Court allows insurance claim but partially denies legal fees due to first-instance cap limits.

Lietas Nr. C88413825

C-1123-26/5

ECLI:LV:LRT:2026:0317.C88413825.4.S

Latgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2026. gada 17. martā

Tiesas tiesnese T.Maļinovska

izskatīja rakstveida procesā civillietu Akcine draudimo bendrove (turpmāk-/Nosaukums B/ Latvijas filiāle, reģ.

Nr. /Numurs C/, vienkāršotās procedūras prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk-/Nosaukums

E/, reģ. Nr. /Numurs F/, par zaudējumu atlīdzības 560,00 EUR piedziņu,

Aprakstošā daļa

[1] ] 2025. gada 6. novembrī /Nosaukums B/ Latvijas filiāle iesniedza tiesā vienkāršotās procedūras prasības

pieteikumu pret /Nosaukums E/ (turpmāk arī /Nosaukums E/) par zaudējumu atlīdzības 560,00 EUR piedziņu.

[1.1] Prasībā prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumu atlīdzību 560,00 EUR;

samaksāto valsts nodevu 80,00 EUR; ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai, kuru

apmērs tiks precizēts vēlāk tiesvedības laikā; noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

no atbildētājas likumiskos procentus.

[1.2] Prasībā norāda, ka prasītāja izsniedza Mājokļa apdrošināšanas polisi Nr. /Numurs A/, apdrošinājuma

ņēmējam /Persona A/, par apdrošināšanas periodu no 10.02.2025. plkst. 00:00 līdz 09.02.2026. plkst. 23:59.

Polisē norādītais apdrošināšanas objekts ir dzīvokļa īpašums /Adrese A/. Polisē noteikts, ka apdrošināšanas

gadījuma iestāšanās gadījumā apdrošinājuma ņēmējam jāuzņemas pašrisks 140,00 EUR apmērā par

nekustamajam īpašumam nodarītajiem bojājumiem.

Saskaņā ar prasītājas Mājokļa apdrošināšanas noteikumu Nr. 5.6/7 tabulas Nr. 1 38. punkta noteikumiem,

gadījumā, ja bojājumi Dzīvoklim tiek nodarīti lietum vai sniegam iekļūstot telpās caur ēkas konstrukcijām,

maksimālā apdrošināšanas atlīdzības summa ir 700,00 EUR.

[1.3] 2025. gada 26. jūlijā (polises spēkā esamības laikā) jumta seguma bojājuma rezultātā tika saliets dzīvoklis.

Saskaņā ar atbildētājas 2025. gada 26. jūlijā sagatavotajā apsekošanas aktā Nr. ADS025140 sniegto informāciju

ūdens noplūde dzīvoklī notika jumta seguma, kas lietus laikā tecēja, bojājuma dēļ. Aktā norādīts, ka dzīvoklī

konstatēti bojājumi istabas griestiem un sienām.

Dzīvoklim nodarītie bojājumi tika konstatēti arī prasītājas 30.07.2025. sagatavotajā apskates protokolā Nr.

CLV4110703, kurā norādīts, ka dzīvoklī nodarīti bojājumi istabas griestiem un sienai, kā arī iespējami slēptie

defekti. Kā dzīvoklim nodarīto bojājumu cēlonis norādīta jumta seguma tece lietus laikā.

Saskaņā ar reģistrēta būvkomersanta /Nosaukums J/ 30.07.2025. sagatavoto un sertificēta būvspeciālista

/Persona B/, sertifikāta Nr. 4-05120, apstiprināto tāmi Nr. G-30072025-91, dzīvokļa atjaunošanas tiešās

izmaksas tika aprēķinātas 809,77 EUR.

Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošās polises noteikumiem, apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu un

izmaksas lietas materiāliem, prasītāja 31.07.2025. veica apdrošināšanas atlīdzības 560,00 EUR samaksu par

noplūdes rezultātā dzīvoklim nodarītajiem zaudējumiem.

[1.4] Norāda, ka lietā nav strīda par to, ka dzīvojamā māja bija nodota atbildētājas pārvaldīšanā. Atbildētājai ir

tiesības un pienākums pārvaldīt un apsaimniekot mājas kopīpašumā esošās daļas, tai skaitā, bet ne tikai,

dzīvojamās mājas jumta segumu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldniece ir atbildīga par mājas kopīpašumā esošo daļu un dzīvojamās

mājas, tās ārtelpu ārējās norobežojošās konstrukcijas (jumta seguma) pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī

par tehnisko apkopi un remontu.

Saskaņā ar apsekošanas aktu ūdens noplūde dzīvoklī notika jumta, kas ir daļa no mājas kopējām

inženiertehniskajām komunikācijām, bojājuma un teces dēļ, tādēļ atbildētāja ir pilnībā atbildīga par dzīvoklim

nodarītajiem zaudējumiem.

[1.5] Prasītāja 13.08.2025. nosūtīja atbildētājai pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu regresa kārtībā, lūdzot

subrogācijas kārtībā atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā,

12.09.2025. atbildētāja nosūtīja prasītājai atbildi uz pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu, tajā norādot, ka

uzskata prasītāja pretenziju par nepamatotu.

Ņemot vērā, ka atbildētāja zaudējumus labprātīgi nav atlīdzinājusi, prasītājai ir pamats vērsties tiesā savu

tiesisko interešu aizsardzībai.

[1.6] Nav nekādu pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu pienācīgā kārtā veikusi normatīvajos aktos paredzētos

obligātos pienākumus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 3.punktu dzīvojamās mājas, tās

konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā apskatē. Vizuālās

apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa.

Konkrētajā lietā nav konstatējams, ka atbildētāja šādu žurnālu vestu un ka no tā varētu iegūt informāciju par

obligāti veicamo apsaimniekošanas darbību izpildi vai to izpildes neiespējamību.

Atbildētāja nav veikusi dzīvojamās mājas jumta seguma tehnisko apsekošanu un apkopi, kā to nosaka

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunkts. Likumdevējs faktiski ir

noteicis pārvaldnieka pienākumu rūpēties par apsaimniekojamo māju ar vislielāko rūpību, apsaimniekojot

uzticēto īpašumu, darīt visu objektīvi nepieciešamo, kas nodrošina nepārtrauktu kvalitatīvu mājas ekspluatāciju

un nodrošina iedzīvotājiem kvalitatīvu un drošu savu dzīvokļu lietošanu.

Prasītājas ieskatā dzīvojamās mājas jumta seguma tehniskā apkope ir jāveic tik bieži, cik nepieciešams, lai

nodrošinātu augstāk minētā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. pantā noteikto pārvaldīšanas principu, kā

arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 2.punkta (nodrošināt dzīvojamās mājas fizisku saglabāšanu visā tās

ekspluatācijas laikā un nepieļaut apdraudējuma iestāšanos) izpildi.

Norāda, ka tehniskā apkope nozīmē aktīvu darbību veikšanu – apkopšanu, kas nozīmē to, ka bija jāveic aktīvas

darbības jumta seguma profilaksei, nevis tikai vizuāli tas jāapskata. Problēma neslēpjas tik daudz apkopju

biežumā, kas atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 11.punktam bija veicama reizi gadā vai divas reizes

gadā, cik apstāklī, ka jumta seguma apkope nav veikta vispār, lai gan ir obligāti veicamā apsaimniekošanas

darbība.

Norāda, ka atbildētāja savus aprēķinus nav iesniegusi, un prasītāja uzskata, ka zaudējumu apmērs ar

kompetentas personas sastādītu un apstiprinātu tāmi ir pierādīts.

Prasītāja uzskata, ka ir pierādīts arī cēloniskais sakars starp atbildētāja prettiesisko rīcību un zaudējumiem, jo

tieši jumta seguma bojājuma rezultātā, kam par iemeslu bija atbildētājas prettiesiska bezdarbība, tika nodarīti

zaudējumi apdrošinātajam dzīvoklim, ko sedza prasītāja apdrošināšanas atlīdzības veidā. Pamatojoties uz

Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu, prasītāja minētos zaudējumus ir tiesīga prasīt atlīdzināt no

vainīgās personas, t.i., no atbildētājas.

[1.7] Normatīvie akti, pēc kuriem vadījies prasītāja – Civillikuma 1084., 1770., 1773., 1775., 1779. pantu,

Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1.punkts,

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu,

tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3., 3.1, 11. punktu, Latvijas

Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 7. , 9., 13. punktu.

[2] Tiesā 11.12.2025. saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst, lūdz to noraidīt,

pamatā norādot, ka nav pierādījumu, ka atbildētāja būtu pieļāvusi jebkādu darbību, kas būtu par pamatu

dzīvokļa appludināšanai. Nav konstatējama prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība) un vaina, kas ir

zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi (TIS LRTD_121225_SIA DDzKSU_paskaidrojums_cl Nr.

C88413825-5.pdf).

[2.1] Norāda, ka atbildētāja līdz 2021. gada augustam apsaimniekoja dzīvojamo māju /Adrese B/, uz Daugavpils

pilsētas domes pilnvarojuma 15.12.2004. līguma pamata, bet kopš 23.08.2021. pārvalda dzīvojamo māju un

nodrošina dzīvokļu īpašniekus ar sabiedriskajiem (komunālajiem) pakalpojumiem, pamatojoties uz dzīvojamās

mājas /Adrese B/, dzīvokļu īpašnieku lēmumu un noslēgto Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

Pamatojoties uz /Nosaukums E/ 26.07.2025. apsekošanas aktu ADS 025140, /Adrese A/, appludināšanas cēlonis

ir jumta seguma tece lietus laikā.

Dzīvojamās mājas jumts ir ārējā norobežojošā konstrukcija, kas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta

pirmās daļas 1.punktu ietilpst kopīpašumā esošajā daļā, taču tas nenozīmē, ka pārvaldnieks jebkurā gadījumā ir

atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies jumta seguma teces rezultātā.

Norāda, ka godprātīgi veic dzīvojamās mājas /Adrese B/, apsaimniekošanas pienākumu atbilstoši noslēgtā

pārvaldīšanas līguma noteikumiem, īpašnieku sapulču lēmumiem un normatīvo aktu prasībām.

Ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi,

kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3., 11.3.punktos noteikto /Nosaukums E/ veic

dzīvojamās mājas /Adrese B/, tehnisko apsekošanu. Atbilstoši tehniskās apsekošanas atzinumiem dzīvojamās

mājas /Adrese B/, jumta seguma kopējais tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, taču tas nenozīmē, ka atbildētāja

jebkurā gadījumā ir atbildīga par zaudējumiem, kas radušies dzīvokļa īpašumam /Adrese A/, jumta teces

rezultātā, jo, lai konstatētu apsaimniekotāja pienākumu, kura neizpildes dēļ iestājas atbildība pret dzīvokļu

īpašnieku par zaudējumiem, nodibināms, vai mājas pārvaldniekam ir deleģēts attiecīgs daudzdzīvokļu mājas

īpašnieku kopības pienākums un vai dzīvokļu īpašnieki šim mērķim ir piešķīruši finansējumu.

[2.2] Savā pārvaldīšanas darbībā /Nosaukums E/ piemēro Ministru kabineta noteikumus Nr. 408 „Dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, kas reglamentē kārtību, kādā

pārvaldnieks, balstoties uz dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas rezultātā iegūto informāciju, noteic ar

dzīvojamās mājas uzturēšanu saistītās izmaksas un aprēķina maksu par pārvaldīšanas pakalpojumiem

nākamajam kalendāra gadam, kā arī par dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu plāna apstiprināšanu

nākamajiem periodiem.

Norāda, ka dzīvojamās mājas /Adrese B/, uzturēšanas darbu plānos kopš 2019. gada ir ietverts tāds uzturēšanas

darba veids kā jumta remonts, līdz ar to, atbildētāju nevar vainot tajā, ka dzīvojamās mājas īpašnieki netika

informēti par dzīvojamās mājas jumta stāvokli un nepieciešamību veikt jumta remontu.

Ievērojot Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi,

kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” noteikto, atbildētāja, pildot savus pienākumus,

konstatējot jumta seguma teci, veica jumta kārtējos remontus.

Norāda, ka dzīvojamās mājas visa jumta seguma nomaiņa ir dzīvojamās mājas atjaunošanas darbi. Nevienā

normatīvajā aktā nav noteikts pārvaldnieka pienākums veikt jumta seguma pilnu atjaunošanu par saviem

līdzekļiem, bet izmantot šim mērķim uzkrājuma fonda līdzekļus bez dzīvokļu īpašnieku kopības attiecīga

lēmuma, /Nosaukums E/ nav tiesību. /Nosaukums E/ kā dzīvojamās mājas pārvaldniece pilda mājas uzturēšanas

un remonta funkcijas tiktāl, ciktāl to noteikuši mājas īpašnieki. Lai veiktu dzīvojamās mājas jumta

remontdarbus, dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem attiecīgs lēmums, arī darbu finansēšanas avotu.

Norāda, ka atbildētāja pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta nosacījumiem, laika periodā no

2022. gada 22. jūlija līdz 2022. gada 5. augustam veica dzīvojamās mājas /Adrese B/, dzīvokļu īpašnieku

aptauju, kurā piedāvāja pieņemt lēmumu par jumta seguma kapitālo remontu, taču dzīvokļu īpašnieki nobalsoja

PRET, tādējādi pieņēma lēmumu neveikt jumta remontu.

Lēmumu izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju dzīvojamās mājas /Adrese B/, jumta remontam un bēniņu

siltināšanai mājas īpašnieki pieņēma 2024. gada 17. aprīli. Izpildot dzīvokļu īpašnieku lēmumu, pārvaldniece

sāka veikt nepieciešamās procedūras, lai dzīvojamās mājas īpašnieki varētu lemt jautājumu par līguma par

jumta remonta veikšanu noslēgšanu. Paskaidro, ka process no dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas par

jumta remonta veikšanu līdz līguma noslēgšanai par darbu veikšanu ir ilgs un nav atkarīgs tikai no pārvaldnieka,

bet arī no citām iestādēm un uzņēmumiem, kas iesaistīti procesā.

Uz /Adrese A/, appludināšanas dienu - 2025. gada 26. jūliju, līgums par dzīvojamās mājas jumta remonta

veikšanu vēl nebija noslēgts, tādējādi jumta remonta darbi nebija iesākti.

Norāda, ka zaudējumi nav radušies /Nosaukums E/ darbības rezultātā, jo /Nosaukums E/ godprātīgi veic

dzīvojamās mājas /Adrese B/, pārvaldīšanu atbilstoši noslēgtā pārvaldīšanas līguma, īpašnieku lēmumu un

normatīvo aktu noteikumiem, tajā skaitā informēja mājas iedzīvotājus par jumta neapmierinošo stāvokli un

nepieciešamību veikt jumta remontu, veica pasākumus lokālu jumta bojājumu novēršanai, izmantojot līdzekļus,

kas ir iekasēti par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu vai citus /Nosaukums E/ rīcībā esošus

finanšu līdzekļus un piedāvāja dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumu par jumta remontdarbu veikšanu, nosakot

darbu finansēšanas avotu.

[3] Tiesā 15.01.2026. saņemtajā prasītājas atsauksmē norāda, ka atbildētājas paskaidrojumos izteiktie iebildumi

pret prasību nav pamatoti (TIS Par atsauksmes sniegsanu C88413825.edoc).

[3.1] Norāda, ka lietā nav strīda, ka apdrošinātā dzīvokļa saliešana notikusi dzīvojamās mājas jumta seguma,

kas lietus laikā tecēja, bojājuma dēļ.

Atbildētāja nenoliedz, ka konkrētās dzīvojamās mājas jumta seguma kopējais tehniskais stāvoklis gadiem ir bijis

neapmierinošs, lietā iesniegti pierādījumi par to, ka jau kopš 2019. gada atbildētāja jumta seguma teces dēļ

vairākkārt veikusi jumta ārpuskārtas remontus.

[3.2] Lēmumu izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju dzīvojamās mājas /Adrese B/, jumta remontam un

bēniņu siltināšanai mājas īpašnieki pieņēma 2024. gada 17. aprīlī, un pārvaldniece sāka veikt nepieciešamās

procedūras, lai dzīvojamās mājas īpašnieki varētu lemt jautājumu par līguma par jumta remonta veikšanu

noslēgšanu, kam šīs lietas sakarā nav nekādas juridiskas nozīmes.

Norāda, ka atbildētāja nav pierādījusi, ka būtu savus pienākumus pildījusi labticīgi un bez nepamatotas

kavēšanās. Prasītājas ieskatā, no lietas materiāliem izriet tieši pretējais, proti, Atbildētājs saviem

paskaidrojumiem ir pievienojis dzīvojamās mājas kopsapulces protokolu, no kura redzams, ka 2024. gada 17.

aprīlī dzīvokļu īpašnieki pieņēma lēmumu izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju dzīvojamās mājas

/Adrese B/, jumta remontam. Un tikai 2024. gada 7. oktobrī atbildētāja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem

ierosināja jumta remonta būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanu uzticēt /Nosaukums N/, kas

uzvarējusi iepirkumā, un uzdot atbildētājai noslēgt līgumu ar iepriekš minēto sabiedrību, kas uz apdrošinātā

dzīvokļa appludināšanas dienu – 2025. gada 26. jūliju (gandrīz vēl gadu vēlāk) vēl nebija bijis noslēgts un jumta

remonta darbi nav iesākti.

Papildus norāda, ka apstāklis, ka atbildētāja 2024. gada aprīlī ir saņēmusi no attiecīgās dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašniekiem uzdevumu un pilnvarojumu organizēt būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādāšanu,

nekādā gadījumā neatbrīvo atbildētāju no Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktā

pienākuma veikt ārpuskārtas remontu un pasākumus jumta lokālu bojājumu novēršanai.

[3.3] Prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44. panta otro daļu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par

labu prasītājai izdevumus advokāta palīdzības samaksai 84,00 EUR.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu [..].

Pusēm 19.01.2026. nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2026. gada 17. martā (TIS

LRT_190126_paziņ_par lietas izsk_ rakstv_ proc_C-1123-26-signed.pdf). Līdz lietas izskatīšanas dienai tiesā

nav saņemti pušu noraidījumi tiesnesei. Puses nav pieteikušas lūgumus par lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[5] Saīsinātais spriedums tiešsaistes sistēmā bija pieejams 17.03.2026.

2026. gada 18. martā tiesa saņēma no prasītājas pilnvarotā pārstāvja pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu (TIS

Sprieduma sastādīšanas lūgums_C88413825.edoc).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļu, tiesa sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā

noteiktajam sprieduma saturam, ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa pēc prasītājas pārstāves lūguma sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā

noteiktajam sprieduma saturam.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

[6.1] No lietas materiāliem izriet un lietā nav strīda, ka 2025. gada 10. februārī starp prasītāju, kā apdrošinātāju,

un /Persona A/, kā apdrošinājuma ņēmēju, tika noslēgta Mājokļa apdrošināšanas polise Nr. /Numurs A/

(turpmāk – Polise), uz kuras pamata tika apdrošināts dzīvoklis ar platību 71,81 m2, pēc adreses /Adrese A/

(turpmāk-Dzīvoklis). Polises darbības termiņš bija noteikts no 10.02.2025. līdz 09.02.2026.

(TIS2_Pielikums_SIA DDzKSU /Adrese A/.pdf, 1.-3.lapa).

Polisē noteikts, ka apdrošināšanas gadījuma iestāšanās gadījumā apdrošinājuma ņēmējam jāuzņemas pašrisks

140,00 EUR apmērā par nekustamajam īpašumam nodarītajiem bojājumiem.

Saskaņā ar prasītājas Mājokļa apdrošināšanas noteikumu Nr. 5.6/7 tabulas Nr. 1 38.punkta noteikumiem,

gadījumā, ja bojājumi Dzīvoklim tiek nodarīti lietum vai sniegam iekļūstot telpās caur ēkas konstrukcijām,

maksimālā apdrošināšanas atlīdzības summa ir 700,00 EUR.

[6.2] Konstatēts, ka Polises darbības laikā 2025. gada 26. jūlijā jumta seguma bojājuma rezultātā tika saliets

Dzīvoklis un nodarīti zaudējumi apdrošinājuma ņēmējam /Persona A/.

26.07.2025. Apsekošanas aktā ADS 025140 konstatēts: dzīvoklī Nr. 25 aizlieti griesti un siena istabā. Izsaukuma

iemesls – jumta seguma tece lietus laikā (TIS 2_Pielikums_SIA /Nosaukums E/ /Adrese A/.pdf, 27.lapa).

Apdrošinājuma ņēmējs /Persona A/ 27.07.2025. aizpildīja reģistrācijas formu par īpašuma bojāšanu /Adrese A/,

kurā norādīja, ka 26.07.2025. bojāta ēka/dzīvoklis kopā ar mantās vai bez mantām – šķidruma noplūde – ūdens

vai sniega nokļūšana telpā caur ēkas konstrukcijām. Notikuma aprakstā norādīts – 26.07.2025. plkst. 15.00 tika

konstatēta noplūde starp pamata griestiem un iekarināmajiem, pelējuma pleķi uz sienas un iekarinātiem

griestiem. Tika izsaukta avārijas brigāde un sastādīts akts. Nākamajā dienā pleķi kļuva izteiktāki

(TIS2_Pielikums_SIA /Nosaukums E/ /Adrese A/.pdf, 29.-30.lapa).

Pamatojoties uz augstākminēto prasītāja 30.07.2025. apsekoja un sagatavoja Apskates protokolu Nr.

CLV4110703, kurā norādīts, ka dzīvoklī nodarīti bojājumi istabas griestiem un sienai, kā arī iespējami slēptie

defekti. Kā dzīvoklim nodarīto bojājumu cēlonis norādīta jumta seguma tece lietus laikā (TIS 2_Pielikums_SIA

/Nosaukums E/ /Adrese A/.pdf, 28.lapa).

Saskaņā ar reģistrēta būvkomersanta /Nosaukums J/ 30.07.2025. sagatavoto un sertificēta būvspeciālista

/Persona B/, sertifikāta Nr. 4-05120, apstiprināto tāmi Nr. G-30072025-91, Dzīvokļa atjaunošanas tiešās

izmaksas tika aprēķinātas 809,77 EUR apmērā (TIS2_Pielikums_SIA /Nosaukums E/ /Adrese A/.pdf, lietas

31.lapa).

Prasītāja izmaksāja cietušajam /Persona A/ apdrošināšanas atlīdzību 560,00 EUR, ko apliecina lietā iesniegtais

31.07.2025. /Nosaukums R/ maksājuma uzdevums Nr. 1233695 (TIS2_Pielikums_SIA /Nosaukums E//Adrese

A/.pdf, 32.-33.lapa).

Saskaņā ar Apdrošināšanas polises nosacījumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinājuma

ņēmējam jāuzņemas pašrisks – 140,00 EUR.

Tiesa atzīst, ka ar iesniegtajiem pierādījumiem lietā ir pierādīts, ka prasītājai ir nodarīti zaudējumi izmaksātās

apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātā dzīvokļa applūdināšanu.

[6.3] Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis

apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

Atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta pirmās daļas 23. punktam, subrogācijas tiesība ir

apdrošinātāja, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesība pārņemt apdrošinātā prasības tiesības

izmaksātās summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem.

Lietā nav strīda, ka dzīvojamo māju, kurā atrodas dzīvoklis, pārvalda un apsaimnieko atbildētāja pamatojoties

uz 2021. gada 23. augustā Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma pamata (turpmāk – Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgums) (TIS LRTD_121225_līgumi_cl Nr. C88413825-5.pdf, 3.-7.lapa).

Prasītāja 18.08.2025. nosūtīja atbildētājai pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu regresa kārtībā, lūdzot

subrogācijas kārtībā atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā – 560,00 EUR līdz

12.09.2025. (TIS 2_Pielikums_SIA /Nosaukums E/ J/Adrese A/.pdf, 34.lapa).

Atbildētāja 12.09.2025. sniedza atbildi uz prasītājas pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu, tajā norādot, ka

uzskata prasītāja pretenziju par nepamatotu (TIS 2_Pielikums_SIA /Nosaukums E/ J/Adrese A/.pdf,

35.-37.lapa).

[6.4] Kā atzīts tiesību teorijā, zaudējumu piedziņas prasības apmierināšanai nepieciešams konstatēt zaudējumu

atlīdzināšanas priekšnoteikumus – 1) personas prettiesiska darbība vai bezdarbība; 2) personas vaina; 3)

zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs; 4) cēloņsakarība starp prettiesisko darbību un zaudējumiem (sk.

Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā, Rīga, 2000.g., 270.lpp.).

Līdz ar to, lai konstatētu atbildētājas pienākumu atlīdzināt prasītājai zaudējumus, tiesai jākonstatē visi

zaudējumu atlīdzības prasībai nepieciešamie priekšnoteikumi – zaudējumu esība, atbildētājas prettiesiska

vainojama rīcība un cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem.

Lietā starp pusēm pastāv strīds par to, vai atbildētāja kā dzīvojamās mājas, kurā atrodas appludinātais dzīvoklis,

pārvaldniece, ir atbildīga par zaudējumiem, kas prasītājai radušies sakarā ar izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību

apdrošinājuma ņēmējam, t.i., vai atbildētāja ir pieļāvusi prettiesisku rīcību (bezdarbību) un vai atbildētāja ir

vainojama par prasītājai radītajiem zaudējumiem.

[6.5] Lietā nav strīda, ka atbildētājai ir pienākums veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

darbības atbilstoši spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajam.

2021. gada 23. augusta Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 2.1.1.punktā noteikts pārvaldnieka pienākums

godprātīgi veikt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma pienācīgu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu

atbilstoši līguma noteikumiem, īpašnieku sapulču lēmumiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1.punktā kā viens no dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas principiem ir noteikts, ka pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas

lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1.punktu jumts ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

kopīpašumā esoša inženiertehniskā komunikācija. Atbildētāja nav apstrīdējusi, ka ūdens noplūde notikusi

kopīpašumā esošā komunikācijas daļā. Bet atbildētāja nepiekrīt, ka tamdēļ pārvaldnieks būtu atbildīgs par

dzīvoklim nodarītajiem zaudējumiem.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas “d” apakšpunktam dzīvojamās mājas, tajā

esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts ir viena no pārvaldniekam

obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām.

Tādējādi no minētajām tiesību normām izriet, ka atbildētājai bija pienākums veikt dzīvojamās mājas jumta un

ārsienu apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu.

[6.6.] Judikatūrā ir atzīts, ka [..] fakta, ka dzīvojamā māja tiek apsaimniekota atbilstoši likuma prasībām,

pierādīšana ir pārvaldnieka uzdevums (sk. Senāta 2019. gada 12. jūlija sprieduma lietā Nr. SKC- 173/2019

12.3.2.punktu).

Atbilstoši apsekošanas aktā norādītajam, 2025. gada 26. jūlijā konstatētā saliešana notika no dzīvojamās mājas

jumta konstrukcijām, proti, jumta seguma tece lietus laikā. Respektīvi nokrišņi caur jumtu nokļuva dzīvojamās

mājas iekšienē un radīja bojājumus Dzīvoklim.

Tiesa secina, ka lietus ūdeņu nonākšana mājas iekšienē caur tās jumtu norāda uz bojājumiem jumta seguma

materiālā. Tiesas ieskatā esot jumta segumam bez bojājumiem, tam ir jāspēj aizturēt ūdens iekļūšana jumta

konstrukcijās neatkarīgi no tā vai ūdeni radījis lietus vai kūstošs sniegs. Savukārt, ja lietus līšanas rezultātā būvē

ir iekļuvis ūdens, tad ir pamats secināt, ka jumta seguma materiāls nav bijis pienācīgā kārtībā.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 907 3.punktam dzīvojamās mājas esošo inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli

nosaka vizuālā pārbaudē. Noteikumu 11.3.punktā noteikts, ka jumta un jumta pārkares vizuālo apskati veic

divas reizes gadā.

Lietā ir iesniegti 07.04.2021., 03.08.2021., 28.04.2022., 16.08.2022. Tehniskās apsekošanas atzinumi (vizuāli

apsekota piecu stāvu, četru ieeju dzīvojamā māja /Adrese B/), kuros atbildētāja, komisijas sastāvā, konstatējusi,

ka jumta un jumta piekares kopējais tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, jumta piekares neapmierinošā

stāvoklī. Jāveic jumta kapitālo remontu un siltināt bēniņu pārsegumu (TISLRTD_121225_aps.atzinumi_cl Nr.

C88413825-5.pdf).

Lietā iesniegti 09.05.2023., 22.08.2023., 16.05.2024., 16.10.2024., 28.05.2025. Ēkas tehniskā stāvokļa vizuālās

apskates akti, kuros atbildētāja, komisijas sastāvā, konstatējusi, ka šīferis izlikts uz dzelzsbetona spārēm. Dažās

vietās šīfera loksnēm ir plaisas. Kopējais tehniskais stāvoklis neapmierinošs. Jāveic jumta kapitālo remontu un

siltināt bēniņu pārsegumu (TIS LRTD_121225_akti_cl Nr. C88413825-5.pdf, 2.-10.lapa).

[6.7.] Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās

mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” (turpmāk-Noteikumi Nr. 907) 17.punktam, ārpuskārtas

remontu veic, ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi (..) 17.1.

jumta seguma caurtece.

Noteikumu Nr. 907 15.1.punkts nosaka, ka pārvaldītājs lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja vizuālajā

apskatē ir konstatēts kāds no dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu šo noteikumu 17.punktā

minētajiem bojājumiem.

Tādējādi no minētā ir secināms, ka normatīvie akti uzliek pārvaldniecei pienākumu veikt ārkārtas remontu, ja ir

konstatēta dzīvojamās mājas jumta seguma caurtece.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 907 4.punktu ārpuskārtas remonts ir šajos noteikumos minēto bojājumu savlaicīga

novēršana.

Lietā iesniegtajos Dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānos par 2019., 2020., 2021., 2022., 2023. gadu ir

iekļauts jumta remonts (TIS LRTD_121225_darba plāni_cl Nr. C88413825-5.pdf).

No atbildētājas sniegtajiem paskaidrojumiem un tiem pievienotajiem materiāliem izriet, ka jau kopš 2019. gada

atbildētāja jumta seguma teces dēļ vairākkārt veikusi jumta ārpuskārtas remontus. Minētais pierādīts ar

22.08.2019., 09.10.2019., 10.08.2020., 25.11.2020., 22.11.2021., 21.08.2022., 14.02.2022., 02.11.2022.,

07.11.2023., 22.03.2024., 05.06.2025. darba uzdevumiem par šīfera seguma ierīkošanu, šīfera lokšņu remontu,

šīfera jumta seguma nostiprināšanu, jumta kores izstrādāšanu (TIS LRTD_121225_darba uzdevumi_cl Nr.

C88413825-5.pdf).

Tiesa secina, ka pārvaldniece vairākkārt veikusi jumta ārpuskārtas remontus, pēdējo reizi 05.06.2025., taču

2025. gada 26. jūlijā tika pieļauta Dzīvokļa saliešana jumta teces dēļ. Līdz ar to, tiesas ieskatā, nevar uzskatīt, ka

atbildētāja bija savlaicīgi veikusi visus no mājas pārvaldnieka sagaidāmos saprātīgos pasākumus bojājumu

novēršanai, jo veicot regulāru vizuālo apskati un konstatējot atkārtotu jumta seguma caurteci vairāku gadu

garumā, pārvaldniecei bija pienākums ne tikai reaģēt ar periodiskiem lokāliem ārpuskārtas remontdarbiem, bet

arī izvērtēt bojājuma cēloni pēc būtības un nodrošināt tā efektīvāku savlaicīgu novēršanu. Atkārtotu teču

esamība un sistemātiska īslaicīgu remontdarbu veikšana liecina, ka veiktie pasākumi nav bijuši pietiekami, lai

nodrošinātu dzīvojamās mājas jumta pienācīgu tehnisko stāvokli, kas ir pārvaldnieka pienākums.

[6.8] Lēmumu izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju dzīvojamās mājas /Adrese B/, jumta remontam un

bēniņu siltināšanai mājas īpašnieki pieņēma 2024. gada 17. aprīlī (TISLRTD_121225_aptaujas_cl Nr.

C88413825-5.pdf, 3.-4.lapa).

No lietā iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka tikai 2024. gada 7. oktobrī atbildētāja dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašniekiem ierosināja jumta remonta būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanu uzticēt /Nosaukums N/,

kas uzvarējusi iepirkumā, un uzdot atbildētājai noslēgt līgumu ar iepriekš minēto sabiedrību

(TISLRTD_121225_aptaujas_cl Nr. C88413825-5.pdf, 5.-6.lapa).

Tiesa secina, ka lai arī atbildētāja bija saņēmusi no dzīvokļu īpašniekiem uzdevumu un pilnvarojumu organizēt

būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādāšanu tikai 2024. gadā, tas nav pamats atbrīvot atbildētāju no

zaudējumu atlīdzināšanas sakarā ar jumta seguma caurteci, jo atbildētājai, ņemot vērā dzīvojamās mājas jumta

neapmierinošo stāvokli kopš 2019. gada, ir normatīvajos aktos noteiktais pienākums veikt ārpuskārtas remontu,

lai savlaicīgi novērst jumta bojājumu .

Dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi paļauties, ka pārvaldnieks plānos un organizēs dzīvojamās mājas uzturēšanu

tehniskā kārtībā. Ja tas nav darīts, tad pārvaldniekam jāuzņemas atbildība par neattaisnojamu bezdarbību,

normatīvajos aktos noteikto pienākumu nepildīšanu, kas ir cēloniskā sakarā ar nodarītajiem zaudējumiem.

[6.9] Atbildētājas norāde uz dzīvokļu īpašnieku 08.08.2022. aptaujā pieņemto lēmumu neveikt jumta kapitālo

remontu pati par sevi neatbrīvo pārvaldnieci no pienākuma nodrošināt dzīvojamās mājas uzturēšanu atbilstoši

normatīvo aktu prasībām un nepieļaut kaitējuma rašanos.

Pirmkārt, dzīvokļu īpašnieku lēmums atteikties no kapitālā remonta nozīmē vienīgi to, ka konkrētajā brīdī netiek

veikti apjomīgi atjaunošanas darbi, taču tas neietver piekrišanu ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanai vai

bojājumu ignorēšanai. Šāds lēmums nevar tikt interpretēts kā dzīvokļu īpašnieku atbildības uzņemšanās par

jumta seguma caurteci un no tās izrietošu dzīvokļu applūšanu.

Otrkārt, saskaņā ar Noteikumu Nr. 907 regulējumu pārvaldniekam ir patstāvīgs pienākums organizēt ārpuskārtas

remontu gadījumos, kad konstatēti 17.punktā minētie bojājumi, tostarp jumta seguma caurtece. Šis pienākums

nav atkarīgs no dzīvokļu īpašnieku balsojuma par kapitālā remonta veikšanu, jo ārpuskārtas remonts ir vērsts uz

tūlītēju un efektīvu bojājumu novēršanu un kaitējuma nepieļaušanu.

Treškārt, pārvaldniecei, konstatējot, ka iepriekš veiktie lokālie remontdarbi nenovērš bojājuma cēloni un jumta

seguma caurtece atkārtojas, bija pienākums veikt citus efektīvākus pasākumus – tostarp atkārtoti virzīt

jautājumu par kapitālo remontu, sniedzot īpašniekiem pilnīgu informāciju par riskiem, vai arī organizēt tādus

tehniskos risinājumus, kas reāli novērš teci. Pretējā gadījumā pārvaldniece uzņemas risku, ka tās rīcība tiks

atzīta par nepietiekamu.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieku atteikšanās veikt kapitālo remontu neatceļ pārvaldnieces pienākumu nodrošināt

jumta hermētiskumu un nepieļaut dzīvokļu applūšanu, un nevar kalpot par pamatu atbildības izslēgšanai par

nodarīto kaitējumu.

[6.10] Turklāt Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi nr.

408.paredz pārvaldniekam tiesības papildus noteiktajiem pārvaldīšanas maksājumiem pieprasīt un dzīvokļu

īpašniekiem ir pienākums segt par ārpuskārtas remontu iztērētos līdzekļus šādos gadījumos:

21.1. ar ārpuskārtas remontu jānovērš tādi bojājumi, kuru rašanos nevarēja paredzēt un novēršanai

nepieciešamos uzturēšanas darbus nevarēja ietvert dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā;

21.3. pārvaldnieks ir konstatējis bojājumu, kas rada avārijas situāciju un var apdraudēt personu dzīvību, veselību

vai īpašumu, un tā novēršanai paredzēto darbu ietvēris dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā un izmaksas

tāmē, bet bojājuma novēršanai paredzētie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu uzturēšanas darba izmaksas.

No minētā regulējuma izriet, ka pārvaldniekam ir ne tikai pienākums nodrošināt dzīvojamās mājas uzturēšanu

atbilstoši normatīvo aktu prasībām, bet arī tiesības nodrošināt šī pienākuma izpildi finansiāli.

Līdz ar to secināms, ka finanšu līdzekļu trūkums vai dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanās veikt kapitālo remontu

neatbrīvo pārvaldnieku no pienākuma novērst bīstamus bojājumus. Tieši pretēji – normatīvais regulējums

paredz mehānismu, kā šādos gadījumos nodrošināt nepieciešamo darbu veikšanu, pieprasot no dzīvokļu

īpašniekiem papildu samaksu.

[6.11] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama zaudējumu atlīdzība

560,00 EUR, kas saistīta ar dzīvokļa /Adrese A/, appludināšanu – jumta seguma tece lietus laikā.

[7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam un Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā noteiktajam likumisko

procentu apmēram 6 % (seši procenti no simta gadā) ar spriedumu ir nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no piedzenamās naudas

summas. Atbilstoši Civillikuma 1763. panta procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētājas prasītājas labā ir jāpiedzen samaksātā

valsts nodeva 80,00 EUR.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a. apakšpunktu, otro un ceturto daļu no

atbildētājas prasītājas labā ir jāpiedzen ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai – 84,00

EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja

par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.

Lietā iesniegtais orderis Nr. ZV ADV LZ 297 (TIS 5_ZV advokata orderis (1).edoc) un pilnvaras (TIS

4_Pilnvara_Gjensidige_Conventus_2025.edoc; Pilnvara Conventus 17122025.edoc) apliecina, ka prasītājas

pilnvaroja zvērinātu advokāti /Persona D/ civillietas vešanai tiesā.

Lietā iesniegtie rēķini: 15.01.2026. rēķins Nr. ZvAdvLZ Nr. 15 un 19.02.2026. rēķins Nr. ZvAdvLZ Nr. 56 (TIS

Zv adv rekins_Gjensidige.edoc; 56_Gjensidige.edoc) pierāda, ka prasītājai lietas izskatīšanas gaitā radušies ar

lietas vešanu saistītie izdevumi par zvērinātas advokātes sniegto juridisko palīdzību 168,00 EUR.

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts noteic atlīdzināmos izdevumus advokāta

palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, - to

faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Konkrētajā gadījumā 30

procenti no prasījumu apmierinātās daļas ir 168,00 EUR (560,00 EUR x 30 %).

Civilprocesa likuma 44. panta ceturtajā daļā noteikts, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā,

atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā

noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Tiesa secina, ka, izlemjot jautājumu par atlīdzināmiem izdevumiem advokāta palīdzības samaksai vienlaikus

jāpiemēro Civilprocesa likuma 44. panta pirmā un ceturtā daļa, tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai ir

piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai 84,00 EUR (168,00 EUR x 50 %) apmērā, bet daļā par

84,00 EUR piedziņu lūgums ir noraidāms.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei - 10 dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 93., 97., 190., 193., 194., 250.18, 250.19, 250.20, 250.25, 250.27.

pantiem, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /Nosaukums E/, reģ. Nr. /Numurs F/, /Nosaukums B/ Latvijas filiāle, reģ Nr. /Numurs C/, labā

zaudējumu atlīdzību 560,00 EUR un tiesas izdevumus 164,00 EUR, kopā 724,00 EUR (septiņi simti divdesmit

četrieuro).

Noteikt /Nosaukums B/ Latvijas filiāle, reģ. Nr. /Numurs C/, tiesības saņemt no /Nosaukums E/, reģ. Nr.

/Numurs F/, likumiskos procentus – 6 % gadā no visas ar spriedumu piedzenamās summas 724,00 EUR (septiņi

simti divdesmit četri euro) par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei

notecēšanas un līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), nosakot, ka tā pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis piedzenamās summas lielumu.

Parāda samaksa veicama prasītājas /Nosaukums B/ Latvijas filiāle, reģ. Nr. /Numurs C/, /Nosaukums R/ kontā

Nr. /IBAN A/.

Noraidīt lūgumu daļā par izdevumu piedziņu advokāta palīdzības samaksai 84,00 EUR (astoņdesmit četri euro).

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki

var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no šā likuma

440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Sprieduma sastādīšanas diena ir 2026. gada 16. aprīlis, šajā datumā spriedums pieejams tiešsaistes sistēmā. Ja

tehnisku iemeslu dēļ spriedums sastādīšanas datumā nav pievienots tiešsaistes sistēmā, spriedums šajā datumā ir

pieejams tiesas kancelejā.

Tiesnese T.Maļinovska