Court dismissed appeal against administrative fine for illegal dumping of construction waste on public road.

ECLI:LV:RIRT:2019:0527.1A33056718.3.S

Lieta Nr.1A33056718

Nr.1A-0240-19/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2019.gada 27.maijā

Rīgas rajona tiesa: tiesnese Vineta Mazure

rakstveida procesā izskatīja iesniedzējas SIA “Viensēta.LV” sūdzību par Siguldas novada pašvaldības domes Administratīvās komisijas 2018.gada

2.oktobra lēmumu Nr. N18 EM 506471/291/2018.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatējams, ka 2018.gada 26.jūnijā Siguldas novada Pašvaldības policijā reģistrēts

/pers. A/ iesniegums par to, ka 2018.gada 25.jūnijā, apsekojot sev piederošo īpašumu /adrese A/, konstatēja, ka nesen uz nekustamā īpašuma zemes un

servitūta ceļa ir izgāzti būvatkritumi (t.sk. šīfera) kravas.

[1.1] 2018.gada 28.jūnijā plkst.09:44 Siguldas novada pašvaldības policijā saņemta informācija, ka uz ceļa servitūta pie īpašuma /adrese A/,

izbērts liels daudzums būvniecības atkritumu.

Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka uz nekustamā īpašuma zemes /adrese A/, uz Siguldas novada Pašvaldības autoceļa un

privātīpašuma /adrese A/ servitūta ceļa, lielā daudzumā izbērti būvniecības un bīstamie atkritumi (azbesta šīfera loksnes, ķieģeļi, betona atlūzas, ģipša

sloksnes). Uzsākta administratīvā lietvedība. Veikta notikuma vietas apskate un fotofiksācija.

[1.2] Veicot notikuma vietas apskati, atkritumu kaudzē atrasti vairāki atkritumu maisi ar sadzīves mantām un citiem priekšmetiem, vairākas vēstules

ar norādītu adresātu: /adrese B/, īpašnieks /pers. B/.

Sazinoties ar Cēsu novada Pašvaldības policiju noskaidrots, ka uz doto brīdi norādītajā adresē notis dzīvokļa remonts.

[1.3] 2018.gada 11.jūlijā plkst.12:00 uz paskaidrojuma sniegšanu aicināts /pers. B/, kurš sniedza sekojošu paskaidrojumu, ka sakarā ar dzīvokļa

remontu pasūtīja būvgružu konteineru no reklāmas caur uzņēmumu SIA “LOCUS” pa telefonu Nr./numurs A/ un pasūtīja atkritumu konteineru būvgružu

izvešanai no sev piederošā īpašuma dzīvokļa /adrese B/. Tanī pat dienā atzvanīja persona no telefona Nr./numurs B/ ar piedāvājumu piegādāt būvgružu

konteineru no Siguldas.

/pers. B/ iesniedzis fotoattēlu ar būvgružu konteineru. Identisks konteiners konstatēts SIA “LOCUS” internēta vietnē un noskaidrots, ka

atkritumvedēja /numurs C/, SCANIA, zaļā krāsā, īpašnieks ir SIA “Viensēta.LV”, juridiskā adrese “Priežkalni”, Stīveri, Allažu pagasts, Siguldas novads.

[1.4] 2018.gada 8.augustā uz paskaidrojuma sniegšanu ieradies SIA “Viensēta.LV” pārstāvis /pers. C/, kurš paskaidroja, ka uz ceļa pie īpašuma

/adrese A/, tika izbērti drupinātie atkritumi, lai remontētu ceļu pie īpašuma, ko /pers. C/ apsaimnieko.

Atzina, ka remontdarbus veicis bez saskaņošanas. Neatzīst saistības ar pārkāpumu no SIA “Viensētas.LV” puses, bet atbildību uzņemas privāti.

Paskaidrojumu pierakstījis pašrocīgi.

[1.5] 2018.gada 8.augustā Siguldas novada Pašvaldības policijas inspektors I.Pūce savā ziņojumā atspoguļo lietā noskaidroto: 2018.gada

8.augustā persona /pers. C/ sniedza informāciju par iespējamiem atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumiem, kas konstatēti privātīpašumā /adrese A/ un

uz Siguldas novada Pašvaldības autoceļa ar kadastra Nr.80940050296.

/pers. C/ apstiprina, ka uz norādīto īpašumu ar kompānijas īpašumā esošo atkritumu konteinera vedēju SCANIA ar valsts numuru /numurs C/, ir

izvedis būvniecības atkritumus, ar mērķi nostiprināt ceļa segumu, lai ar lauksaimniecības tehniku spētu piekļūt sev piederošai un nomas zemēm, lai gan

/pers. C/ nevar uzrādīt līgumus par zemes nomas tiesībām un lauksaimniecības zemes īpašnieki norādītajā vietā ir citas personas.

/pers. C/ norāda, ka vedis drupinātus būvniecības atkritumus, kuri sadrupināti noteiktās frakcijās, kuru iestrāde ceļos ir atļauta, lai gan notikuma

vietā konstatētie būvgruži nav bijuši pārstrādāti, kā arī nav atbilstošās kategorijas būvniecības atkritumi, kas ir iestrādājami ceļa seguma remontēšanai.

/pers. C/ arī apstiprina, ka “LOCUS” ir viņa kompānijas firmas zīme, kas sniedz dažādus pakalpojumus, tanī skaitā, būvniecības atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumus.

[1.5] Sākotnēji /pers. C/ apstiprināja, ka veicis būvgružu izvešanu /adrese B/, sniedzot privātpersonai pakalpojumus, lai gan sarunas beigās

persona norāda, ka iespējams, fotogrāfijā redzamais konteiners varētu nebūt viņa un, iespējams, atkritumus vidē izbēris kāds cits.

[1.6] 2018.gada 8.augustā SIA “Viensēta.LV” sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols EM 506471 par pārkāpumu, kas paredzēts

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.panta 2.daļas 1., 3., un 4.apakšpunktā, 15.panta pirmajā daļā, bet atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 58.pantā (Par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar

notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu

iedarbību uz tiem jebkādā veidā —uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro, konfiscējot

pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas euro).

[2] Ar Siguldas novada domes Administratīvās komisijas (turpmāk – iestāde) 2018.gada 2.oktobra lēmumu Nr. N18 EM 506471/291/2018 SIA

“Viensēta.LV”, reģistrācijas Nr. 40103412745 atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, piemērojot naudas sodu 350,00 euro, apmērā,

bez pārkāpuma izdarīšanā izmantotā transportlīdzekļa konfiskācijas.

[2.1] Iestāde konstatējusi, ka 2018.gada 4.septembrī plkst.16:35, SIA “Viensēta.LV” pārstāvis aicināts uz administratīvās lietas izskatīšanu.

Administratīvā lieta izskatīta pie atbildības saucamās personas pārstāvja /pers. C/ klātbūtnē.

[2.1] Konstatējusi, ka sākotnēji /pers. C/ paskaidroja, ka viņš ir veicis ceļa remontu, izberot uz servitūta ceļa drupinātos ķieģeļus uz sava īpašuma

kā privātpersona. Kategoriski noliedz, ka būtu piesārņojis vidi izberot būvgružus.

Ar būvgružu izvešanu nemaz nenodarbojas, vienkārši automašīna SCANIA ar valsts numuru /numurs C/ ir piereģistrēta kā atkritumvedējs. Tajā

pašā laikā skaidro, ka iespējams ir veikta būvgružu izvešana Cēsīs, bet visu taču nevar atcerēties. Neskatoties ne uz ko, ir aizbraucis un savācis

norādītajā vietā izbērtos būvgružus un nodevis tos iznīcināšanai atbilstoši atklātumu apsaimniekošanas kārtībai.

[2.2] Uzklausījusi pārstāvi /pers. C/ un iepazīstoties ar lietā esošajiem materiāliem, iestāde nolēma lietas izskatīšanu atlikt līdz 2018.gada

2.oktobrim, jo lietā nav saņemta atbilde no Valsts vides dienesta.

[2.3] 2018.gada 2.oktobrī plkst.16:05 SIA “Viensēta.LV” pārstāvis aicināts uz atkārtotu lietas izskatīšanu.

[2.4] Iestāde atkārtoti uzklausīja SIA “Viensēta.LV” pārstāvja /pers. C/ noliedzošo skaidrojumu, turklāt tika izteikti pārmetumi Siguldas novada

Pašvaldības policijai un iestādei par nepamatoti sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu SIA “Viensēta.LV”, jo protokolā rakstītajam nav

pierādījumu. /pers. C/ arī apliecināja, ka telefona Nr./numurs B/ ir viņa personīgais, ko var atrast internetā.

[2.5] Atkārtoti iepazīstoties ar lietas materiāliem iestāde secinājusi, ka 2018.gada 28.jūnijā, plkst.09:44, /adrese A/, pie īpašuma /adrese A/, tika

konstatēts dažādu sadzīves atkritumu un būvgružu vides piesārņojums. Pēc veiktās vietējo iedzīvotāju aptaujas, Siguldas novada Pašvaldības policijas

darbinieki noskaidrojuši, ka atkritumus izvedis atkritumu vedējs ar zaļu kabīni, kas atbilst SIA “Viensēta.LV” atkritumu vedējam. Tiešais pierādījums lietā

ir tas, ka izbērtajos atkritumos tika atrasti dokumenti ar personas identificējošajiem datiem un adresi, no kuras tika veikta atkritumu izvešana, turklāt

liecinieks iesniedza atkrituma konteinera fotoattēlu, kāds pēc apsekošanas tika konstatēts arī SIA “Viensēta.LV” reģistrētajā adresē “Priežkalni”, Stīveri,

Allažu pagasts, Siguldas novads.

[2.6] Iestāde norādījusi, ka no pārstāvja /pers. C/ netika iegūti pierādījumi tam, ka /adrese A/, pie īpašuma /adrese A/ viņam piederētu īpašums vai

būtu noslēgts līgums par zemes lietošanas vai īres tiesībām, kas izslēdz sakritības iespējamību, ka notikuma vietā redzētas divas dažādas atkritumvedēju

automašīnas.

[2.7] Atsauksies uz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, iestāde atzina, ka lietā ir pietiekami savākts

pierādījumu kopums un SIA “Viensēta.LV” ir saucama pie administratīvās atbildības.

[2.8] Izvērtējot lietas materiālus, iestāde secinājusi, ka apstākļi, kas mīkstina atbildību saskaņā ar LAPK 33.pantu - nav; apstākļi, kas pastiprina

atbildību par izdarīto pārkāpumu saskaņā ar LAPK 34.pantu- nav.

[3] Par Siguldas novada pašvaldības domes Administratīvās komisijas 2018.gada 2.oktobra lēmumu Nr. N18 EM506471/291/2018 SIA

“Viensēta.LV” (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) iesniegusi sūdzību, lūgusi tiesu izskatīt lietas materiālus, administratīvo sodu anulēt, kā arī izvērtēt

Siguldas pašvaldības policijas lojalitāti un profesionalitāti, veicot administratīvo lietvedību.

[3.1] Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka pie paskaidrojuma sniegšanas, tika sastādīts protokols, kuram uzņēmuma pārstāvis nepiekrita, jo šādu

pārkāpumu (pārkāpums par ko nepamatoti apsūdz uzņēmumu) uzņēmums nav izdarījis un otrkārt, tādēļ, ka protokols ir ticis nekorekti sastādīts, par ko

liecina nepazīstamas personas (it kā liecinieka) oriģināls paraksts uz protokola, kas nozīmē, ka jau sākotnēji nezinot uzņēmuma pārstāvja liecību tika

nolemts uzņēmumu nepamatoti sodīt, jo ar nevienu liecinieku uzņēmuma pārstāvis netika iepazīstināts.

[3.2] Sūdzības iesniedzēja norāda uz inspektora I. Pūces iespējamiem pārkāpumiem paskaidrojuma sniegšanas laikā. Viens no tiem - tika paņemta

uzņēmuma pārstāvja ID karte, tā tika aiznesta vien inspektoram zināmā virzienā un iespējams kopēta vai kā citādi pavairota.

Pie pratināšanas inspektors vairākas reizes emocionāli izdarīja spiedienu uz uzņēmuma pārstāvi par vairākām lietām, minot, ka uzņēmuma

piederošajam transporta līdzeklim nav iegādātas vinjetes, ka uzņēmuma pārstāvim /pers. C/ ir liegums vadīt transporta līdzekli.

Pratināšanas laikā inspektors vairākas reizes izgāja no telpas, kur notika pratināšana, kā arī telpā ienāca vismaz divi civilās drēbēs ģērbti cilvēki, ko

var apliecināt telpās esošās videonovērošanas kamera. Pie tam uzņēmuma pārstāvis tika apvainots, par to, ka uzņēmums nodarbojas ar kaut kādām

“shēmām”, inspektora prāt.

[3.3] Norādījusi, ka /pers. C/ ir nomas līgums par zemes izmantošanu un blakus esošais īpašums pieder /pers. C/ sievai, attiecīgi ģimenei, ko var

viegli pierādīt, kaut pajautājot, lai uzrāda līgumu, bet tas pat netika prasīts.

[3.4] Uzņēmums nav izvedis atkritumus no iepriekš minētās adreses, kas ir pierādāma ar to, ka uzņēmums nav izstādījis rēķinu vai kā citādi

apliecinājis to, ka atkritumus no šīs adreses ir vedis vai vedīs. Tāpat foto, ko iesūtījis liecinieks, ir redzamas līdzības ar uzņēmuma rīcībā esošajiem

konteineriem, bet to sastāvs ir cits, kā bildēs, kur gruži izgāzti uz ceļa.

[3.5] Norādījusi, ka liecinieka iesūtītais foto neparāda pie kādas adreses atrodas konteiners, ar kādu auto tas tiek apkalpots, pat ja tas tiktu

apkalpots ar Scania LG1656, tas nepierāda ka atkritumi tika paņemti no šīs personas. Tāpat ar uz ceļa atrastajiem gružiem, nav un nevar būt pierādījumu

ka gružus ir izgāzis uzņēmums.

[3.6] Paskaidrojusi arī to, ka saņemot uzaicinājumu par lietvedību, jau pirms noteiktā termiņa uzņēmuma pārstāvis izrādīja interesi par esošo lietu.

Tika sakopts un savākts viss gružu apjoms, par ko uzsākta lietvedība, neskatoties uz to, ka uzņēmums to varēja arī nedarīt, jo gružu apjoms bija

pamatīgs un visā Jūdažu pagastā ir vērojama iezīme mēslot.

MOTĪVU DAĻA

[4] Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, sūdzībā norādītos argumentus, pārbaudījusi un

novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums atstājam negrozīts, iesniegtā sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

[5] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās

atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmajā daļā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras

šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā

iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus,

kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir 1) pie administratīvās

atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas

par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8)

lietiskie pierādījumi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts

pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī

administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

[5.1] Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi

lietā ir pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par

lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā

esošos pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007

11.apakšpunkts).

[5.2] SIA “Viensēta.LV” 2018.gada 8.augustā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.EM 506471 par to, ka 2018.gada 28.jūnijā

plkst.9:44 SIA “Viensēta.LV”, reģ. Nr.40103412745 ar atkritumu konteinera vedēju SCANIA valsts reģ. Nr./numurs C/ nogādāja būvniecības

atkritumus un dažādus sadzīves atkritumus tam neparedzētā vietā privātīpašumā /adrese A/, un izbēra uz Siguldas novada pašvaldības autoceļa, tādējādi

veicot vides piesārņošanas darbības un pārkāpjot atkritumu apsaimniekošanas prasības, kā arī piegružojot autoceļu. Protokolā norādīts, ka pārkāpts

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pants un izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pantā paredzētais administratīvais

pārkāpums (lietas 12.lapa).

[5.2] Ar Siguldas novada pašvaldības domes Administratīvās komisijas 2018.gada 2.oktobra lēmumu Nr. N18 EM506471/291/2018, atbilstoši

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pantam SIA “Viensēta.LV” piemērots administratīvais sods 350 euro apmērā (lietas 2.-5.lapa).

[5.3] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pantu par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes)

piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu

kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma

izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro,

konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

[5.4] Tiesa, pārbaudījusi Siguldas novada pašvaldības domes Administratīvās komisijas lēmuma motivāciju, kas norādīta šā sprieduma

aprakstošajā daļā, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama, proti, iestāde, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatoti atzina,

ka sūdzības iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pantā regulēto administratīvo

pārkāpumu.

Administratīvā pārkāpuma protokols un iestādes lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Iestādes lēmums atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa noteikumiem, pieņemts ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

[5.5] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pievienojas iestādes motivācijai un līdz ar to izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.

[5.6] Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas norādītajiem argumentiem tiesa papildus norāda, ka lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. C/ ir sūdzības

iesniedzējas SIA “Viensēta.LV” vienīgais valdes loceklis un tās pārstāvis.

[5.7] Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka /pers. C/ ir nomas līgums par zemes izmantošanu un blakus esošais īpašums pieder /pers. C/ sievai,

attiecīgi ģimenei, ko var viegli pierādīt, kaut pajautājot, lai uzrāda līgumu, bet tas pat netika prasīts.

Tiesa izvērtējot minēto sūdzības iesniedzēja argumentu secina, ka sūdzības iesniedzēja nav iesniegusi pierādījumus minētājam apgalvojumam. Līdz

ar to, minētais arguments uzskatāms par sūdzības iesniedzējas subjektīvu viedokli.

Tiesa norāda, ka atbilstoši LAPK 289.6panta sestajai daļai, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

[5.8] Izvērtējot sūdzības iesniedzējas izteiktos iebildumus sūdzībā, kopsakarā ar administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem faktiskajiem

apstākļiem un sūdzības iesniedzējas SIA “Viensēta.LV” pārstāvja /pers. C/ pie administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas sniegtajiem

paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja pēc būtības administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos apstākļus atzīst (lietas 37.lapa).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2009.gada 26.janvāra spriedumā lietā Nr.SKA – 45/2009 ir

norādījis, ka vēlāk iesniegti paskaidrojumi rada lielākas šaubas par to ticamību nekā, ja tie sniegti uzreiz notikuma brīdī.

[5.9] Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka policijas darbinieki bija nekompetenti un ieinteresēti sodīt sūdzības iesniedzēju.

[5.10] Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka lai gan policijas darbinieku sastādītie dokumenti nav paši par sevi uzskatāmi par absolūti ticamiem

un neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku sastādītiem dokumentiem par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir

piešķirama augsta ticamības pakāpe.

Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir pieļāvuši nepilnības vai kļūdas dokumentu sastādīšanā, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Konkrētajā

gadījumā tiesas rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu, ka policijas darbinieks, kas sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, būtu neobjektīvs

vai nekompetents, konstatējot tajā minētos faktus.

Tiesai neradās šaubas par policijas darbinieka godprātību, pildot savus pienākumus. Nav konstatēti arī tādi apstākļi, kas liecinātu par policijas

darbinieka ieinteresētību lietas iznākumā vai vēlmi apmelot sūdzības iesniedzēju.

Tiesai nav pamata apšaubīt lietā iesniegtās fotogrāfijas, kurās fiksēts pārkāpums, jo šie pierādījumi tika iegūti notikuma faktiskajā vidē.

[5.11] Ziņas par faktiem, kas liktu apšaubīt lietā iegūto pierādījumu pieļaujamību vai ticamību, tiesā netika iegūtas. Tiesā tāpat nav iegūti tādi

pierādījumi, kas nebūtu zināmi iestādei uz lēmuma pieņemšanas brīdi.

[5.12] Izskatot sūdzību, tiesa nekonstatē citus vai jaunus sūdzības iesniedzējas norādītus argumentus vai apstākļus, kas izslēgtu atbildību par

administratīvo pārkāpumu, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai vai administratīvās lietvedības izbeigšanai.

[5.13] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka SIA “Viensēta.LV” administratīvais pārkāpums ir pareizi kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 58.panta, un sūdzības iesniedzējas vaina ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, līdz ar to nav pamata atcelt Siguldas novada

pašvaldības domes Administratīvās komisijas 2018.gada 2.oktobra lēmumu Nr. N18 EM506471/291/2018.

[6] Vērtējot pārējos sūdzībā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas

ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu.

[6.1] Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas

Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas

nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk vs The

Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)).

Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas

1986.gada 13.oktobra lēmumu) (sk. Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu lietā Nr.130058313, 2014.gada 29.septembra

spriedumu lietā Nr.133064413).

[7] Vienlaicīgi tiesa vērtē piemērotā soda pamatotību.

[7.1] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pants, noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu,

kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[7.2] Konkrētajā gadījumā administratīvais sods noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.panta sankcijā noteiktajā minimālajā

apmērā, tas ir, 350 euro apmērā.

[7.3] Tiesa atzīst, ka nosakot sodu, iestāde ir vērtējusi pārkāpuma raksturu. Sūdzības iesniedzējai piemērotais sods ir noteikts sankcijas robežās,

sods par izdarīto pārkāpumu ir samērīgs, un tiesa neatrod pamatu tā grozīšanai. Turklāt sods nav noteikts normas sankcijā paredzētā naudas soda

maksimālajā apmērā. Tādējādi secināms, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, iestāde ir ievērojusi LAPK 32.panta pirmās daļas prasības.

[7.4] Tiesa nav arī konstatējusi apstākļus, kas dotu pamatu sūdzības iesniedzēju atbrīvot no administratīvās atbildības, atzīstot izdarīto

administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu LAPK 21.panta izpratnē.

[7.4] Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējai SIA “Viensēta.LV” piemērots normas (LAPK 58.pantā) sankcijā paredzētais sods, jo pastāvot

konkrētajā lietā esošiem apstākļiem soda nepiemērošana būtu pretrunā ar LAPK 22.pantu, kas noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un

tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai

tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Atzīstot pārkāpumu par maznozīmīgu un nesodot personu, kas izdarījusi šo pārkāpumu, tiktu atzīts, ka vides piegružošana ir sabiedrībai nenozīmīgs

nodarījums, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām visu personu tiesībām uz labvēlīgu vidi un vides ilgtspējas nodrošināšanu.

[8] Tiesa nekonstatē LAPK 289.12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

[8.1] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata atcelt Siguldas novada pašvaldības domes Administratīvās komisijas 2018.gada 2.oktobra

lēmumu Nr. N18 EM506471/291/2018, līdz ar to sūdzība ir noraidāma.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz LAPK 289.6, 289.7, 289.12, 289.13, 289.18 pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Siguldas novada pašvaldības domes Administratīvās komisijas 2018.gada 2.oktobra lēmumu Nr. N18 EM506471/291/2018, SIA

“Viensēta.LV” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 27.maijā.

Tiesnese V.Mazure