Legislator Case Law & Legislation
11096233515 / K28-0104-16 AI generated

Court convicts defendant of theft and imposes partial sentence credit for prior detention time.

Case Number 11096233515 / K28-0104-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of theft in a minor amount and sentenced him to two months of temporary imprisonment. The defendant admitted guilt and requested to skip evidence examination, which the court granted due to the lack of reasonable doubt. Although the defendant had a prior record, the court rejected mitigation requests because he committed the new crime while serving a sentence without having completed the additional penalty.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 511. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 520. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 52. panta 5. daļa; Kriminālprocesa likuma 240. panta 1. daļa 1. punkts; Kriminālprocesa likuma 134. panta 2. daļa: When a defendant admits guilt and the court finds no reasonable doubt, evidence examination may be omitted, and prior detention time is credited against the sentence even if mitigation based on prior record is rejected.

Keywords

AI generated
theft minor amount admission of guilt omission of evidence prior detention credit partial sentence combination security measure revocation evidence admissibility

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 180. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 499. panta 3. daļa
Kriminālprocesa likuma 511. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 520. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 52. panta 5. daļa
Kriminālprocesa likuma 240. panta 1. daļa 1. punkts
Kriminālprocesa likuma 134. panta 2. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11096233515

Lietas arhīva Nr. K28-0104-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 12.februārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Ramane

piedaloties prokurorei I.Ribakovai

aizstāvim /aizstāvis/

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. B/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

2015.gada 18.oktobrī ap plkst.21.39 /pers. B/, būdams alkohola ietekmē, atrodoties SIA „MAXIMA Latvija” veikala „MAXIMA” Dzirciema

ielā 23, Rīgā, tirdzniecības zālē, mantkārīgu tieksmju vadīts, nolūkā izdarīt zādzību no veikala, paņēma preci – vienu pudeli degvīna „3 graudu” 0,35l

svītru kods 4750021225727, 3,68 euro vērtībā, kuru paslēpa savas virsjakas kabatā. Pēc tam, ap plkst.21.40 /pers. B/ ar norādīto preci, paejot garām

veikala kasēm un nesamaksājot par šo preci, devās projām no veikala. Tādā veidā /pers. B/ nozaga SIA „MAXIMA Latvija” piederošo mantu par

summu 3,68 euro.

Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu nozieguma izdarīšanā, par kuru kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā,

atzina pilnībā, pieteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, apliecinot, ka viņam ir saprotamas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas

sekas.

Tiesa, ievērojot to, ka /pers. B/ tiesas izmeklēšanā savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, izteica lūgumu skatīt lietu bez pierādījumu

pārbaudes, kam piekrita prokurore un aizstāvis, kā arī to, ka tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, izskaidrojot

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma neveikt pierādījumu pārbaudi

tiesas izmeklēšanā.

Motīvu daļa

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. B/ vaina zādzības nelielā apmērā izdarīšanā ir pierādīta pilnībā un viņa noziedzīgās darbības pirmstiesas

kriminālprocesā pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu, tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, konstatēts, ka

/pers. B/ iepriekš ir sodīts. Pēdējo reizi sodīts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.jūnija spriedumu par Krimināllikuma 179.panta

trešajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu, piemērojot Krimināllikuma 49.1 pantu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta piekto daļu, noteiktais sods daļēji saskaitīts ar Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 14.oktobra spriedumā noteikto sodu un galīgais sods noteikts –

brīvības atņemšana uz 5 gadiem 1 dienu, konfiscējot mantu un policijas kontroli uz 3 gadiem. Pamatsodu izcietis 2014.gada 11.decembrī. Apgādājamo

personu nav. Ziņu par psihiskiem traucējumiem vai veselības problēmām nav.

Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka strādā SIA „/nosaukums/” par strādnieku, saņem minimālo algu, policijas kontroles noteikumus nav

pārkāpis, zādzību izdarījis būdams alkohola ietekmē, tāpēc ir ārstējies no alkohola atkarības. Izdarīto ļoti nožēlo. Iepriekš nav pieļāvis tāda rakstura

likumpārkāpumus un turpmāk tas neatkārtosies.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteiktā soda mērķa – vainīgo personu sodīt par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un

Krimināllikuma 46.pantā noteiktajiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. B/ izdarījis mazāk smagu noziegumu, noziedzīgais nodarījums vērsts pret īpašuma interesi. Ar

noziedzīgu nodarījumu cietušajam mantisks zaudējums nav nodarīts, jo nozagtā prece nebojāta atgriezta tās īpašniekam.

Tiesa, atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrai daļai, par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli atzīst to, ka viņš vaļsirdīgi atzinies izdarītajā. Par

apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa atzīst noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo /pers.

B/ iepriekš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu par ko sodāmība nav dzēsta un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu

to, ka zādzību izdarījis būdams alkohola ietekmē, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais personas pārbaudes protokols un alkometra izdrukas,

saskaņā ar kurām pēc aizturēšanas 2015.gada 18.oktobrī plkst.00.14 /pers. B/ izelpojamā gaisā konstatētas 1,55 promiles alkohola.

Turklāt tiesa ņem vērā apstākli, ka /pers. B/ ir sadarbojies ar tiesu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 21.pantam, izvēloties vienkāršāku procesa

veidu, nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Ņemot vērā to, ka /pers. B/ būdams iepriekš sodīts, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas izdarījis mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu,

tiesa uzskata, ka /pers. B/ pastāv problēmas ievērot likumpaklausības principus savā dzīvē. Turklāt apsūdzētā savas rīcības izskaidrojošais apstāklis,

proti, ka zādzību izdarījis, jo bijis alkohola ietekmē nemazina viņa atbildību par izdarīto, bet gluži pretēji atbilstoši likumam ir atbildību pastiprinošs

apstāklis, kas vienlaicīgi apstiprina nepieciešamību izdarīt attiecīgus secinājumus, lai turpmāk atturētos no alkohola lietošanas un nepieciešamības

gadījumā ārstēties, kas savukārt ir atkarīgs no viņa patiesās vēlmes iekļauties sabiedrības dzīvē un spējām mainīt savu vērtību sistēmu.

Tiesa pozitīvi vērtē /pers. B/ tiesas sēdē pausto nožēlu un apņemšanos turpmāk likumu nepārkāpt, kas, ja nav izteikta formāli, dod cerību, ka

atkārtoti atrodoties ieslodzījuma vietā izvērtēs savas rīcības nepieļaujamību un no tās izrietošās sekas. Svarīgi ir ne tikai apzināties pretlikumīgo darbību

nepieļaujamību un izteikt vēlmi laboties tiesas priekšā, bet arī ar savu rīcību pierādīt savu apņemšanos un veikt visus nepieciešamos pasākumus savas

uzvedības pārveidošanā par likumpaklausīgu un sabiedrībai pieņemamu cilvēku, ko līdz šim /pers. B/ nav darījis.

Tiesa izvērtējot iepriekš spriedumā norādītos apstākļus, un tos pierādījumus, kas var ietekmēt piespriežamā soda veidu un mēru, kā arī ievērojot

Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi, atzīst, ka /pers. B/ nosakāms sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.

Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešās daļas noteikumiem, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa konstatē, ka pastāv viens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis un divi atbildību pastiprinoši apstākļi. Tādējādi, tiesa, uzskata, ka apsūdzētajam

nav nosakāms soda mērs pietuvināts tā minimālajam apmēram, kā arī maksimālās robežas apmērā.

/pers. B/ noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis neizciesta papildsoda – policijas kontroles laikā, tādējādi saskaņā ar Krimināllikuma pārejas noteikumu

13.punkta 3.apakšpunktu neizciestā papildsoda laiks pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.jūnija sprieduma aizstājams ar

brīvības atņemšanu un galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, kas noteic, ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas

soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc

iepriekšējā sprieduma. Turklāt, atbilstoši Krimināllikuma 51.panta otrās daļas noteikumiem, galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam

par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Notiesājot personu par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu policijas kontroles laikā, par izciesto papildsoda – policijas kontroles – daļu ir

atzīstams laika periods no dienas, kas persona tika atbrīvota no ieslodzījuma vietas, līdz jauna tiesas sprieduma taisīšanas dienai, bet, ja personai

piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, tad par policijas kontroles izciešanas laiku ir atzīstams laika periods no šī papildsoda izciešanas uzsākšanas

līdz personas apcietināšanai.

/pers. B/ papildsodu – policijas kontrole uz 3 gadiem, kas noteikts ar Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 14.oktobra spriedumu un saskaitīts ar Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.jūnija spriedumā noteikto sodu, uzsācis izciest pēc atbrīvošanās no pamatsoda izciešanas 2014.gada

11.decembrī. Tādējādi papildsoda – policijas kontrole, izciešana uzsākta 2014.gada 12.decembrī. Šajā kriminālprocesā drošības līdzeklis apcietinājums

nav piemērots. Apsūdzētais aizturēts laikā no 2015.gada 18.oktobra plkst.21.45 līdz 2015.gada 19.oktobra plkst.13.35. Ievērojot konstatēto

neizciestais policijas kontroles laiks uz sprieduma taisīšanas dienu ir 1 (viens) gads 9 (deviņi) mēneši un 29 (divdesmit deviņas) dienas, kas saskaņā ar

Krimināllikuma pārejas noteikumu 13.punkta 3.apakšpunkta nosacījumiem atbilst 10 (desmit) mēnešiem un 29 (divdesmit deviņām) brīvības atņemšanas

dienām (divas policijas kontroles dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu).

Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā personu raksturojošos datus, noziedzīga nodarījuma raksturu, ievērojot valsts apsūdzības viedokli, atzīst par

iespējamu, nosakot galīgo sodu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 51.panta pirmo daļu, piemērot labvēlīgāko soda noteikšanas principu, proti,

noteiktajam sodam daļēji pievienojot neizciesto papildsodu pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.jūnija sprieduma.

Attiecībā par aizstāvības lūgumu piemērot Krimināllikuma 58.panta vai 59.panta nosacījumus, lai arī tiesa secina, ka /pers. B/ nozogot cietušajam

piederošo mantu 3,68 EUR vērtībā, mantisku zaudējumu nav nodarījis, jo nozagtā prece, nebojātas ir atgrieztas cietušajam, kas būtu pamats atzīt, ka

/pers. B/ ar savām darbībām nav radījis tādu kaitējumu, par kuru būtu piespriežams kriminālsods, tomēr šis apstāklis pats par sevi tiesai neuzliek obligātu

pienākumu personu atbrīvot no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas, it sevišķi ņemot vērā to apstākli, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts neizciestas

policijas kontroles laikā.

Izvērtējot visus iepriekš spriedumā norādītos apstākļus, to, ka /pers. B/ jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā, turklāt

nebūdams izcietis iepriekš piespriesto papildsodu, tiesa nesaskata pamatu piemērot Krimināllikuma 58.panta vai 59.panta nosacījumus.

Kriminālprocesā apsūdzētais aizturēts 2015.gada 18.oktobrī plkst.21.45 un atbrīvots 2015.gada 19.oktobrī plkst.13.35. 2015.gada 19.oktobrī

piemērots drošības līdzeklis – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, aizturēšanas laiks no 2015.gada 18.oktobra līdz 2015.gada 19.oktobrim kas atbilst 1 (vienai)

brīvības atņemšanas dienai un ieskaitāms soda termiņā.

/pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē, atceļams pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, lietiskais pierādījums pudele „3 graudu degvīns” – atzīstams par atdotu

īpašniekam, jo pudele „3 graudu degvīns” pirmstiesas procesā atdota cietušā MAXIMA Latvija SIA pārstāvim.

CD disku ar videoierakstu, kas pievienots krimināllietas materiāliem, izmantojams pierādīšanā saistībā ar tajā ietverto saturisko informāciju.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 134.panta otrās daļas noteikumiem, ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā

uzskatāma par dokumentu. Tādējādi CD disks ar videoierakstu atzīstams par dokumentu un glabājams pie krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 520.panta pirmo daļu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem

mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu un 61.panta piekto daļu, šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto sodu pēc

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.jūnija sprieduma un galīgo sodu /pers. B/ noteikt brīvības atņemšanu uz 11 (vienpadsmit)

mēnešiem 10 (desmit) dienām. Brīvības atņemšanas soda izciešanu skaitot no aizturēšanas dienas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā ieskaitīt aizturēšanu no 2015.gada 18.oktobra līdz 2015.gada 19.oktobrim, kas

atbilst 1 (vienai) brīvības atņemšanas soda dienai.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē, atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Lietisko pierādījumu – pudeli „3 graudu degvīns”, uzskatīt par atdotu īpašniekam.

CD disku ar videoierakstu atzīt par dokumentu un glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot

apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tikai daļā par piespriesto sodu vai pieļautajiem procesa pārkāpumiem.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams no 2016.gada 12.februāra.

Tiesnese I.Ramane