Court fully allows bank's small claims action for credit debt, interest, and penalties against defaulting individual.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the bank's small claims action for debt collection against an individual who failed to make monthly credit payments. The plaintiff argued that the defendant breached the contract by defaulting on payments, while the defendant did not contest the debt amount. The court ruled in favor of the bank, ordering the payment of the principal, accrued interest, contract penalties, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 5. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 8. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 92.-97. pants; Civilprocesa likuma 189.-193. pants; Civilprocesa likuma 250.25. panta 1. daļa: The court fully supports a creditor's claim for debt, interest, and penalties in small claims proceedings when the debtor fails to perform contractual obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C17101413
C-1014-13/02
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2013.gada 5.septembrī
Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese I.Freimane,
rakstveida procesā izskatījusi civillietu akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu, konstatēja
Aprakstošā daļa
2013.gada 5.jūnijā Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” maza apmēra prasības pieteikums pret
/pers. A/ par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 4.jūnijā starp pusēm noslēgts līgums Nr.VK10025292 par VIVA norēķinu karšu
izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar ko atbildētājai piešķirts atļautais kredīts 300 latu apmērā. Līgumā puses vienojušās par
ikmēneša procentu likmi 1,99 procenti, norēķinu kārtību, kā arī par to, ka ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētājas
saistības pret prasītāju, tajā skaitā tiek atgriezts izmantotais kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie
līgumsodi un citi maksājumi saskaņā ar tarifiem, kas ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis un noslēgtā līguma neatņemama
sastāvdaļa. Bez tā, puses vienojās, ka par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētāja maksā līgumsodu par pārtēriņu 0,167 procentu
apmērā no neatļautā kredīta apjoma. Atbilstoši līguma noteikumiem, ja atbildētāja līdz katra mēneša 20.datumam nav samaksājusi
ikmēneša maksājumu, viņai jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu 0,25 procentu apmērā no nesamaksātās ikmēneša
summas.
Atbildētāja /pers. A/ uzņemtās saistības nepildīja, maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem neveica. Pēdējais
maksājums 30 latu apmērā saņemts 2008.gada 27.novembrī. Tādējādi prasītājs izmantoja savas līgumā pielīgtās tiesības un
2010.gada 1.jūnijā izbeidza līgumu vienpusējā kārtībā un slēdza atbildētajai kredītu.
Savu interešu aizstāvībai prasītājs vērsās tiesā ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, taču ar Jūrmalas
pilsētas tiesas 2010.gada 10.augusta lēmumu pieteikums atstāts bez izskatīšanas.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1759., 1765., 1943., 1946.pantu un Civilprocesa
likuma 1., 23.pantu, 26.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu, 250.18 panta pirmo daļu un 406.6 panta trešo
daļu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas 703,62 latus, kas sastāv no atļautā kredīta parāda 300 latu apmērā, neatļautā kredīta
parāda 8,23 latiem, procentiem par atļautā kredīta izmantošanu 100,88 latu apmērā, līgumsoda par neatļautā kredīta izmantošanu
6,95 latu apmērā un līgumsoda par ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu 287,56 latu apmērā, noteikt prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas, kā arī
piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 pantu, atbildētājai 2013.gada 12.jūnijā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida
paskaidrojuma sniegšanai, kam pievienots izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām. Līdz
sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro
daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki ir
savlaicīgi informēti, 2013.gada 30.jūlijā nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītāja juridisko adresi un atbildētājas
deklarēto dzīvesvietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā
dienā no nosūtīšanas dienas.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu ir
pamatota un apmierināma šādu apsvērumu dēļ.
Lietā konstatēts, ka atbildētāja /pers. A/ līgumsaistības ir uzņēmusies, 2007.gada 4.jūnijā noslēdzot ar akciju sabiedrību „NORVIK
BANKA” līgumu par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu Nr.VK10025292 (lietas 12.lapa).
Saskaņā ar minēto līgumu, atbildētājai izsniegta Viva Maestro norēķinu karte ar atļauto kredītu 300 lati, procentu likmi saskaņā ar
spēkā esošajiem tarifiem un kredīta atmaksas termiņu – 12 mēneši, līgumā paredzot aizdevuma nosacījumus, kā arī nosakot procentu
un līgumsoda aprēķināšanas un maksāšanas kārtību.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma
1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
No prasības pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem redzams, ka prasītājs uzņemtās saistības ir izpildījis un izsniedzis
atbildētājai Viva Maestro norēķinu karti ar atļauto kredītu 300 latu apmērā, savukārt /pers. A/ maksājumus atbilstoši līguma apmaksas
noteikumiem nav pildījusi pienācīgi, pārtērējot līgumā noteikto limitu un nenodrošinot, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos
atbildētājas kontā būtu pietiekošs atlikums kredīta maksājumu veikšanai, kā arī neveicot maksājumus atbilstoši maksājumu grafika
noteikumiem. Pēdējais maksājums 30 latu apmērā veikts 2008.gada 27.novembrī, ko apliecina lietā esošais klienta karšu konta
izraksts par laiku no 2007.gada 4.jūnija līdz 2013.gada 21.maijam (lietas 14.-16.lapa).
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus, nav
cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus par to, ka
būtu veikta naudas līdzekļu samaksa. Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus un prasījuma
pamatotību, līdz ar ko tiesa atzīst par pierādītu prasību daļā par neatmaksātās atļautā un neatļautā kredīta summas 308,23 latu
apmērā piedziņu.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja arī neapmaksātos procentus par atļautā kredīta izmantošanu 100,88 latu apmērā, kas aprēķināti
par laiku no 2009.gada 10.janvāra līdz 2010.gada 1.jūnijam.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt
procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu, procenti
par aizdevumu dodami tad, ja tie bijuši norunātivai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Saskaņā ar tarifu likmēm jeb prasītāja valdes apstiprinātajiem standarta nosacījumiem VIVA norēķinu karšu kredītu piešķiršanai
(lietas 18.lapa), līgumā pielīgta mēneša procentu likme par atļautā kredīta izmantošanu 1,99 procentu apmērā. Lietā pierādīts, ka
atbildētāja minētajiem nosacījumiem piekritusi, ko apliecinājusi ar savu parakstu uz līguma, kurā pielīgts, ka procentu likme tiek
noteikta saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem, kā arī pielīgts, ka klients apņemas patstāvīgi sekot noteikumu un tarifu izmaiņām.
Atbilstoši minētajām tarifu likmēm, prasītājs aprēķinājis procentus par atļautā kredīta izmantošanu 100,88 latu apmērā (lietas 19.-
20.lapa).
Tiesa atzīst, ka pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu. Ņemot vērā, ka lietā
pierādīts apstāklis, ka atbildētāja nav veikusi aizdevuma atmaksu, kā arī to, ka atbildētāja līguma nosacījumiem par procentu apmēru
ir piekritusi, tiesa atzīst par pierādītu atbildētājas pienākumu maksāt procentus prasītāja norādītajā apmērā.
Bez tā, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas arī līgumsodu par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumu 287,56 latu apmērā un
līgumsodu par neatļautā kredīta izmantošanu 6,95 latu apmērā, kopā 294,51 latus, un kas aprēķināti par laiku no 2009.gada
10.janvāra līdz 2010.gada 1.jūnijam.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja
viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Civillikuma 1717.pantā noteikts, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots
ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt, Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā
līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par
neizpildīšanu īstā laikā.
Lietā konstatēts, ka, noslēdzot līgumu, tā 5.11.punktā pielīgts atbildētājas pienākums maksāt līgumsodu par ikmēneša maksājumu
termiņa nokavējumu, kas saskaņā ar tarifu likmēm ir 0,25 procenti dienā. Savukārt, līguma 5.10.punktā puses pielīgušas atbildētājas
pienākumu par neatļautā kredīta izmantošanu maksāt līgumsodu par pārtēriņu 0,167 procentus dienā no neatļautā kredīta apjoma.
Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam saistību neizpildes
gadījumā. Līgumsoda apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritis. Lietā nav konstatēts kāds no
Civillikuma 1656. vai 1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma
sekām. Tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka atbildētājs būtu veicis kādus pasākumus saistību neizpildes novēršanai.
Atbildētāja nav arī apstrīdējusi līgumā pielīgtos līgumsoda nosacījumus.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmito daļu, tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja,
pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un
strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts atzīst par netaisnīgiem līguma noteikumus, kuri uzliek
patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu. Atbildētāja ar līgumu uzņēmusies saistības par līgumsoda
samaksu. Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā, kad atbildētāja pēc pēdējā veiktā maksājuma
2008.gada 27.novembrī turpmāk ikmēneša maksājumus aizdevuma atmaksai un procentu samaksai nav veikusi vispār, tādējādi
pieļaujot ilgstošu saistību neizpildi, pieprasītais līgumsods nevar tikt vērtēts kā nesamērīgs.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka prasītāja rīcība, pieprasot līgumsodu 294,51 latu apmērā, nav pretrunā ar Civillikuma 1.pantā
deklarēto labas ticības principu, kā arī nav pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka
prasība arī daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos
sešus procentus gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, sakarā ar ko no /pers. A/ par labu akciju sabiedrībai „NORVIK BANKA” piedzenami prasītāja
samaksātie tiesas izdevumi 108,84 latu apmērā, ko veido samaksātā valsts nodeva 105,54 lati un ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,30 lati.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
0,15 latu apmērā piedzenami no atbildētājas par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un
izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 3,45 latus (lietas 2.lapa), bet prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis tikai 3,30 latus.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājai
labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-
193.pantu, 250.25 panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrības „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, labā
neatmaksāto kredītu Ls 308,23 (trīs simti astoņi lati, 23 santīmi), procentus par kredīta izmantošanu Ls 100,88 (viens simts lati, 88
santīmi), līgumsodu Ls 294,51 (divi simti deviņdesmit četri lati, 51 santīmi) un tiesas izdevumus Ls 108,84 (viens simts astoņi lati, 84
santīmi), kopā piedzenot Ls 812,46 (astoņi simti divpadsmit lati, 46 santīmi).
Atzīt akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus
procentus gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 0,15 (nulle lati, 15
santīmi).
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Samaksa akciju sabiedrībai „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, veicama akciju sabiedrības „NORVIK BANKA”
kontā LV03LATB0000VIVAKARTE.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās
personas reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs
LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu
identificējoša informācija.
Tiesas izdevumu apmaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas
nolēmuma piespiedu izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.