Court dismissed construction contract claims and awarded legal fees to the losing party under Civil Procedure Law.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the plaintiff's claim for construction damages and the counterclaim for unpaid work, upholding the first-instance judgment. The court found the plaintiff failed to meet the conditions for claiming the disputed sum under the settlement agreement. Consequently, the court ordered the losing party to pay the winner's legal fees and state court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 44. panta 3. un 5. daļa; Civilprocesa likuma 42. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 430., 432., 434. panti: When a claim is rejected, the losing party must bear the winner's legal fees and state costs, with fees determined by the actual amount and fairness principles.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30403913
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2016.gada 8.jūlijā
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja: Z.Zaiceva
tiesneši R.Vīva un L.Kraule
ar sekretāri E.Ansuli
izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā civillietu /persona E/ prasībā pret SIA “Metālbūvnieks” un /persona F/ par naudas piedziņu,
/persona F/ pretprasībā par parāda un līgumsoda piedziņu, SIA “Metālbūvnieks” pretprasībā par nesamaksātās uzņēmuma līguma summas piedziņu,
sakarā ar /persona F/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 14.decembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 25.janvārī /persona E/ cēlis tiesā prasību pret atbildētāju SIA “Metālbūvnieks” (ar iepriekšējo nosaukumu “Ergostatus”) un atbildētāju
/persona F/, lūdzot tiesu piedzīt solidāri no SIA “Metālbūvnieks” un /persona F/ prasītāja labā 29937,02 EUR (21039,86 LVL) apmērā, kas izriet no
2012.gada 14.jūnijā noslēgtā būvdarbu līguma Nr.PR7/2012 un vienošanās, tai skaitā: pārmaksāto avansa summu 22108,71 EUR (15538,09 LVL),
zaudējumus 5225,67 EUR (3672,62 LVL), līgumsodu 2602,65 EUR (1829,15 LVL) apmērā, kā arī piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam
visus samaksātos tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
/persona F/ cēlis pretprasību pret /persona E/, par veiktajiem remontdarbiem, lūdzot piedzīt pamatparādu 4258,66 EUR (2993 LVL) un līgumsodu
4258,66 EUR (2993 LVL) apmērā.
SIA “Metālbūvnieks” cēlusi pretprasību pret /persona E/, lūdzot piedzīt atlīdzību par veicamajiem būvdarbiem 13013,20 EUR apmērā.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 14.decembra spriedumu pilnā apmērā noraidīta prasība un pretprasības, kā arī atcelts
prasības nodrošinājums, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 7.oktobra lēmumu Lietā Nr.C30403913,
lietvedības Nr.C-1379-14/9, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 14.maija Lēmumu lietā Nr.C30403913, lietvedības Nr.C0716-
15/9, ar kuru nolemts apķīlāt tos maksājumus, kuri pienākas SIA “Metālbūvnieks”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un /persona F/, personas
kods /personas kods/, no trešajām personām, tai skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.
Tiesa novērtējusi, ka 2012.gada 14.jūnijā starp prasītāju kā pasūtītāju un atbildētāju SIA “Metālbūvnieks” kā izpildītāju noslēgts Būvdarbu līgums
Nr.PR 7/2012, saskaņā ar kuru pasūtītājs uzdod un izpildītājs apņemas veikt ēkas renovāciju uz izpildītāja zemes gabala, kurš atrodas /adrese/, atbilstoši
ēkas būvprojektam, kas ir līguma Pielikums Nr.1. Būvdarbu līguma 1.4.punktā noteikts, ka par šajā līgumā paredzēto Darbu izpildi pasūtītājs maksā
izpildītājam līguma summu LVL 18291,46, kas sastāv no samaksas par izpildītiem darbiem LVL 14993 un 22% PVN LVL 3298,46, savukārt
1.6.punktā noteikts, ka izpildītāja izpildāmo darbu uzskaitījums noteikts un precizēts līguma Tāmē, t.sk. tās piezīmēs. Saskaņā ar Būvdarbu līguma
10.8.2.punktu Darba izdevumu tāme ir līguma Pielikums Nr.2. Kā izriet no Pielikuma Nr.2 pie Līguma Nr.PR7/2012 Tāmes, tad būvdarbu izdevumi,
t.sk. materiāli, darbs un mehānismi, transports un sagādes izdevumi, virsizdevumi un pieskaitāmās izmaksas, kā arī PVN, kopā sastāda LVL 18291,46,
kas atbilst Būvdarbu līguma 1.4.punktam.
Tāpat tiesa novērtējusi, ka 2012.gada 14.jūnijā starp /persona E/ kā pasūtītāju un /persona F/ kā saņēmēju noslēgta Vienošanās, kuras 1.punktā
puses vienojušās, ka objekta - ēkas /adrese/, veiksmīgu remontdarbu realizācijas nolūkā, pasūtītājs izmaksā saņēmējam starpniecības atlīdzību LVL
14993 apmērā, nosakot samaksas kārtību Vienošanās 2.punktā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587.un 1403.pantu tiesa atzinusi, ka 2012.gada 14.jūnija Būvdarbu līgums kā arī 2012.gada 14.jūnija Vienošanās
atbilst tiesiska darījuma prasībām un to spēkā esamību likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdēta.
Tiesa atzinusi par nepamatotu prasītāja argumentu, ka gan Būvdarbu līgums, gan vienošanās atzīstama par vienotu darījumu. Tiesa ņēmusi vērā, ka
Būvdarbu līguma un Vienošanās slēdzējpuses nav vienas un tās pašas, kā arī katrā no darījumiem ir noteikts cits līguma priekšmets, /persona F/ kā fiziska
persona ar Vienošanos nav uzņēmies veikt būvdarbus, kā to paredz Būvdarbu līgums.
Ņemot vērā Civillikuma 2219.un 1669.pantā paredzēto, tiesa atzinusi, ka lietā nav pierādīts apstāklis, ka Būvdarbu līguma un Vienošanās
dalībnieki, konkrēti SIA “Metālbūvnieks” un /persona F/ uzņēmušās darbu kopīgi, nav pamatots prasījums par atbildētāju solidāru atbildību un tā kā
Būvdarbu līgums un Vienošanās nav uzskatāma par vienotu darījumu, tiesa atzinusi par nepamatotu prasību par pārmaksātā avansa summas, zaudējumu
un līgumsoda solidāru piedziņu no atbildētājiem.
Izvērtējot SIA “Metālbūvnieks” pretprasību, tiesa novērtējusi, ka lietā nav strīda par to, ka SIA “Metālbūvnieks” uzsāka būvdarbus /adrese/, ko
arī pierāda 2012.gada 9.augusta Pieņemšanas-nodošanas akts, no kura izriet, ka SIA “Metālbūvnieks” nodevis un prasītājs pieņēmis Būvdarbu līguma
2.1.1.punktā fiksētos renovācijas (izbūves) darbus un nav strīda par to, ka prasītājs būvatļauju Nr.205-12 saimniecības ēkas rekonstrukcijai /adrese/ no
Liepājas reģiona novadu būvvaldes saņēmis 2012.gada 20.novembrī. Tiesa ņēmusi vērā, ka no Būvprojekta, jeb Saimniecības ēkas rekonstrukcijas
Tehniskā projekta, izriet, ka tajā atrodas dokumenti, kas datēti pēc 2012.gada 14.jūnija, t.i. Būvdarbu līguma noslēgšanas.
Pamatojoties uz Civillikuma 2225.pantā noteikto un ņemot vērā, ka lietā nav iegūti pierādījumi apstāklim, ka SIA “Metālbūvnieks” ir bijis
spiests uzturēties bezdarbībā (dīkstāvē) prasītāja norādītajā vietā, t.i. nevarēja izmantot laiku savā labā, tiesa atzinusi, ka SIA “Metālbūvnieks”
pretprasība nav pamatota un noraidāma pilnā apmērā.
Savukārt izvērtējot /persona F/ pretprasību, tiesa ņēmusi vērā, ka saskaņā ar 2012.gada 14.jūnija Vienošanās 2.punktu prasītājs apņēmās
samaksāt /persona F/ starpniecības atlīdzību LVL 14993 apmērā 3 skaidras naudas maksājumu veidā.
Tiesa novērtējusi, ka lietā nav strīda par to, ka prasītājs /persona F/ ir samaksājis Vienošanās 2.1. un 2.2. punktā noteiktās summas, nav veikta
Vienošanās 2.3. punktā noteiktā samaksas daļa.
Tiesa secinājusi, ka, lai būtu pamats piedzīt no prasītāja par labu /persona F/ naudas summu, kas izriet no Vienošanās 2.3.punkta, jākonstatē, vai ir
iestājies samaksas pienākums, t.i. apstākļi, kas nosaka samaksas veikšanas pienākumu. No Vienošanās 2.3.punkta izriet, ka samaksas pienākums
iestājas brīdī, kad pabeigta ēkas remontdarbu 1.stadija. Savukārt no Būvdarbu līguma 2.1.1.punkta izriet, ka būvdarbu 1.stadijā ietilpst: pamatu
pabetonējums, veikts grīdu pamatnes pabetonējums, uzmontēts sienu koka karkass ar tvaika izolāciju, izbūvēts jumta koka karkass, siltinājums un
latojums, jumtam uzlikta kondensāta plēve, ievilkta elektroinstalācija sienās, - kas jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2012.gada 10.augustam.
Tiesa secinājusi, ka lietā nav strīda par to, ka 2012.gada 9.augustā starp prasītāju un SIA “Metālbūvnieks” parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts
par Būvdarbu līguma 2.1.1.punktā fiksēto ēkas karkasa renovācijas (izbūves) darbu veikšanu atbilstošā kvalitātē un termiņos, taču atzinusi, ka apstāklis,
ka pasūtītājs ir parakstījis darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, neatņem pasūtītājam tiesības celt iebildumus par darbu izpildi, tā kvalitāti un veikšanu
vispār. Šādu viedokli tiesa pamatojusi uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13.pantu, kā arī Būvdarbu līguma 6.7., 6.8. punktā noteikto.
Tiesa novērtējusi, ka prasītājs 2012.gada 24.oktobrī nosūtījis atbildētājiem paziņojumu par Būvdarbu līguma 6.8.punktā paredzēto tiesību
izmantošanu un piedāvājis kā ekspertu pieaicināt /persona I/, lūdzot piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.oktobrim, sniegt rakstveida
akceptu vai šajā termiņā piedāvāt citu ekspertu būvdarbu kvalitātes ekspertīzes veikšanai.
Tiesa atzinusi, ka klusējot, t.i. neizsakot iebildumu jeb citus piedāvājumus, SIA “Metālbūvnieks” ir devusi piekrišanu eksperta /persona I/
pieaicināšanai, t.i. panākta pušu vienošanās atbilstoši Būvdarbu līguma 6.8.punktam.
Tiesa norādījusi, ka no 2012.gada 17.novembra Eksperta/persona I/ tehniskā atzinuma ēkas renovācijai /adrese/, izriet, ka Darbu izpildes kvalitāte
ir neatbilstoša projekta tehniskajām prasībām, celtniecības darbu pirmais posms, atbilstoši Būvdarbu līguma 2.1.1.punktam nav pabeigts kvalitatīvi,
izpildīts ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem un veikts ar būtiskiem tehniskiem defektiem un nav akceptējams, no apmaksājamo darbu saraksta
izslēdzama antikondensāta plēve, pamatu apstrāde ar Hidrostop HL 110 un Hidrostop Hl 110. No minētā tiesa secinājusi, ka SIA “Metālbūvnieks” nav
veikusi pilnībā un atbilstošā kvalitātē Būvdarbu līguma 2.1.1.punktā notiektos darbus.
Līdz ar to tiesa konstatējusi, ka nav iestājies Vienošanās 2.3.punktā noteiktais nosacījums atlikušās atlīdzības LVL 2993 apmērā samaksai un
nepamatots ir arī prasījums daļā par līgumsoda piedziņu, saskaņā ar vienošanās 4.punktu, līdz ar to /persona F/ pretprasība nav pamatota un ir noraidāma
pilnā apmērā.
Par šo tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis atbildētājs /persona F/, norādot, ka spriedums tiek pārsūdzēts daļā par /persona F/
pretprasības noraidīšanu.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa pamatoti ir konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka prasītājs /persona F/ ir samaksājis Vienošanās 2.1. un
2.2. punktā noteiktās summas, nav veikta Vienošanās 2.3. punktā noteiktā samaksas daļa un, ka lai būtu pamats piedzīt no prasītāja par labu /persona F/
naudas summu, kas izriet no Vienošanās 2.3. punkta, jākonstatē, vai ir pabeigta ēkas remontdarbu 1.stadija.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka nevar piekrist, ka kavēta, nesaskaņota, bez atbildētāja klātbūtnes veikta, līguma noteikumiem
neatbilstoša un ar pilnībā nesaprotamu pētniecības objektu veikta ekspertīze, var prasītāju atbrīvot no pienākuma pildīt savas saistības pret /persona F/.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs vērš uzmanību uz Būvdarbu līguma 6.8.punktu, kas nosaka, ka domstarpību gadījumā var tikt noteikta darbu
kvalitātes ekspertīze; šajā gadījumā puses vienojas par attiecīga eksperta pieaicināšanu; ja puses 5 dienu laikā nevienojas par konkrēta eksperta
kandidatūru, tiek izveidota ekspertu komisija trīs locekļu sastāvā.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav pamatots tiesas izteiktais apgalvojums, ka puse klusējot, t.i. neizsakot iebildumu jeb citus
piedāvājumus, devusi piekrišanu eksperta /persona I/ pieaicināšanai un šādā veidā ir panākta pušu vienošanās atbilstoši Būvdarbu līguma 6.8.punktam.
Jo apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Būvdarbu līguma 6.8.punkts neparedz, ka klusējot var piekrist konkrētam ekspertam, gluži pretēji, minētais
punkts konkrēti nosaka, ka gadījumos kad puses 5 dienu laikā nevienojas par konkrēta eksperta kandidatūru, tiek izveidota ekspertu komisija trīs
locekļu sastāvā.
Prasītājs šādu komisiju neizveidoja, līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka prasītājs nav ievērojis līgumā noteikto procedūru izpildes
kvalitātes apstrīdēšanai un, tādējādi, lietā nebija pamata vērtēt pieaicinātā eksperta atzinumu.
Uzskata, ka tiesas nostāja šajā jautājumā nonākusi pretrunā arī ar Civillikuma 1430.pantu kurā paredzēts, ka klusēšana nav atzīstama ne par
piekrišanu, ne par noliegšanu, izņemot gadījumu, kad likums tieši prasa pārtraukt klusēšanu, lai to neatzītu par piekrišanu.
Tāpat apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā atbildētāja iebildumus, kas apstiprinās arī ar eksperta sniegtām liecībām, ka
ekspertīzē norādītie defekti varētu būt radušies tādēļ, ka nav turpināta būvniecība un objekts ticis pamests.
Līdz ar to, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tiesai nebija pamata secināt, ka SIA “Metālbūvnieks” nav veikusi pilnībā un atbilstošā
kvalitātē Būvdarbu līguma 2.1.1. punktā noteiktos darbus.
Tāpat apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka tiesa spriedumā nav norādījusi nevienu (izņemot uz lietu neattiecināmu Patērētāju tiesību
aizsardzības likuma) materiālo tiesību normu, kuru tā būtu piemērojusi konkrētā strīda izšķiršanai.
Uzskata, ka kvalitātes apstrīdēšanai bija jānotiek līgumā un likumā noteiktā kārtībā, prasītājs nav lūdzis atzīt par spēkā neesošu pieņemšanas
nodošanas aktu, nav apstrīdējis starp pusēm pastāvošās tiesiskās attiecības, vai kādu no vienošanās daļām, līdz ar to, tiesai bija jāpiemēro Civillikuma
1587.pants. Lūdz pretprasību apmierināt.
Tiesas sēdē /persona E/ pārstāve, zvērināta advokāte G.Gulbe, pretprasību neatzina, uzturēja rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību
minētos argumentus, uzskatot, ka pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīta /persona F/ prasība pret /persona E/, ir pilnībā pamatots un
pareizs. P,
Papildus paskaidrojot, ka nav strīds, ka noslēgta Vienošanās – par veiksmīgu remonta darbu realizāciju. Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi,
ka remontdarbu realizācija nav realizēta, tikai daļēji. Tieši pretēji – ar /persona I/ slēdzienu konstatēts, ka līgumā paredzētie būvdarbi nav veikti. /persona
E/ rīkojies atbilstoši līgumam, jo nav iesniegti citi pierādījumi iesniegti. Turklāt arguments, ka klusējot pausti iebildumi pret /persona E/ piedāvāto
būvekspertu /persona I/, neiztur kritiku un ir pretrunā Civillikuma regulējumam. Faktiski būvobjekts vispār netika nodots tā īpašniekam, vienkārši darbu
veicēji vienā brīdī bija pazuduši, pametuši objektu.
Kurzemes apgabaltiesa atzina, ka lieta ir izskatāma bez pārējiem lietas dalībniekiem, jo visiem likumā paredzētajā kārtībā tika informēti par tiesas
sēdi. Turklāt, /persona M/ un /persona F/ lūguši izskatīt lietu bez viņu klātbūtnes.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pušu paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka /persona
F/ pretprasība ir nepamatota un noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie
nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums /persona F/ pretprasības noraidīšanai ir pareizs un pilnībā
pietiekams, kam tiesas kolēģija pievienojas. Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi ir konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un
devusi tiem pareizu juridisku novērtējumu, kā arī objektīvi un vispusīgi novērtējusi pierādījumus. Tādējādi ir pamats atzīt, ka pirmās instances tiesas
spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tā kā nav pamata pārvērtēt pirmās instances tiesas secinājumus, tad atbilstoši
Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un neatkārto
spriedumā minētos argumentus.
Izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, papildus pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam, Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka tie nav pamatoti
šādu iemeslu dēļ.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā reglamentēts katras puses pienākums pierādīt tos faktus, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 97.panta
pirmā daļa paredz, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi un objektīvi pārbaudītiem
pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā, ka pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējis tikai /persona F/ daļā, ar kuru noraidīta /persona F/
pretprasība. Līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīta /persona E/ prasība un SIA “Metālbūvnieks” pretprasība, ir stājies
spēkā. Tam apstāklim, ka par tiesas sēdi nav informēts SIA “Metālbūvnieks”, kuras maksātnespējas process pasludināts 2016.gada 26.maijā,
administrators lietas iznākumu ietekmēt nevar, jo apelācijas instancē lieta tiek izskatīta /persona F/ pretprasības daļā pret /persona E/, savukārt pirmās
instances tiesas spriedums, kas skar SIA “Metālbūvnieks” tiesības un pienākumus, ir stājies spēkā.
Tā, lietā pušu starpā strīds nepastāv par to, ka 2012.gada 14.jūnijā starp prasītāju kā pasūtītāju un SIA “Metālbūvnieks” kā izpildītāju
noslēgts Būvdarbu līgums Nr.PR 7/2012, saskaņā ar kuru pasūtītājs uzdod un izpildītājs apņemas veikt ēkas renovāciju uz izpildītāja zemes gabala, kurš
atrodas /adrese/, atbilstoši ēkas būvprojektam, kas ir līguma Pielikums Nr.1 (turpmāk tekstā – Būvdarbu Līgums). Tāpat strīds nepastāv par to, ka
2012.gada 14.jūnijā starp /persona E/ kā pasūtītāju un /persona F/ kā saņēmēju noslēgta Vienošanās, kuras 1.punktā puses vienojušās, ka objekta ēkas
/adrese/ veiksmīgu remontdarbu realizācijas nolūkā, pasūtītājs izmaksā saņēmējam starpniecības atlīdzību LVL 14993 apmērā, nosakot samaksas kārtību
Vienošanās 2.punktā (turpmāk tekstā – Vienošanās).
Tāpat puses neapstrīd faktu, ka /persona F/ ir saņēmis naudas summas, kas paredzētas Vienošanās 2.1. un 2.2. punktā, savukārt Ls 2993 jeb
4258,66 EUR /persona E/ nav samaksājis.
Tiesas kolēģija ņem vērā, ka pušu starpā strīds nepastāv arī par to, ka 2012.gada 9.augustā /persona E/ ir parakstījis pieņemšanas – nodošanas
aktu (Līgums Nr.PR 7/2012 no 14.06.12.), kurā norādīts, līguma 2.1.1. punktā fiksētie ēkas karkasa renovācijas (izbūves) darbi ir veikti atbilstošā
kvalitātē un termiņos (1.sēj., lietas 30.lpp).
Taču /persona F/ apelācijas sūdzība nesatur argumentus, kas būtu par pamatu apelācijas instances tiesai izdarīt pretējus secinājumus pirmās
instances tiesai, kuras spriedums attiecīgajā daļā nav pārsūdzēts, un kura atzinusi, ka Būvdarbu Līgums un Vienošanās nav uzskatāmi par vienotu
darījumu, tāpat ir novērtēts, ka /persona E/ attiecībā pret SIA “Metālbūvnieks” bauda Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētās garantijas.
Pareizi pirmās instances tiesa atzinusi, ka tas apstāklis, ka /persona E/ ir parakstījis pieņemšanas-nodošanas aktu, neatņem viņam kā pasūtītājam
tiesības celt iebildumus par darbu izpildi, to kvalitāti un veikšanu vispār.
Atbilstoši Būvdarbu Līguma 6.7.punktā paredzētajam, domstarpību gadījumā par darbu kvalitāti vai risinājumiem, tie tiek risināti šī līguma
6.8.punktā noteiktā kārtībā. Savukārt Līguma 6.8.punkts paredz, ka domstarpību gadījumā var tikt noteikta darbu kvalitātes ekspertīze; šajā gadījumā
puses vienojas par attiecīga eksperta pieaicināšanu; ja puses piecu dienu laikā nevienojas par konkrēta eksperta kandidatūru, tiek izveidota ekspertu
komisija trīs locekļu sastāvā.
Apelācijas sūdzība nesatur argumentus, kas būtu par pamatu vērtēt pretēji pirmās instances tiesas secinājumus, ka /persona F/ pēc /persona E/
2012.gada 24.oktobrī nosūtītā paziņojuma par Līguma 6.8.punktā paredzēto tiesību izmantošanu (1.sēj., lietas 34.lpp.), būtu izteicis iebildumus pret
/persona E/ ieteikto ekspertu, izvirzījis savu kandidātu vai veicis citas aktīvas darbības, kas dotu pamatu secinājumam, ka /persona F/ iebilst pret
/persona E/ piedāvāto ekspertu.
Civillikuma 1428.pants nosaka, ka gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot.
Noteikti gribu var izteikt vai nu ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme. Griba ir izteikta klusējot, kad tā izpaužas bez
tieša mērķa izteikt gribu taisni šajā izpratnē. Darbībai, kas uzskatāma par klusējot izdarītu gribas izteikumu, jābūt tādai, lai no tās varētu droši secināt
tādas gribas esamību.
Civillikuma 1430.pants paredz, ka klusēšana nav atzīstama ne par piekrišanu, ne par noliegšanu, izņemot to gadījumu, kad likums tieši prasa
pārtraukt klusēšanu, lai to neatzītu par piekrišanu.
Ņemot vērā pirmās instances tiesas nodibināto faktu, par ko pušu starpā arī strīds nepastāv, ka /persona F/ atbilstoši Būvdarbu līguma
6.8.punktam, piecu dienu laikā nav izmantojis savas tiesības ne akceptēt /persona E/ piedāvāto ekspertu, ne, gluži pretēji iebilst pret to.
Civillikuma
1432.pantā noteikts, ka, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām un nevar vairs
vēlāk savu piekrišanu ierobežot.
Līdz ar to nepamatoti ir /persona F/ iebildumi par pirmās instances tiesas doto vērtējumu 2012.gada 17.novembra Eksperta/persona I/ tehniskam
atzinumam ēkas renovācijai /adrese/, un uz šī pierādījuma pamata izdarīto secinājuma pamatotībai.
Pie šādiem apstākļiem tiesas kolēģija atzīst, ka pamatoti pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka /persona F/ pretprasība ir nepamatota, jo nav iestājies
Vienošanās 2.3.punktā noteiktais nosacījums atlikušās atlīdzības Ls 2993 jeb 4258,66 EUR apmērā samaksai.
Tā kā tiek noraidīta prasība pēc būtības par pamatparāda piedziņu, saskaņā ar Civillikuma 1716. un 1717.pantiem, nav pamata līgumsoda
piedziņai.
Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa paredz, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu
atbildētājam, savukārt 44.panta piektā daļa paredz, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot
taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos, ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši – lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu
skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā lieta tiek izskatīta.
Attiecībā par tiesas izdevumiem /persona E/ pārstāve iesniegusi rēķinus ka atbildētāja faktiskie izdevumi par advokāta palīdzību lietā sastāda 150
EUR.
Piemērojot Civilprocesa likuma 44.panta piekto daļu apelācijas instances tiesa atzīst, ka atlīdzināmie izdevumi par advokāta palīdzību ir nosakāmi
to faktiskajā apmērā.
Tā kā prasība tiek noraidīta, atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta otrajai daļai no atbildētāja valsts labā piedzenami izdevumi par tiesas pavēstu
piegādi apelācijas instances tiesā, kas kopā sastāda 10,61 EUR.
Izlemjot jautājumu par trešās personas /persona M/ atbrīvošanu no tiesas piemērotā naudas soda par neattaisnotu neierašanos uz tiesas sēdi, tiesas
kolēģija uzskata, ka iesniegums ir apmierināms. Tiesas kolēģija konstatē ka, piemērotā sankcija jau bez naudas iekasēšanas ir izpildījusi savu uzdevumu,
liekot lietas dalībniekam apzināties, ka tam ir pienākums ierasties uz tiesas sēdi, bet neierašanās gadījumā par to savlaicīgi paziņojot tiesai, norādot uz
neierašanās iemesliem.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 430., 432., 434.pantiem, tiesas kolēģija
no s p r ie d a
Noraidīt /persona F/ pretprasību pret /persona E/ par parāda un līgumsoda piedziņu.
Piedzīt no /persona F/, personas kods /personas kods/, par labu /persona E/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus
par advokāta pakalpojumiem 150 EUR (simtu piecdesmit euro).
Piedzīt no /persona F/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,61 EUR (desmit euro un 61
cents).
Noteikt /persona F/ sprieduma labprātīgai izpildei, daļā par naudas līdzekļu piedziņu prasītāja un valsts labā, desmit dienas, skaitot no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Atbrīvot /persona M/, personas kods /personas kods/, no naudas soda 25 EUR (piecdesmit euro) apmērā, kas piemērots ar Kurzemes
apgabaltiesas 2016.gada 18.maija lēmumu.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Kurzemes
apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Z.Zaiceva
Tiesnese R.Vīva
Tiesnese L.Kraule