Court dismisses enforcement action against debtor who lost creditor status due to missed bankruptcy filing deadline.

Lietas Nr. C29719915

Lietas arhīva Nr. C-3374-16/18

LĒMUMS

Rīgā 2016. gada 29. janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Zemmere,

ar tiesas sēdes sekretāri S.Pavļuku - Kinstleri,

piedaloties sūdzības iesniedzējai /pers. A/, sūdzības iesniedzējas pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/, piedzinēja Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās

sabiedrības “A.Čaka 68 un 70” pilnvarotajai pārstāvei /pers. D/, Rīgā, Lomonosova ielā 10, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ sūdzībā par

zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona rīcību izpildu lietā Nr.02112/054/2013 par izpildu lietvedības atjaunošanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015. gada 22. decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta parādnieka /pers. A/ sūdzība par zvērināta tiesu izpildītāja Valsts

amatpersona rīcību izpildu lietā Nr.02112/054/2013 par izpildu lietvedības atjaunošanu Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses

2015. gada 28. decembra lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta civillieta.

[2] Sūdzībā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 11.04.2011. spriedumu lietā Nr.C29575509 apmierināta Dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “A.Čaka 68 un 70” (turpmāk – piedzinējs) prasība par parāda un tiesāšanās izdevumu piedziņu 4904,27 euro

apmērā no parādnieces. Spriedums labprātīgi netika izpildīts un piedzinējs to iesniedza piespiedu izpildīšanai zvērinātam tiesu izpildītājam Valsts

amatpersona (turpmāk – tiesu izpildītājs), kurš uzsāka izpildu lietu Nr.02112/054/2013 par parāda 4904,27 euro apmērā piedziņu no parādnieces par

labu piedzinējam.

Parādnieces maksātnespējas procesa pieteikumā starp visiem kreditoriem tika norādīts arī piedzinējs, taču piedzinējs Maksātnespējas likuma

73.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā savu prasījumu nepieteica. Ņemot vērā parādnieces maksātnespējas procesu, ar 2013. gada 29. jūlija

tiesu izpildītāja lēmumu Nr.124 tika atliktas izpildu darbības izpildu lietā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2015. gada 10. jūlija lēmumu tika izbeigta parādnieces maksātnespējas procesa lieta, atbrīvojot parādnieci no visām

atlikušajām saistībām, jo parādniece bija izpildījusi savu saistību dzēšanas plānu.

Parādniece 21.08.2015., un atkārtoti 02.11.2015. vērsās ar iesniegumu pie tiesu izpildītāja, lūdzot izbeigt visas pret parādnieci uzsāktās un

apturētās izpildu lietvedības un atcelt visus piemērotos piespiedu izpildes līdzekļus, lūgumu pamatojot ar Civilprocesa likuma 563.panta pirmās daļas

10.punktu. Parādniece 10.12.2015. saņēmusi tiesu izpildītāja 03.12.2015. atbildes vēstuli, kurā tiesu izpildītājs, vadoties no Maksātnespējas likuma

151.panta otrās daļas, norāda, ka izpildu lietvedības izbeigšanai lietā Nr.02112/054/2013 nav tiesiska pamata. Ievērojot norādīto tiesu izpildītājs ar

09.12.2015. lēmumu atjaunojis izpildu lietvedību lietā Nr.02112/054/2013 par parāda piedziņu piedzinēja labā. Parādniece tiesu izpildītāja lēmumu

uzskata par nepamatotu un prettiesisku, norādot, ka tiesu izpildītājs bez pamata atsaucies uz Maksātnespējas likuma 151.panta otrās daļas noteikumiem,

neņemot vērā faktisko tiesisko situāciju. Proti, ar Rīgas rajona tiesas 01.08.2012. lēmumu tika apstiprināta parādnieces bankrota procedūras pabeigšana,

pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Ar Rīgas rajona tiesas 10.07.2015. lēmumu tika izbeigta parādnieces

maksātnespējas procesa lieta, jo parādniece izpildīja saistību dzēšanas plānu. Parādniece, atsaucoties uz Maksātnespējas likuma 73.panta pirmo un otro

daļu, norādījusi, ka piedzinējs savu kreditora prasījumu Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā nav pieteicis, līdz ar ko piedzinējs ir zaudējis kreditora

statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku. Ņemot vērā, ka piedzinējs nebija pieteicis kreditora prasījumu, piedzinējs netika iekļauts parādnieces

saistību dzēšanas plānā, un tiesa, pieņemot lēmumu par parādnieces saistību dzēšanas plāna izpildīšanu un atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kreditoru

starpā piedzinēju nav norādījusi. Parādniece norādījusi, ka Maksātnespējas likuma 141.panta1.1 daļā noteikts speciāls regulējums, kas attiecas uz

kreditoriem, kas nav pieteikuši kreditora prasījumu, proti, noteikts, ka, iestājoties Maksātnespējas likuma 73.panta otrajā daļā noteiktajam termiņam,

kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku gan fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, gan pēc tam, kad

parādnieks ir atbrīvots no saistībām Maksātnespējas likuma 164.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā.

Sūdzības iesniedzēja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 632.pantu, lūdz tiesu:

Atzīt par prettiesisku zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona rīcību, atjaunojot izpildu lietvedību lietā Nr.02112/054/2013 pret /pers. A/ par

labu kreditoram Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “A.Čaka 68 un 70”;

Uzlikt par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam Valsts amatpersona izbeigt izpildu lietu Nr.02112/054/2013.

[3] Lietā 08.01.2016. saņemti piedzinēja Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “A.Čaka 68 un 70” paskaidrojumi par sūdzību, kuros

norādīts, ka sūdzība atzīstama par nepamatotu (lietas 32.lapa).

[3.1] Lietā 11.01.2016. saņemti tiesu izpildītāja paskaidrojumi par sūdzību, kuros tiesu izpildītājs lūdz sūdzību noraidīt, kā arī lūdz civillietu izskatīt

bez tiesu izpildītāja klātbūtnes (lietas 34. – 36.lapa).

[3.2] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējas pārstāve sūdzību uzturēja uz sūdzībā norādītā pamata un apstākļiem, un lūdza sūdzību apmierināt.

[3.2.1] Tiesas sēdē piedzinēja pārstāve sūdzību neatzina par pamatotu, lūdza to noraidīt. Atzina, ka nav strīda par to, ka piedzinējs nav iesniedzis

kreditora pieteikumu Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā.

Motīvu daļa

[4] Uzklausījusi sūdzības iesniedzējas pārstāves un piedzinēja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka

sūdzība par zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona rīcību, izpildu lietā Nr.02112/054/2013 par izpildu lietvedības atjaunošanu, ir pamatota.

[4.1] Civilprocesa likuma 632.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas

darbības, izņemot šā likuma 617.pantā noteikto gadījumu, piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc

tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās

darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms. No norādītā secināms peronu loks, kurām Civilprocesa likums paredz tiesības iesniegt sūdzību, proti,

piedzinējs vai parādnieks.

[4.2] Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 83.panta otro daļu rajona (pilsētas) tiesa civilprocesuālajā kārtībā veic uzraudzību pār zvērinātu tiesu

izpildītāju amata darbībām. Līdz ar to, izskatot sūdzību Civilprocesa likuma 632.panta kārtībā, rajona (pilsētas) tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai

zvērināts tiesu izpildītājs, veicot tiesas nolēmuma piespiedu izpildi, ir ievērojis likumā noteikto tiesas nolēmuma izpildes kārtību.

[4.3] No sūdzībā norādītā izriet, ka tiesu izpildītājs izpildu lietas Nr.02112/054/2013 ietvaros ar 09.12.2015. lēmumu atjaunojis izpildu lietvedību

lietā par parāda piedziņu piedzinēja labā, neņemot vērā apstākli, ka ar Rīgas rajona tiesas 2015. gada 10. jūlija lēmumu tika izbeigta parādnieces

maksātnespējas procesa lieta, atbrīvojot parādnieci no visām atlikušajām saistībām, jo parādniece bija izpildījusi savu saistību dzēšanas plānu.

Ievērojot sūdzības priekšmetu tiesai ir jāpārbauda vai konkrētas civillietas ietvaros zvērināts tiesu izpildītājs, veicot tiesas nolēmuma piespiedu

izpildi, ir ievērojis likumā noteikto tiesas nolēmuma izpildes kārtību, proti, vai tiesu izpildītājs rīkojās tiesiski, 09.12.2015. atjaunojot izpildu lietvedību

izpildu lietā Nr.02112/054/2013.

[4.4] No lietas materiāliem izriet, ka parādniece iesniegusi Rīgas rajona tiesā 17.02.2012. fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

(lietas 12. – 15.lapa), kurā, citu starpā, norādīts kreditors Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “A.Čaka 68 un 70” .

Ar Rīgas rajona tiesas 2012. gada 1. augusta lēmumu apmierināts pieteikums par parādnieces bankrota procedūras pabeigšanu, apstiprināts

parādnieces saistību dzēšanas plāns 23.05.2012. redakcijā un pasludināta parādnieces saistību dzēšanas procedūra (lietas 16. – 18.lapa). Lēmuma

motīvu daļā norādīti kreditori, kuri pieteikuši savus prasījumus parādnieces maksātnespējas procesa ietvaros.

Ar Rīgas rajona tiesas 2015. gada 10. jūlija lēmumu tika izbeigta parādnieces saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process, dzēšot

parādnieces saistības pret AS “Reverta”, SIA “Swedbank līzings”, AS “DNB banka”, Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde un AS “SEB

banka”, kuras nav izpildītas saistību dzēšanas procedūras laikā.

Maksātnespējas likuma 164.panta pirmajā daļā noteikts, ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā

plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās šīs personas saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu

tiek izbeigtas. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas norādītas fiziskās personas

saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa, pabeidzot saistību dzēšanas procedūru.

Tiesa, izvērtējot tiesu izpildītāja 09.12.2015. lēmumu par izpildu lietvedības atjaunošanu (lietas 26.lapa)., konstatē, ka tiesu izpildītājs lēmuma

pamatojumā atsaucies uz Maksātnespējas likuma 151.pantu, kas nosaka bankrota procedūras pabeigšanas vai izbeigšanas sekas, ja vienlaikus ir izbeigts

fiziskās personas maksātnespējas process, konkrēti uz minētā panta otro daļu, kas nosaka, ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai

izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, atjaunojas kreditoru tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi apmērā, kādā parādnieks

nav izpildījis savas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek atjaunotas lietas par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un

lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā. Tiesa secina, ka norādītā tiesību norma neattiecas uz sūdzībā norādīto dzīves gadījumu un konkrētajā

lietā nebūtu piemērojama, jo parādniece ir izpildījusi saistību dzēšanas plānu un tiesa ir izbeigusi parādnieces saistību dzēšanas procedūra un

maksātnespējas procesu atbilstoši Maksātnespējas likuma 165.panta ceturtajai daļai.

[4.5] Tiesa, novērtējot piedzinēja Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “A.Čaka 68 un 70”, tiesisko statusu parādnieces maksātnespējas

procesā un pēc parādnieces fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, konstatē, ka nav strīda par to, ka piedzinējs nav iesniedzis kreditora

pieteikumu parādnieces maksātnespējas procesā. Tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas izpildu lieta Nr.02112/054/2013 par parāda 4904,27 euro apmērā

piedziņu no parādnieces par labu piedzinējam (lietas 26.lapa).

No publiski pieejamām Maksātnespējas reģistra ziņām izriet, ka ieraksts par parādnieces maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīts

01.03.2012., noteikts kreditoru pieteikšanās termiņš viens mēnesis (lietas 45.lapa).

Maksātnespējas likuma 12.pants nosaka, ka, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un

fiziskās personas maksātnespējas procesa publiskumu, atbildīgā iestāde kārto maksātnespējas reģistru, kurā iekļauj šajā likumā noteiktās ziņas.

Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība. No minētā panta izriet, ka Maksātnespējas reģistrā

pieejamā informācija ir visiem pieejama bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība, līdz ar to secināms, ka Maksātnespējas likums neparedz

parādnieka pienākumu informēt piedzinēju par faktu, ka parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process.

Ņemot vērā to, ka parādnieks ir maksātnespējas procesa subjekts, pret viņu vērsto kreditoru prasījumu iesniegšanas, izvērtēšanas un

iekļaušanas attiecīgajā reģistrā kārtību regulē Maksātnespējas likums.

Maksātnespējas likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura

mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav

pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka fiziskās

personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa

pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas laikā) 141.panta pirmajā daļā

noteikts, ka kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram šā likuma XIII nodaļā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no dienas, kad

maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Maksātnespējas likuma 73.panta otrajā daļā noteikts ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu,

viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par

parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu

apmierināšanas plāns. Pēc šā termiņa kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

Maksātnespējas likuma 73.panta trešajā daļā paredzēts, ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas

termiņu, bet iesniedzis savus prasījumus sešu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas

procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, attiecīgais

kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, taču šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

Likumdevējs Maksātnespējas likumā ir paredzējis īpašu kārtību attiecībā uz kreditoru prasījumu tiesību realizēšanu un prasījuma tiesību

noilgumu.

No tiesiskā regulējuma secināms, ka piedzinējam bija tiesības iesniegt savu kreditora prasījumu parādnieka maksātnespējas procesā viena mēneša

laikā, no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par maksātnespējas pasludināšanu vai sešu mēnešu laikā, taču bet ne vēlāk kā līdz

Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.

No Maksātnespējas likumā ietvertā tiesiskā regulējuma izriet, ka likumdevējs ir noteicis: 1) maksimālo termiņu, kādā maksātnespējīgā

parādnieka kreditoram ir jāpiesaka savs prasījums; 2) personu, kura pieteikto prasījumu sākotnēji izvērtē, 3) kreditora prasījuma neiesniegšanas termiņā

tiesiskās sekas. Iztulkojot minētās normas sistēmiski, secināms, ka gadījumā, ja kreditora prasījums maksātnespējīgā parādnieka administratoram nav

pieteikts mēneša termiņā, bet iekļaujoties Maksātnespējas likuma 73.panta otrajā daļā paredzētajā laika posmā, tad kreditors zaudē tiesības piedalīties

lēmumu pieņemšanas procesā (šā panta trešā daļa). Savukārt, nepiesakot savu prasījumu minētā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, kreditors zaudē

kreditora statusu un prasījuma tiesības pret parādnieku (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 8.aprīļa

spriedums lietā lietā Nr. SKC-117/2014).

Ar vārdu „statuss” saprotams „tiesību normās noteikts (..) personas (..) tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem

un privilēģijām (sal. Latviešu valodas vārdnīca. 3000 pamatvārdu un to skaidrojumu.- Rīga: Izdevniecība Avots, 2006, 1042.lpp. ). To ievērojot,

nav pamata uzskatīt, ka, iestājoties Maksātnespējas likumā paredzētajam kreditora prasījuma iesniegšanas maksimālajam termiņam, kreditors saglabātu

tiesības prasīt saistību izpildījumu no maksātnespējīgā parādnieka. Gluži pretēji, šā likuma 73.panta otrās daļas otrajā teikumā ietverts likumdevēja

pietiekami skaidri izteikts norādījums, ka minētajos apstākļos kreditora tiesību īstenošana nav nemaz iespējama (sk. Turpat).

Kreditoru prasījumu, kas vērsti pret maksātnespējīgo parādnieku (fizisko vai juridisko personu) iesniegšanu likumdevējs izvēlējies

aprobežot ar konkrētu – saīsinātu termiņu. Šis Maksātnespējas likumā noteiktais termiņš, kā atzīst Augstākās tiesas Civillietu departaments, ir materiāli

prekluzīvs jeb likumisks termiņš. Atšķirībā no procesuāli tiesiskā termiņa, kuru saskaņā ar Civilprocesa likuma 51.pantu tiesa vai tiesnesis var atjaunot,

materiāli tiesiska termiņa atjaunošana tiesību normās nav paredzēta. Kā to savulaik norādījis prof. Vladimirs Bukovskis, pēc sekām likumiskiem

termiņiem ir izšķirošs, absolūts un liktenīgs raksturs. Tie nav grozāmi, pat ja abas puses tam piekristu (sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības

grāmata.-Rīga: Autora izdevums, 1933, 278.lpp.).

Materiāli tiesiska prekluzīva termiņa ilgumu noteic likumdevējs, izdarot politisku izšķiršanos attiecībā uz jautājumu, kāds laiks dodams

kādas tiesības īstenošanai. Maksātnespējas likumā iekļautajās speciālajās tiesību normās šāds termiņš noteikts ar mērķi – no vienas puses, radīt skaidrību

par kreditoru un maksātnespējīgā parādnieka mantiskajām attiecībām, ko nevar sasniegt, ja administratoram nav iespējams apzināt kreditoru prasījumu

reģistrā fiksējamo parādnieka neizpildīto saistību pret kreditoriem apmēru, no otras puses, nodrošināt kreditoriem vienādas iespējas, piesakot prasījumu

precīzi apzīmētā laika posmā, piedalīties maksātnespējas procesā un saņemt savu prasību apmierinājumu (sk. Turpat).

Tā kā prekluzīvs termiņš ir subjektīvo tiesību izbeidzošs termiņš, to palaižot garām, iestājas

noilgums, kura dēļ izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistība (Civillikuma 1893. un 1910.pants). Citiem vārdiem, līdz ar prekluzīvā

termiņa izbeigšanos zūd arī pašas tiesības. Tādējādi prekluzīva termiņa nokavējums ir absolūts materiāltiesisks šķērslis prasības apmierināšanai.

Strīdos par kreditora prasījumiem pret maksātnespējīgu parādnieku piemērojamas Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas, kas noteic

speciālu kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi. Šī kārtība ir saistoša visiem kreditoriem. Tas nozīmē, ka, nevērīgi attiecoties pret savām tiesībām

saņemt nodibināto saistību izpildījumu un nesekojot parādnieka tiesiskā statusa iespējamām izmaiņām (šeit runa ir par publiski pieejamā maksātnespējas

reģistra datiem), kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām – noilguma iestāšanos. Minēto negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas

likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms vai pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas, cēlis prasību tiesā (sk. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 8.aprīļa spriedums lietā lietā Nr. SKC-117/2014, Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 18.septembra spriedums lietā lietā Nr. SKC-167/2015).

Ņemot vērā apstākli, ka piedzinējs kreditora prasījumu parādnieka fiziskās personas maksātnespējas procesa administratoram nav iesniedzis, proti,

kreditora prasījums nav pieteikts Maksātnespējas likuma 73.panta otrajā daļā paredzētajā termiņā, tiesai ir pamats atzīt, ka piedzinējs ir zaudējis

prasījuma tiesības pret parādnieku. Norādītais secinājums atbilst arī Maksātnespējas likuma 6.panta 2.punktā nostiprinātajam kreditoru vienlīdzības

principam, jo pretējā gadījumā, piedzinējs tiktu nostādīts priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret citiem kreditoriem, kas ir pieteikuši kreditoru prasījumus

Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā.

Apstāklis, ka parādnieces neizpildītās saistības pret piedzinēju nav uzrādītas tiesas lēmumā kā dzēstas, nav pamats atzīt šīs saistības par spēkā

esošām un izpildāmām, jo attiecībā pret piedzinēju neizpildītās parādnieces saistības tiesas lēmumā nav norādītas tikai tā iemesla dēļ, ka piedzinējs

Maksātnespējas likumā noteiktā kārtībā un termiņā nebija iesniedzis kreditora prasījumu, līdz ar ko zaudējot savu kreditora statusu un turpmākas

prasījuma tiesības.

Apkopojot visu minēto, tiesa atzīst par nepamatotu tiesu izpildītāja 09.12.2015. lēmumā par izpildu lietvedības atjaunošanu norādīto pamatojumu,

un uzskata, ka tiesu izpildītājam nebija tiesiska pamata atjaunot izpildu lietvedību izpildu lietā Nr.02112/054/2013.

Civilprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 10.punktā noteikts, ka izpildu lietvedību pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidz, ja pieņemts tiesas

nolēmums par fiziskās personas saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, atbrīvojot fizisko personu no tās parādu saistībām, vai pieņemts tiesas

nolēmums par bankrota procedūras izbeigšanu, ja nav iesniegti kreditoru prasījumi Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izbeidzot fiziskās

personas maksātnespējas procesu.

Civilprocesa likuma 192.pants noteic, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas. Ievērojot norādītos apsvērumus un argumentus, tiesa atzīst, ka sūdzība par tiesu izpildītāja rīcību, atjaunojot izpildu

lietvedību, ir pamatota. Tiesai ir pamats atzīt par prettiesisku zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona rīcību, kas izpaudusies atjaunojot izpildu

lietvedību lietā Nr.02112/054/2013 pret /pers. A/ par labu kreditoram Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “A.Čaka 68 un 70”, un uzlikt par

pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam Valsts amatpersona izbeigt izpildu lietu Nr.02112/054/2013.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 229., 230., 632.pantu, tiesa

nolēma:

/pers. A/ sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona rīcību izpildu lietā Nr.02112/054/2013 par izpildu lietvedības atjaunošanu atzīt

par pamatotu.

Atzīt par prettiesisku zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona rīcību, atjaunojot izpildu lietvedību lietā Nr.02112/054/2013 pret /pers. A/ par

labu kreditoram Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “A.Čaka 68 un 70”, un uzlikt par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam Valsts

amatpersona izbeigt izpildu lietu Nr.02112/054/2013.

Lēmumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no lēmuma pasludināšanas dienas, kas noteikta 2016. gada 29. janvārī, Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijai, blakus sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese: Agnese Zemmere