Court convicted defendant of perjury and sentenced to 120 hours of compulsory labor.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally giving false testimony in court to shield a relative from administrative penalties. Although the defendant confessed during proceedings, the court found no mitigating circumstances other than this confession. Consequently, the defendant was sentenced to 120 hours of compulsory labor, and the residence restriction was lifted.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 300. panta 1. daļa; Krimināllikuma 46. panta 3. daļa: Intentional false testimony given while warned of criminal liability constitutes perjury, punishable by compulsory labor when no other mitigating factors exist.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.11130021215
Lietvedības Nr.K39-0234/15
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā 2015.gada 11.maijā
Valmieras rajona tiesa:
tiesnesis A.Melbergs
ar tiesas sēdes sekretāri S.Smirnovu,
piedaloties prokurorei V.Žērbelei,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 300.panta pirmajā
daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un
ko nstatēja:
Apsūdzētais/pers. A/, būdams brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu, tiesā sniedza apzināti nepatiesu
liecību.
Proti, apsūdzētais /pers. A/ 2014.gada 3.oktobrī, laika posmā no plkst.13.00 līdz plkst.14.13, Valmieras rajona tiesai, Valmierā, Garā ielā
5, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr.139014814, kurā ar Valmieras rajona tiesas 2014.gada 15.decembra spriedumu /pers. C/ tika
atzīts par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.1 5 panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā,
būdams tiesas sēdes laikā brīdināts kā liecinieks par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.panta par apzināti nepatiesas liecības
sniegšanu, ko apstiprinājis ar savu parakstu, sniedza liecību, kura ne tikai apzināti neatbilda īstenībai, bet arī bija nozīmīga īstenības
noskaidrošanai konkrētajā lietā, t.i., nolūkā palīdzēt /pers. C/ izvairīties no administratīvās atbildības un soda par transportlīdzekļa vadīšanu
alkohola reibumā, sniedza Valmieras rajona tiesai liecību, ka viņš, apsūdzētais /pers. A/, nevis viņa brālēns /pers. C/, 2014.gada 21.augustā,
agri no rīta, vadījis motociklu Honda NH 650 Dominator, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, bet brālēns /pers. C/ sēdējis kā pasažieris
aizmugurē, Burtnieku novada Valmieras pagasta Viestura laukuma garāžu kooperatīvā, laukuma līkumā nesavaldījis motociklu, jo pašam vēl
nav motocikla vadīšanas tiesību, un nokrituši zemē, krītot viņš, apsūdzētais /pers. A/, paspējis nolēkt no „moča”, bet /pers. C/ palikusi zem
motocikla kāja. Tādējādi apsūdzētais /pers. A/ sniedza tiesā apzināti nepatiesu liecību par faktiem, par kuriem /pers. C/ saukts pie
administratīvās atbildības un sodīts.
Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 300.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. A/ (turpmāk sprieduma tekstā – apsūdzētais) savu vainu Krimināllikuma 300.panta pirmajā
daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanas laikā netika izdarīta.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais nodarījums ir pareizi kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 300.panta pirmo daļu, jo apsūdzētais,
būdams brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu, tiesā sniedza apzināti nepatiesu liecību.
Tiesa secina, ka apsūdzētā vaina Krimināllikuma 300.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta.
Apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.
Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu
un radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, bet soda mēru – saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu – atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu likumdevējs ir klasificējis Krimināllikuma 300.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu kā kriminālpārkāpumu.
Ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu tika apdraudētas valsts tiesībaizsardzības iestādes (tiesas) intereses patiesības
noskaidrošanā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā.
Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, ir noskaidrots sekojošais. Apsūdzētais agrāk kriminālā kārtā nav sodīts (lietas
75.lapa). Apsūdzētais ir vienu reizi sodīts administratīvi (citas apsūdzētā sodāmības par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir
likumā noteiktajā kārtībā dzēstas) (lietas 74.lapa). Apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis, būdams divdesmit divus gadus vecs.
Apsūdzētais strādā algotu darbu (lietas 76.lapa).
Atbildību mīkstinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.
Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā atzīst apsūdzētā tiesas sēdē pausto
vaļsirdīgo atzīšanos un izdarītā nožēlošanu.
Atbildību pastiprinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 48.panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.
Krimināllikuma 300.panta pirmās daļas sankcija kā sodu paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Tiesa, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms ar piespiedu darbu.
Atbilstoši Krimināllikuma 40.panta pirmās daļas otrajam teikumam piespiedu darbu var noteikt no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit
stundām.
Tiesa, ievērojot vienu atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā, un to, ka atbildību pastiprinoši apstākļi apsūdzētā rīcībā netika
konstatēti, secina, ka apsūdzētajam piespiedu darbs ir nosakāms uz simt divdesmit stundām.
Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais soda veids un apmērs ir samērīgs un pietiekams, lai šajā gadījumā panāktu krimināltiesisko attiecību
taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.
Tiesa, ņemot vērā to, ka krimināllietas iztiesāšana ir pabeigta, un apsūdzētajam tiek noteiks sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu,
atzīst, ka apsūdzētajam kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā ir atceļams.
Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514.pantu, 520.panta pirmo daļu, 523., 527., 528., 529.pantu un
530.panta pirmo un otro daļu,
no sprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 300.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar piespiedu darbu uz simt
divdesmit (120) stundām.
Atcelt /pers.A/kriminālprocesā piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā.
Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10 dienu laikā
pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns spriedums, apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību (protestu) Valmieras rajona
tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības laiks – 2015.gada 22.maijs.
Tiesnesis A.MELBERGS