Tenant evicted without notice for occupying municipal housing without a lease under Latvian law.

ECLI:LV:RLPT:2021:1129.C29298621.3.S

Lietas Nr.C29298621

Lietas arhīva Nr.C-2986-21/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 29.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme

ar tiesas sēdes sekretāri L.Kudiņu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/ par izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja Rīgas pilsētas pašvaldība 2021.gada 31.martā cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par

izlikšanu no dzīvojamās telpas, lūgdama izlikt atbildētāju ar visām mantām no nekustamā īpašuma /adrese A/, Rīgā, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas un piedzīt visus tiesas izdevumus.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ prasītāja ir nekustamā īpašuma

/adrese A/, Rīgā, īpašniece.

Nekustamais īpašums /adrese A/, Rīgā, bijis izīrēts /pers. C/, kura mirusi /miršanas datums/. Pēc /pers. C/ nāves norādītais nekustamais īpašums

nevienai personai nav bijis izīrēts.

2015.gada 15.jūnijā, bez tiesiska pamata, dzīvoklī savu dzīves vietu deklarējis un tajā uzturas atbildētājs. Saskaņā ar prasītājas rīcībā esošo

informāciju atbildētājs ir agresīvs un izteicis draudus pārējiem mājas iedzīvotājiem.

[1.2] 2020.gada 3.decembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu, kurā brīdinājusi atbildētāju par pienākumu līdz 2020.gada 16.decembrim

atbrīvot aizņemto dzīvojamo telpu, kā arī brīdinot, ka pretējā gadījumā tiesā tiks celta prasība par atbildētāja izlikšanu un zaudējumu piedziņu. Atkārtots

brīdinājums atbildētājam nosūtīts 2020.gada 18.decembrī.

Uz prasības celšanas brīdi atbildētājs turpina lietot nekustamo īpašumu /adrese A/, Rīgā. Dzīvojamās telpas īres līgums starp prasītāju un atbildētāju

nav noslēgts, līdz ar to atbildētājs nekustamo īpašumu /adrese A/, Rīgā, lieto bez tiesiska pamata.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniedzis.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis nebija ieradies. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2021.gada 24.novembrī saņemts prasītājas pārstāvja

iesniegums par lietas izskatīšanu bez viņa klātbūtnes, kurā viņš norāda, ka prasību uztur pilnā apmērā un lūdz to apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētājs nebija ieradies, par saviem neierašanās iemesliem nav tiesu informējis kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Par lietas

izskatīšanas vietu un laiku atbildētājs informēts Civilprocesa likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā ar publikāciju oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis”

2021.gada 4.jūnija laidienā Nr.107.

Ievērojot norādīto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez lietas dalībnieku

klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[4.1] Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, prasītāja ir nekustamā īpašuma /adrese A/, Rīgā, īpašniece.

No iesniegtās izdrukas par nekustamajā īpašumā deklarētajām personām izriet, ka nekustamais īpašums /adrese A/, Rīgā, bijis izīrēts /pers. C/,

kura mirusi /miršanas datums/. 2015.gada 15.jūnijā nekustamajā īpašumā dzīves vietu deklarējis atbildētājs.

No 2020.gada 3.decembra brīdinājuma izriet, ka atbildētājs brīdināts, ka viņam bez tiesiska pamata aizņemtais dzīvoklis jāatbrīvo līdz 2020.gada

16.decembrim, bet ja līdz 2020.gada 16.decembrim dzīvoklis netiks atbrīvots prasītāja vērsīsies tiesā ar parību.

Prasītāja norāda, ka dzīvojamās telpas īres līgums ar atbildētāju nav noslēgts.

[4.2] Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam

“Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā. Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais

pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta otrā daļa noteic, ka valstij vai pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai

pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz valdītājs. [..] Dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

Kā jau iepriekš norādīts dzīvojamās telpas īres līgums ar atbildētāju nav noslēgts. Tādējādi tiesa secina, ka atbildētājam nav tiesiska pamata

uzturēties nekustamajā īpašumā /adrese A/, Rīgā, taču viņš turpina aizņemt šo dzīvojamo telpu.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44.pants noteic, ka personas, kas patvarīgi — bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas — aizņēmušas

dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un

izlikšanu no tām.

Ievērojot apstākli, ka dzīvokļa īpašuma /adrese/, Rīgā, īres līgums ar atbildētāju nav noslēgts, tiesa atzīst, ka atbildētājs šo dzīvokļa īpašumu aizņem

un lieto bez tiesiska pamata.

Līdz ar norādīto tiesa atzīst, ka prasība par /pers. A/ izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas ir pamatota un apmierināma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja tiesas izdevumus. Ievērojot norādīto no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 77,08

euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.–97. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar visām viņam piederošajām mantām un no viņa atkarīgām personām no nekustamā īpašuma

/adrese A/, Rīgā, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90000064250, tiesas izdevumus 77,08

euro (septiņdesmit septiņi euro, 08 centi) apmērā.

Piedzenamā parāda summa iemaksājama Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, reģistrācijas Nr.90000064250, norēķinu kontā:

LV37RIKO0023300005010 AS “Luminor Bank” Latvijas filiāle.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese K.Vinte-Korme