Court partially allows appeal against municipal tax decision, ordering partial revocation and refund of state fee.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420421814

(A01318-15/20)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2015.gada 3.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M.Romanova,

piedaloties pieteicējas SIA „/Nosaukums A/” pārstāvim /pers. A/, Saulkrastu novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Saulkrastu novada

domes pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums A/” pieteikumu par Saulkrastu novada domes

2014.gada 26.novembra lēmuma Nr.16 atcelšanu daļā, kas neattiecas uz dzīvojamo māju /adrese/ un kopmītni /adrese/.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Saulkrastu novada domes (turpmāk arī – atbildētāja) 2014.gada 26.novembra lēmumu Nr.16 (turpmāk – Lēmums):

1) ēku komplekss /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs/, klasificēts kā vidi degradējošs;

2) aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli (turpmāk arī – NĪN) 3 % apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības zemes gabals /adrese/,

kadastra apzīmējums /numurs/ (67116 kv.m platībā), īpašnieks SIA „/Nosaukums A/” (turpmāk – pieteicēja);

3) piemērots nekustamā īpašuma nodoklis 3 % apmērā, sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

Lēmums pamatots ar Saulkrastu būvvaldes 2014.gada 20.novembra atzinumu Nr.104 par būves pārbaudi (turpmāk – Atzinums).

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 17.decembrī saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[2.1] Atbildētāja nav noskaidrojusi pieteicējas argumentus un viedokli, pieņemot Lēmumu. Pieteicēja tika uzaicināta sniegt viedokli par Atzinumu

pēc Lēmuma pieņemšanas 2014.gada 26.novembrī.

[2.2] Saulkrastu būvvaldes būvinspektors bez pieteicējas atļaujas veicis privātīpašuma /adrese/ apsekošanu, pārkāpjot Būvniecības likuma

21.panta piekto daļu, nelikumīgi iekļūstot pieteicējas privātīpašumā. Rezultātā Atzinums ir iegūts prettiesiski un tas nevar kalpot par pierādījumu, uz kura

pamata tika pieņemts Lēmums.

[2.3] Atzinumā nav norādīts, kuru Civillikuma 1084.panta daļu pieteicēja ir pārkāpusi.

Atbildētāja nav pierādījusi, ka zemes gabals /adrese/ 67116 kv.m platībā degradē vidi, ir bīstamas vai bojā ainavu. Pieteicējas īpašuma /adrese/

faktiskais un tehniskais stāvoklis netika objektīvi novērtēts.

[2.4] Būves, kas atrodas uz zemes gabala /adrese/, neapdraud kaimiņus. Ņemot vērā faktu, ka īpašumā /adrese/ esošās būves nepieguļ ietvei

(/iela/), tie neapdraud garāmgājējus. Īpašuma /adrese/ teritorija daļēji nav nožogota. Pieteicēja savu īpašumu finanšu iespējas robežās apsaimnieko.

[2.5] Pieteicēja neapstrīd, ka būves atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, jo ēkas netiek ekspluatētas vairākus gadus. Bet minētais fakts nenozīmē, ka

būves ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas, ir bīstamas vai bojā ainavu.

No /iela/ ietves vai braucamās daļas (virzienā uz Rīgu vai Igauniju) ir redzamas tikai 2 būves – dzīvojamā māja /adrese/ un kopmītne /adrese/,

kuras, iespējams, var bojāt Saulkrastu pilsētas ainavu. Pārējās būves ir mazstāvu ēkas, kuras no /iela/ puses nav redzamas, īpašums atrodas zaļajā zonā

ar daudziem skuju un lapu kokiem, rezultātā pilsētas ainavu īpašumā esošās vienstāvu ēkas nevar bojāt.

[2.6] Pieteicēja piekrīt, ka būvēm, dzīvojamā māja /adrese/ un kopmītne /adrese/, var tikt piemērota paaugstinātā NĪN likme 3%, bet tā nevar būt

attiecināma uz visām būvēm un zemi 67116 kv.m platībā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 26.janvārī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā atbildētāja pieteikumu neatzīst un uzskata par

nepamatotu, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Saskaņā ar ierakstu Saulkrastu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, nekustamais īpašums /adrese/, kadastra apzīmējums

/numurs/, kas sastāv no zemes gabala 67116 kv.m platībā, uz kura atrodas 11 pamatceltnes un 12 palīgceltnes (turpmāk – Ēku komplekss), pieteicējas

īpašumā ir no 2001.gada 13.augusta.

Saulkrastu būvvaldes būvinspektors, pamatojoties uz Saulkrastu novada domes Tautsaimniecības, attīstības un vides komitejas 2014.gada

12.novembra sēdes vidi degradējošo būvju sarakstu, 2014.gada 20.novembrī apsekoja nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo Ēku kompleksu un

sastādīja Atzinumu, kurā fiksēts Ēku kompleksa stāvoklis Atzinuma sastādīšanas dienā. Apsekošanas laikā konstatēts, ka Ēku komplekss ir saimnieciski

neizmantots un neapdzīvots. Tajā esošās būves ir sliktā tehniskā stāvoklī, telpas daļēji izdemolētas, pirmā stāva logu un durvju ailes nav noslēgtas. Ēku

kompleksa fasādēm ir bojāts apmetums, krāsojums, bojāti fasādes elementi. Teritorija nav nožogota, līdz ar to iespējama nepiederošu personu iekļūšana

teritorijā un uzturēšanās Ēku kompleksā. Atzinumā secināts, ka Ēku komplekss bojā apkārtējo ainavu un tām ir vidi degradējoša ietekme.

Atkārtoti, Saulkrastu būvvaldes būvinspektoram ierodoties Ēku kompleksā, konstatēts, ka situācija nav uzlabojusies. Minēto apliecina 2015.gada

14.janvāra fotofiksācijas, no kurām redzams, ka teritorija nav ierobežota.

Saulkrastu novada domes Administratīvā komisija vairākkārtīgi ir administratīvi sodījusi pieteicēju par nekustamā īpašuma teritorijas nesakopšanu.

Atzinumā, pamatojoties uz Būvniecības likuma 21.panta devīto daļu, norādīts, ka pieteicējai jāizstrādā Ēku kompleksa konservācijas projekts un

jāsaved kārtībā apkārtējā teritorija. Atzinumā nav noteikts konkrēts termiņš, līdz ar ko pieteicējai pastāv iespēja izvēlēties termiņu Ēku kompleksa

sakārtošanai. Tāpat Atzinumā secināts, ka pieteicēja nav ievērojusi Civillikuma 1084.panta noteiktās prasības.

Pieteicēja nav nodrošinājusi Ēku kompleksa sakārtošanu atbilstoši Saulkrastu novada domes 2013.gada 28.augusta saistošo noteikumu Nr.14

„Par nekustamo īpašumu uzturēšanu Saulkrastu novada teritorijā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.14) 12.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām.

Lēmums ir samērīgs, tas ir izdots, ievērojot sabiedrības intereses, lai veicinātu vidi degradējušu un cilvēku drošību apdraudošu būvju sakārtošanu.

Konkrētajā gadījumā pieteicējas viedoklis un argumenti nevarēja ietekmēt Lēmumu pēc būtības. Pieteicējas viedoklis neietekmētu Ēku kompleksa

faktisko stāvokli, lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tāpēc bija pamats to nenoskaidrot.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Pieteicējas pārstāvis iesniedza papildus rakstveida

paskaidrojumus, tajos norādot turpmāk minēto.

Lietā nav pierādījumu, kas no pilsētas teritorijas skatpunktiem, nevis no pieteicējas īpašuma teritorijas, ir nepārprotami redzams, ka Ēku komplekss

bojā apkārtējo pilsētas ainavu. Tāpat lietā nav pierādījumu, ekspertu atzinumu, analīžu, salīdzinājumu, kvalitātes rādītāju par apkārtējās vides stāvokli

pirms desmit gadiem un šobrīd, no kuriem nepārprotami izriet, ka Ēku kompleksa saimnieciskās neizmantošanas dēļ ir piesārņoti gruntsūdeņi, gaiss,

grunts, flora. Nav pierādīts atbildētājas subjektīvais pieņēmums, ka Ēku komplekss bojā apkārtējo ainavu un tam ir vidi degradējoša ietekme. Ap

nekustamo īpašumu /adrese/ nenotiek gājēju un autotransporta satiksme, jo tuvumā nav ietvju un ceļu, tāpēc kaitējums garāmgājējiem nevar tikt radīts.

Ievērojot Būvniecības likuma 21.panta devīto daļu, Saulkrastu novada dome nav pieņēmusi nevienu lēmumu par nekustamā īpašuma /adrese/

sakārtošanu vai nojaukšanu. Visām būvēm būvinspektors noteica sliktu tehnisko stāvokli, neatšifrējot sliktā tehniskā stāvokļa kvalitatīvos rādītājus. No

Atzinuma nevar gūt priekšstatu, kādā stāvoklī atrodas ēku būvkonstrukcijas, kāds ir to nolietojums un kādi katrai ēkai pastāv sagraušanas riski, kuri

būvinspektora skatījumā apdraud kaimiņus, garāmgājējus. No zemes robežu plāna redzams, ka būves atrodas teritorijas dziļumā. No zemes gabala

kopējās platības 6,71 ha, 1,84 ha ir mežs. Pilsētas ceļi un ietves ir izvietoti ievērojamā attālumā no ēkām.

Pieteicēja neapstrīd Lēmumu daļā par divu ēku, proti, dzīvojamo māju un kopmītni, kuras var redzēt no ielas puses, atzīšanu par vidi degradējošām

ēkām.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumā minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, kurus nolasīja tiesas sēdes laikā, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus,

secina, ka pieteikums ir apmierināms.

[6] Vispirms tiesa precizē pieteikuma priekšmetu. Tā kā pieteikumā pateicēja norāda, ka divas ēkas, proti, dzīvojamā māja un kopmītne, kuras var

redzēt no ielas puses, iespējams var bojāt Saulkrastu pilsētas ainavu, kā arī tiesas sēdē precizēja, ka tā neapstrīd Lēmumu daļā par šīm ēkām, kuras

pieteikuma priekšmets ir par Lēmuma atcelšanu daļā, kas neattiecas uz kopmītni un dzīvojamo māju.

Papildus tiesa norāda, ka pieteikumā pieteicēja norādīja uz dzīvojamo māju un kopmītni, taču kļūdījusies par to adresēm. Pieteikumā tā norāda, ka

dzīvojamās mājas adrese ir /adrese/, un kopmītnes adrese ir /adrese/. No lietas materiāliem izriet, ka dzīvojamās mājas adrese ir /adrese/. Tiesas sēdē

pieteicējas pārstāvis norādīja, ka nav strīda par ēkām, kuras var redzēt no /iela/. Tiesas sēdē tiesa noskaidroja, un tas arī izriet no fotofiksācijām, ka no

/iela/ var redzēt kopmītni /adrese/. Ņemot vērā minēto, pieteicējas pieteikumā minētās dzīvojamās mājas un kopmītnes adreses ir attiecīgi /adrese/ un

/adrese/.

[7] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās

un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir

nekustamais īpašums. Par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir

nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un inženierbūves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts

pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.

No lietas materiāliem izriet un par to nav strīda, ka Ēku komplekss pieder pieteicējai. Tātad pieteicēja ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja.

[8] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4daļa (redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas datumā) paredz, ka vidi

degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā no būvei piekritīgās zemes

kadastrālās vērtības, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā izdod ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim.

Tādējādi likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4daļa satur deleģējumu pašvaldībai reglamentēt saistošajos noteikumus, ka vidi

degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, un atbildētāja minētos

saistošos noteikumus, proti, Saulkrastu novada domes 2014.gada 29.oktobra saistošos noteikumus Nr.17 “Kārtība, kādā tiek piemērots nekustamā

īpašuma nodoklis atsevišķiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem Saulkrastu novada pašvaldībā 2015.gadā” (turpmāk – Noteikumi Nr.17), ir

izdevusi. Noteikumi Nr.17 nesatur „vidi degradējošas būves” definīciju.

[9] Virknē tiesību normu ir noteikti ierobežojumi personas rīcībai ar tai piederošo mantu, tāpat kā ir noteikti tiesiskie ietvari, kas jāievēro, lai

personas īpašums nenodarītu kaitējumu videi. Attiecīgi tiesību normas noteic arī pienākumu, kas personai jāveic nepienācīgas sava īpašuma uzturēšanas

rezultātā.

Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka pašvaldība pieņem lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm,

kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu. Šī likuma 21.panta 9.punkts noteic, ja būve

ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā

jāsakārto vai jānojauc. Šā lēmuma izpildi nodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Prasības nodrošināt īpašuma uzturēšanu pienācīgā kārtībā tiek noteiktas arī pašvaldību saistošajos noteikumos. Saistošo noteikumu Nr.12 punkts

paredz, ka nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums aizdarīt logus un ieejas durvis neapdzīvotās, saimnieciskai darbībai neizmantotās ēkās, būvēs un

dzīvokļos, lai novērstu tajās nepiederošu personu iekļūšanu un/vai uzturēšanos; ja ēka atrodas publiskajā ārtelpā un tās izskats bojā apkārtējo ainavu,

nodrošināt tās fasādes apsegšanu ar dekoratīvu pārsegu, kas atveido fasādes zīmējumu, ievērojot Saulkrastu novada būvvaldes norādījumus, līdz brīdim,

kamēr būvi saved kārtībā vai nojauc.

Viena no pašvaldības funkcijām saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 14.punktu un Būvniecības likuma 7.panta 4.punktu ir nodrošināt

savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu, kas tostarp ietver pienākumu kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un

citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Tā kā tiesa konstatēja, ka viena no būvniecību reglamentējošo tiesību normu prasībām ir nodrošināt sagruvušo ēku savešanu kārtībā vai

nojaukšanu, pašvaldībām ir tiesības iejaukties arī tajos procesos, kas norit pēc tam, kad būves aktīvā būvniecība jau ir noslēgusies un objekts ir pieņemts

ekspluatācijā. Citiem vārdiem, pašvaldībām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums kontrolēt, kā tiek uzturēti kārtībā pilsētas teritorijā esošie nekustamie

īpašumi, attiecīgi nosakot pienākumu to īpašniekiem savest kārtībā vai nojaukt īpašumus, kuru būvkonstrukcijas ir bojātas vai kuri ar savu degradēto

vizuālo stāvokli bojā apkārtējo ainavu. Tieši pašvaldībai ir pienākums noteikt tos objektus, kas atbilst citētajām pazīmēm. Secīgi pašvaldības kompetencē

ir arī noteikt kritērijus, saskaņā ar kuriem objekts ir atzīstams par vidi degradējošu un apdraud cilvēku drošību. Taču Saistošie noteikumi Nr.12 arī

nesatur „vidi degradējošas būves” definīciju.

[10] Ņemot vērā minētā regulējuma mērķi un jēgu par vidi degradējošu būvi ir atzīstama būve, kura vizuāli zaudējusi savu sākotnējo izskatu un

negatīvi ietekmē apkārtējo ainavu, būve, kurai būtiski bojātas nesošās vai norobežojošās konstrukcijas, netiek ievērotas arī šādu ēku (būvju) uzturēšanai

izvirzītās prasības un ēkai (būvei) ir pilsētvidi degradējoša ietekme (grausts).

Šāds secinājums izriet arī no Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas satur vidi degradējošās ēkas definīciju attiecībā uz

pārējām teritorijām.

Tā no Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 26.septembra saistošo noteikumu Nr.39 “Par nekustamā īpašuma nodokli Jūrmalā” 2.2.punkta izriet, ka

vidi degradējoša būve ir būve, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem: cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā (piemēram, ugunsgrēks, plūdi,

sprādziens u.tml.) atjaunojama iepriekš paredzētajai funkcijai, taču gada laikā kopš stihiskās nelaimes vai avārijas nav atjaunota; īpašnieka, valdītāja vai

lietotāja darbības vai bezdarbības dēļ vizuāli zaudējusi savu sākotnējo izskatu un negatīvi ietekmē apkārtējo ainavu; būvē ilgāk kā gadu nav notikusi

būvniecība (būvatļaujas derīguma termiņš ir beidzies pirms vairāk kā gada un tas nav atjaunots, un būvvalde nav informēta par būvdarbu pārtraukšanu uz

laiku), tai nav veikta konservācija un tā ir pieejama nepiederošām personām.

No Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” Nr.125 1.14.1

apakšpunkta izriet, ka vidi degradējoša būve ir sākotnēji ilgstošai lietošanai paredzēta ēka (būve), kas konstruktīvi cieši saistīta ar zemi, tai skaitā

nepabeigtās būvniecības objekti, kuriem būtiski bojātas nesošās vai norobežojošās konstrukcijas, tādējādi apdraudot cilvēku drošību vai blakus esošo

apbūvi, netiek ievērotas arī šādu ēku (būvju) uzturēšanai izvirzītās prasības vai ilgstoši ir pārtraukta iesāktās būvniecības iecere un ēkai (būvei) ir pilsētvidi

degradējoša ietekme (grausts). Šo noteikumu 1.11. 1 punkts nosaka, ka pilsētvidi degradējoša būve ir pilnīgi vai daļēji sabrukusi ēka (būve), kā arī ēka

(būve), kurā ir veikti pasākumi būves sakārtošanai, tomēr nav novērsta pilsētas ainavu bojājošā ietekme.

No Olaines novada domes Saistošo noteikumu Nr.10 „Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek vidi degradējošas, sagruvušas vai

cilvēku apdraudošas būves” (apstiprināti ar Olaines novada domes 2013.gada 3.aprīļa sēdes lēmumu (3.prot., 31. p.)) 3.2.punkta izriet, ka vidi

degradējoša būve ir neapdzīvota vai saimnieciskajai darbībai neizmantota ēka (būve), kas konstruktīvi cieši saistīta ar zemi, tajā skaitā nepabeigtās

būvniecības objekti, kuriem būtiski bojātas nesošās vai norobežojošās konstrukcijas, tai nav veikta konservācija un tā ir pieejama nepiederošām

personām, īpašnieka, valdītāja vai lietotāja darbības vai bezdarbības dēļ būve vizuāli zaudējusi savu sākotnējo izskatu un negatīvi ietekmē novada ainavu.

[11] No lietas materiāliem izriet, ka Ēku komplekss, izņemot minētās divas ēkas, nav atzīstams par vidi degradējošu.

[11.1] Lēmums tiek pamatots ar Atzinumu. Saskaņā ar Atzinumu būves atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, būves konstrukcijas pakļautas apkārtējās

vides faktoru ietekmei, teritorija nav nožogota. Teritorijā būves ir daļēji izdemolētas, būves bojā apkārtējo ainavu. Pārkāptas Būvniecības likuma

21.panta 9.punkta prasības, kā arī Civillikuma 1084.panta prasības. Sadaļā “Būvinspektora norādījumi un to izpildes termiņš” ir norādīts, ka pieteicējai ir

uzlikts pienākums izstrādāt būvju konservācijas projektu un savest kārtībā apkārtējo teritoriju.

Tātad Atzinumā nav norādīts, kādas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī, ka būves konstrukcijas ir pakļautas apkārtējās vides faktoru ietekmei, kas būtu

jānorāda, ņemot vērā to, ka visas ēkas, arī tas, ka nedegradē vidi, ir pakļautas vides faktoru ietekmei. Tāpat Atzinumā nav norādīts, kādas ēkas ir daļēji

izdemolētas un kā tas ietekmēja to vizuālo izskatu vai nesošās un norobežojošās konstrukcijas, kā arī kas konkrēti ir idemolēts. Nav norādīts, kādas ēku

uzturēšanai izvirzītās prasības nav ievērotas.

Pretēji atbildētājas paskaidrojumos minētajam Atzinumā nav norādīts, ka pirmā stāva logu un durvju ailes nav noslēgtas, Ēku kompleksa ēku

fasādēm ir bojāts apmetums, krāsojums, bojāti fasādes elementi. Tāpat pretēji atbildētājas paskaidrojumos norādītajam Lēmumā un Atzinumā nav

atsauces uz Saistošajiem noteikumiem Nr.14 un to 12.2.apakšpunktā norādīto būvju īpašnieku pienākumu aizdarīt logus un ieejas durvis neapdzīvotās

ēkās. Tāpat Lēmumā nav atsauces uz to, ka Ēku komplekss apdraud sabiedrisko drošību.

[11.2] Atbildētājas iesniegtajās fotofiksācijās ir redzama trīsstāvu ēka, ēka ar apmetumu baltā krāsā, kā arī ķieģeļu palīgēka. Ņemot vērā

pieteicējas tiesas sēdē norādīto, šajā lietā strīds nepastāv par minētajām divām ēkām. Trešā ēka, proti, ķieģeļu palīgēka, ir bez logiem, taču tie ir aizdarīti,

un no fotofiksācijas neizriet, ka tai ir būtiski bojātas nesošās vai norobežojošās konstrukcijas, un tai ir pilsētvidi degradējoša ietekme (grausts).

Pārējās Ēku kompleksa ēkas nav nofotografētas. Atzinums nav sastādīts par katru atsevišķu ēku. Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata atzīt

pārējās ēkas par vidi degradējošām ēkām.

[11.3] Kā izriet, no pieteicējas iesniegtajiem fotoattēliem, Ēku komplekss atrodas blakus mežam. No lietas materiāliem izriet, ka daļu Ēku

kompleksa teritorijas aizņem mežs. No /iela/ Ēku kompleksu, izņemot ēkas, par kurām strīds nepastāv, nevar redzēt.

[12] Par atbildētājas atsauci uz Būvniecības likuma 21.panta 9.punkts un no Civillikuma 1084.pantu tiesa paskaidro, ka minētā Būvniecības likuma

norma nosaka, ka, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši

pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc. Šā lēmuma izpildi nodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Civillikuma 1084.pants

nosaka, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne

garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

Minētās normas nosaka gadījumus, kad būvinspektors uzliek pienākumu sakārtot būvi, un uzliek pienākumu būves īpašniekam uzturēt būvi noteiktā

stāvokli, lai tā neapdraudētu sabiedrisko drošību. Tās nenosaka kritērijus būves atzīšanai par vidi degradējošu. Turklāt atbildētāja Lēmumu nepamatoja

ar to, ka Ēku komplekss un to stāvoklis apdraud sabiedrisko drošību.

[13] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve norādīja, ka, ja teritorija būtu nožogota ne tikai daļēji, bet pilnībā, tad atbildētajai nebūtu pamata atzīt Ēku

kompleksu par vidi degradējošu. Uz šo argumentu tiesa norāda, ka teritorijas nožogojums neietekmētu ēku stāvokli un izskatu.

[14] Lēmumā ir norāde, ka ar nekustamā īpašuma nodokli 3 % apmērā no kadastrālās vērtības apliek arī būvēm piekritīgo zemi. Tiesa papildus

paskaidro, ka Lēmumā nav norādīta ēkām piekritīgās zemes platība, bet tajā ir atsauce uz platību 67116 kv.m, kas ir visa nekustamā īpašuma zemes

platība. Ja būves ir atzītas par vidi degradējošām, tad attiecīgajai pašvaldībai ir tiesības aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli tikai attiecīgajai būvei

piekritīgo zemes platību.

[15] Tiesa ir vērtējusi visus pieteicējas un atbildētājas argumentus, taču visus argumentus neatspoguļo spriedumā, jo tie neietekmē tiesas

secinājumus un neietekmē sprieduma rezultātu.

[16] Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu 28,46 euro apmērā (lietas 12.lapa). Saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto

valsts nodevu. Līdz ar to pieteicējai no atbildētājas ir piespriežama valsts nodeva 28,46 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt SIA „/Nosaukums A/” pieteikumu par Saulkrastu novada domes 2014.gada 26.novembra lēmuma Nr.16 atcelšanu daļā, kas

neattiecas uz dzīvojamo māju /adrese/ un kopmītni /adrese/.

Atcelt Saulkrastu novada domes 2014.gada 26.novembra lēmumu Nr.16 daļā, kas neattiecas uz kopmītni /adrese/ un kopmītni /adrese/.

Piespriest no Saulkrastu novada pašvaldības par labu SIA „/Nosaukums A/” samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) M.Romanova

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese M.Romanova

Rīgā 2015.gada 3.jūnijā