Court dismisses appeal against drunk driving conviction, upholding first-instance verdict on evidence sufficiency.

NORAKSTS Lieta Nr.P131059507 143/AA43-0961-08/16

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 1.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis, tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga ar tulci Anastasiju Lieni Priednieci, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai M.R., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par M.R., /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas, sakarā ar M.R. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2007.gada 26.jūlija lēmumu. Aprakstošā daļa [1] 2007.gada 21.jūlijā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 148468 par to, ka 2007.gada 27.jūlijā pulksten 01.49 Rīgā pa Valdeķu ielu no Ozolciema ielas puses Graudu ielas virzienā M.R. vadīja automašīnu VW Caravelle, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 3,68 promiles. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par konstatēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta ceturtajā daļā.

[2] Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2007.gada 26.jūlija lēmumu M.R. atzīts par vainīgu LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, naudas sodu 500 latu apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem. Tiesneša lēmumā norādīts, ka M.R. pilnībā atzina un apstiprināja administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos apstākļus. Izvērtējot administratīvā pārkāpuma materiālus un M.R. tiesā sniegtos paskaidrojumus, tienesis atzina, ka lietā ir pierādīta M.R. vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.15panta ceturtajā daļā.

Vērtējot piemērojamo sodu, tiesnesis ir atzinis, ka saskaņā ar LAPK 33.pantu par M.R. vainu mīkstinošu apstākli ir atzīstams tas, ka M.R. atzīst savu vainu un nožēlo izdarīto. [3] Par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2007.gada 26.jūlija lēmumu M.R. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt minēto lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Lietā saņemts arī lūgums apturēt lēmuma izpildi daļā par transportlīdzekļu vadītāja tiesību atņemšanu. Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem apsvērumiem. [3.1] Zemgales priekšpilsētas tiesā M.R. paskaidroja, ka automašīnu viņš nevadīja, bet tikai gribēja to pārdzīt no ielas uz pagalmu.

Tādejādi būtu pabraucis pavisam nelielu ceļa posmu, apmēram 20 metrus, taču to nav varējis izdarīt, jo automašīna nebija braucamā stāvoklī. M.R. norāda, ka viņa automašīnai VW Caravelle 2007.gada 20.jūlijā ap pulksten 18.00 sabojājās motors, līdz ar to automašīnu vispār nebija iespējams iedarbināt. Tajā dienā M.R. lietoja alkoholu, jo viņš pārdzīvoja par sabojāto automašīnu un tēvam bija dzimšanas diena. Naktī, kad svinības beidzās, viņš aizgāja uz automašīnu. Viņš iesēdās automašīnā un tajā mirklī piebrauca policija un prasīja uzrādīt dokumentus.

M.R. paskaidroja policijas darbiniekiem, ka automašīnu viņš nav vadījis. Neskatoties uz paskaidrojumiem, viņu nogādāja policijas iecirknī personības pārbaudei un alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudei. [3.2] Alkohola pārbaude tika veikta ar sabojātu mēraparātu, jo abos gadījumos norādīja identisku rezultātu, kas bija „>4” promiles, taču konkrētu mērījumu nevarēja uzrādīt. M.R. bija lietojis alkoholu, taču ne tādos apjomos, lai uzrādītu 4 promiles. M.R. spēja normāli domāt un apzinājās visas savas darbības, pie tam jutās iereibis, taču nekādā gadījumā piedzēries. [3.3] M.R. norāda, ka policijas darbinieki ir pārkāpuši vairākus normatīvos aktus un sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 148468 ir pretrunā ar visiem lietas materiāliem to kopsakarībā.

Policijas darbinieku rīcība bija negodprātīga, kā rezultātā M.R. un viņa ģimenei ir nodarīts būtisks kaitējums. M.R. strādā SIA ,,Katlinieks” par montētāju, apgādībā ir divi bērni, ir apzinīgs auto vadītājs, un braukšanu alkohola reibumā viņš nepieļautu. [3.4] Faktu, ka M.R. nemaz nevadīja automašīnu, pierāda izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas – nodošanas akts Nr.021689, kurā norādīts, ka automašīnai ir bojāts motors. Turklāt, saņemot automašīnu no stāvvietas, tika sastādīts akts Nr.019280, kurā norādīts, ka automašīna VW Caravelle tika aizvilkta ar trosi ar citu transportlīdzekli. [3.5] M.R. nekādā veidā nemaz nevarētu vadīt automašīnu VW Caravelle, pat ja to būtu gribējis.

Arī protokolā nav aprakstīts, kādā veidā policijas darbinieks konstatēja, ka M.R. vadījis automašīnu alkohola reibuma stāvoklī. Protokolā nav fiksēts, ko M.R. būtu pārkāpis un kādēļ tika apturēta viņa automašīna. [3.6] Tiesneša lēmumā norādīts, ka M.R. pilnībā atzinis un apstiprinājis protokolā norādītos apstākļus. M.R. piekrīt, ka apstiprināja alkohola lietošanas faktu un ka mēraparāts uzrādīja tieši tādus mērījumus, kādi norādīti uz mēraparāta izdrukām, taču nekāda gadījumā nekad nav apstiprinājis automašīnas vadīšanas faktu, jo tas pat fiziski nebija iespējams. [3.7] Administratīvajā lietā esošie dokumenti nevar kalpot par pierādījumu, jo tie ir sastādīti, būtiski pārkāpjot vairākus normatīvos aktus, turklāt administratīvā pārkāpuma protokola saturs vispār neatbilst patiesībai.

Citi fakti, tādi kā policijas darbinieka ziņojums, foto un video materiāli, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, lietai nav pievienoti.

[4] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 28.augusta lēmumu noraidīts M.R. lūgums apturēt lēmuma izpildi daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu.

[5] Tiesas sēdē pie atbildības sauktā persona M.R. apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem motīviem. Tiesas sēdē kā liecinieki nopratināti R.Z., M.S. un A.L. Motīvu daļa [6] Pārbaudījusi lietas materiālus, uzklausījusi procesa dalībnieka paskaidrojumus un liecinieku liecības, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka M.R. apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[7] Saskaņā ar LAPK 285.pantu tiesa, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

[8] M.R. ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2007.gada 26.jūlija lēmumu atzīts par vainīgu LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, naudas sodu 500 latu apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem. Saskaņā ar LAPK 149.15panta ceturto daļu par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

[9] Administratīvā apgabaltiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus. [9.1] Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA 148468 konstatēts, ka M.R. 2007.gada 27.jūlijā pulksten 01.49 Rīgā pa Valdeķu ielu no Ozolciema ielas puses Graudu ielas virzienā vadīja automašīnu VW Caravelle, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 3,68 promiles (lietas 5.lapa). [9.2] Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB 202439 norādīts, ka 2007.gada 21.jūlijā ir veikta transportlīdzekļa vadītāja M.R. pārbaude ar portatīvo mēraparātu Lion SD-400 Nr.057835D. Mērījumi veikti plkst.02.09 un plkst.02.25. Mērījumos konstatētas (atrēķinot pieļaujamo kļūdu) 3,68 promiles (lietas 10.lpp.).

Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolam pievienotas alkometra SD-400 Nr.057835D izdrukas Nr.1064 un Nr.1065.(lietas 8.,9.lpp.). [9.3] Liecinieks R.Z. tiesas sēdē liecināja (lietas 63.-64.lpp.), ka kopā ar pārinieku M.S. ir atradies dežūrā un ievērojis, ka pa Valdeķu ielu no Ozolciema puses 10-15 metru attālumā braukusi automašīna. Automašīnu apturējuši, jo tajā naktī veiktas pastiprinātas pārbaudes un konkrētā automašīna izlikusies aizdomīga. Pie automašīnas stūres atradies vīrietis, un viņam blakus sēdējusi sieviete, kura pēc automašīnas apturēšanas izkāpusi un aizgājusi.

R.Z. neatceras precīzi, bet pieļauj iespēju, ka aizturētajai personai nav bijis personu apliecinoša dokumenta, tāpēc nolemts viņu nogādāt uz policijas iecirkni, lai noskaidrotu personību. R.Z. esot braucis ar dienesta automašīnu kopā ar aizturēto personu, bet pārinieks ar aizturētās personas automašīnu. Braucot pa Salu tiltu virzienā uz centra pusi pie Zaķusalas, automašīna apstājusies un tālāk nesot bijis iespējams pabraukt. Izsaukuši otru ekipāžu un ar pārinieku un aizturēto personu esot devušies tālāk uz policijas iecirkni. [9.4] Liecinieks M.S. tiesas sēdē liecināja (lietas 64.lpp.), ka kopā ar pārinieku R.Z. esot apturējuši automašīnu Ziepniekkalnā.

Automašīnas vadītājs esot bijis alkohola reibumā un viņam blakus sēdējusi sieviete. Apturētajai personai neesot bijis personu apliecinošu dokumentu, tāpēc ar automašīnu devušies uz policijas iecirkni Gogoļa ielā. Pats esot braucis ar aizturētās personas automašīnu, bet pārinieks kopā ar aizturēto personu braukuši ar dienesta automašīnu. Uz Salu tilta automašīna esot apstājusies un vairāk nav bijusi iedarbināma. Tikusi izsaukta otra ekipāža, lai tā apsargā automašīnu. Paši devušies tālāk uz policijas iecirkni.

Kad esot noskaidrojuši aizturētās personas personību, devušies atpakaļ uz notikuma vietu, kur palikusi automašīna, un nodevuši to evakuācijai. M.S. paskaidroja, ka izņemtā transportlīdzekļa nodošanas un pieņemšanas aktu sastāda firmas pārstāvis, kas evakuē automašīnu. Pats to neesot rakstījis. [9.5] Liecinieks A.L. tiesas sēdē liecināja (lietas 64.-65.lpp.), ka sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Stabu 58” strādājot par ekspertu, viņa darba pienākumos ietilpstot ierasties notikuma vietā, noformēt nepieciešamos dokumentus, nofotografēt un nogādāt automašīnu stāvvietā.

Liecinieks liecināja, ka esot saņēmis zvanu no policijas dežūrdaļas un izbraucis uz notikuma vietu. Ierodoties notikuma vietā uz Salu tilta, aizpildījis izņemtā transportlīdzekļa nodošanas un pieņemšanas aktu. Inspektors, kurš nodevis automašīnu, norādījis, ka automašīna „neejot”. Viņš ir izdarījis ierakstu aktā par to, ka automašīnai ir bojāts motors un tā tikusi novietota uz evakuatora un aizvesta uz stāvvietu.

[10] Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem.

[11] Kā izriet no iepriekš [10] norādītajām tiesību normām, administratīvā pārkāpuma protokols ir viens no pierādījumiem lietā, kurā tam ar likumu pilnvarota amatpersona konstatē faktus, kas attiecas uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem, un norāda tiesību normu, saskaņā ar kuru konstatētās personas darbības kvalificējamas kā administratīvi sodāmas. Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 148468 lietā ir konstatēts, ka M.R. 2007.gada 27.jūlijā pulksten 01.49 Rīgā pa Valdeķu ielu no Ozolciema ielas puses Graudu ielas virzienā vadīja automašīnu VW Caravelle, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 3,68 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Administratīvā pārkāpuma protokolā konstatētos apstākļus tiesas sēdē, būdami nopratināti kā liecinieki, apstiprināja arī liecinieki policijas darbinieki R.Z. un M.S. (skat. šā sprieduma [9.3], [9.4] punktu).

[12] Saskaņā ar LAPK 248.panta ceturto daļu personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ persona atsakās to parakstīt. M.R. ar parakstu ir apstiprinājis, ka ir iepazinies ar administratīvā pārkāpuma protokola saturu un viņam ir izskaidrotas LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi. M.R. nav izteicis iebildumus par to, ka protokolā konstatētie fakti neatbilstu faktiskajiem notikuma apstākļiem vai tas būtu nepareizs vai kļūdains. M.R. nav arī sniedzis nekādus paskaidrojumus par notikušā apstākļiem.

[13] Pirmās instances tiesas sēdes protokolā norādīts (lietas 23.lpp.), ka M.R. tiesas sēdē ir paskaidrojis, ka tēvam ir bijusi dzimšanas diena un viņam ir vajadzējis tikai pārvietot automašīnu. Tālu viņš nekur nav braucis. M.R. ir izteicis lūgumu nesodīt viņu bargi, jo viņa draudzene atrodas stāvoklī un viņam ir divi bērni. Pirmās instances tiesnesis lēmumā par M.R. saukšanu pie administratīvās atbildības ir atzinis par vainu mīkstinošu apstākli to, ka M.R. ir atzinis savu vainu un izdarīto nožēlojis. M.R. apelācijas sūdzībā ir norādījis, ka piekrīt tam, ka pirmās instances tiesas sēdē apstiprināja alkohola lietošanas faktu un ka mēraparāts uzrādīja tieši tādus mērījumus, kādi norādīti uz mēraparāta izdrukām, taču nekādā gadījumā nekad nav apstiprinājis automašīnas vadīšanas faktu. M.R. apelācijas sūdzībā ir norādījis, ka nav vadījis automašīnu, jo tas pat fiziski nav bijis iespējams, ko pierādot arī automašīnas izņemšanas protokols un defektācijas akts. Apelācijas instances tiesas sēdē M.R. apgalvoja, ka automašīna ir atradusies Rīgā, Ozolciema ielā 10. Līdz minētajai adresei automašīna ir tikusi aizvilkta ar citu transportlīdzekli (lietas 52.lpp.).

[14] Kā tiesas sēdē liecināja policijas darbinieki R.Z. un M.S. [9.3], [9.4], M.R. tika aizturēts, vadot automašīnu VW Caravelle, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, Ziepniekkalnā. Pēc aizturēšanas M.R. ar policijas dienesta automašīnu tika vests uz policijas iecirkni personības noskaidrošanai. Savukārt M.R. automašīnu VW Caravelle uz policijas iecirkni vadīja M.S. Automašīna uz Salu tilta esot apstājusies un vairāk nav bijusi iedarbināma. Tiesas sēdē liecinieks A.L. apstiprināja, ka automašīna VW Caravelle ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta numura zīme/ tika evakuēta 2007.gada 21.jūlijā no Salu tilta. Automašīnai ir bijis bojāts motors, par ko ir ticis izdarīts ieraksts transportlīdzekļa pieņemšanas – nodošanas aktā. No minētajām liecībām kopsakarā ar administratīvā pārkāpuma protokolā un transportlīdzekļa pieņemšanas – nodošanas aktā norādītajām ziņām par to, ka automašīna VW Caravelle ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta numura zīme/ ir evakuēta no Salu tilta, secināms, ka pēc M.R. aizturēšanas Valdeķu ielā automašīna vēl ir bijusi braukšanas kārtībā. Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka M.R. apgalvojumi par to, ka ar viņa automašīnu nav bijis iespējams braukt aizturēšanas brīdī, neatbilst lietā konstatējamiem apstākļiem. Savukārt lietā iesniegtajā defektācijas aktā (lietas 40.lpp.) ir tikai norādīti automašīnai VW Caravelle, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, konstatētie bojājumi. Defektācijas aktā norādītās ziņas neizslēdz lietā konstatētos apstākļus par to, ka M.R. aizturēšanās brīdī automašīna vēl bija braukšanas kārtībā. [15] Izvērtējusi M.R. apelācijas sūdzību un spriedumā [9] – [14] analizētos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa M.R. apgalvojumus par to, ka viņš nav vadījis transportlīdzekli, vērtē kā tādus, kas neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un kas ir izteikti ar nolūku izvairīties no administratīvās atbildības.

[16] Pārbaudot transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB 202439 (lietas 10.lpp) un tam pievienotās mēraparāta izdrukas (lietas 8. un 9.lapa), secināms, ka M.R. pārbaude veikta atbilstoši 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk – MK noteikumi Nr.15) noteiktajai kārtībai, kas atbilstoši atspoguļota protokolā un klātpievienotajās izdrukās no pārbaudes gaitā izmantotā mēraparāta. M.R., parakstot transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu un alkometra izdrukas, ir piekritis veiktās pārbaudes rezultātiem.

[17] Administratīvā apgabaltiesa, ņemot vērā iepriekš minēto, atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnesis 2007.gada 26.jūlija lēmumā par M.R. saukšanu pie administratīvās atbildības ir pareizi konstatējis lietas faktiskos apstākļus un pareizi kvalificējis M.R. darbības atbilstoši LAPK 149.15panta ceturtās daļas sastāvam, kā arī piemērojis administratīvo sodu saskaņā ar LAPK 32.pantā noteiktajiem sodu uzlikšanas vispārīgajiem kritērijiem. Līdz ar to Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2007.gada 26.jūlija lēmums par M.R. saukšanu pie administratīvās atbildības ir tiesisks un pamatots, tādēļ atstājams negrozīts. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: Atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2007.gada 26.jūlija lēmumu par M.R. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas, bet M.R. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) A.Šteinberga

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis K.Berķis Rīgā, 2008.gada 1.oktobrī