Court dismisses appeal against speeding fine, upholding original penalty as legally correct and proportionate.

Lietas Nr. 126058616

Lietas arhīva Nr. 1-0032-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā, 2017.gada 13.aprīlī

Rēzeknes tiesas tiesnesis Juris Andersons, izskatīja rakstveida procesā /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts policijas

Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas priekšnieka /pers. B/ 2016.gada 22.novembra lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.PC172821-F-3280.

Aprakstošā daļa

(1) /pers. A/ lūdz atcelt Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas priekšnieka /pers. B/ 2016.gada

22.novembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC172821 un rast iespēju pārkvalificēt viņa darbības par viņa izdarīto administratīvo

pārkāpumu, nosakot sodu vadoties no Latvijas APK 149.8panta 17.punkta, transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu aizvietojot ar nauda sodu.

/pers. A/ savu sūdzību motivēt ar apstākli, ka 2016.gada 26.oktobra lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu ir ņemts vērā tikai viens viņa

atbildību mīkstinošs apstāklis, nav ņemti vērā citi apstākļi, tas, ka viņa apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības viņam

nepieciešamas ģimenes uzturēšanai. Uzlikto administratīvo sodu viņš uzskata par pārāk bargu un lūdz to samazināt.

Motīvu daļa

(2) Tiesnesis izvērtējot /pers. A/ sūdzībā minētos motīvus, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas

priekšnieka /pers. B/ 2016.gada 22.novembra lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC17282 minētos motīvus, izvērtējot lietas materiālus secina,

ka /pers. A/ sūdzība kā nepamatota ir noraidāma.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesnesis pilnībā pievienojas Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas priekšnieka /pers. B/

2016.gada 22.novembra lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC172821-F-3280 norādītajiem motīviem.

Tiesnesis konstatēja, ka 2016.gada 26.oktobrī tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC172821, kurā norādīts, ka 2016.gada

21.oktobrī plkst.23:09, Daugavpils novadā, Sventes pagastā, ceļš A-14, 8.km, apdzīvotā vietā ,,Svente” ceļa zīmes Nr.555 darbības zonā, /pers. A/

vadīja automašīnu VOLVO ??90, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, virzienā no ceļa A-13 ar ātrumu 105 km/h. Atļautais braukšanas ātrums

apdzīvotā vietā 50 km/h. Ātrums izmērīts ar ierīci „Genesis II Select”, Nr.G2S 18597, pieļaujamā kļūda +3%. Minimālais braukšanas ātrums 101 km/h.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 101.punkts nosaka, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums

nedrīkst pārsniegt 50 km/h. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8panta divdesmitajā daļā.

2016.gada 26.oktobrī Latgales reģiona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors G.Krauklis

izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus. Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 32.-37., 286.-274.1pantu un 275.panta 1.daļas 1.punktu, 149.8panta divdesmito daļu, - transportlīdzekļa vadītājam - /pers. A/

uzlikts naudas sodu 360 euro apmērā un atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8panta divdesmitās daļas sankcija paredz naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīssimt

sešdesmit līdz četrsimt sešdesmit euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

/pers. A/ griezās ar sūdzību (reģistrēta 2016.gada 8.novembrī, Nr.F-3280) Latgales reģiona policijas pārvaldē un pārsūdzēja Kārtības policijas

biroja Satiksmes uzraudzības rotas vecākā inspektora G.Kraukļa pieņemto lēmumu Nr.PC 172821 pamatojot, ka lietā netika vērtēta personas

personība, sociālais statuss un nodarījuma subjektīvā puse. Vienlaikus sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārkāpums tika veikts diennakts tumšajā laikā un

sliktas redzamības apstākļos, līdz ar ko ceļa zīmi ieraudzīja pārāk vēlu un nespēja samazināt braukšanas ātrumu. /pers. A/ norāda, ka viņam nebija

pārkāpumu, līdz ar to būtu pietiekami aprobežoties tikai ar naudas sodu. Ātrums tika pārkāpts par vienu kilometru nekā to pieļauj LAPK 149.8panta

septiņpadsmitā daļa, līdz ar ko ir iespējams pārkvalificēt pārkāpumu. Transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir nepieciešamas ikdienā, jo aktīvi piedalās

dažādos pasākumos, kā arī ģimenē ir divi bērni. /pers. A/ atzīst savu vainu pārkāpuma izdarīšanā, kā arī lūdz pārkvalificēt pārkāpumu.

Augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Administratīvā pārkāpuma esamība ir pierādīta ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, kas satur ziņas par faktiem, elektroniskajiem

pierādījumiem.

Lietā nav strīda par to, vai /pers. A/ ir atradies protokolā norādītajā vietā un laikā, kā arī ir veicis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149. panta divdesmitajā daļā paredzēto pārkāpumu. Lietā ir strīds par piemērotā soda apmēru.

Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot pierādījumus, ir

uzskatāms, ka lietā ir noskaidroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantā minētie apstākļi un /pers. A/ administratīvais pārkāpums ir

pierādīts.

Konkrētajā lietā administratīvā pārkāpuma esamība ir pierādīta ar elektroniskajiem pierādījumiem, proti, ar ierīces „Genesis II Select”, Nr.G2S

18597 palīdzību. Kārtības policijas biroja Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors dotā pārkāpuma brīdī izmantoja ātruma mērierīci, kurai ir

derīgs verificēšanas sertifikāts, kas liecina par tās precizitāti, līdz ar ko varēja objektīvi un precīzi konstatēt /pers. A/ pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts,

kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu,

ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus,

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.s panta divdesmitā daļa nosaka konkrētu lēmuma saturu (nosaka konkrētu soda veidu, bet nevis

tā apmēru). Šajā gadījumā ir piemērots minimālais sods, ko likumdevējs ir noteicis sankcijā, īpaši ņemot vērā apstākli, ka pārkāpums ir veikts diennakts

tumšajā laikā, kas tādā veidā apgrūtina vadītāja redzamību un reakcijas laiku.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu

citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. No minētās normas izriet, ka likumdevējs nav piešķīris iestādei tiesības piemērot ietekmēšanas

līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi, proti, šajā gadījumā pārkvalificēt pārkāpumu uz citu, tas ir, uz pārkāpumu ar mazāku sankciju.

Tiesa secina, ka /pers. A/ piemērotais sods atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8panta divdesmitās daļas sankcijā noteiktajam

un nav pamata tā samazināšanai vai grozīšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesnesis

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas priekšnieka /pers. B/ 2016.gada

22.novembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC172821-F-3280 un /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 13.aprīlī.

Tiesnesis J.Andersons