Court allows appeal against police fine for aggressive driving, ruling initial penalty was legally flawed.

NORAKSTS Lieta Nr.A42661907 A1040-10/25 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 25.februārī

Administratīvās rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Piusa

piedaloties pieteicējam A.G. un pieteicēja pārstāvim V.N., un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei I.V., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz A.G., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2007.gada 23.oktobra lēmuma Nr.2364 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PA 281658” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 17.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (tobrīd Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes) Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – RRP KPP vai Atbildētājs) Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors A.L. noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 281658 (turpmāk arī - protokols) par to, ka A.G. (turpmāk – pieteicējs) 2007.gada 17.augustā, plkst.16:30, Rīgā vadīja transportlīdzekli BMW 740, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Hanzas ielu no Skanstes ielas puses Rūpniecības ielas virzienā, agresīvi, kas izpaudās tādā veidā, ka tiek izdarīts Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumu” (turpmāk arī – Ceļu satiksmes noteikumi) pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai.

Hanzas un P.Brieža ielu krustojumā pieteicējs iebrauca pa labo malējo joslu, pārkāpjot 512.ceļa zīmes prasības. Krustojumā A.G. pārkārtojās pa kreisi, radot traucējumus braucošai transportlīdzekļu kolonnai. Par konstatēto pārkāpumu RRP KPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieks K.N. pieņēma lēmumu Nr.050/PA 218658, ar kuru pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 50 apmērā, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu, 149.6panta otro daļu un 149.4panta četrpadsmito daļu (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums). [1.1] 2007.gada 28.septembrī RRP KPP saņemta A.G. sūdzība, kurā lūgts atcelt Sākotnējo lēmumu. [1.2] Ar RRP KPP priekšnieka vietnieka 2007.gada 23.oktobra lēmumu Nr.2364 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PA 281658” (turpmāk arī - Lēmums) atstāts negrozīts RRP KPP Ceļu policijas priekšnieka vietnieka K.N. 2007.gada 3.septembrī pieņemtais lēmums Nr.050/PA 281658.

Lēmumā norādīts turpmāk minētais. [1.2.1] Administratīvais pārkāpums fiksēts ar fotokameru „Canon Power Chot A 550”. [1.2.2] Lietas izskatīšanas gaitā tika noskatīts pārkāpuma video ieraksts un konstatēts, ka vadot transportlīdzekli BMW 740, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Hanzas ielu no Skanstes ielas puses Rūpniecības ielas virzienā, pieteicējs, piebraucot gandrīz pie paša Hanzas un P.Brieža ielu krustojuma, nerādot pagrieziena rādītāju, mēģināja pārkārtoties blakus joslā. Minēto manevru pieteicējs pabeidza pašā krustojumā, radot traucējumus transportlīdzekļu kolonnai. [1.2.3] Atbildētājs norāda, ka agresīva braukšana nevar būt saistīta ar avārijas situāciju izraisīšanu vai kādu citu negatīvu seku iestāšanos, kā vien to, ka tiek izdarīts Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses.

Jēdziens agresīva braukšana nav tulkojams burtiski, vērā ņemama normas jēga un mērķis. Atbildētāja ieskatā pieteicējs veica manevru, kas jebkurā gadījumā ir aizliegts. [2] 2007.gada 23.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteicējs Lēmumam nepiekrīt turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [2.1] Pieteicējs uzskata, ka agresīva braukšana nevar būt saistīta ar avārijas situācijas izraisīšanu vai kādu citu negatīvu seku iestāšanos, kā vien to, ka tiek izdarīts Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. [2.2] Lietā nav strīds par to, ka 2007.gada 17.augustā pieteicējs vadīja automašīnu BMW 740, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pa Hanzas ielu no Skanstes ielas puses Rūpniecības ielas virzienā. [2.3] Pieteicējs norāda, ka viņa nolūks nebija traucēt normālu transportlīdzekļu kustību un ka ceļa zīmes Nr.512 prasības pieteicējs ir pārkāpis netīšām.

Pieteicējs meklēja konkrētu adresi, tādēļ pirms krustojuma ieņēma labo malējo joslu, no kuras atļauts nogriezties pa labi, bet tikai pie paša krustojuma saprata, ka braucis pa nepareizo joslu, līdz ar to, ieslēdzot kreiso virzienu rādītāju, Pieteicējs pārkārtojās joslā, no kuras atļauts braukt taisni. [2.4] Pieteicēja ieskatā pārkāpuma brīdī uz brauktuves nebija sastrēguma vai intensīvas satiksmes, bet gan normāla transportlīdzekļu kustība, turklāt sastrēguma jēdziens nav minēts ne LAPK, ne arī citos ārējos normatīvajos aktos, līdz ar to pieteicējs uzskata, ka nav radījis traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai. [2.5] Pieteicējs atzīst, ka nav ievērojis ceļa zīmes Nr.512 prasības, bet uzskata, ka šīs zīmes neievērošana katrreiz nav kvalificējama kā agresīva braukšana.

Lietā nav pierādīts, ka pieteicējs tīšām būtu ignorējis ceļa zīmes Nr.512 prasības, tādējādi traucējot citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. [2.6] Atbildētāja apgalvojums, ka pieteicējs jebkurā gadījumā esot veicis manevru, kurš ir aizliegts, bet šādas darbības nevar kvalificēt savādāk kā vien pārējo, Ceļu satiksmes noteikumu nepārkāpjošo, transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu, nevar būt par pamatu tiesību normas par agresīvu braukšanu piemērošanai. [3] Atbildētājs savos rakstveida paskaidrojumos tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst pamatojoties uz Lēmumā norādīto, un lūdz pieteikumu noraidīt.

Paskaidrojumos papildus norādīts, ka lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti apstākļi, kas būtu par pamatu Lēmuma atcelšanai un administratīvās lietas izbeigšanai. [4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā tiesai norādītajiem apstākļiem un papildus paskaidroja, ka pieteicējam nebija nodoma traucēt transportlīdzekļu kustību. Pārkāpums izdarīts kļūdas pēc, jo pieteicējs meklēja konkrētu adresi. Pieteicēja pārstāvis uzskata, ka konkrētajā gadījumā, jēdziens „agresīva braukšana” traktēta pārāk plaši.

Turklāt pieteicējs atzīst, ka ir izdarījis Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, bet nepiekrīt, ka šis pārkāpums būtu uzskatāms par agresīvu braukšanu. [5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina un pamatojās uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem apstākļiem, un papildus paskaidroja, ka visi fakti fiksēti video ierakstā. Atbildētāja pārstāve norādīja, ka pārkāpums izdarīts pulksten 16:30, piektdienas dienā, kas nepārprotami liecina par intensīvu satiksmi. Atbildētāja pārstāve norādīja, ka starp policijā iesniegto pieteicēja sūdzību un pieteikumu tiesā ir redzamas būtiskas atšķirības, t.i., pieteikumā pieteicējs detalizētāk izklāstījis pavisam citu situāciju.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa nonāk pie secinājuma, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [7] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus. [7.1] 2007.gada 17.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors A.L. noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 281658 par to, ka A.G. 2007.gada 17.augustā, plkst.16:30, Rīgā vadīja transportlīdzekli BMW 740, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Hanzas ielu no Skanstes ielas puses Rūpniecības ielas virzienā, agresīvi, kas izpaudās tādā veidā, ka tiek izdarīts Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumu” (turpmāk arī – Ceļu satiksmes noteikumi) pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai.

Hanzas un P.Brieža ielu krustojumā pieteicējs iebrauca pa labo malējo joslu, pārkāpjot 512.ceļa zīmes prasības. Krustojumā A.G. pārkārtojās pa kreisi, radot traucējumus braucošai transportlīdzekļu kolonnai (lietas 18.lapa). [7.2] 2007.gada 3.septembrī, Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieks, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu (protokols Nr.PA281658), pieņēma lēmumu Nr.050/PA 218658, ar kuru pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 50 apmērā, pamatojoties uz LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu, 149.6panta otro daļu un 149.4panta četrpadsmito daļu (lietas 19.lapa). [7.3] 2007.gada 28.septembrī RRP KPP saņemta pieteicēja sūdzība, kurā lūgts atcelt Sākotnējo lēmumu (lietas 21-22.lapa). [7.4] Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Sūdzību un iesniegumu izskatīšanas nodaļas inspektore seržante 2007.gada 18.oktobra ziņojumā norāda, ka izskatot iesniegumu, noskatoties video ierakstu, konstatēts, ka vadot transportlīdzekli BMW 740, pa Hanzas ielu no Skanstes ielas puses Rūpniecības ielas virzienā, pieteicējs, piebraucot gandrīz pie paša Hanzas un Pulkveža Brieža ielu krustojuma, nerādot pagrieziena rādītāju, mēģināja pārkārtoties blakus joslā.

Minēto manevru pieteicējs pabeidza pašā krustojumā, radot traucējumus transportlīdzekļu kolonnai (lietas 25.lapa). [7.4] Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks 2007.gada 23.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.2364 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PA 281658”, ar kuru atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu (lietas 26.-29.lapa). [7.5] Lietas materiāliem pievienots videoieraksts (lietas 30.lapa), kurā redzams, ka pieteicēja vadītais transportlīdzeklis pirms krustojuma stāv labajā braukšanas joslā.

Kad luksofora signāls atļauj braukt, pieteicējs pirms krustojuma uzsāk pārkārtošanos braukšanai kreisajā joslā (braukšanai taisni). Videoierakstā skaidri nav saskatāms vai pieteicējs parāda brīdinājuma signālu ar gaismas virzienrādītāju. No videoieraksta redzams, ka aiz pieteicēja braucošās automašīnas nesamazina ātrumu (nebremzē). [8] Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka 2007.gada 3.septembra lēmumā konstatēts, ka pieteicējs pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 4., 298.10. un 81.punktu.

Ceļu satiksmes noteikumu 4.punktā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Ceļu satiksmes noteikumu 81.punktā noteikts, ka pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus.

Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi. Ceļu satiksmes noteikumu 298.punktā noteikts, ka norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 298.10.punktu norādījumu 512.zīme „Braukšanas virzieni joslās” nosaka joslu skaitu un no tām noteiktos braukšanas virzienus krustojumā. Minēto noteikumu 298.11.punktā noteikts, ka 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus. [9] Ņemot vērā minēto, pieteicējs Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka 2007.gada 3.septembra lēmumā tika saukts pie administratīvās atbildība par LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.4panta četrpadsmitajā daļā un 149.6panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem.

Atbilstoši LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktam par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Saskaņā ar LAPK 149.4panta četrpadsmito daļu par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā. LAPK 149.6panta otrā daļa noteic, ka par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, – uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no desmit līdz piecdesmit latiem. [10] Savukārt tiesā pārsūdzētā Lēmuma secinājuma daļā norādīts, ka ir pierādīta pieteicēja vaina Ceļu satiksmes noteikumu 10. un 298.10.punktu prasību pārkāpumā un administratīvā atbildība par šādiem pārkāpumiem paredzēta LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 10.punktam ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. [11] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs izdarījis Ceļu satiksmes noteikumu 298.10.punkta pārkāpumu, t.i., nav ievērojis 512. ceļa zīmi „Braukšanas virzieni joslās”. Lietā nav strīda, ka pieteicējs pirms krustojuma atradās braukšanas joslā, no kura atļauta nogriešanās tikai pa labi, bet krustojumu šķērsoja taisni – pārkārtojoties otrā braukšanas joslā, pa kuru atļauta braukšana taisni.

Pastāvot konstatētajiem apstākļiem, atzīstams, ka pieteicējs nav izpildījis 512.ceļa zīmes prasības, par ko būtu piemērojama administratīvā atbildība saskaņā ar LAPK 149.9panta četrpadsmito daļu. [12] Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja izdarītais pārkāpums ir uzskatāms par agresīvu braukšanu LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta izpratnē. Lai personu atzītu par vainīgu minētās panta daļas 2.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, vienlaicīgi ir jākonstatē, ka persona:

1) ir izdarījusi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu;

2) radījusi traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai ignorējusi pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Agresīva braukšana ir juridisks jēdziens, un likums nedod šim jēdzienam precīzu skaidrojumu. Līdz ar to, iestādei, kvalificējot personas izdarīto pārkāpumu un piemērojot administratīvo sodu, ir jāizvērtē un jāpamato, kāpēc personas nodarījums ir vērtējams kā agresīva braukšana pēc būtības.

LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Konkrētajā gadījumā par pierādījumiem atzīstami: administratīvā pārkāpuma protokols un video materiāls. [13] Tiesa uzskata, ka agresīva braukšana, pirmkārt, ir pārkāpēja tīšs un apzināts nodarījums, kas rada traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai ignorē citu transportlīdzekļu vadītāju intereses. Nenoliedzami, ka tas var būt arī viens pārkāpums, bet tam jābūt apzinātam, rupji pārkāpjot citu satiksmes dalībnieku intereses. Kā jau iepriekš spriedumā konstatēts, lietā nav strīds, ka pieteicējs pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, neievērojot 512.ceļa zīmi „Braukšanas virzienu joslās”, bet ne katrreiz šīs zīmes neievērošana kvalificējama kā agresīva braukšana.

Tādējādi, tiesas ieskatā, policijas darbiniekam nepieciešams savākt pierādījumus, ka pieteicējs šo zīmi ignorējis tīšām un tādā veidā ir radījis traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai ignorējis pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (piemēram, vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.).

Lēmumā norādīts, ka pieteicējs ir radījis traucējumus transportlīdzekļu kolonnai, pieteicējs jebkurā gadījumā veica manevru, kurš ir aizliegts un šādas darbības nevar kvalificēt savādāk kā vien pārējo, Ceļu satiksmes noteikumu nepārkāpjošo, transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu, jo visu vadītāju vēlēšanās ir nokļūt galamērķi pēc iespējas ātrāk. Lēmumā norādīts, ka vadītāja pārkārtošanās manevrs plūsmā braucošo transportlīdzekļu vadītājiem, lai neiekļūtu ceļu satiksmes negadījumā, neizbēgami liek samazināt braukšanas ātrumu, lai ieturētu drošu distanci.

No lietai pievienotā video ieraksta, kurā fiksēts pieteicēja Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, redzams, ka pieteicējam pārkārtojoties otrajā (kreisajā) braukšanas joslā, netiek radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Tiesas ieskatā to apliecina videoierakstā fiksētās automašīnas, kuras braucot aiz pieteicēja nebija spiestas un nesamazināja braukšanas ātrumu, jo nebremzēja. [14] Tiesa, izvērtējot lietā esošos materiālus, pieteicēja un atbildētāja sniegtos paskaidrojumu, uzskata, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu nevar kvalificēt kā agresīvu braukšanu.

Ievērojot iepriekš izklāstīto, tiesa secina, ka atbildētājs nav pareizi piemērojis materiālās tiesību normas un ir pieļāvis kļūdu kvalificējot administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to atbildētāja pieņemtais lēmums atzīstams par prettiesisku un tas ir atceļams. Procesuālās ekonomijas nolūkā tiesa atzīts, ka nav nepieciešams detalizēti aplūkot citus procesa dalībnieku izvirzītos argumentus, jo pēc savas būtības tie nemainītu tiesas konstatētos faktus un to juridisko novērtējumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 282.panta 2.punktu, 289.-291.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

apmierināt A.G. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2007.gada 23.oktobra lēmuma Nr.2364 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PA 281658” atcelšanu. Atcelt no pieņemšanas dienas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2007.gada 23.oktobra lēmumu Nr.2364 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PA 281658”. Izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L. Piusa

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese L.Piusa Rīgā, 2010.gada 25.februārī