Court dismisses defendant's defense and orders payment of uniform costs and court fees to police.

Lietas Nr. C30636014

Lietas arhīva Nr. C-2674-15/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 23.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa:

šādā sastāvā tiesas tiesnese S.Dolniece

izskatīja rakstveida procesā civillietu Rīgas pašvaldības policijas maza apmēra prasības pieteikumā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, un

konstatēja

2014.gada 15.decembrī tiesā saņemts prasītāja Rīgas pašvaldības policijas maza apmēra prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. A/ par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas pašvaldības policija 2010.gada 5.maijā noslēdza ar atbildētāju darba līgumu Nr.RPPP-10-67-lī, pieņemot

atbildētāju darbā par kārtībnieku Rīgas pašvaldības policijā ar 2010.gada 10.maiju. Likuma “Par policiju” 2.1 panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības

policijas darbinieks ir persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda šajā likumā noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības

administratīvajā teritorijā. Atbildētāja darba līguma 2.1.punktā ir noteikts, ka darbiniekam jāizpilda kārtībnieka darba pienākumi saskaņā ar amata

aprakstu, Rīgas pašvaldības policijas nolikumu un jāveic likumā „Par policiju” noteiktos policijas darbinieka pienākumus. Likuma „Par policiju” 19.panta

piektā daļa noteic, ka pašvaldības policisti savus pienākumus pilda Iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā un likuma 37.panta

pirmā daļa noteic, ka pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem. Likuma „Publiskas

personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums” 2.panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem

un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī

normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Savukārt, minētā likuma 3.pants noteic, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas

ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmo

daļu Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis, atvasinātas publiskas personas orgāns vai iestādes vadītājs izdod iekšējos normatīvos aktus: 1) uz

normatīvā akta pamata; 2) pats pēc savas iniciatīvas savas kompetences jautājumos. Saskaņā ar panta otro daļu šā panta pirmajā daļā neminēta

amatpersona izdod iekšējos normatīvos aktus uz normatīvā akta pamata. Saskaņā ar šā panta ceturto daļu iekšējais normatīvais akts ir saistošs iestādei

(tās struktūrvienībai, darbiniekiem) vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tas izdots. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmās daļas 2.punkts

noteic, ka publiskas personas orgāns un amatpersona savas kompetences ietvaros var izdot iekšējos normatīvos aktus par ārējo normatīvo aktu vai

vispārējo tiesību principu piemērošanu (instrukcija). Saskaņā ar Rīgas domes 2003.gada 1.jūlija nolikuma Nr.75 „Rīgas pašvaldības policijas nolikums”

4.4.4.apakšpunktu, Pašvaldības policijas priekšnieks nosaka pašvaldības policijas saimnieciskās darbības virzienus apstiprinātās budžeta tāmes ietvaros,

atbilstoši rīkojas ar pašvaldības policijas finanšu līdzekļiem un nodrošina pašvaldības policijas materiālo vērtību saglabāšanu. Atbildētājam, uzsākot darba tiesiskās

attiecības ar Rīgas pašvaldības policijā, tika izsniegts formas tērps. Rīgas pašvaldības, lai ierobežotu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, ar iekšējiem

noteikumiem ir noteikta formas tērpa izsniegšanas un nēsāšanas kārtība, ar kuriem darbinieki tiek iepazīstināti pirms darba tiesisko attiecību

nodibināšanas, un kuri paredz, ka, ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku tiek izbeigtas, darbinieks nodod izsniegtā Rīgas pašvaldības policijas formas

tērpa uzšuves, kokardes, zīmotnes un amata atšķirības zīmes, bet formas tērpu iegūst personīgā lietošanā, atlīdzinot formas tērpa daļu vērtību,

proporcionālu „Pašvaldības policijas darbinieku mantiskās apgādes normās” paredzētajam atlikušajam nēsāšanas laikam, noteikumu noteiktajā kārtībā un

apmērā. Noteikumos ir noteikta izsniegtā formas tērpa atlikušās vērtības aprēķināšanas kārtība, gadījumi, kādos formas tērpa atlikusī vērtība nav

jāatlīdzina un kārtība, kādā atbildētājam ir jāatmaksā formas tērpa atlikusī vērtība. Papildus noteikumos ir norādīts, ka gadījumos, ja darbinieks

atmaksājamo naudas summu neatmaksā 30 dienu laikā no darba tiesisko attiecību izbeigšanās brīža vai vienošanās par atlikušās formas tērpa vērtības

naudas summas atmaksāšanas noteiktajā termiņā, Rīgas pašvaldības policija ir tiesīga vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Atbildētājs 2010.gada

5.maijā - pirms darba uzsākšanas Rīgas pašvaldības policija bija iepazinies ar Rīgas pašvaldības policija 2007.gada 2.augusta iekšējiem noteikumiem

Nr.1-nts „Rīgas pašvaldības policijas darbinieku formas tērpa izsniegšanas, komplektācijas un nēsāšanas kārtība”, turpmāk - Noteikumi Nr.1, un bija

informēts par kārtību un apmēru, kādā tiek apmaksāta izsniegtā formas tērpa atlikusī vērtība, ko apliecina paraksts Rīgas pašvaldības policijas pieteikuma

anketā. Papildus starp prasītāju un atbildētāju 2010.gada 26.jūlijā tika noslēgta vienošanās par formas tērpa izdevumu segšanu (turpmāk - Vienošanas

Nr.1), kurā puses vienojas, ka atbildētājam darba pienākumu pildīšanai prasītājs izsniedz formas tērpu, bet izbeidzot darba tiesiskās attiecības,

atbildētājam ir pienākums kompensēt prasītājam formas tērpa atlikušo vērtību, kas tiek aprēķināta Noteikumos Nr.1 paredzētajā kārtībā. Formas tērpa

atlikušo vērtību aprēķina proporcionāli laikposmam, kas atlicis atbilstoši katras izsniegtās formas tērpa daļas lietošanas ilgumam, ņemot vērā katras

formas tērpa daļas iegādes vērtību un „Rīgas pašvaldības policijas darbinieku mantiskās apgādes normās” noteikto lietošanas ilgumu. Formas tērpa

atlikušo vērtību aprēķina pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar nākamā mēneša pirmo datumu. Atbildētājs piekrita Vienošanas Nr.1 nosacījumiem

un bija informēts, ka parakstot Vienošanas Nr.1, apņemas izbeidzot darba tiesiskās attiecības atmaksāt izsniegtā formas tērpa atlikušo vērtību.

Atbildētājs 2011.gada 6.oktobrī iesniedza prasītājam iesniegumu ar lūgumu atbrīvot atbildētāju no darba Rīgas pašvaldības policija pēc paša vēlēšanās

ģimenes apstākļu dēļ ar 2011.gada 13.oktobri. Ar 2011.gada 11.oktobra prasītāja rīkojumu Nr.l226-rp „Par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar /pers.

A/”, turpmāk – Rīkojums, darba tiesiskās attiecības ar atbildētāju tika izbeigtas, pamatojoties uz atbildētāja iesniegumu. Pamatojoties starp prasītāju un

atbildētāju noslēgtās Vienošanas Nr.1 3.punktu un saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošiem 2011.gada 22.jūnija iekšējiem noteikumiem Nr.6 „Rīgas

pašvaldības policijas darbinieku formas tērpa izsniegšanas, komplektācijas un nēsāšanas kārtība”, prasītājs 2011.gada 10.oktobrī sagatavoja izziņu

Nr.24/FT „Par izsniegtā formas tērpa atmaksājamo atlikušo vērtību”, kurā atbildētājam izsniegtā formas tērpa atmaksājamā atlikusī vērtība uz 2011.gada

1.novembri bija aprēķināta Ls 479,92 apmērā. Atbilstoši ES Padomes Regulas (EK) 974/98 (1998.gada 3.maijs) par EUR ievešanu 1.pantam, Euro

ieviešanas kārtības likuma 4.panta otras daļas, Civilprocesa likuma un Civillikuma izmaiņām, piedzenamās summas un tiesas izdevumu apmērs nosakāms

EUR vienībās lata attiecībā 1:0,702804. Ņemot vērā iepriekš minēto aprēķināta summa ir EUR 682,86 (479,92 lati: 0,702804=682,86). Saskaņā ar

rīkojuma 2.1.punktu 2011.gada 13.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgta vienošanas Nr. RPP-11-250-lī (turpmāk - Vienošanas Nr.2) par

formas tērpa atlikušas vērtības segšanu, ar kuru atbildētājs apņēmās formas tērpa atlikušo vērtību 682,86 EUR segt līdz 2012.gada 12.oktobrim. Ņemot

vērā to, ka Vienošanās Nr.2 noteiktajā termiņā formas tērpa atlikušo vērtību atbildētājs nav sedzis, atbildētājam 2013.gada 7.novembrī tika nosūtīta

vēstule Nr. 1-14/RRP- 13-335-ap „Par formas tērpa atlikušās vērtības segšanu” un pielikumā pievienota Vienošanas Nr.2 kopija, kurā tika norādīts, ka

gadījumā, ja atbildētājs līdz 2013.gada 6.decembrim neatmaksās atbildētājam izsniegtā formas tērpa atlikušo vērtību, prasītājs vērsīsies pret atbildētāju

tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Līdz šim brīdim prasītājs nav saņēmis no atbildētāja samaksu par formas tērpa atlikušo vērtību uz Vienošanās Nr.2

norādīto norēķinu kontu. Ņemot vērā to, ka līdz šim brīdim atbildētājs nav izpildījis savas saistības - nav sedzis formas tērpa atlikušo vērtību, prasītājs

lūdz tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam segt formas tērpa atlikušo vērtību 682,86 EUR apmērā. Prasītājs vērš tiesas uzmanību, ka minētais formas

tērps joprojām atrodas pie atbildētāja. Atbildētājs ar 2010.gada 26.jūlijā noslēgto vienošanos apņēmās darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā segt

formas tērpa atlikušo vērtību noteiktā termiņā, un saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un

ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Atbildētājs uzņemtās saistības

izpildes termiņu ir nokavējis un ir parādā prasītājam formas tērpa atlikušās vērtības samaksu 682,86 EUR apmērā.

Prasītājs maza apmēra prasību pamato uz Darba likuma 28.panta otro un trešo daļu, Civillikuma 1587., 1651., 1652.panta 3.punktu, 1779.1,

1811., 2186.pantu, Civilprocesa likuma 24., 41., 44., 127.panta pirmo daļu, 128., 250.18 - 250.20 pantu, Rīgas pašvaldības policijas 2007.gada

2.augusta noteikumu Nr. 1-nts “Rīgas pašvaldības policijas darbinieku formas tērpa izsniegšanas, komplektācijas un nēsāšanas kārtība” 7.5.punktu,

Rīgas pašvaldības policijas 2011.gada 22.jūnija noteikumu Nr.6-nts “Rīgas pašvaldības policijas darbinieku formas tērpa izsniegšanas, komplektācijas un

nēsāšanas kārtība” 7.5.punktu un lūdz tiesu piedzīt par labu prasītājam no atbildētāja parādu 682,86 EUR un tiesāšanās izdevumus 107,13 EUR.

2015.gada 5.janvārī atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu, uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas līdz

2015. gada 6.aprīlim bija arī atbildētāja deklarētā dzīvesvieta, vienlaikus ar maza apmēra prasības pieteikumu un tam pievienoto parāda aprēķinu,

nosūtīta paskaidrojumu veidlapa, nosakot atbildētājam termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 23.janvārim. Sūtījums saņemts atpakaļ tiesā ar

norādi „Beidzies glabāšanas laiks. Piegādes laikā adresāts nebija mājās. Atstāts aicinājums.”

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā

norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par

sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti

septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar

elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu

saņemšanai norādītajā adresē.

Savukārt, Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tātad, no iepriekš minētā, secināms, ka dokumenti atbildētājam ir izsniegti.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto maza apmēra prasību nav sniedzis.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots, nosūtot 2015.gada 8.aprīļa

paziņojumu.

Motīvu daļa.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskata maza apmēra prasību par pamatotu un apmierināmu daļēji turpmāk norādīto

apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1812.pantā noteikts, ka saistības izpildījums ir spēkā tikai tad, ja to izdarījusi un saņēmusi īstā persona īstā vietā, īstā laikā un

pienācīgā kārtā. Saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu, izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest

saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt. Civillikuma 1835.pants paredz, ka kreditors, labprātīgi

saņemdams daļas izpildījumu, nezaudē, attiecībā uz vēl palikušo neizpildīto daļu, neko no savām tiesībām.

Ar lietā esošo 2010.gada 5.maija Darba līgumu, kas noslēgts starp Rīgas pašvaldības policiju un /pers. A/, pierādās, ka starp pusēm pastāvēja

darba tiesiskās attiecības.

2010.gada 26.jūlijā starp prasītāju kā darba devēju un atbildētāju kā darbinieku noslēgta Vienošanās par formas tērpa izdevumu segšanu, kur

1.punktā noteikts, ka darba devējs darba pienākumu pildīšanai bez maksas izsniedz formas tērpu, saskaņā ar Rīgas pašvaldības policijas 2007.gada

2.augusta noteikumiem Nr.1-nts “Rīgas pašvaldības policijas darbinieku formas tērpu izsniegšanas, komplektācijas un nēsāšanas kārtība”, savukārt

3.punktā noteikts, ja darbinieks izbeidz darba tiesiskās attiecības, darbiniekam ir pienākums kompensēt darba devējam formas tērpa atlikušo vērību,

Noteikumu 7.nodaļā noteiktajā kārtībā.

Atbildētājs piekrita 2010.gada 26.jūlija Vienošanās nosacījumiem un bija informēts, ka to parakstot, apņemas izbeidzot darba tiesiskās attiecības

atmaksāt izsniegtā formas tērpa atlikušo vērtību.

Saskaņā ar 2011.gada 11.oktobra Rīgas pašvaldības policijas Rīkojumu Nr. 1226-rp par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar /pers. A/, darba

tiesiskās attiecības ar atbildētāju tika izbeigtas, pamatojoties uz atbildētāja iesniegumu.

Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto 2011.gada 10.oktobra izziņu Nr.24/F1 Par izsniegtā formas tērpa atmaksājamo atlikušo vērtību,

pamatojoties uz Rīgas pašvaldības policijas 2011.gada 22.jūnija iekšējiem noteikumiem Nr. 6-nts “Rīgas pašvaldības policijas darbinieku formas tērpa

izsniegšanas, komplektācijas un nēsāšanas kārtība” un atbildīgas personas Nodrošinājuma pārvaldes saimniecības nodaļas 2011.gada 7.oktobra

ziņojumu darbiniekam /pers. A/ tiek noteikta izsniegtā formas tērpa atmaksājamā atlikusī vērtība uz 2011.gada 1.novembri: sportiski cīņu zābaki 75,34

EUR ( Ls 52,95); speciālais vissezonas un siltinātais kostīms 389,51 EUR (Ls 273,75); formas tērpa elementu komplekts 25,33 EUR ( Ls 17,80);

termoveļas komplekts 22,05 EUR (Ls 15,50); trikotāžas krekli melni 2 gabali 19,51 EUR (Ls 13,71); trikotāžas krekls balts 8,57 EUR (Ls 6,02);

strapsezonas cepure 7,11 EUR (Ls 5); vasaras bikses 12,31 EUR (Ls 8,65), kopā izsniegtās formas tērpa atmaksājamā atlikusī vērtība 682,86 EUR.

Saskaņā ar 2011.gada 13.oktobra Vienošanos Nr. RPP-11-250-lī par formas tērpa atlikušās vērtības segšanu, kas noslēgta starp Rīgas

pašvaldības policija un /pers. A/, 1.punktu atbildētājs apņemas segt prasītājam formas tērpa atlikušo vērtību, kas novērtētā 689,86 EUR (Ls 479,92)

apmērā. Vienošanos parakstījuši darba devējs un darbinieks /pers. A/.

No 2013.gada 7.novembra vēstules Nr.1-14/RRP-13-335-ap par formas tērpa atlikušās vērtības segšanu, redzams, ka atbildētājam ir nosūtīts

atgādinājums, kurā norādīts, ka saskaņā ar 2010.gada 26.jūlija noslēgto Vienošanos par formas tērpa izdevumu segšanu 3.punktu atbildētājs ir apņēmies

izbeidzot darba tiesiskās attiecības, kompensēt Rīgas pašvaldības policijai formas tērpa atlikušo vērtību Rīgas pašvaldības policijas 2007.gada 2.augusta

noteikumiem Nr.1-nts “Rīgas pašvaldības policijas darbinieku formas tērpa izsniegšanas komplektācijas un nēsāšanas kārtība” 7.nodaļā noteiktajā

kārtībā. Norādīts, ka sakarā ar to, ka ar 2011.gada 13.oktobri izbeigtas atbildētāja darba tiesiskās attiecības, atbildētājam tika izsniegta 2011.gada

10.oktobrī sagatavotā prasītāja grāmatvedības izziņa Nr.24/FT par izsniegtās formas tērpa atmaksājamo atlikušo vērtību. Līdz 2012.gada 12.oktobrim

atbildētājs nav atlīdzinājis prasītajam 682,86 EUR (Ls 479,92) par formas tērpa atlikušās vērtību. Vienlaicīgi prasītājs informēja, ka gadījumā, ja

atbildētājs neatmaksās izsniegtās formas tērpa atmaksājamo atlikušo vērtību līdz 2013.gada 6.decembrim Rīgas pašvaldības policija normatīvajos aktos

noteiktā kārtībā vērsīsies ar prasības pieteikumu tiesā par zaudējumu piedziņu.

Lietā pierādījumi tam, ka atbildētājs savas saistības pret prasītāju ir izpildījis, nav gūti, līdz ar to secināms, ka atbildētājs pieļāvis saistību izpildes

nokavējumu.

Atbildētājs, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, nav tiesā iesniedzis pierādījumus faktam, ka būtu veicis pilnīgu parāda atmaksu.

Ņemot vērā minēto, prasītājs pamatoti lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 682,86 EUR apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību un prasītāja veikto parāda aprēķinu, jo atbildētājs parāda esamību un tā apmēru nav apstrīdējis, kā

arī nav cēlis iebildumus pret prasību, paskaidrojumus nav sniedzis.

Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva 102,43 EUR, ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 EUR par prasības pieteikuma un paziņojumu piegādi, kopā 107,13 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 190., 193., 2041., 250.25pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt Rīgas pašvaldības policijas maza apmēra prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pašvaldības policijai, vienotais reģistrācijas Nr.90000055099, pamatparādu

682,86 EUR (seši simti astoņdesmit divi euro un 86 centi) apmērā un tiesas izdevumus 107,13 EUR (viens simts septiņi euro un 13 centi) apmērā, kopā

789,99 EUR (septiņi simti astoņdesmit deviņi euro un 99 centi) apmērā.

/pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, no

sprieduma sastādīšanas dienas, tas ir 2015.gada 23.aprīļa.

Tiesnese S.Dolniece