Court partially allowed small claims suit for unpaid property management fees but rejected lawyer fee claim due to missing order.

Lietas arhīva Nr. C-3728-17/6

ECLI:LV:RPPT:2017:1116.C68372817.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 16.novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Miltiņa rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Juglas Namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret

/pers. B/ par naudas piedziņu un

k o ns t a t ē ja

2017.gada 25.aprīlī SIA “Juglas Namsaimnieks” (turpmāk - prasītāja) cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk– atbildētāja) par

naudas piedziņu, kurā pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5., 7.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civillikuma 1587.,

2289., 2290., 2307.pantu lūgts tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu 165,28 euro par laiku

no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.martam, atzīt prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus 6% gadā no

pamatparāda summas un piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā izdevumus par zvērināta advokāta pakalpojumiem.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 3.oktobrī starp Dzīvojamās mājas /adrese//adrese/, dzīvokļu īpašniekiem un SIA "Juglas

Namsaimnieks" noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, pamatojoties uz kuru prasītāja ir dzīvojamās mājas /adrese//adrese/,

pārvaldnieks.

Atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma nr.51, kas atrodas /adrese//adrese/, īpašniece, īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā nr.21530 51.

No 2016.gada 1.decembra atbildētāja maksājumus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem neveic, lai gan prasītājai ir jāsaņem

atlīdzība par darbu un jānorēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem. Atbildētajai nav šķēršļu lietot sev piederošo īpašumu.

Lai gan atbildētāja nav parakstījusi 2016.gada 3.oktobra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma

10., 13.pantam viņai ir pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanā, neatkarīgi no tā vai ir noslēgts līgums vai nav.

2017.gada 2. maijā atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības pieteikumu un tam pievienoto

dokumentu norakstiem nosūtīta paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017.gada 2.jūnijam.

2017.gada 23. maijā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros prasību atzīst daļēji, nenorādot motīvus (lietas 54.-55.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē

vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki netika lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2017.gada

8.augustā, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu 2017.gada 16.novembrī.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā un atbildētājas paskaidrojumos norādītos argumentus, tiesa

atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietā nav strīda par to, ka pamatojoties uz 2016.gada 3.oktobra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, prasītāja pārvalda un

apsaimnieko nekustamo īpašumu /adrese A/ k 2, (lietas 10.-48.lapa)

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustama īpašnieka īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Ar prasības pieteikumam pievienoto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatas nodaļas izdruku apstiprinās, ka atbildētājai kopš

2003. gada 19.maija reģistrētas īpašuma tiesības uz /adrese/ k 2 (lietas 49.lapa).

Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto secināms, ka atbildētāja nav parakstījusi Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,

rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk - pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz

saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs

ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu - dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma

17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Atbilstoši minētā likuma 13.panta pirmās un otrās daļas prasībām dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā un dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja savas saistības, kas izriet no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma, ir pildījusi, ir apsaimniekojusi un uzturējusi

dzīvojamo māju /adrese/ k 2, nodrošinot pakalpojumu sniegšanu.

No prasītājas iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – piedzenamās summas aprēķina (lietas 51.lapa) redzams, ka maksājumi par dzīvojamās

mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem veikti neregulāri un nepietiekamā apmērā, kā rezultātā atbildētājai no 2016.gada

novembra ir sācis veidoties parāds.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav pilnībā izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi

prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus par to, ka būtu veikta parāda samaksa.

Ievērojot norādīto, no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem 165,28 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no

nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus,

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta noteikumiem, no atbildētājas prasītājas labā

piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro, kopā 74,34 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus par zvērināta advokāta juridisko palīdzību 45 euro.

Lietā ir iesniegts 2017.gada 6.aprīļa maksājuma uzdevums Nr.59, no kura izriet, ka prasītāja ir samaksājusi 45 euro Santai Libertei par juridisko

pakalpojumu sniegšanu, prasības pieteikuma sastādīšanu (lietas 50.lapa).

Kā atzīts judikatūrā, tad Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas pirmais punkts par atlīdzināmiem ir atzinis izdevumus tieši advokāta palīdzības

samaksai, kas nozīmē, ka lietā ir jābūt dokumentam, kas apliecina, ka attiecīgā persona, kas ir veikusi pārstāvību vai sniegusi juridisko palīdzību, ir

advokāts.

Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48. 1pants noteic, ka zvērināta advokāta pilnvarojumu un tā apjomu, kā arī tiesības izpildīt šā likuma

48.pantā noteiktos uzdevumus apliecina orderis, kura paraugu apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Tādējādi tieši orderis ir dokuments, kas

apliecina attiecīgās personas advokāta statusu un atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei

pieprasīt izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no zaudējušās puses (skat Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2015.gada 28.augusta spriedums lietā SKC-1087/2017).

Ievērojot minēto un to, ka lietā nav iesniegts advokāta orderis, tiesa secina, ka ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņai 45 euro apmērā nav

pamata.

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41.,93., 97., 189.-193., 250.25 pantu tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/3, par labu SIA “Juglas Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.50103318791, apsaimniekošanas un

komunālo maksājumu parādu 165,28 euro par laiku no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.martam un tiesāšanās izdevumus 74,34 euro, kopā

239,62 euro (divi simti trīsdesmit deviņi euro 62 centi).

Labprātīgi izpildot spriedumu, samaksa veicama SIA “Juglas Namsaimnieks”, norēķinu kontā AS “Swedbank”, konta

Nr.LV46HABA0551042669974.

Noraidīt prasību daļā par 45 euro piedziņu par zvērināta advokāta sniegtajiem pakalpojumiem.

Atzīt SIA “Juglas Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.50103318791, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/3, par laiku no

sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā pamatparāda

summas, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu.

Noteikt /pers. B/ labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada

16.novembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, Rīgā Daugavgrīvas ielā 58, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese M.Miltiņa