāpēm un garīgām ciešanā, par vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu 6800 euro apmērā; 2)
rēķins par juridiskās palīdzības sniegšanu– cietušā pārstāvību – 200 euro apmērā.
Cietušā /pers. A/pieteikumā norādīts, ka ceļu satiksmes negadījumā viņš bija ļoti smagi cietis un saskaņā ar tiesu medicīnas eksperta 2019.gada
21.maija atzinumu /pers. A/ tika konstatēti smagi miesas bojājumi, kas ir bīstami cietušā dzīvībai, t.i., krūšu kurvja sasitums ar abu plaušu kontūziju,
5.krūšu kurvja skriemeļa lūzums, 4.-5.krūšu skriemeļu lociņu lūzumi, 4.krūšu skriemeļa apakšējās noslēdzošās plātnītes lūzums, 4.-8.krūšu skriemeļu
kreisās puses šķērsizaugumu lūzumi ar muguras smadzeņu bojājumiem, kreisās puses 4.-6.ribu lūzumi, krūšu kaula lūzums, roku ādu nobrāzumi. Fiziskas
sāpes visā ķermenī tiek izjustas joprojām. Norādīts, ka /pers. A/ pilnīga atveseļošanās nav prognozējama un pašreiz viņš pārvietojas ratiņkrēslā. Ar
2019.gada 23.oktobra Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu /pers. A/ ir noteikta 1.grupas invaliditātes un zaudētas
darbspējas. Ceļu satiksmes rezultātā /pers. A/ dzīves kvalitāte ir krasi mainījusies, pirms notikuma viņš bija vesels, darbspējīgs un labi nodrošināts, taču
šobrīd veselības stāvokļa dēļ ir ierobežots, nevar vairs strādāt iepriekšējā darba vietā, nevar dzīvot bez ģimene palīdzības, tiek izjusts spēcīgs psihisks
pārdzīvojums, nepieciešama speciālista palīdzība. /pers. A/ tika operēts, ilgstoši ārstējas, vairākkārt atrodas rehabilitācijas centrā “Vaivari”. Morālā
kaitējuma kompensāciju pamato ar to, ka vēlas kaut nedaudz atjaunot iepriekšējās dzīves baudītās ērtības, pielāgot mājokli veselības stāvoklim, iegūt
izglītību. Pieteikumā norādīts, ka apdrošināšanas kompānijas AS “IF P&C Insurance” Latvijas filiāle iespējami izmaksājamo summu kā morālo kaitējuma
kompensāciju 22747 euro apmērā uzskata par nepietiekamu.
Pieteikumam pievienota – 1) atbilde no apdrošināšanas kompānijas AS “IF P&C Insurance” Latvijas filiāle, kurai pievienots ārstēšanās un
medicīniskās rehabilitācijas izdevumu aprēķins par provizoriski atlīdzināmo summu 736,42 euro apmērā, apdrošināšanas aprēķins par morālā kaitējuma
kompensācijas provizorisku izmaksu sakarā ar personas sāpēm un garīgām ciešanā, par vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu 18447 euro apmērā
un apdrošināšanas atlīdzība par 1.grupas invaliditātes piešķiršanu ceļu satiksmes negadījuma dēļ 4300 euro apmērā; 2) rēķins par juridiskās palīdzības
sniegšanu – cietušā pārstāvību – 400 euro apmērā; 3) 2019.gada 23.oktobra Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmums par
1.grupas invaliditātes noteikšanu.
Tiesas sēdē /pers. B/ un /pers. A/ pilnvarotā pārstāve /pers. J/ pieteikumus par morālā un materiālā kaitējuma kompensāciju uzturēja pilnā apmērā
un sniedza pieteikumiem analoģiskus paskaidrojumus. Papildus norādīja, ka apsūdzētās /pers. C/ dzīvē pēc ceļu satiksmes negadījuma nekas nav
mainījies, dzīve turpinās, un jebkāds sprieduma rezultāts tāpat nebūs samērīgs ar tām sekām, kādas negadījums atstājis uz cietušo dzīvēm.
Paši cietušie /pers. B/ un /pers. A/ tiesas sēdē pilnībā apstiprināja savas pilnvarotās pārstāves /pers. J/ sniegto un kompensācijas pieteikumos
norādīto informāciju.
Cietusī /pers. B/ tiesas sēdē papildus liecināja, ka līdz ceļu satiksmes negadījumam viņa dzīvoja Rīgā kopā ar /pers. A/strādāja Rīgā algotu darbu,
taču šobrīd vairs Rīgā nestrādā, jo nācās mainīt dzīvesvietu. Pēc ceļu satiksmes negadījuma bija jāveic viena operācija, vairāku mēnešu garumā
jāapmeklē fizioterapijas nodarbības, /pers. B/ ir cerības atgriezt veselības stāvokli iepriekšējā līmenī.
Cietušais /pers. A/ papildus liecināja, ka līdz ceļu satiksmes negadījumam strādāja autoservisā ar montāžas darbiem, dzīvoja Rīgā kopā ar /pers.
B/, taču šobrīd dzīvo Jēkabpilī, jo nevar vairs atļauties īrēt dzīvokli Rīgā, un arī tādēļ, ka Jēkabpilī tuvumā ir radinieki, kas var sniegt viņam palīdzību,
šobrīd vairs nestrādā. Plāno iegūt izglītību, kas saistīta ar datoru, lai var strādāt attālināti no mājām. Pēc notikuma pārcieta operāciju, ārstējās
rehabilitācijas centrā “Vaivari” un saņēma rehabilitāciju Jēkabpils slimnīcā. Sevi aprūpēt patstāvīgi nevar, ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā, pastāvīgi
nepieciešama citu cilvēku palīdzība.
Cietušās /pers. B/ materiālo kompensācijas pieteikumu 200 euro apmērā un cietušā /pers. A/ materiālo kompensācijas pieteikumu 400 euro
apmērā par izdevumiem juridiskās palīdzības sniedzējai zv.advokātei pers J, /pers. C/ piekrita atlīdzināt. Savukārt cietušās /pers. B/ morālā kaitējuma
kompensācijas pieteikumu 2000 euro apmērā un cietušā /pers. A/ morālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu 19000 euro apmērā /pers. C/ atlīdzināt
nepiekrita, norādot, ka tā ir jāatlīdzina apdrošināšanas sabiedrībai “IF P&C Insurance”. Papildus /pers. C/ norādīja, ka ir labprātīgi samaksājusi /pers. A/
kompensāciju 1000 euro apmērā (sk. tiesas sēdes protokolu un tā pielikumu lietas 99., 127., 130., 131.-132.lapa).
Tiesa, izvērtējusi cietušās /pers. B/ un cietušā /pers. A/ pieteiktās kompensācijas, sniegtos paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka
/pers. B/ un /pers. A/ materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumi ir apmierināmi pilnībā, bet morālā kaitējuma kompensācija nav nosakāma.
Tiesu praksē nostiprināta atziņa, ka no vispārējās kārtības, kāda noteikta Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā, būtiski atšķiras kaitējuma
kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem atzīti noziedzīgajā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un
transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, jo šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību bez
Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā ietvertajām normām regulē arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas
likums (turpmāk – OCTA likums) un saskaņā ar to izdoti Ministru kabineta noteikumi.
OCTA likuma 18.pants noteic, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa
īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar
apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai.
Saskaņā ar OCTA likuma 19.pantu ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie zaudējumi iedalās materiālos zaudējumos un nemateriālos
zaudējumos. Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu, pārejošu
darbnespēju, darbspēju zaudējumu, nāvi, savukārt nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās
personas fizisku traumu, cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā
1.grupas invaliditāti.
Apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem,
kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas un citu gadījumu dēļ, regulē Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumi
Nr.340 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”.
Tiesa atzīst, ka konkrētajā krimināllietā neapšaubāmi ir pierādīts, ka ceļu satiksmes negadījums notika aiz neizmanības izdarītas /pers. C/ rīcības
rezultātā, un cietušajai /pers. B/ tajā tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, savukārt, cietušajam /pers. A/ nodarīti smagi miesas bojājumi, līdz ar
to secināms, ka viņiem ir radušies materiālie un nemateriālie zaudējumi, kuru atlīdzība saņemama no apdrošinātāja saskaņā OCTA likuma noteikumiem.
Kā vairākkārt savos nolēmumos šobrīd jau atzinis Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments (skatīt 2020.gada 21.janvāra lēmumu
lietā Nr.SKK-1/2020 un 2020.gada 18.februāra lēmumu lietā Nr.SKK-49/2020), kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek
atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu, vai kuri pārsniedz OCTA likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības
limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic.
OCTA likuma 15.panta pirmās daļas 1.punkts un otrā daļa noteic, ka iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis
zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība
izmaksājama no Garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu – personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai –
līdz 5000000 euro neatkarīgi no cietušo personu skaita. Zaudējumus, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar šo likumu vai kuri pārsniedz noteikto
apdrošinātāja atbildības limitu, trešā persona ir tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Lietā ir noskaidrots, ka no apdrošināšanas kompānija AS “IF P&C Insurance” Latvijas filiāle notiesājoša sprieduma gadījumā cietušajai /pers. B/
par ārstēšanās un medicīniskās rehabilitācijas izdevumiem ir aprēķinājusi provizoriski atlīdzināmo summu 192 euro apmērā un aprēķinājusi morālā
kaitējuma kompensācijas provizorisku izmaksu sakarā ar personas sāpēm un garīgām ciešanā, par vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu 6800 euro
apmērā. Savukārt, cietušajam /pers. A/ par ārstēšanās un medicīniskās rehabilitācijas izdevumiem ir aprēķinājusi provizoriski atlīdzināmo summu 736,42
euro apmērā un morālā kaitējuma kompensācijas provizorisku izmaksu sakarā ar personas sāpēm un garīgām ciešanā, par vidēji smagu miesas bojājumu
nodarīšanu 18447 euro apmērā (lietas 114., 115.-116., 117., 118., 122., 123.-124., 125.lapa).
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka cietušie /pers. B/ un /pers. A/ nav prasījuši atlīdzināt viņiem zaudējumus, kas netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA
likumu, un viņu pieprasītais zaudējumu kompensācijas apmērs nepārsniedz OCTA likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto
apdrošinātāja atbildības limitu, tiesa uzskata, ka šobrīd cietušo /pers. B/ un /pers. A/ kompensācijas pieteikumus ir iespējams apmierināt tikai daļēji,
piedzenot no /pers. C/ cietušās /pers. B/ labā materiālo kompensāciju 200 euro apmērā cietušā /pers. A/ labā kompensāciju 400 euro apmērā sakarā ar
izdevumiem par viņiem sniegto juridisko palīdzību, bet pārejā daļā kaitējuma kompensāciju cietušajiem /pers. B/ – 2000 euro apmērā – un /pers. A/ –
19000 euro apmērā – šajā lietā nav nosakāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa
no s p r ie d a
atzīt /pers. C/ par vainīgu Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1
(vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem, ja /pers.
C/ pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsoda izpildi reglamentējošā likumā noteiktos
un Valsts probācijas dienesta piemērotos pienākumus.
/pers. C/ ir pienākums 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās labprātīgi ierasties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta
Rīgas Rietumu reģiona teritoriālās struktūrvienības Jūrmalas nodaļā Ventspils šoseja 32, Jūrmalā, un ievērot dienesta darbinieku likumīgās prasības un
norādījumus.
Pēc sprieduma spēkā stāšanās atcelt piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā.
Cietušā/pers. A/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. C/ cietušā /pers. A/ labā 400 euro (četri simti) par
zvērinātas advokātes /pers J/ sniegto juridisko palīdzību, pārējā daļā par 19000 euro ( deviņpadsmit tūkstoši) cietušajam /pers. A/ kaitējuma
kompensāciju nenoteikt.
Cietušās/pers. B/ kompensācijas pieteikumu apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. C/ cietušās /pers. B/ labā 200 euro (divi simti) par zvērinātas
advokātes /pers J/ sniegto juridisko palīdzību, pārējā daļā par 2000 euro (divi tūkstoši) cietušajai /pers. B/ kaitējuma kompensāciju nenoteikt.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem desmit dienu laikā no pilnā sprieduma
pieejamības dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.
Pilna sprieduma pieejamības diena tiesas kancelejā – 2020.gada 20.marts.
Tiesnese B.Jakobsone