Court allows small claims debt recovery for unpaid loan principal and interest plus court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's defense and ordered the payment of the loan principal, accrued interest, and court costs. The plaintiff successfully proved the debt transfer and the defendant's failure to maintain the required account balance as stipulated in the contract. Consequently, the court ruled in favor of the assignee, granting the full monetary claim and establishing rights to interest until enforcement.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 195. panta; Civillikuma 1756. panta: The court must award interest on the principal sum from the date of the judgment until enforcement, and the claim for such interest is valid when the debt is legally established and the interest rate is statutory.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C22054515
Lietas arhīva Nr. C-0180-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ludzā 2017.gada 16.februārī
Rēzeknes tiesas tiesnese Inta Marnauza izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”,
reģistrācijas Nr. 40003717522, maza apmēra prasībā pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 13.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk – prasītāja) iesniedza Ludzas rajona tiesā (pēc
reorganizācijas – Rēzeknes tiesa) maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk –atbildētāja) par naudas piedziņu 503.76 euro apmērā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka
starp AS “Swedbank” un atbildētāju tika noslēgts līgums par Patēriņa kredīta (aizdevuma) izsniegšanu un izmantošanu (turpmāk - Līgums).
Parakstot Līgumu, atbildētāja piekrita Līguma noteikumiem, tai skaitā arī Līgumam saistošajam grafikam.
Saskaņā ar Līguma noteikumiem, atbildētājai bija jānodrošina atbildētājas privātkontā nepieciešamo naudas līdzekļu apmērs aizdevuma summas un
procentu samaksai ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datumā.
Saskaņā ar LR Civillikuma 1756.panta nosacījumiem, prasītājai ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus.
Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti uz 05.11.2015 šādi: galvenais parāds x kavēto dienu skaits x 0.01644/100.
AS “Swedbank” veica atbildētājas privātā konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka atbildētāja nepapildina savu privāto kontu un banka nav spējīga
veikt ieturējumus no atbildētājas privātā konta aizdevuma summas un procentu par aizdevuma lietošanu samaksai, un tādējādi atbildētāja nepilda Līguma
noteikumus. Analīzes laikā tika konstatēts, ka izmantotā un neatgrieztā kredīta (aizdevuma) summa ir 443.21 euro, procentu parāds par kredīta
(aizdevuma) izmantošanu sastāda 0,00 euro, kas kopā ir 443.21 euro.
AS “Swedbank” 2013.gada 25.jūlijā cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no AS “Swedbank” un atbildētājas starpā noslēgtā Līguma, prasītājai ar
tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā, paziņojot līguma izbeigšanas
datumu 26.07.2013.
Prasītāja izsūtīja atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību pret atbildētāju cedēšanu prasītājai, kas uzskatāms par paziņojumu par prasījuma
tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma 1804.pantu, un paziņojumu par parādsaistībām.
Prasītāja veica visas nepieciešamās pirmstiesas darbības prasījuma, blakus prasījumu un zaudējumu iekasēšanā no atbildētājas.
Prasītāja prasības iesniegšanas brīdī aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 procenti gadā, t.i. 0,01644% dienā par katru kavēto
dienu, no līguma izbeigšanas datuma.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793,1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943. pantiem,
Civilprocesa likuma 1., 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 195., 250.18 pantu, 250.19 pantu, 250.20 pantu.
Prasītāja lūdza piedzīt tās labā no atbildētājas galveno parādu 443.21 euro, likumiskos nokavējuma procentus 60.55 euro, kas aprēķināti par laika
periodu no 2013.gada 26.jūlija līdz 2015.gada 5.novembrim, valsts nodevu 75.56 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro, kā arī noteikt
prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.
2015.gada 13.novembrī atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, uzliekot par pienākumu 30 dienu laikā no
prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā aizpildītu rakstveida paskaidrojuma veidlapu (lietas 22.lapa), sūtījums atgriezās tiesā
atpakaļ kā nepieprasīts, jo beidzies tā glabāšanas termiņš pasta iestādē (lietas 23.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka personai paziņots par attiecīgā dokumenta saturu septītajā dienā no nosūtīšanas
dienas, ja dokumenti nosūtīti pa pastu. Tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, (…) un (…) dokumenti
tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu 2015.gada 13.novembrī pusēm atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai tika izskaidrotas
procesuālās tiesības, puses informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 22.lapa).
Pusēm saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas datumu (lietas 28.-30.lapa).
Līdz lietas izskatīšanas dienai tiesā nav saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kas nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība par naudas piedziņu ir pamatota un apmierināma.
2011.gada 27.jūlijā AS „Swedbank” ar atbildētāju noslēdza Patēriņa kredīta līgumu par aizdevuma summas LVL 662.42 piešķiršanu un
izmantošanu (lietas 10.lapa). Parakstot minēto līgumu, atbildētāja ar to piekrita visiem vispārējiem darījumu noteikumiem un šī līguma noteikumiem, savas
saistības apzinās pilnībā (lietas 10.-11.lapa).
Noslēgtais aizdevuma līgums atbilst Civillikuma 1934.panta nosacījumiem, proti, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu
nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības
nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru
prasības tiesības par līguma izpildīšanu.
Taču atbildētāja nav pildījusi Patēriņa kredīta līguma noteikumus un nav veikusi maksājumus līgumā noteiktajos termiņos un apmērā. No AS
“Swedbank” izziņas ir redzams, ka atbildētājas nenokārtoto parādsaistību apmērs ir LVL 311.49 (lietas 12.lapa), ko banka ar 2013.gada 25.jūlija
cesijas līgumu cedēja prasītājai (lietas 17., 13.lapa). 2013.gada 31.oktobrī atbildētājai nosūtīts paziņojums par Cesijas līguma noslēgšanu, kā arī
paziņojums par parādsaistībām pret prasītāju un parādsaistību apjomu (lietas 14., 15.lapa), kas apstiprinās ar Latvijas pastam nodoto ierakstīto vēstuļu
sarakstu (lietas 38.-43.lapa).
Civillikuma 1793.pants nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga vai
kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Atbilstoši Civillikuma 1801.pantam, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju
kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav
vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko nezina par to.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka samaksa ir veikta vai, ka kredītiestāde nebūtu izpildījusi savas ar līgumu uzņemtās saistības, vai ka
šis izpildījums būtu bijis atzīts par nepienācīgi izpildītu. Parāda apmēru atbildētāja arī nav apstrīdējusi, nav apstrīdējusi arī savu samaksas pienākumu pret
prasītāju, tostarp neuzskatīja par vajadzīgu noteiktajā laikā sniegt tiesai paskaidrojumu.
Tādējādi, tiesa uzskata par pieradītu, ka banka izpildīja savas ar līgumu uzņemtās saistības prasības pieteikumā norādītajā apjomā, jo saskaņā ar
Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu izpildījusi pilnīgi savas saistības, tostarp, Civillikuma 1838.pants nosaka, ka tas, ka samaksa izdarīta,
jāpierāda tam, kas to apgalvo; pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas
saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.
Tādējādi prasītājai ir tiesības prasīt no līguma izrietošo saistību izpildi no atbildētājas.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas prasītājas labā neatmaksāto un ar cesijas līgumu pārņemto aizdevuma pamatsummu
LVL 311.49 jeb 443.21 euro.
Bez tam prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 60.55 euro apmērā par laika periodu no 26.07.2013. līdz
05.11.2015.
Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Procenti par aizdevumu
dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut
arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tādējādi, tiesa atzīst, ka ir pamatoti aprēķināti un tiek lūgti no atbildētājas likumiskie nokavējuma procenti 60.55 euro apmērā, kas aprēķināti par
831 kavētām dienām.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesai ir jānorāda prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no parādnieka procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši šai likuma normai un saskaņā ar
Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikto, likumisko procentu apmērs ir 6% (seši procenti no simta) gadā. Procenti Civilprocesa likuma 195.panta
izpratnē ir atlīdzība par svešas (jau piespriestas prasītāja labā) naudas lietošanu. Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt
prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no parāda pamatsummas
443.21 euro apmērā. Procentu pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma 1763.pantā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Apmierinot prasību pilnā apmērā, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva 75.56 euro (lietas
9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 euro (lietas 8.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms piecu dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumā norādīto, nolēmumā norādītās summas latos nolēmuma rezolutīvā daļā norādāmas euro,
konvertējot tās saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1euro=0,702804 lati).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnā apmērā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas
Nr.40003717522, parādu 443.21 euro un likumiskos nokavējuma procentus par periodu 2013.gada 26.jūlija līdz 2015.gada 5.novembrim 60.55 euro
un tiesas izdevumus 80.26 euro, kopā 584.02 euro (pieci simti astoņdesmit četri euro 2 centi). Samaksu veikt prasītājas norēķinu kontā
Nr.LV61HABA0551008868793.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, tiesības saņemt no atbildētājas sešus
procentus gadā no pamatsummas 443.21 euro līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noteikt atbildētājai termiņu piecas dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no tā sastādīšanas dienas - 2017.gada 16.februāra var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no
Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rēzeknes tiesā Ludzā (Stacijas ielā 44).
Tiesnese I.Marnauza