Court allows landlord's claim for unpaid maintenance fees, late interest, and court costs against tenant. Tenant failed to pay and offer no defense.

Civillieta Nr.C12292717

ECLI:LV:DAUT:2018:0215.C12292717.3.S

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2018.gada 15.februārī

Daugavpils tiesas tiesnese I.Stivriņa

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Krāslavas nami” prasībā pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 29.novembrī prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Krāslavas nami” (turpmāk tekstā – „SIA „Krāslavas nami””) cēla tiesā

prasību pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/. 2003.gada

18.decembrī SIA „Krāslavas nami” noslēdza ar atbildētāju dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.64. Saskaņā ar līguma

nosacījumiem, atbildētāja pienākums ir veikt maksājumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

lietošanu, katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam. Laika posmā no 2015.gada 1.maija līdz 2017.gada 29.novembrim atbildētājs līgumā noteiktās

saistības nepildīja. Tādā veidā 2017.gada 29.novembrī konstatēts apsaimniekošanas maksas parāds un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa lietošanu, parāds, kopā 1619,20 euro. SIA „Krāslavas nami” ar SIA „DOVA”, kas ir sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojuma sniedzējs,

2008.gada 1.februārī noslēdza vienošanos par parādu piedziņas tiesību ar visām blakus tiesībām nodošanu SIA „Krāslavas nami”.

2016.gada 2.decembrī veiktās reorganizācijas rezultātā SIA „Krāslavas nami” ir SIA „Krāslavas ūdens” tiesību un saistību pārņēmēja. 2010.gada

21.janvārī starp SIA „Krāslavas ūdens” un atbildētāju tika noslēgts līgums par komunālā ūdensvada un kanalizācijas lietošanu Nr.15. Atbildētājs līgumā

noteiktās saistības nav pildījis. Lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 1619,10 euro par laika periodu no 2015.gada 1.maija

līdz 2017.gada 29.novembrim, nokavējuma likumiskos procentus 110,18 euro par periodu no 2015.gada 11.jūnija līdz 2017.gada 10.novembrim, valsts

nodevu 259,41 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro.

Ar 2017.gada 14.decembra grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 15.janvarī, termins ,,maza apmēra prasības lieta”

aizstāts ar terminu „vienkāršotās procedūras lieta”. Atbilstoši minēto grozījumu 49.punktam, ar kuru papildināti Civilprocesa likuma Pārejas noteikumi ar

138.punktu, - ,,lietas, kas ierosinātas par maza apmēra prasībām, un lietas, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē līdz

grozījumu šā likuma 250.25, 250.26 un 250.27 pantā par saīsinātā sprieduma un sprieduma sastādīšanas lūguma spēkā stāšanās dienai, izskata šā likuma

250.25, 250.26 un 250.27 pantā noteiktajā kārtībā, kāda spēkā līdz 2018.gada 1.martam”.

Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu.

Civilprocesa likuma 250.21panta otrā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka: ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu,

lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu. Datums, kad sprieduma

noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu

procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, 2018.gada 3.janvārī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā,

tas ir – 2018.gada 15.februārī.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Krāslavas zemesgrāmatu nodaļas informācija apliecina, ka atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

2003.gada 18.decembrī starp SIA „Krāslavas nami” un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.64

par dzīvokļa Nr.60, /adrese/ uzturēšanu un apsaimniekošanu. Minētais līgums apstiprina, ka atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks uzņēmās pienākumu maksāt

prasītājai par dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par saņemtajiem pakalpojumiem pēc apstiprinātajiem tarifiem katru

mēnesi līdz nākošā mēneša 10.datumam.

2010.gada 21.janvārī starp SIA „Krāslavas ūdens” un /pers. B/ tika noslēgts līgums par komunālā ūdensvada un kanalizācijas lietošanu Nr.15.

Saskaņā ar noslēgtā līguma 3.3.punktu atbildētājam bija pienākums norēķināties par ūdensvada un kanalizācijas lietošanu ne retāk kā vienu reizi mēnesī

par faktiski izlietoto ūdeni un novadītiem notekūdeņiem, bet ne vēlāk kā līdz 20.datumam pēc pārskata perioda.

2016.gada 2.decembrī veiktās reorganizācijas rezultātā SIA „Krāslavas nami” ir SIA „Krāslavas ūdens” tiesību un saistību pārņēmēja.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums „piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana)”.

Lietas materiāli apliecina, ka prasītāja ir veikusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, nodrošinājusi atbildētāja dzīvoklim apsaimniekošanas un

komunālos pakalpojumus, savukārt, atbildētājs nav sedzis dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumus, nav norēķinājies par komunālajiem

pakalpojumiem pilnā apmērā. Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenams galvenais parāds 1619,20 euro apmērā.

Ar procentiem, atbilstoši Civillikuma 1753.pantā noteiktajam, saprotama atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējuma samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Lietas materiāli apliecina, ka prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 110,18 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada

11.jūnija līdz 2017.gada 10.novembrim.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas aprēķināto likumisko nokavējuma procentu apmēru, kā arī atbildētājs nav cēlis iebildumus pret aprēķināto

procentu apmēru. Līdz ar to, tiesa prasītājas norādītos procentus un to aprēķinu atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītājas norādītajā – 110,18 euro

apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2015.gada 11.jūnija līdz 2017.gada 10.novembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu „katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.

Atbildētājs nekādus iebildumus pret celto prasību tiesā nav iesniedzis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, ka parāds būtu samaksāts. Līdz ar to

tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma, un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams maksājumu parāds par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem 1619,20 euro apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2015.gada 1.maija līdz 2017.gada 29.novembrim, likumiskie nokavējuma

procenti 110,18 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada 11.jūnija līdz 2017.gada 10.novembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai ir jāpiedzen tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 259,41 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 41., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27, pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Krāslavas nami”, reģistrācijas Nr.45903001693, labā

parādu par komunālajiem pakalpojumiem 1619,20 euro (viens tūkstotis seši simti deviņpadsmit euro 20 centi), kas aprēķināts par laika periodu no

2015.gada 1.maija līdz 2017.gada 29.novembrim, likumiskos 6% gadā par maksājumu savlaicīgu neveikšanu 110,18 euro (viens simts desmit euro 18

centi) par periodu no 2015.gada 11.jūnija līdz 2017.gada 10.novembrim, tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 259,41 euro (divi simti piecdesmit deviņi

euro 41 cents), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (trīs euro 30 centi) apmērā, kopā – 1992,09 euro (viens tūkstotis deviņi simti

deviņdesmit divi euro 9 centi).

Labprātīgi samaksātos vai piespiedu kārtā piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Krāslavas nami”,

reģistrācijas Nr.45903001693, kontā LV79HABA0551032124704, AS „Swedbank”.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas – 2018.gada 15.februāra Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Stivriņa