Court dismisses social aid claim due to property ownership rules and rejects non-material damage compensation.

Lietas Nr. A420209625

A42-00657-26/4

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0506.A420209625.4.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026.gada 6.maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Biksiniece-Martinova,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par

labvēlīga administratīva akta, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirts maznodrošinātas personas statuss, mājokļa

pabalsts un atlīdzinājums 20 000euro apmērā par nemantisko kaitējumu, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1]Pieteicēja /Persona A/ 2025.gada 17.aprīlī vērsās Jūrmalas Labklājības pārvaldē ar iesniegumu, lūdzot

piešķirt mājokļa pabalstu par 2025.gada februāri un martu par mājokļiem /Adrese A/, un /Adrese B/, un

2025.gada 12.maijā ar iesniegumu, lūdzot piešķirt maznodrošinātas personas statusu un mājokļa pabalstu par

2025.gada aprīli par mājokļiem /Adrese A/, un /Adrese B/.

Ar Jūrmalas Labklājības pārvaldes 2025.gada 15.maija lēmumu Nr.1.1-5/N/3893 pieteicējai atteikts piešķirt

mājokļa pabalstu par 2025.gada februāra un marta izdevumiem par minētajiem mājokļiem.

Ar Jūrmalas Labklājības pārvaldes 2025.gada 26.maija lēmumu Nr.1.1-5/N/4127 pieteicējai atteikts piešķirt

mājokļa pabalstu uz sešiem mēnešiem par minētajiem mājokļiem un atteikts piešķirt maznodrošinātas

mājsaimniecības statusu.

Pieteicēja apstrīdēja Jūrmalas Labklājības pārvaldes lēmumus un izteica lūgumu atlīdzināt nemantisko

kaitējumu 20 000 euro.

[2] Ar Jūrmalas valstspilsētas administrācijas (turpmāk – administrācija) 2025.gada 17.jūlija lēmumu Nr.1.1-

39/25N-3306 (turpmāk – lēmums) atstāti negrozīti zemākas iestādes lēmumi, kā arī atteikts atlīdzināt

nemantisko kaitējumu. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktam, lai

saņemtu sociālo palīdzību, sociālās palīdzības lūdzējam nevar piederēt nekustamais īpašums, izņemot vienu

nekustamo īpašumu, kurā persona, kura vērusies ar lūgumu pēc sociālās palīdzības, ir deklarējusi savu

dzīvesvietu un tajā dzīvo.

[2.2] Pieteicējas deklarētā dzīvesvieta ir vienīgajā viņas īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā – /Adrese B/,

savukārt faktiskā dzīvesvieta atrodas īrētā dzīvoklī /Adrese A/, proti, citas pašvaldības teritorijā. Tādējādi

apstāklis, ka pieteicējas faktiskā dzīvesvietas adrese ir citā pašvaldībā īrētā dzīvoklī, nevis pieteicējai

piederošajā dzīvoklī Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā, ir šķērslis mājokļa pabalsta piešķiršanai.

[2.3] Lai saņemtu sociālo palīdzību, pieteicējai ir jābūt gan deklarētai, gan arī faktiski jādzīvo viņai piederošajā

nekustamajā īpašumā /Adrese B/. Līdz ar to nepastāv visi labvēlīga administratīvā akta izdošanas

priekšnoteikumi un nav pamata piešķirt maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un dzīvokļa pabalstu.

[2.4] Nav konstatējama Jūrmalas Labklājības pārvaldes prettiesiska rīcība vai prettiesisks administratīvais akts,

līdz ar to neiestājas priekšnoteikums zaudējumu atlīdzināšanai un iestādei nav pienākuma atlīdzināt iespējamos

pieteicējas zaudējumus.

[2.5] Pieteicēja kā nekustamā īpašuma /Adrese B/, īpašniece ir atbildīga par viņai piederošā dzīvokļa tehnisko

stāvokli un uzturēšanu atbilstošā kārtībā. Situācijā, kad pieteicēja neveic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu

šķēršļus, kas liedz apdzīvot viņai piederošo dzīvokli, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likuma 36.pantu neizpildās kritēriji, lai pieteicēja saņemtu sociālo palīdzību.

[3] Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīva akta izdošanu. Pieteikumā norādīti

turpmāk minētie apsvērumi.

[3.1] Apsaimniekotājs neveic dzīvojamai mājai /Adrese B/ nepieciešamos remontdarbus, lai pieteicējas dzīvokļa

īpašums būtu apdzīvojams, kā arī pašvaldība neiesaistās minēto jautājumu risināšanā, neuzliek par pienākumu

apsaimniekotājam veikt savu darbu saistībā ar dzīvojamās mājas uzturēšanu.

[3.2] Par mājas naudu vairākos dzīvokļos tika iztīrītas apkures ierīces. Pieteicējai par to netika pienācīgi

paziņots un pieteicējas dzīvoklī apkures ierīces netika iztīrītas, līdz ar to viņai ir aizliegts apsildīt savu dzīvokli

jau no 2021.gada februāra.

[3.3] Kaimiņos iemitinātie cilvēki izlauza griestu pārsegumu zem pieteicējas dzīvokļa. Tika nolauzts arī

vienlaidus dēļu klājums, kas bija zem šīfera, izlauzti pirmā stāvā kāpņu telpas dēļi. Ēkas sienās radās plaisas.

Pārvaldnieks nepilda Būvvaldes uzlikto pienākumu veikt starpstāvu pārseguma apskati. Pārsegums var

iegāzties.

[3.4] Demolēšanas, laušanas rezultātā ēkai nodarīti materiāli zaudējumi un arī pieteicējas īpašumam radīti

postījumi, ēka nav tehniskā kārtībā. Tādējādi pieteicējai nav iespējams dzīvot savā īpašumā, un pieteicēja ir

spiesta īrēt citu dzīvesvietu.

[3.5] 2021.gada oktobrī sertificēts būveksperts veica ēkas apsekošanu un konstatēja, ka virs pieteicējas dzīvokļa

ir nepietiekams siltinājums, bēniņu grīda, kas ir pieteicējas dzīvokļa griesti, ir saplaisājusi un var iebrukt.

[3.6] Nav pamatoti pieteicējai, kas ir pensionāre vecumā pie 80 gadiem, otrās grupas invalīde ar kustību

traucējumiem, pieprasīt tērēt, pašai organizēt, meklēt skursteņslauķi un pacēlāju. Pieteicēja tiek diskriminēta, jo

kaimiņu īpašumos tīrīja apkures ierīces par mājas naudu, bet pieteicējai tas jādara pašai.

[3.7] Pieteicējas dzīvoklis ir tehniskā kārtībā, bet ēkas tehniskais stāvoklis ir nekavējoši jāuzlabo: jāsiltina

bēniņi virs pieteicējas dzīvokļa, jāuzliek pārklājums dzīvoklī zem pieteicējas dzīvokļa, jāatjauno norautie griesti

un izolācijas slānis. Pieteicējas dzīvoklī jāiztīra apkures ierīces par mājas naudu.

[3.8] Ja atbildētāja būtu rīkojusies un pieprasījusi pārvaldniekam veikt darbu, tad pieteicējai būtu iespējams

dzīvot savā dzīvoklī. Nav pamatoti pieteicējai atteikt pabalsta piešķiršanu, jo pieteicēja ir spiesta dzīvot citur ne

savas vainas dēļ, līdz ar to viņai pienākas mājokļa pabalsts.

[3.9] Ar iestādes prettiesisko rīcību pieteicējai ir nodarīti zaudējumi.

[4] Administrācija paskaidrojumā lūdz pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz lēmumā minētajiem argumentiem,

papildus norādot, ka jautājumi saistībā ar dzīvojamās mājas /Adrese B/, remonta darbiem nav risināmi konkrētās

administratīvās lietas ietvaros. Pieteicējai vairākkārt ir sniegtas norādes par darbībām, kādas ir veicamas, lai

mainītu pieteicējas situāciju tādā veidā, lai izpildītos visi normatīvajos aktos noteiktie kritēriji sociālās

palīdzības saņemšanai.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā

administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā

tiesas sēdē lūdzis pieteicējs.

Ņemot vērā, ka pieteicēja izteikusi lūgumu lietu izskatīt rakstveida procesā, lieta tiek izskatīta rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā ir strīds par pieteicējas tiesībām uz maznodrošinātas personas statusu un mājokļa pabalstu.

[7] Administrācija atteikusi pieteicējai piešķirt maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un mājokļa pabalstu uz

sešiem mēnešiem par mājokļiem /Adrese B/ un /Adrese A/, norādot, ka pieteicēja faktiski nedzīvo savā

deklarētajā dzīvesvietā /Adrese B/, un piešķirt pieteicējai mājokļa pabalstu par citā pašvaldībā īrētu nekustamo

īpašumu nav pamata.

Pieteicēja iebilst, ka viņa ir spiesta dzīvot citur ne savas vainas dēļ.

Tādējādi lietā ir pārbaudāms, vai minētais atteikuma pamats ir tiesisks, un vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējai

labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

[8] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldībai, kuras teritorijā

ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus

sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Tādējādi viens no kritērijiem, lai personai būtu tiesības saņemt

sociālo palīdzību, ir deklarētās dzīvesvietas esība attiecīgajā pašvaldībā.

Lietā nav strīda ne par to, ka pieteicējas deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā, ne par to, ka

pieteicēja faktiski dzīvo /Adrese A/, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Administrācija, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumu Nr.809 ,,Noteikumi par

mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” (turpmāk – Noteikumi

Nr.809) 4.punktu, uzskata, ka nav pietiekami konstatēt, ka personas deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgajā

pašvaldībā, bet ir arī jākonstatē, ka persona faktiski tur dzīvo.

Noteikumu Nr.809 4.punkts noteic, ka sociālais dienests, ja nepieciešams, apseko iesniedzēja norādīto faktisko

dzīvesvietu vai deklarēto dzīvesvietu un izvērtē iespēju sniegt atbilstošu atbalstu. No minētās normas ir

secināms, ka sociālais dienests vajadzības gadījumā apseko personas faktisko dzīvesvietu, taču ievērojot to, ka

pieteicēja faktiski dzīvo citas pašvaldības teritorijā, tiesa atzīst, ka atbildētāja pamatoti secinājusi, ka minētā

tiesību norma norāda uz to, ka sociālās palīdzības saņemšanas priekšnosacījums ir arī faktiskās dzīvesvietas

esība pašvaldības teritorijā, jo citās pašvaldībās esošas dzīvesvietas Jūrmalas Sociālajam dienestam nav tiesību

apsekot.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32.pantam sociālās palīdzības mērķis ir sniegt

materiālu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, lai nodrošinātu ienākumus garantētā minimālā ienākumu

sliekšņa līmenī un segtu ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā arī sniegt atbalstu atsevišķu izdevumu

apmaksai un krīzes situācijās.

Senāts ir uzsvēris, ka pašvaldības sociālā palīdzība ir sniedzama tām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nav

spējīgas pašu spēkiem nodrošināt savas pamatvajadzības (Senāta 2023.gada 15.marta sprieduma lietā Nr.SKA-

88/2023, ECLI:LV:AT:2023:0315.A420285218.18.S, 10.punkts, 2023.gada 21.decembra rīcības sēdes lēmuma

lietā Nr.SKA-547/2023, ECLI:LV:AT:2023:1221.A420293721.15.L, 7.punkts).

Šā likuma 35.pants noteic, ka pamata sociālās palīdzības veidi ir garantētā minimālā ienākuma pabalsts –

materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai un mājokļa pabalsts – materiāls

atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai.

Tādējādi mājokļa pabalsta mērķis ir sniegt personai materiālu atbalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu

segšanai. Minētais norāda uz to, ka mājokļa pabalstu var piešķirt tikai par to mājokli, kuru persona lieto, proti,

kurā faktiski dzīvo.

Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, kā arī sociālās palīdzības un mājokļa pabalsta mērķi, tiesa atzīst par

pamatotu atbildētājas secinājumu par to, ka, lai būtu tiesības pretendēt uz mājokļa pabalstu, personai ir ne tikai

jābūt deklarētai attiecīgajā pašvaldībā, bet arī faktiski jādzīvo deklarētajā dzīvesvietā. Turklāt mājokļa pabalsts

tiek piešķirts tieši par to dzīvokli, kurā persona ir deklarēta un kuru tā lieto.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja faktiski dzīvo Rīgā, līdz ar to pieteicēja nevar saņemt mājokļa pabalstu par

dzīvokli /Adrese E/, kurā ir deklarēta, savukārt mājokļa pabalstu par citas pašvaldības teritorijā esošu dzīvokli

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav tiesiska pamata piešķirt, jo to neparedz normatīvie akti, proti, pašvaldība

nav tiesīga segt izdevumus par mājokli, kurš atrodas citas pašvaldības teritorijā.

Senāts 2026.gada 21.aprīļa lēmumā lietā Nr.SKA-537/26, kas ierosināta pamatojoties uz pieteicējas pieteikumu,

ir norādījis, ka pašvaldības sociālā palīdzība ir sniedzama tām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nav

spējīgas pašu spēkiem nodrošināt savas pamatvajadzības. Mājokļa pabalsts pēc tā jēgas, ņemot vērā arī jau

iepriekš norādīto sociālās palīdzības mērķi, ir tāds pašvaldības sociālās palīdzības atbalsta veids, kas ir paredzēts

personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ pašu spēkiem nespēj segt ikdienas izdevumus par mājokli, kuru tās lieto,

un kurām līdz ar to vajag palīdzību pamatvajadzības uz mājokli nodrošināšanai. Lai personai būtu tiesības uz

mājokļa pabalsta saņemšanu, ir nepieciešams konstatēt, ka persona faktiski lieto jeb, citiem vārdiem, faktiski

dzīvo dzīvoklī (mājoklī), par kuru vēlas saņemt šo pašvaldības sociālās palīdzības atbalsta veidu. Savukārt, ja

persona faktiski dzīvo kādā citā dzīvoklī, nevis tajā dzīvoklī, par kuru vēlas saņemt mājokļa pabalstu, un

tādējādi faktiski uztur divus dzīvokļus, šāda situācija acīmredzami neliecina par to, ka persona sevi nespēj

nodrošināt ar pamatvajadzībām mājokļa veidā, un līdz ar to šāda situācija neatbilst mājokļa pabalsta

piešķiršanas jēgai.

Apkopojot norādīto, tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā nepastāv priekšnoteikumi mājokļa pabalsta

piešķiršanai pieteicējai. Līdz ar to pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai

tiktu piešķirts mājokļa pabalsts, ir noraidāms.

[9] Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktam pašvaldības

sociālais dienests pirms lēmuma par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa vai sociālās

palīdzības pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā pieņemšanas izvērtē

mājsaimniecības kopējos materiālos resursus, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos

datus un ievērojot to, ka par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata vienu mājsaimniecības

nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām

ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju. Tādējādi gadījumā, ja persona nedzīvo īpašumā, kurā ir deklarēta tās

dzīvesvieta, minētais īpašums tiek iekļauts personas materiālā stāvokļa novērtējumā kā īpašums.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7.panta 2.punkts noteic, ka klienta pienākums ir sniegt ziņas

par sevi, sadarboties ar sociālo dienestu savas sociālās situācijas novērtēšanā un pildīt sociālā dienesta

ieteikumus šīs situācijas uzlabošanai. Šā panta 6.punkts, līdzīgi jau minētajam Noteikumu Nr.809 4.punktam,

paredz, ka klienta pienākums ir atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai

sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtēšanu vai dzīvesvietas apsekošana ir

nepieciešama, veicot sociālo darbu ar klientu.

No minētajām tiesību normām izriet personas pienākums sniegt pilnīgu informāciju par faktisko dzīvesvietu un

par dzīvesvietas maiņu. Neiespējamība apsekot faktisko dzīvesvietu, citstarp minēto pienākumu neizpildes

gadījumā, ir šķērslis objektīvai mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai un ir pamats atteikt trūcīgas

vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa vai sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu.

Tādējādi apstāklis, ka pieteicēja faktiski nedzīvo nekustamajā īpašumā, kurā ir deklarēta viņas dzīvesvieta, liedz

Jūrmalas sociālajam dienestam iespēju apsekot pieteicējas dzīvesvietu un izvērtēt mājsaimniecības kopējos

materiālos resursus.

Apkopojot norādīto, tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā nepastāv priekšnoteikumi maznodrošinātas

mājsaimniecības statusa piešķiršanai pieteicējai. Līdz ar to pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, ir noraidāms.

[10] Attiecībā uz pieteicējas argumentiem par to, ka deklarētajā dzīvesvietā viņa faktiski nevar dzīvot dzīvokļa

sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, jo tur nav iespējams kurināt krāsni un nav veikta bēniņu siltināšana, tiesa norāda, ka

administratīvajā tiesā jau ir izskatītas vairākas lietas, kuras ierosinātas, pamatojoties uz pieteicējas pieteikumiem

ar līdzīgiem prasījumiem. Minēto lietu pamatā ir principā tādi paši faktiskie apstākļi kā konkrētajā lietā,

atšķirīgi ir vienīgi laika periodi, par kuriem tiek prasīts mājokļa pabalsts.

Piemēram, ar Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 8.decembra spriedumu lietā Nr.A420200423 noraidīts

pieteicējas pieteikums par mājokļa pabalsta piešķiršanu par 2023.gada aprīli un maiju. Spriedums stājies spēkā

2024.gada 9.janvārī. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 4.aprīļa spriedumu lietā Nr.A420236423

noraidīts pieteicējas pieteikums par mājokļa pabalsta piešķiršanu par 2023.gada jūniju, jūliju un augustu.

Spriedums stājies spēkā 2025.gada 11.augustā, kad ar Senāta rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas

tiesvedību. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.A420114324 noraidīts

pieteicējas pieteikums par mājokļa pabalsta piešķiršanu par 2023.gada septembri. Spriedums stājies spēkā

2025.gada 11.augustā, kad ar Senāta rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Ar

Administratīvās apgabaltiesas 2026.gada 4.februāra spriedumu lietā Nr.A420109625 noraidīts pieteicējas

pieteikums par mājokļa pabalsta piešķiršanu par 2024.gada septembri un oktobri. Minētais spriedums stājies

spēkā 2026.gada 21.aprīlī, kad ar Senāta rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību.

Iepazīstoties ar spriedumiem minētajās lietās, konstatējams, ka arī konkrētajā lietā pieteicēja uztur tos pašus

argumentus un balstās uz tiem pašiem pierādījumiem. Pieteicēja nav izteikusi jaunus, būtiski atšķirīgus

argumentus, kā arī nav mainījušies apstākļi, kas konstatēti iepriekšējās tiesvedībās, tādēļ tiesa nepievērsīsies

detalizētam to izvērtējumam.

Tiesa neapšauba, ka pieteicēja šobrīd nevar lietot dzīvokli Jūrmalā tā sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, tomēr, ņemot

vērā, ka dzīvoklī esošā apkures iekārta ietilpst dzīvokļa atsevišķajā īpašumā, tās uzturēšana darba kārtībā,

tostarp savlaicīga tehniskā apkope, ir īpašnieka, konkrētajā gadījumā pieteicējas, pienākums. No pieteicējas

norādītā izriet, ka viņa principiāli to nevēlas veikt, jo uzskata, ka tas ir apsaimniekotāja pienākums. Tomēr tieši

pieteicēja pati ir atbildīga par sava īpašuma sakārtošanu, un tieši no pieteicējas gribas ir atkarīgs tas, vai tiek

novērsti apstākļi, kuru dēļ viņa nevar lietot savu īpašumu. Ievērojot minēto, nav pamata uzskatīt, ka dzīvokļa

ekspluatācija nebūtu iespējama tādēļ, ka ir bojāti dzīvokļa griesti un ir nepietiekams bēniņu pārseguma

siltinājums. Turklāt tā kā pieteicēja īrē dzīvokli un faktiski dzīvo citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, tad

prasīt mājokļa pabalstu no Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pieteicējai nav pamata.

Senāts ir uzsvēris, ka divu dzīvokļu uzturēšana nevar tikt uzskatīta par pamatvajadzību Sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības likuma izpratnē (Senāta 2011.gada 31.marta sprieduma lietā Nr.SKA-139/2011(A42439007)

7.punkts).

Līdz ar to nav konstatējams, ka konkrētais gadījums būtu netipisks un ka tādējādi sociālās palīdzības

nepiešķiršana pieteicējai radītu samērīguma principa pārkāpumu.

[11] Atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā ietvertajam regulējumam

viens no kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikumiem ir iestādes rīcības prettiesiskums, kas konkrētajā gadījumā

nav konstatējams. Līdz ar to nav pamata nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanai, un pieteikums arī daļā par

atlīdzinājumu ir noraidāms.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturto daļu, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas

ar tiesas lēmumu bijis atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij

valsts nodevu. Savukārt minētā panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtajā daļā paredzētais pieteicēja

pienākums pieteikuma noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri

pieteikumu iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības jomā.

Pieteicēja atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu tiesā, bet, ņemot vērā, ka pieteikums

iesniegts par sociālās palīdzības piešķiršanu, pieteicējai nav uzliekams pienākums atmaksāt valstij valsts

nodevu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ pieteikumu par labvēlīga administratīva akta, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirts

maznodrošinātas personas statuss, mājokļa pabalsts un atlīdzinājums 20 000euro apmērā par nemantisko

kaitējumu, izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L.Biksiniece-Martinova