Court partially allowed service contract claim, awarding debt and interest while rejecting part of the demand.

Lieta Nr.C29540414

CA0079-15/12

SP RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Valmierā 2015.gada 24.martā

VIDZEMES APGABALTIESAS CIVILLIETU TIESAS KOLĒĢIJA:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Z.Cera

tiesnese S.Bakmane, tiesnese I.Pinne,

sekretāre M.Bērziņa, sekretāre S.Ābola-Kalniņa,

piedaloties SIA ''Riga City Service'' pārstāvim zvērinātam advokātam Sergejam Rudānam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA ''Riga City Service'' prasībā pret SIA ''BaltCeltne'' par parāda piedziņu sakarā ar SIA ''Riga

City Service'' apelācijas sūdzību par Limbažu rajona tiesas 2014.gada 20.oktobra spriedumu un

K O N S T A T Ē J A,

ka prasītāja SIA ''Riga City Service'' Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2014.gada 28.martā cēlusi prasību pret

SIA ''BaltCeltne'', to 2014.gada 6.oktobrī papildinot (l.l.49), lūdzot tiesu:

1) piedzīt no atbildētājas prasītājas labā parādu 5165,03 EUR, kā arī līgumsodu 5165,03 EUR, sākot ar 2014.gada 28.martu,

2) noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei,

3) piedzīt no atbildētājas prasītājas labā tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1572., 1573., 1587., 1590.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka puses 2012.gada 12.septembrī noslēgušas līgumu par starpniecības pakalpojumiem (turpmāk –

Līgums), saskaņā ar kuru prasītāja apņēmās sniegt starpniecības pakalpojumus saistībā ar jumta montāžas darbiem būvniecības

objektā /adrese/ - informācijas sniegšanu atbildētājai par iespēju noslēgt apakšuzņēmuma līgumu par jumta montāžas darbiem ar

SIA ''LER Baltic Group'' vai citu personu un atbildētājas iepazīstināšanu ar jumta montāžas darbu potenciālo izpildītāju.

Līgumā noteikta samaksa par starpniecības pakalpojumu – 4268,62 EUR (3000 LVL) un pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk –

PVN) 21 % - 896,41 EUR (530 LVL). Pielīgts, ka samaksas veikšana par saņemto starpniecības pakalpojumu atbildētājai jāveic

30 dienu laikā pēc galīgo darbu izpildes akta apstiprinājuma parakstīšanas. Tāpat Līgumā noteikts, ka atbildētājas pienākums samaksāt

atlīdzību rodas jebkurā gadījumā, kad Līguma darbības laikā ar atbildētāju tiek noslēgts apakšuzņēmuma līgums. Līgumā puses

pielīgušas arī līgumsodu 0,2 % no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, bet ar desmito kavējuma dienu –

1 % dienā.

Atbildētāja līgumu par jumta montāžas darbiem būvniecības objektā noslēgusi ar SIA ''El Plūsma''. Norādīts, ka prasības

pieteikuma sagatavošanas brīdī jumta montāžas darbi pabeigti, galīgo darbu izpildes akts parakstīts. Līdz ar to prasītāja savus no Līguma

izrietošos pienākumus ir izpildījusi.

Tā kā atbildētāja nav veikusi samaksu par saņemto pakalpojumu, 2013.gada 18.oktobrī atbildētājai nosūtīts brīdinājums par parāda

samaksu līdz 2013.gada 30.oktobrim, uz ko 2013.gada 24.oktobrī atbildētāja sniegusi atbildi, iebilstot parādam, norādot, ka

apakšuzņēmuma līgums un galīgais darbu izpildes akts neesot noslēgts ar SIA ''LER Baltic Group''.

Prasītājas 2014.gada 8.janvārī izrakstīto rēķinu Nr.RCS1 par starpniecības pakalpojumu sniegšanu 5165,03 EUR apmērā samaksu

līdz rēķinā norādītajam termiņam – 2014.gada 8.februārim - atbildētāja nav samaksājusi.

Tā kā atbildētāja nav veikusi samaksu par starpniecības pakalpojumiem, tādējādi nav izpildījusi ar Līgumu uzņemtās saistības,

prasītāja Līguma saistību izpildi prasa tiesas ceļā.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā par prasību (l.l.26-29) prasību neatzīst.

Norādīts, ka saņemtais starpniecības pakalpojums nav sniegts tādā apmērā, lai dotu pamatu iegūt tiesības noslēgt apakšuzņēmuma

līgumu. Prasītāja lūdz samaksu par neizpildītu pakalpojumu, kuram nav iestājies samaksas nosacījums - pakalpojums pagaidām palicis

bez rezultāta. Nav notikusi Līgumā pielīgtā prasītājas un atbildētājas iepazīstināšana ar potenciālo līdzēju.

Prasītāja nav pierādījusi prasību, savas prasījuma tiesības. Atbildētājas pienākums veikt samaksu par starpniecības pakalpojumu

rastos tikai tad, ja atbildētāja būtu noslēgusi līgumu ar SIA ''LER Baltic Group'', kas nav izdarīts, tāpat arī Līguma darbības laikā (pēc

2012.gada 12.septembra) nav noslēgusi kādu apakšuzņēmuma līgumu par objektu /adrese/.

Atbildētāja nav saņēmusi prasītājas 2014.gada 8.janvāra rēķinu Nr.RCS1. Pat, ja šāds rēķins eksistē, tā kā nav iestājušies Līgumā

paredzētie nosacījumi tā izpildei, pirms laika izrakstītais rēķins nav tiesisks.

Slēdzot Līgumu, puses nav vienojušās par PVN pievienošanu Līguma summai. Līgumā ir precīzi nolīgta summa ar skaidru

nosacījumu – bez PVN.

Atbildētāja jau 2011.gadā ar SIA ''EL plūsma'' parakstījusi līgumu par minēto objektu. SIA ''Riga City Service'' un SIA ''BaltCeltne''

starpā noslēgtā Līguma darbības laikā par objektu ''Zasulauks'' /adrese/ līgums ar SIA ''LER Baltic Group'' nav noslēgts, nav slēgti arī citi

līgumu. Ar SIA ''EL Plūsma'' 2011.gadā noslēgtais līgums nav attiecināms uz prasītājas prasību, tas nav saistošs prasītājai.

Atbildētāja nav nokavējusi rēķina apmaksu, jo nav iestājušies Līguma nosacījumi par samaksu. Nav iestājies neviens apstāklis, kas

ļautu prasītājai pieprasīt jebkādu samaksu no atbildētājas.

Ar Limbažu rajona tiesas 2014.gada 20.oktobra spriedumu prasība noraidīta; no SIA ''Riga City Service'' par labu valstij piedzīti ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,30 EUR.

Spriedumā norādīts, ka starp SIA ''Riga City Service'' un SIA ''BaltCeltne'' 2012.gada 12.septembrī noslēgtais līgums par

starpniecības pakalpojumiem (informācijas sniegšanu SIA ''BaltCeltne'' par iespēju noslēgt apakšuzņēmuma līgumu par jumta montāžas

darbiem un tās iepazīstināšanu ar jumta montāžas darbu potenciālo izpildītāju) vērtējams kā komercaģenta līgums atbilstoši

Komerclikuma 45.pantam.

Atzīts, ka prasītāja SIA ''Riga City Service'' nav pierādījusi, ka tā ir sniegusi informāciju SIA ''BaltCeltne'' par iespēju noslēgt

būvdarbu līgumu.

SIA ''BaltCeltne'' neiestājas pienākums veikt samaksu par saņemto starpniecības pakalpojumu, jo nav izpildījies Līguma 5.punktā

paredzētais nosacījums – galīgo darbu izpildes akta apstiprinājums nav parakstīts starp SIA ''BaltCeltne'' un SIA ''LER Baltic Group''.

SIA ''BaltCeltne'' darbu pieņemšanas-nodošanas gala aktu 2013.gada 21.februārī parakstījusi ar SIA ''EL Plūsma'', pamatojoties uz starp

SIA ''BaltCeltne'' un SIA ''EL Plūsma'' 2011.gada 29.decembrī noslēgto darbuzņēmuma līgumu Nr.UL08/11-29-Z ar tā vēlākiem

grozījumiem. Aktu parakstījis arī SIA ''LER Baltic Group'' tehniskais direktors, piekrītot, ka darbi veikti, pamatojoties uz 2011.gada

29.decembra līgumu.

Prasītājas paveiktais nav fiksēts nedz 2013.gada 21.februāra darbu pieņemšanas-nodošanas gala aktā, nedz citos dokumentos.

Tāpat SIA ''BaltCeltne'' nav jāveic samaksa atbilstoši Līguma 6.punktā noteiktajam, jo apakšuzņēmuma līgums nav noslēgts Līguma

darbības laikā, tas ir, no 2012.gada 12.septembra līdz pušu saistību izpildei. Lietas izskatīšanas laikā nav gūti pierādījumi par Līguma

darbības laikā starp SIA ''BaltCeltne'' un SIA ''LER Baltic Group'' noslēgtiem līgumiem. Tāpat Līgumā nav atsauces uz apstākli, ka

SIA ''BaltCeltne'' veic darbus atbilstoši 2011.gada 29.decembrī noslēgtajam līgumam ar SIA ''EL Plūsma''.

Tā kā prasītāja nav pierādījusi, ka tā izpildījusi Līgumā pielīgto, prasība noraidīta.

Tiesa norādījusi arī uz apstākļiem, ka Līgumā nav paredzēts atbildētājas pienākums maksāt PVN. Tāpat prasītāja nav pierādījusi, ka

tā atbildētājai nosūtījusi 2014.gada 8.janvāra rēķinu Nr.RCS1 par 5165,03 EUR samaksu.

Par šo spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi prasītāja SIA ''Riga City Service'', lūdzot prasību apmierināt.

Apelācijas sūdzībā (l.l.65-67) norādīts, ka Līguma 1.punktā ietvertie dati ir pilnībā pietiekami, lai atbildētājai rastos iespēja noslēgt

apakšuzņēmuma līgumu, tajā norādīta celtniecības sabiedrība, kura meklē apakšuzņēmēju, vajadzīgo būvdarbu veids un apjoms, būvdarbu

veikšanas vieta. Saņemot šo informāciju, atbildētāja varēja nekavējoties uzsākt sarunas par iespējamo apakšuzņēmuma līguma slēgšanu.

No Līguma satura nepārprotami izriet, ka atbildētājai nebija zināms par plānotajiem jumta montāžas darbiem pirms Līguma noslēgšanas,

pretējā gadījumā atbildētāja nebūtu parakstījusi Līgumu, apsolot prasītājai atlīdzību par informācijas sniegšanu. Ar Līguma noslēgšanu

atbildētāja apliecinājusi, ka ziņas par iespējamiem būvdarbiem objektā /adrese/ ir ieguvusi no prasītājas.

Līguma 1.punktā puses vienojušās, ka apakšuzņēmuma līgums var tikt noslēgts ne tikai ar SIA ''LER Baltic Group", bet ar jebkuru

citu personu. SIA ''LER Baltic Group" objektā /adrese/ bija apakšuzņēmēja. Tā varēja parakstīt līgumu ar atbildētāju savā personā vai

uzdot to veikt kādam no SIA ''LER Baltic Group" piesaistītajiem uzņēmējiem. Tā kā atbildētājai bija svarīgi, lai tai uzdotu veikt attiecīgo

darbu izpildi, Līguma 1.punktā ietverts nosacījums, ka apakšuzņēmuma līgums var tikt noslēgts ar jebkuru personu.

Prasītājas ieskatā, 2011.gada 29.decembrī noslēgtais apakšuzņēmuma līgums par jumta montāžas darbu veikšanu objektā starp

SIA ''BaltCeltne'' un SIA ''EL Plūsma'' noslēgts ar atpakaļejošu datumu. Minētais līgums noslēgts deviņus mēnešus pirms starp

SIA ''Riga City Service'' un SIA ''BaltCeltne'' 2012.gada 12.septembrī noslēgtā līguma. Noslēdzot līgumu ar SIA ''EL Plūsma'',

SIA ''BaltCeltne'' nav bijusi nepieciešamība slēgt vēlāk līgumu ar SIA ''Riga City Service''.

Norādīts uz apstākļiem, ka būvdarbu veikšanā objektā /adrese/ piedalījās prasītāja un Lietuvas sabiedrība ''Axis Industries'', kas

ietilpst vienā koncernā ar prasītājas mātes sabiedrību ''City Service''. Sabiedrība ''Axis Industries'' bijusi ģenerāluzņēmēja projektā.

Neskatoties uz to, ka prasītāja regulāri piedalījusies būvnieku sapulcē, prasītājas darbinieks /pers. M/ palīdzējis sabiedrībai ''Axis

Industries'' vest sarunas ar apakšuzņēmējiem un saskaņot ar viņiem slēdzamos līgumus, prasītājai nekas par 2011.gada 29.decembra

līgumu starp SIA ''BaltCeltne'' un SIA ''EL Plūsma'' nav bijis zināms.

Ievērojot minēto, starp SIA ''BaltCeltne'' un SIA ''EL Plūsma'' līgums, kas datēts ar 2011.gada 29.decembri, noslēgts ar

atpakaļejošu datumu, lai apgrūtinātu prasītājas iespēju pieprasīt atlīdzības samaksu, kā arī saistībā ar PVN piemērošanas kārtības maiņu

būvniecībām sākot no 2012.gada 1.janvāra, valstij ieviešot reverso PVN būvdarbiem, kas ir neizdevīgi celtniekiem, jo šādā veidā viņu

samaksātais priekšnodoklis varēja tikt iesaldēts līdz pat 2,5 mēnešiem. Saskaņā ar likuma ''Par pievienotās vērtības nodokli'' pārejas

noteikumiem jaunā kārtība neattiecās uz būvniecības līgumiem, kas noslēgti pirms 2011.gada 31.decembra.

2011.gada 29.decembra apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu ar atpakaļejošu datumu pierāda arī tas, ka 2012.gada septembrī

prasītājas darbinieks /pers. M/ nosūtīja atbildētājas darbiniekam /pers. N/ līguma projektu ar pielikumiem par jumta montāžas darbu

veikšanu objektā /adrese/. Dažas dienas vēlāk prasītāja saņēmusi elektroniskā pasta vēstuli no SIA ''LER Baltic Group'', minot, ka tā

2012.gada 12.septembra līgumam, kas noslēgts starp SIA "LER Baltic Group" un SIA "BaltCeltne" piešķīrusi Nr.UL35/12-42-Z. Vēlāk

atbildētāja SIA ''BaltCeltne'' minēto līgumu pārslēgusi ar SIA ''EL Plūsma", mainot tā noslēgšanas datumu.

Līgums nav uzskatāms par komercaģenta līgumu Komerclikuma 45.panta izpratnē, jo neviens no Līguma dalībniekiem nav

pilnvarojis citu sagatavot apakšuzņēmuma līguma slēgšanu ar trešo personu. Prasītājas uzdevums aprobežojās ar informācijas sniegšanu

atbildētājai, kamdēļ prasītāja atbildētājas darījumu sarunās ar SIA ''EL Plūsma" vai SIA ''LER Baltic Group" nepiedalījās. Līguma darbība

aprobežojas ar viena apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu, no kā izriet, ka Līgums vairāk atbilst māklera līgumam. Nav izprotams, kā

Līguma daba ietekmē strīdu, jo Līguma noteikumi ir pietiekami detalizēti, lai tiesai būtu iespējams izspriest lietu, nepiemērojot

speciālās tiesību normas (šajā gadījumā – Komerclikumu).

Atbildētājas pienākums maksāt PVN izriet no Līguma 4.punkta, saskaņā ar kuru atbildētājai jāmaksā atlīdzība 3000 LVL

(bez PVN), kas nozīmē to, ka parādniekam izrakstītajā rēķinā tiks iekļauts arī PVN. Atbildētājas viedoklis, ka nenorādot PVN, tā tiek

atbrīvota no PVN maksāšanas ir pretrunā ar pieņemto praksi, kā arī puses nevar ar savu vienošanos atbrīvot kādu darījuma dalībnieku no

pienākuma maksāt nodokļus. Līgumā iekļautais formulējums ''bez PVN'' nozīmē, ka atlīdzībai vēlāk tiks pieskaitīts PVN.

Apstāklim, ka atbildētāja nav saņēmusi rēķinu, nav nozīmes, jo pienākums maksāt atlīdzību un līgumsodu izriet no Līguma, nevis

rēķina. Prasītājai, izrakstot rēķinu atbildētājai, rodas pienākums maksāt priekšnodokli, kamdēļ tā jau tagad cieš zaudējumus sakarā ar to,

ka ir samaksājusi valstij priekšnodokli, bet joprojām nav saņēmusi atlīdzību no atbildētājas.

Rakstveida paskaidrojumā par apelācijas sūdzību (l.l.112-114) atbildētāja SIA ''BaltCeltne'' norādījusi, ka prasība nav pierādīta

atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam, prasītāja Limbažu rajona tiesas spriedumu apstrīd vienīgi uz pašas izdarītajiem pieņēmumiem,

secinājumiem, apgalvojumiem, retoriskiem jautājumiem un pašas izdomātām atbildēm.

Norādīts, ja būtu paredzēts papildus maksāt PVN, Līgums netiktu parakstīts tā lielo izmaksu dēļ.

Tiesas sēdē prasītājas SIA Riga City Service'' pārstāvis zvērināts advokāts Sergejs Rudāns apelācijas sūdzību un prasību uzturēja uz

tajās minētajiem argumentiem un apsvērumiem. Papildus paskaidroja, ka līgums par montāžas darbu veikšanu tika noslēgts, atbildētāja ir

saņēmusi atlīdzību. Nav pamatots iebildums, ka līgums par jumta montāžas darbu veikšanu noslēgts pirms deviņiem mēnešiem. Tādā

gadījumā nav saprotams, kāpēc starpniecības līgums vispār bija nepieciešams. Līgums ticis noslēgts ar atpakaļejošu datumu, jo mainījās

PVN piemērošanas kārtība būvdarbiem. Starpniecības līgums ir izpildīts, jo atbildētājs ir saņēmis informāciju par izpildāmiem

montāžas darbiem. Atbildētājam nebija svarīgi, ar ko noslēgt līgumu, bet, ka vispār var noslēgt būvniecības līgumu. Paskaidroja, ka SIA

"Axis Industries" bija ģenerāluzņēmēja, bet SIA "LER Baltic Group" - apakšuzņēmēja objekta celtniecībā. Prasītāja atrodas vienā

koncernā ar ģenerāluzņēmēju, no kuras saņēma uzdevumu atrast objekta celtniecības darbu - jumta konstrukcijas veikšanai

apakšuzņēmēju. Ar apakšuzņēmēja meklēšanu personīgi nodarbojies prasītājas tehniskais direktors /pers. M/.

Tiesa uzskata, ka lieta izskatāma bez atbildētājas SIA ''BaltCeltne'' pārstāvja piedalīšanās, jo par tiesas sēdi atbildētājai paziņots

Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktā kārtībā, no SIA ''BaltCeltne'' valdes priekšsēdētāja /pers. T/ saņemts iesniegums ar lūgumu skatīt

lietu bez sabiedrības pārstāvja klātbūtnes. Tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209., 210.pantā minētos pamatus lietas izskatīšanas

atlikšanai.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pārstāvja paskaidroto, iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi liecinieka /pers. M/ liecināto,

izvērtējusi pierādījumus lietā, uzskata, ka prasība ir pamatota un daļēji apmierināma.

Tiesa konstatē, ka 2012.gada 12.septembrī starp SIA "Riga City Service" kā starpnieku un SIA "BaltCeltne" kā klientu noslēgts

līgums (turpmāk - Līgums). Līguma 1.punktā puses paredzējušas, ka starpnieks apņemas sniegt klientam starpniecības pakalpojumu

sakarā ar apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu ar SIA "LER Baltic group" vai citu personu par jumta montāžas darbiem objektā /adrese/.

Līguma 2.punktā norādīts, ka "starpniecības pakalpojumi aprobežojas ar informācijas sniegšanu klientam par iespēju noslēgt

apakšuzņēmuma līgumu un klienta iepazīstināšanu ar tā potenciālo līdzēju". Par starpniecības pakalpojumu sniegšanu klients apņēmies

samaksāt starpniekam atlīdzību 3000 LVL apmērā (bez PVN) trīsdesmit kalendāro dienu laikā pēc "Galīgo darbu izpildes akta"

apstiprinājuma un parakstīšanas starp SIA "LER Baltic group" un SIA "BaltCeltne". Līguma 6.punktā puses vienojušās, ka klientam ir

pienākums samaksāt atlīdzību jebkurā gadījumā, kad Līguma darbības laikā ar klientu tiek noslēgts apakšuzņēmuma līgums.

Tiesa atzīst, ka pušu starpā noslēgts tiesisks darījums - līgums, kas uzliek pienākumus un paredz tiesības pusēm. Nav pamata

uzskatīt, ka vienošanās par starpniecības pakalpojuma, kas rada iespēju uzņēmumam saņemt pasūtījumu, noslēgt apakšuzņēmuma

līgumu, veikt uzņēmējdarbību, sniegšanu, turklāt konstatētajos apstākļos, kad starpnieks veicis potenciālo uzņēmumu apzināšanu, līguma

nosacījumu saskaņošanu, būtu prettiesiska un tāpēc spēkā neesoša.

Līgums ir saistīts ar uzņēmumu komercdarbību, kamdēļ tas ir komercdarījums, kurā pušu tiesiskās attiecības regulē

Komerclikums un atbilstoši tā 3.pantā noteiktajam arī citi likumi, tai skaitā Civillikums.

Tiesa piekrīt prasītāja viedoklim, ka noslēgtais līgums nav komercaģenta līgums Komerclikuma izpratnē. Komerclikuma 45.pants

noteic, ka komercaģents ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām

personām vai arī sagatavot to noslēgšanu. Tiesa secina, ka prasītājas un atbildētājas nodibinātajās tiesiskajās attiecībās iztrūkst likumā

paredzētais elements - pilnvarojums pastāvīgai darījumu slēgšanai vai sagatavošanai. Puses vienojušās par pakalpojuma sniegšanu

vienreizējam starpniecības darījumam, nevis par atkārtotu, vairākkārtēju pakalpojumu sniegšanu, kas būtu tulkojama kā pastāvīga

darījumu slēgšana vai sagatavošana.

Atbilstoši Civillikuma 2212.panta nosacījumiem ar uzņēmuma līgumu cita starpā viena puse uzņemas par zināmu atlīdzību izvest

galā kādu otras puses pasūtījumu, kas konstatējams izskatāmajā lietā. Noslēgtais starpniecības līgums atbilst uzņēmuma līguma saturam

un tamdēļ pušu tiesiskās attiecības apskatāmas arī pēc Civillikuma, tai skaitā uzņēmuma līgumu regulējošām tiesību normām.

Tulkojot tiesisko darījumu - starpniecības līgumu, tiesa vadās pēc Civillikuma nosacījumiem, atbilstoši kuriem vispirms jāskatās

uz līgumā lietoto vārdu nozīmi (Civillikuma 1504.pants), to jēgu, pušu skaidri izsacīto nodomu (Civillikuma 1505.pants), ievērojot, ka

iztulkojumam, pēc kura darījums tiek uzturēts un pēc iespējas paliek spēkā, dodama priekšroka pret tādu iztulkojumu, kuram ir otrādas

sekas (Civillikuma 1507.pants), vienlaicīgi ņemot vērā, ka, nespējot noskaidrot patieso dalībnieku gribu, priekšroka būtu dodama pret

parādnieku saudzīgākam iztulkojumam (Civillikuma 1508.pants), jo kreditoram būtu vajadzējis izteikties skaidrāk un noteiktāk

(Civillikuma 1509.pants).

Lietā ir strīds par to, vai prasītājai pienākas Līgumā paredzētā atlīdzība par starpniecības pakalpojumu. Tiesa atzīst, ka prasītāja

atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantā noteiktajam ir pierādījusi savus apgalvojumus - pielīgtā uzdevuma izpildi un tiesību saņemt

atlīdzību.

Līguma 4.punktā puses vienojušās, ka par starpniecības pakalpojumu sniegšanu klients apņēmies samaksāt starpniekam atlīdzību

3000 LVL apmērā (bez PVN).

Civillikuma 2212.pants paredz atlīdzību par pasūtījuma izpildi. Civillikuma 2223.pants noteic, ka tiklīdz pasūtījums izpildīts un

atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa. Komerclikuma 395.pants noteic, ka par pakalpojumu komersants

atlīdzību var prasīt arī tad, ja tā nav nolīgta. Tiesa neuzskata, ka uzņēmumam pretēji uzņēmējdarbības mērķim gūt peļņu, starpniecības

uzdevums būtu pildāms bez samaksas.

Lai lemtu par atlīdzības maksāšanas pienākumu, tiesai vispirms jākonstatē, par ko puses paredzējušas atlīdzību jeb samaksu, ir

jākonstatē pielīgtais pasūtījuma jeb pakalpojuma apjoms. Tiesa konstatē, ka atbilstoši starpniecības līgumam prasītāja apņēmusies

izpildīt klienta uzdevumu - starpniecības pakalpojumu, sniedzot informāciju par iespēju noslēgt apakšuzņēmuma līgumu par jumta

montāžas darbu veikšanu konkrētā objektā - katlumājā /adrese/ un iepazīstināt klientu ar potenciālo līdzēju (Līguma 2.punkts). Līgumā

nepārprotami norādīts starpniecības pakalpojumu apjoms, ka tas aprobežojas ar informācijas sniegšanu klientam par iespēju noslēgt

apakšuzņēmuma līgumu un klienta iepazīstināšanu ar tā potenciālo jeb iespējamo līdzēju. Līgumā paredzēta atlīdzība par pakalpojumu,

kas nepārsniedz minēto apjomu.

Tiesa konstatē, ka iepriekš minētajā apjomā pakalpojums ir sniegts. Tiesa atzīst, ka līguma izpilde - pakalpojuma sniegšana ir

pierādīta ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un ar liecinieka liecību.

Nav šaubu, ka SIA "BaltCeltne" no starpnieka ir saņēmusi informāciju par iespēju noslēgt apakšuzņēmuma līgumu par jumta

montāžas darbiem objektā /adrese/.

Par to, ka klients saņēmis Līgumā paredzēto informāciju, liecina apstāklis, ka puses parakstījušas starpniecības līgumu, kurā šī

iespēja jau tikusi minēta. Par to, ka prasītāja sniegusi informāciju atbildētājai, liecina arī apstākļi, ka apakšuzņēmuma līgums ticis

noslēgts, atbildētāja veikusi celtniecības darbus objektā, kuri uzsākti pēc starpniecības līguma noslēgšanas, kā rezultātā 2013.gada

21.februārī ir parakstīts darbu pieņemšanas - nodošanas gala akts (l.l.35), SIA "BaltCeltne" saņēmusi atlīdzību par jumta montāžas darbu

veikšanu (l.l.43).

Par informācijas sniegšanas pienākuma izpildi tiesas sēdē liecināja liecinieks /pers. M/, kurš personīgi, būdams SIA "Riga City

Service" tehniskais direktors, nodarbojies ar apakšuzņēmēja apzināšanu. /pers. M/ liecināja, ka no ģenerāluzņēmēja SIA "Axis

Industries" prasītāja SIA "Riga City Service", kura ir viena koncerna ar ģenerāluzņēmēju uzņēmums, saņēmusi norādījumu atrast katlu

mājas jumta montāžas darbu veicēju, prasītāja veikusi cenu aptauju un saņēmusi priekšlikumu no atbildētājas, starp prasītājas un

atbildētājas uzņēmumiem notikusi komunikācija, rakstītas saskaņošanas vēstules e-pastā, ģenerāluzņēmēja piekritusi par apakšuzņēmēju

ņemt atbildētāju.

Minētās liecības patiesumu un informācijas sniegšanas faktu apstiprina lietas materiāliem pievienotā e-pasta vēstule (l.l.72). No

tās satura secināms, ka /pers. M/ 2012.gada 11.septembrī nosūtījis atbildētājai (e-pasta adrese - /elektroniskā pasta adrese/) līgumu ar

pielikumiem - darba grafiku, ekspluatācijas noteikumiem un darba izpildes noteikumiem, apdrošināšanas polises paraugu (l.l.73-89).

Tiesa konstatē, ka starpnieks ir izpildījis arī otru pielīgto uzdevumu - iepazīstinājis klientu ar potenciālo līdzēju.

Starpniecības līgumā puses vienojušās, ka potenciālais līdzējs apakšuzņēmuma līgumā būs SIA "LER Baltic group" vai cita persona.

Tiesai nav šaubu, ka atbildētājs ticis iepazīstināts ar SIA "LER Baltic group", ko apliecina tiesas iepriekš minētie apstākļi -

atbildētājai 2012.gada 11.septembra e-pastā prasītājas tehniskā direktora /pers. M/ nosūtītais Uzņēmuma darbu veikšanas līgums (l.l.73-

89) ar tā pielikumiem, kurā kā līguma slēdzējas puses bija norādītas pasūtītāja SIA "LER Baltic group", darbuzņēmēja SIA "BaltCeltne".

2012.gada 14.septembrī SIA "LER Baltic group" e-pasta vēstulē norādījusi, ka 2012.gada 12.septembra līgumam starp SIA "LER Baltic

group" un SIA "BaltCeltne" piešķirts numurs UL35/12-42-Z (l.l.90). Turklāt konstatējams, ka sabiedrības, ar kuru apakšuzņēmuma

līgumu noslēgusi atbildētāja - SIA "EL Plūsma" valdes priekšsēdētājs un SIA "LER Baltic group" valdes priekšsēdētājs jeb persona, kura

pārstāv sabiedrības, ir viena un tā pati persona - /pers. Z/, kamdēļ nav pamata šaubām, ka atbildētājas pārstāvošās fiziskās personas, kuras

bija pilnvarotas slēgt apakšuzņēmuma līgumu, bija pazīstamas ar SIA "LER Baltic group" pilnvarotām personām. Tiesai nav šaubu, ka

atbildētāja tikusi iepazīstināta, respektīvi, prasītāja tai darījusi zināmu, sniegusi ziņas par SIA "LER Baltic group" kā iespējamo

potenciālo pasūtītāju apakšuzņēmuma līgumā, kura arī piekritusi slēgt apakšuzņēmuma līgumu ar atbildētāju.

Liecinieks/pers. M/ apliecināja, ka Uzņēmuma darbu veikšanas līgumu prasītāja saņēmusi no SIA "Axis Industries", ar to

iepazīstināta atbildētāja. Sākotnēji atbildētāja līgumu noslēgusi ar SIA "LER Baltic". Jau pēc darbu uzsākšanas uzzinājuši, ka atbildētāja

noslēgusi līgumu ar atpakaļejošu datumu ar SIA "EL Plūsma".

Atbildētāja iebilst maksāšanas pienākumam, atsaucoties uz Līguma 5. un 6.punktā ietvertajiem nosacījumiem (Civillikuma

1549.pants). Līguma 5.punktā puses vienojušās par samaksas termiņu, paredzot pienākumu klientam samaksāt atlīdzību trīsdesmit

kalendāro dienu laikā pēc "Galīgo darbu izpildes akta" apstiprinājuma un parakstīšanas starp SIA "LER Baltic group" un SIA "BaltCeltne".

Savukārt Līguma 6.punktā puses vienojušās, ka klientam ir pienākums samaksāt atlīdzību jebkurā gadījumā, kad Līguma darbības laikā ar

klientu tiek noslēgts apakšuzņēmuma līgums.

Atbildētājas ieskatā nav iestājušies Līguma nosacījumi - "Galīgo darbu izpildes akts" nav apstiprināts un parakstīts starp SIA "LER

Baltic group" un SIA "BaltCeltne" atbilstoši Līguma 5.punktā paredzētajam, bet gan starp atbildētāju un SIA "EL Plūsma", turklāt

apakšuzņēmuma līgums noslēgts jau pirms Līguma noslēgšanas - 2011.gada 29.decembrī ar citu uzņēmumu SIA "EL Plūsma".

Tā kā arī prasībā norādīts uz Līgumā paredzētajiem nosacījumiem atlīdzības samaksai - līguma noslēgšanu par jumta montāžas

darbiem un šo darbu izpildi, norādot, ka šie nosacījumi ir iestājušies, tulkojot Līguma tekstu, tiesai nav pamata apšaubīt, ka samaksu par

pakalpojumu puses pielīgušas ar nosacījumu, ka apakšuzņēmuma līgums tiks noslēgts un jumta montāžas darbi tiks izpildīti, pabeigti un

nodoti, tātad vienojušās par nosacījumiem, ar kuru iestāšanos saistītas Līgumā norunātās sekas - samaksas pienākuma iestāšanās.

Tiesa uzskata, ka prasītāja pierādījusi Līguma nosacījumu iestāšanos - pierādījusi, ka apakšuzņēmuma līgums ar SIA "Riga City

Service" ir noslēgts un jumta montāžas darbus objektā /adrese/ atbildētāja ir paveikusi, tie nodoti ar "Darbu pieņemšanas - nodošanas

gala aktu".

Tiesa nevar atzīt, ka apakšuzņēmuma līguma noslēgšana ar SIA "EL Plūsma" par jumta montāžas darbiem /adrese/ objektā neatbilstu

Līgumā paredzētajiem nosacījumiem. Līgumā nepārprotami norādīts, ka pakalpojums tiek sniegts un apmaksāts sakarā ar

apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu ar jebkuru uzņēmumu - "SIA "LER Baltic group" vai citu personu", tātad tas atbilstoši Līguma

nosacījumiem varēja tikt noslēgts arī ar SIA "EL Plūsma".

Tiesas ieskatā nav juridiskas nozīmes atbildētājas norādītajiem apstākļiem, kas liecina, ka apakšuzņēmuma līgums ar SIA "EL

Plūsma" (29.12.2011.) nav noslēgts pirms starpniecības līguma parakstīšanas (12.09.2012.), uz līguma norādīts atpakaļejošs datums.

Nav nozīmes arī prasītājas apsvērumiem, ka līgums ar atpakaļejošu datumu varēja tikt noslēgts, lai izvairītos no reversās pievienotās

vērtības nodokļa piemērošanas. Tā kā līguma puse SIA "EL Plūsma" nav lietas dalībniece izskatāmajā lietā, tiesa nevar apšaubīt tās

parakstīta dokumenta saturu, konstatējot, ka līgums noslēgts ar atpakaļejošu datumu.

Tulkojot nosacījumus, tiesa vadās pēc Civillikuma 1556.panta, kurš noteic, ka nav spēkā tāds nosacījums, kura izpildīšana nosacīta

vienīgi pēc parādnieka gribas. Tā kā starpnieks ir nodrošinājis iespēju klientam noslēgt apakšuzņēmuma līgumu ar SIA "LER Baltic

group", informējot par līguma noslēgšanas iespēju un iepazīstinot ar konkrētu potenciālo līguma slēdzēju, klientam būtu jādod samaksa

par šo pakalpojumu. Tiesas ieskatā nevar būt spēkā nosacījums, atbilstoši kuram klientam nav jāpilda samaksas pienākums, atsakoties

slēgt apakšuzņēmuma līgumu. Šāds samaksas nosacījums, tā kā tas atkarīgs vienīgi no klienta jeb parādnieka gribas, nevar būt spēkā

esošs. Tā kā atbildētāja apakšuzņēmuma līgumu izvēlējusies noslēgt ar citu personu, tiesas ieskatā atzīstams, ka nosacījums tiktāl, ciktāl

tas attiecas uz apakšuzņēmuma līguma noslēgšanas nodrošināšanu vispār, ir izpildījies.

Tāpat tiesas ieskatā ir izpildījies nosacījums, kas paredz samaksas pienākumu pēc darbu nodošanas - pieņemšanas akta

parakstīšanas. Tiesas ieskatā Līguma 5.punktā paredzētais nosacījums tiktāl, ciktāl tas attiecas uz nodošanas - pieņemšanas akta

parakstīšanu ar konkrētu juridisku personu - SIA "LER Baltic group" nevar būt spēkā, jo ir izteikts pretrunā ar Līguma 1.punktā

paredzēto iespēju apakšuzņēmuma līgumu slēgt arī ar citu personu, tātad atbilstoši Civillikuma 1555.panta nosacījumiem attiecībā par

akta parakstīšanu tikai ar SIA "LER Baltic group" nosacījums ir izteikts tik nenoteikti un tumši, ka tas saskaņā ar likumu nevar būt spēkā

esošs. Tulkojot līgumu tā, ka pēc iespējas tas paliek spēkā, tiesa konstatē, ka pielīgtais nosacījums ir izpildīts, darbu pieņemšanas -

nodošanas gala akts ir parakstīts 2013.gada 21.februārī. Turklāt tas saskaņots un to parakstījis arī SIA "LER Baltic group" pārstāvis

(l.l.35).

Turklāt arī Civillikuma 2225.pants noteic, ka gadījumā, ja darbs vēl nemaz nav bijis uzsākts vai vismaz vēl nav bijis pabeigts, bet

uzņēmējs bijis gatavs to padarīt, un kavēklis tā padarīšanai radies no pasūtītāja puses, tad uzņēmējam tomēr jādabū pilnīga samaksa. Kā

jau tiesa konstatējusi, starpnieks ir veicis savu uzdevumu, ir sniedzis informāciju klientam par montāžas darbu veikšanu, iepazīstinājis ar

iespējamo apakšuzņēmuma līguma partneri SIA "LER Baltic group", kamdēļ situācijā, kad pati atbildētāja izvēlējusies neslēgt līgumu ar

SIA "LER Baltic group", samaksas par sniegto pakalpojumu nosacījums nevar būt atkarīgs tikai no parādnieces un klientam ir jāsamaksā

par saņemto pakalpojumu.

Tiesas ieskatā atbildētājas norādītais apstāklis, ka apakšuzņēmuma līgums noslēgts jau 2011.gada 29.novembrī, neatbrīvo

atbildētāju no uzņemto saistību izpildes, pat ja puse šīs saistības uzņēmusies nelietderīgi un nesaimnieciski, noslēdzot starpniecības

līgumu, kurš jau deviņus mēnešus tai nebija nepieciešams. Nav pamata uzskatīt, ka par šādiem apstākļiem, slēdzot starpniecības līgumu

būtu zināms prasītājai, jo par šāda jau noslēgta apakšuzņēmuma līgumu nebija zināms arī ģenerāluzņēmējai, viena koncerna ar prasītāju

uzņēmumam SIA "Axis Industries", kura atbilstoši liecinieka /pers. M/ liecinātajam pienākumu apzināt apakšuzņēmēju uzdevusi

prasītājai. Līdz ar to tiesa secina, ka neatkarīgi no tā, ar kādu uzņēmumu un kā datētu apakšuzņēmuma līgumu noslēgusi atbildētāja,

prasītāja ir izpildījusi pielīgto uzdevumu un tai pienākas samaksa.

Līguma 4.punktā puses vienojušās par atlīdzības apmēru, norādot to "LVL 3000 apmērā (bez PVN)".

2014.gada 8.janvārī prasītāja izrakstījusi rēķinu atbildētājai, tajā norādot apmaksājamo atlīdzības summu 4268,62 EUR jeb 3000

Ls, PVN 21% 896,41 EUR un kopsummu 5165,03 EUR.

Atbildētāja iebilst PVN summas pievienošanai atlīdzības apmēram, norādot, ka Līgumā puses vienojušās par atlīdzību, kura

maksājama bez PVN. Tiesas ieskatā šis iebildums nav pamatots.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma nosacījumiem atlīdzība par pakalpojuma sniegšanu kā saimniecisku darījumu ir

apliekama ar PVN. Tiesa piekrīt prasītājas argumentam, ka uzņēmumu savstarpējos darījumos maksājamās summas norāde ar piezīmi

"bez PVN" neatbrīvo maksātāju no likumā noteiktā pienākuma veikt obligātu PVN maksājumu, apmaksājot par darījumu izrakstītos

rēķinus. Arī gramatiski tulkojot Līgumā ietverto tekstu, tiesa secina, ka piebilde pie atlīdzības apmēra nav saprotama kā kopējās summas

apzīmējums, iekļaujot tajā ar likumu noteikto pienākumu samaksāt PVN, jo šāda piezīme ir vispārpieņemta prakse, norādot darījuma

summu neto skaitļos. Turklāt arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē "atlīdzība" ir pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, kuru

saņem pakalpojuma sniedzējs kā samaksu, bez pievienotās vērtības nodokļa.

Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 5165,03 EUR par 221 dienu periodā no 2014.gada 8.februāra jeb dienas, kad iestājies kavējums,

notekot izrakstītajā rēķinā norādītajam samaksas termiņam un paejot 30 dienām no darbu pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanas.

Prasītāja norādījusi, ka tā labprātīgi samazinājusi līgumsoda apmēru līdz 100 procentiem no parāda summas.

Līguma 7.punktā puses vienojušās, ka par katru kavēto dienu klients apņemas maksāt līgumsodu 0,2% no parāda summas, ka ar

desmito kavējuma dienu līgumsoda apmērs pieaug līdz 1% dienā.

Civillikuma 1716.pantā dota līgumsoda definīcija - tas ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpilda vai neizpilda pienācīgi (likuma redakcijā, kas spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim).

Atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

piemērošanas kārtību" 21.panta nosacījumiem jaunā Civillikuma 1716.panta redakcija nav piemērojama līgumiem, kuri noslēgti līdz

2013.gada 31.decembrim, ja prasība par tiem tiesā celta līdz 2014.gada 31.decembrim. Tātad šajā gadījumā nav piemērojama

Civillikuma 1716.panta redakcija, kas spēkā lietas izskatīšanas laikā. Taču tiesa uzskata, ka prasītais līgumsods ir pārlieku liels,

nesamērīgs ar pamatparādu un pieļauto pārkāpumu, tā ilgumu, kamdēļ tas ir samazināms.

Civillikums redakcijā, kas bija spēkā pirms 2014.gada 1.janvāra, nenoteica tiesas pienākumu pašai lemt par līgumsoda apmēra

pamatotību, likums arī tieši nenoteica kritērijus, kādi piemērojami, vērtējot līgumsoda samērīgumu. Taču attīstoties līgumsoda jēdziena

izpratnei, judikatūrā tika atzīts, ka līgumsods ir konkrēti izmērāms "pametums", nevis maksājums, kas var augt līdz bezgalībai (Augstākās

tiesas Senāta 2011.gada 12.janvāra spriedums lietā SKC-25/2011). Senāts norādīja, ka, kaut arī Civillikums neaizliedz līgumsoda

noteikšanu procentuālā izteiksmē, ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana attiecīgos ekstremālos gadījumos kļūst par tiesas

kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principu, izvērtējot konkrētos apstākļus, jautājumu izlemjot pēc tiesas

ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

Līdzīgu atzinumu Augstākās tiesas Senāts izteicis jau 2008.gada 14.maija spriedumā lietā SKC-212, laikā, kad Civillikuma 1724. 1

pants, kas noteic tiesas tiesību lemt par līgumsoda samazināšanu, vēl nebija pieņemts, kad šāds likumprojekts tikai atradās Saeimā

pirmajā lasījumā. Senāts norādīja, ka iespējamais Civillikuma grozījums, ja tāds tiks pieņemts (tiesība tiesām samazināt pārmērīgus

līgumsodus), nebūs principiāli jauns noteikums, bet tikai taisnīguma principa apstiprinājums konkrētā šaurākā jautājumā, ierobežojot

pārmērīgus līgumsodus.

Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa noteic, ka tiesai, piemērojot tiesību normas, jāņem vērā judikatūra. Tātad tiesa, uzskatot, ka

prasītais līgumsods ir nesamērīgs, pati var lemt par līgumsoda noteikšanu konkrētā samazinātā apmērā.

Tiesa nevar atzīt par taisnīgu un samērīgu līgumsodu, kurš noteikts 0,2% un 1% apmērā dienā jeb 73% un 365% gadā. Tiesa ņem

vērā, ka Līgumā noteiktais līgumsods ir pieaugošs, tātad tā apmērs var sasniegt un pārsniegt parāda summu, kas tiesas ieskatā nesamērīgi

apgrūtinātu parādnieku neatkarīgi no parādnieka pieļautā aizdevuma atmaksāšanas pienākuma pārkāpuma iemesla. Tiesas ieskatā arī 100

% līgumsoda apmēra pieauguma ierobežojums nav samērojams ar līgumsoda uzdevumu, tā mērķi.

Lai gan līgumsoda jēdzienu līdz 2013.gada 31.decembrim neregulē Civillikuma 1716.panta redakcija, kura stājās spēkā 2014.gada

1.janvārī, nosakot, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne

vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, tiesas ieskatā arī izskatāmajās tiesiskajās attiecībās

piemērojams līgumsoda apmērs, kas pamatoti samērojams ar pašreiz likumā nostiprinātu, tātad arī likumdevēja par taisnīgu un samērīgu

atzītu maksimālo līgumsoda apmēru.

Tiesa, atzīstot, ka atbildētājai ir jāsamaksā pielīgtā atlīdzība par pakalpojumu 5165,03 EUR apmērā, konstatējot, ka tā bija

jāsamaksā līdz 2013.gada 21.martam jeb 30 kalendāro dienu laikā no darbu pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanas, ka samaksa nav

veikta arī 30 dienu laikā pēc rēķina izrakstīšanas jeb līdz 2014.gada 8.februārim, nosaka līgumsodu jeb sodu, ko uzņēmusies ciest

atbildētāja sakarā ar savu saistību pienācīgu neizpildi jeb maksājumu kavējumu, 10 procentu apmērā no kavētā maksājuma apmēra jeb

516,50 EUR.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka apelācijas sūdzībā norādītie argumenti ir pamats pirmās instances tiesas spriedumam pretēja

sprieduma taisīšanai, jo atzīst, ka tiesa, noraidot prasību, nav pareizi iztulkojusi pušu starpā noslēgto līgumu un tajā paredzētos pušu

pienākumus un samaksas nosacījumus, tiesa devusi nepareizu vērtējumu pierādījumiem lietā, kas novedis pie nepareiza secinājuma par

līguma neizpildi un pie nepamatotas prasības noraidīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumus piespriež proporcionāli apmierinātai vai noraidītai daļai.

Tiesa apmierinājusi prasību 55 procentu apmērā (rēķinot no tiesā uzturētās prasības apmēra 10330,06 EUR un apmierinātā

prasības apmēra 5681,53 EUR), noraidījusi pārējā daļā jeb 45 procentu apmērā.

Prasītājai bija jāmaksā un tā ir samaksājusi valsts nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus un kancelejas nodevu kopā

1072,52 EUR (l.l.7, 8, 70, 71, 102), kamdēļ no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai

prasības daļai - 589,90 EUR.

Prasītāja samaksājusi izdevumus advokāta palīdzībai 827,64 EUR (l.l.50, 51). Ar lietas vešanu saistīto izdevumu advokāta

palīdzības samaksai atlīdzināšanas apmēru noteic Civilprocesa likuma 44.pants. Panta pirmās daļas pirmā punkta b) apakšpunktā

noteikts, ka atlīdzināmi izdevumi advokāta palīdzības samaksai to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro. Tā kā samaksa

advokāta palīdzībai nesasniedz likumā noteikto maksimālo apmēru, tā pilnā apmērā jeb faktiski samaksātā apmērā piedzenama no

atbildētājas prasītājas labā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem tiesa proporcionāli apmierinātajai un noraidītajai prasības daļai par labu

valstij no lietas dalībniekiem piedzen iepriekš nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus - no prasītājas 3,29 EUR, no

atbildētājas 4,03 EUR.

Vadoties pēc Civilprocesa likuma 189.-192., 432., 434.pantu tiesa

N O S P R I E D A:

daļēji apmierināt prasību un piedzīt no SIA "BaltCeltne", reģistrācijas Nr. 40003684556, par labu SIA "Rīga City Service",

reģistrācijas Nr. 40003819844, parādu 5165,03 EUR, līgumsodu 516,50 EUR, tiesas izdevumus 589,90 EUR un izdevumus advokāta

palīdzībai 827,64 EUR, kopā 7099,07 (septiņi tūkstoši deviņdesmit deviņi eiro 7 centi), ieskaitot šo summu AS "Swedbank" norēķinu

kontā Nr. LV29HABA0551012969947.

Piedzīt no SIA "BaltCeltne", reģistrācijas Nr. 40003684556, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,03 EUR

(četri eiro 3 centi).

Piedzīt no SIA "Rīga City Service", reģistrācijas Nr. 40003819844, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,29

EUR (trīs eiro 29 centi).

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atzīt SIA "Rīga City Service", reģistrācijas Nr. 40003819844, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA "BaltCeltne",

reģistrācijas Nr. 40003684556, likumiskos 6 procentus gadā no parāda 5165,03 EUR.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā Civilprocesa likuma 451., 452.pantā minētajos

gadījumos, iesniedzot kasācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma -

2015.gada 7.aprīļa.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Z.CERA

Tiesnese S.BAKMANE

Tiesnese I.PINNE