Supreme Court reverses lower court order for municipality to refund security deposit for unfounded appeal.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia partially overturned the Administrative Regional Court's decision ordering the Riga City Council to refund a 60 euro security deposit. The lower court had applied Article 126 of the Administrative Procedure Law to require the refund because the applicant's appeal regarding additional property tax was deemed unfounded. The Court held that the Regional Court incorrectly applied the law by ordering a refund when the appeal was only partially rejected, violating the statute's intent to protect parties from losing deposits on valid claims.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 126. panta 1. punkts; 129.1. panta 1. punkts 1. daļa; 348. panta 1. punkts 2. daļa; 351. pants: The security deposit must be refunded to the respondent if the appeal is partially dismissed, as the lower court erred in ordering a refund when the appeal was not fully rejected.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2020:0306.A420358716.13.S
Lieta Nr. A420358716, SKA-259/2020
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
SPRIEDUMS
Rīgā 2020.gada 6.martā
Tiesa šādā sastāvā: senatori Andris Guļāns, Dzintra Amerika, Rudīte Vīduša
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Rīgas domes 2016.gada 12.decembra lēmuma Nr. 2-
30/RD-156-452-ap atcelšanu, sakarā ar Rīgas domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 12.aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 12.aprīļa spriedumu daļēji apmierināts pieteicējas /pers. A/ pieteikums, kā arī uzlikts Rīgas domei
pienākums atlīdzināt pieteicējai valsts nodevu par apelācijas sūdzību 60 euro.
[2] Rīgas dome iesniedza kasācijas sūdzību par minēto spriedumu daļā, ar kuru tai uzlikts pienākums atlīdzināt pieteicējai valsts nodevu par
apelācijas sūdzību 60 euro.
Dome skaidro, ka pieteicēja apelācijas sūdzībā lūdza atcelt rajona tiesas spriedumu daļā, ar kuru tika noraidīts viņas pieteikums daļā par papildus
aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli par periodu no 2016.gada aprīļa līdz jūlijam. Tiesa minēto pieteicējas apelācijas sūdzību atzina par nepamatotu.
Uzliekot pašvaldībai pienākumu atlīdzināt valsts nodevu par pieteicējas nepamatoto apelācijas sūdzību, tiesa piemēroja Administratīvā procesa likuma
126.panta pirmo daļu pretēji tās jēgai (mērķim). Satversmes tiesa 2004.gada 4.janvāra spriedumā lietā Nr. 2004-16-01 ir secinājusi, ka valsts nodeva ir
atzīstama par leģitīmu veidu, kādā, ievērojot samērīguma principu, pieļaujams ierobežot personas pieeju tiesai un mazināt nepamatotu pieteikumu vai
apelācijas sūdzību iesniegšanas iespējamību, bet arī daļēji segt tiesu uzturēšanas izdevumus. Tātad valsts nodevas mērķis ir mazināt nepamatotu apelācijas
sūdzību iesniegšanas iespējamību un neatlīdzināt valsts nodevu gadījumos, ja tā ir iesniegta nepamatoti.
Motīvu daļa
[3] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikumu pilnībā vai daļā apmierina, tiesa piespriež no atbildētāja par labu
pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
Viens no valsts nodevas (drošības naudas) mērķiem ir atturēt personas no neapdomātu un nepamatotu pieteikumu (sūdzību) iesniegšanas tiesā. Tas
nozīmē, ka procesa dalībniekam, pirms iesniegt apelācijas sūdzību, ir nepieciešams pienācīgi apdomāt tās iesniegšanas nepieciešamību un pamatotību.
Valsts nodeva (drošības nauda) kā finansiāla barjera netieši ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz
pieeju tiesai. Taču šis ierobežojums ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzību. Mazinoties nepamatotu sūdzību iesniegšanai, tiesa
ātrāk var izskatīt citu cilvēku pamatotās sūdzības un tādējādi efektīvāk aizsargāt viņu tiesības (Senāta 2016.gada 29.janvāra lēmuma lietā Nr. SKA-
687/2016 (A420193115) 7.punkts ar atsauci uz 2013.gada 14.maija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-549/2013 (670063912) 10.punktu,
2013.gada 30.jūlija lēmuma lietā Nr. SKA-768/2013 (680037613) 6.punktu, 2013.gada 3.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-841/2013
(A420527712) 6.punktu).
Senāts jau agrāk ir norādījis, ka valsts nodeva tiek atmaksāta, ja sūdzība ir pamatota (Administratīvā procesa likuma 126.pants), savukārt
nepamatotas sūdzības gadījumā persona samaksāto nodevu zaudē (sal. Senāta 2016.gada 29.janvāra lēmuma lietā Nr. SKA-687/2016
(A420193115) 8.punkts).
[4] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa ir nepamatoti uzlikusi domei pienākumu atlīdzināt pieteicējai valsts nodevu par apelācijas sūdzību. Tādējādi
apgabaltiesas spriedums šajā daļā ir atceļams, nenosūtot lietu jaunai izskatīšanai (sal. Senāta 2017.gada 19.maija sprieduma lietā Nr. SKA-459/2017
(A420309514) 5.punkts).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta pirmās daļas 1.punktu, 348.panta pirmās daļas 2.punktu un 351.pantu, Senāts
nosprieda:
atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 12.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru Rīgas domei uzlikts pienākums atlīdzināt pieteicējai valsts nodevu
par apelācijas sūdzību 60 euro;
atmaksāt Rīgas domei iemaksāto drošības naudu 70 euro.
Spriedums nav pārsūdzams.
A. Guļāns Dz. Amerika R. Vīduša