Legislator Case Law & Legislation
C69150319 / C-1503-19 ECLI:LV:KURT:2019:0415.C69150319.2.S AI generated

Court allows water bill collection claim and grants statutory interest on unpaid debt in Latvia.

Case Number C69150319 / C-1503-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's non-appearance and ordered the plaintiff to receive the full debt for water services plus court costs. The plaintiff successfully proved the debt through meter readings and a service agreement, while the defendant failed to contest the liability. Consequently, the court ruled in favor of the water utility company, awarding the principal amount, state fees, and interest at 6% per annum until payment.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1587, 1759, 1765; Civil Procedure Law 8, 93, 97, 195, 204.1: A creditor may recover unpaid utility debts and claim statutory interest on the principal sum when the debtor fails to pay within the contractual period.

Keywords

AI generated
utility debt collection water service fees statutory interest rate simplified procedure court costs award property ownership law civil liability enforcement

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1587
Civil Law 1759
Civil Law 1765
Civil Procedure Law 8
Civil Procedure Law 93
Civil Procedure Law 97
Civil Procedure Law 195
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 41
Dwelling Property Law 10

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C69 1503 19

ECLI:LV:KURT:2019:0415.C69150319.2.S

SPR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2019.gada 15.aprīlī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Indra Pelnēna

sekretāre Marina Karloviča

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Pašvaldības SIA “ŪDEKA” pārstāvja iesniegto vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. E/ par parāda

piedziņu.

Izskatot lietu, tiesa

k o ns t a t ē ja :

prasītājs 2019.gada 18.janvārī iesniedzis vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju /pers. E/, lūdzot piedzīt no /pers. E/ par labu

prasītājam parādu par ūdenssaimniecības pakalpojumiem dzīvokļa īpašumam /adrese/ EUR 399,67 par laika periodu no 2015.gada 1.decembra līdz

2018.gada 31.janvārim un no 2018.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 7.novembrim, valsts nodevu EUR 70, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30

un atzīt prasītajam tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda

summas.

Prasība pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, 10.panta otro daļu, Civillikuma 1587.,1759.panta pirmo daļu,

1765.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder nekustamais īpašums - dzīvokļa īpašums Nr.64, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr. /numurs

A/. Atbildētājam īpašuma tiesības zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/nostiprinātas 2002.gada 18.jūnijā.

2005.gada 18.oktobrī prasītājs un atbildētājs noslēguši līgumu Nr.52886 par ūdens apgādi un notekūdeņu novadīšanu, izmantojot ūdens patēriņa

skaitītājus. Saskaņā ar līguma Nr.52886 4.punktu izlietotā ūdens daudzumu nosaka pēc ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem uz katra mēneša 1.datumu,

izdarot ierakstu abonentu grāmatiņā. Norēķinus par izlietoto ūdeni un notekūdeņu novadīšanu izdara līdz nākošā mēneša 20.datumam.

2015.gada 21.decembrī prasītājs un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona noslēdza līgumu par

ūdenssaimniecības pakalpojumiem Nr. P6, saskaņā ar kuru prasītājs nodrošina dzīvojamai mājai ūdenssaimniecības pakalpojumus, un atbildētāja

pienākums ir norēķināties par saņemto pakalpojumu. Līguma 4.12. punkts nosaka kārtību, kā atbildētājam katru mēnesi jānodod ūdens patēriņa

skaitītāju rādījumi.

Par laika periodu no 2015.gada 1.decembra līdz 2018.gada 31.janvārim un no 2018.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 7.novembrim (saskaņā ar

2018.gada 7.novembra aktu par ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu) atbildētājs līgumā noteiktajā kārtībā ūdens patēriņa skaitītājus nodeva,

bet apmaksu neveica, līdz ar ko izveidojās parāds par ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

Netiek apstrīdēts, ka 2017.gada 18.oktobrī atbildētāja dzīvoklī uzstādītajiem ūdens patēriņa skaitītājiem beidzās to verificēšanas termiņš, līdz ar

to tie tiek uzskatīti kā uzskaitei nederīgi, ņemot vērā 2007.gada 9.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai

kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” pielikuma 4.4. apakšpunktu.

Saskaņā ar līguma 6.7.punktu pakalpojuma saņēmējam ir jānodrošina dzīvoklī esošo ūdens patēriņa skaitītāju verifikācija normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā un termiņos.

Ņemot vērā, ka dzīvoklī uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji nebija verificēti normatīvajos aktos noteiktajā kartībā, aprēķins par

ūdenssaimniecības pakalpojumiem laika periodā no 2018.gada 1.februāra līdz 2018.gada 21jūnijam (ūdens patēriņa skaitītāju verifikācijas

datums) tika veikts, pamatojoties uz līguma 4.8.4.punktu.

Prasītājs saskaņā ar līguma 4.19. punktu līdz kārtējā mēneša 15.datumam sagatavo rēķinu par iepriekšējā mēnesī sniegto pakalpojumu.

Atbildētājam katru mēnesi saskaņā ar līguma 4.20.punktu tiek nosūtīti rēķini, kuru apmaksa jāveic līguma 4.23.punktā noteiktajā kārtībā līdz rēķinā

norādītajam apmaksas termiņam. Atbildētājs samaksu pēc piestādītajiem rēķiniem neveica, tāpēc atbildētājam tika nosūtīts brīdinājums par

nepieciešamību samaksāt izveidojušos parādu. Atbildētājs parādu ne brīdinājumā noteiktajā termiņā, ne arī līdz prasības iesniegšanai tiesā nav nomaksājis

. Pienākumu dzīvokļa īpašniekam norēķināties par saņemto pakalpojumu, kas saistīts ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta pirmās daļas 3.punkts.

Parāda summa uz 2018.gada 7.novembri ir EUR 399,67.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Civillikuma 1759.panta 1.daļa

nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas kavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu,

gadījumos, kad likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā. Ņemot vērā minēto, prasītājs vēlas, lai viņam tiktu

atzītas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no neatmaksātās parāda summas.

Prasītājs lūdz piedzīt no /pers. E/ par labu pašvaldības SIA “ŪDEKA” parādu EUR 399,67 par laika periodu no 2015.gada 1.decembra līdz

2018.gada 7.novembrim un visus ar prasības izskatīšanu saistītos tiesāšanās izdevumus. Atzīt pašvaldības SIA “ŪDEKA” tiesības par laiku līdz tiesas

sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda summas.

Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā kā vienkāršotās procedūras lieta. Prasītāja pārstāvis norādījis, ka nevēlas lietas izskatīšanu

tiesas sēdē (lietas 5.lapa).

2019.gada 1.martā atbildētājs /pers. E/ iesniedzis paskaidrojumus, kurā norādījis, ka prasību neatzīst. Norāda, ka, ievērojot prasības

sagatavošanas un iesniegšanas tiesā laiku, atbildētājs uzskata, ka iestājies Komerclikuma 406.panta noilguma termiņš. Prasītājs veicis savas pakalpojumu

summas aprēķināšanu pēc saviem ieskatiem un nezināmas metodikas, atbildētāja ieskatā prasītājs nav ievērojis Civilprocesa likuma 128.panta prasības

par prasības summas aprēķina iesniegšanu. Prasītājs cenšas gūt apmaksu vairākās reizēs gan no atbildētāja, gan citiem iedzīvotajiem. Atbildētājs nav

lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē (lietas 29.-31.lapa).

2019.gada 5.martā tiesa nolēmusi skatīt lietu mutvārdu procesā, uzklausot pušu paskaidrojumus (lietas 35.lapa).

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. C/ uzturēja iesniegto prasību. Paskaidroja, ka no sarakstes elektroniskajā pastā redzams, ka atbildētājs

faktiski prasību ir atzinis un nekādus iebildumus nav cēlis. Katru mēnesi viņam tiek nosūtīti rēķini, tajos ir norādīts arī nesamaksātais parāds, līdz ar to

nevar būt runa par prasījuma noilgumu, jo par tā apmēru atbildētājs regulāri tika informēts. Paskaidroja, ka daļa parāda summas par laiku no 2015.gada

1.decembra līdz 2018.gada 31.janvārim un no 2018.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 7.novembrim aprēķināta pēc skaitītāja, bet daļa – no 2018.gada

1.februāra līdz 2018.gada 21.jūnijam pēc tarifa, jo skaitītajam bija beidzies verifikācijas termiņš.

Atbildētājs tiesas sēdē nepiedalījās, par lietas izskatīšanu paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz e-pasta adresi 2019.gada

11.martā (lietas 70.lapa).

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta 1.daļas nosacījumiem, lieta izskatāma pēc būtības bez atbildētāja piedalīšanās, jo par

lietas izskatīšanu ir paziņots likumā noteiktā kārtībā, nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā paredzētie apstākļi lietas izskatīšanas

atlikšanai.

Tiesa, uzklausījusi prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem un tos novērtējusi, secina, ka

Pašvaldības SIA “ŪDEKA” prasība par ūdenssaimniecības pakalpojumu parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Attiecīgi atbilstoši Civilprocesa likuma 194.panta otrajai daļai saīsināto spriedumu tiesa sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot

aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā

norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Tiesa, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1759.panta pirmo daļu, 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Ministru kabineta noteikumu

Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” pielikuma 4.4.apakšpunktu, secina, ka prasība par parāda

piedziņu par ūdenssaimniecības pakalpojumiem EUR 399,67 par laika periodu no 2015.gada 1.decembra līdz 2018.gada 7.novembrim ir apmierināma,

prasītājam atzīstamas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt 6 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatparāda apmēru.

2019.gada 24.aprīlī saņemts atbildētāja /pers. E/ lūgums par pilna sprieduma sastādīšanu (lietas 80.lapa).

Lietā nav strīdu, ka atbildētājam /pers. E/ pieder dzīvokļa īpašums Nr.64 daudzdzīvokļu mājā /adrese/, ko apliecina ieraksts Kurzemes rajona

tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/(lietas 9.lapa).

2005.gada 18.oktobrī puses noslēgušas līgumu Nr.52886 par ūdens apgādi un notekūdeņu novadīšanu, izmantojot ūdens patēriņu skaitītājus

(lietas 10.lapa). Minētais līgums nav atcelts, ir spēkā un ir pusēm saistošs.

2015.gada 21.decembrī prasītājs un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona noslēdza līgumu par

ūdenssaimniecības pakalpojumiem Nr.P6, saskaņā ar kuru prasītājs nodrošina dzīvojamai mājai ūdenssaimniecības pakalpojumus un atbildētāja

pienākums ir norēķināties par saņemto pakalpojumu.

Līguma 4.12. punkts nosaka kārtību, kā atbildētājam katru mēnesi jānodod ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi (lietas 11.-17.lapa).

Prasītājs no savas puses līgumu ir izpildījis, veicis ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu, prasītājs norāda, ka atbildētājs nav samaksājis par

sniegtajiem pakalpojumiem un uz 2018.gada 7.novembri parāda summa sastāda EUR 399,67 (lietas 6.lapa).

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norāda, ka prasību neatzīst, jo uzskata, ka prasījumam saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu iestājies

noilgums, prasītājs parāda summu aprēķinājis pēc viņam vien zināmas metodikas un tas nav saprotams, maksa par ūdens starpību tiek iekasēta arī no

citiem mājas iedzīvotājiem, tādējādi tā tiek apmaksāta vairākkārt. Uzskata, ka prasītājs rīkojas pretēji Civillikuma 1.pantam (lietas 29.-31.lapa).

Izvērtējusi prasītāja iesniegtos pierādījumus un atbildētāja iebildumus pret prasību tiesa secina, ka prasījumam nav iestājies Komerclikuma

406.pantā noteiktais noilgums.

Tiesa ir konstatējusi, ka atbildētājam nosūtītajos rēķinos (lietas 19.,42.-51.lapa) prasītājs regulāri ir norādījis aktuālo parāda summu, kas

uzskatāms par kreditora atgādinājumu, kas pārtrauc noilgumu. No pušu elektroniskās sarakstes konstatēts, ka atbildētājs neapstrīd parāda esamību,

vēlas precizēt tā apmēru un vienoties par samaksas kārtību un termiņiem (lietas 56.,32.-33.lapa).

2017.gada 18.oktobrī atbildētāja dzīvoklī uzstādītajiem ūdens patēriņa skaitītājiem beidzās to verificēšanas termiņš, līdz ar to tie tiek uzskatīti kā

uzskaitei nederīgi, ņemot vērā 2007.gada 9.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto

mērīšanas līdzekļu sarakstu” pielikuma 4.4. apakšpunktu.

Saskaņā ar līguma 6.7.punktu pakalpojuma saņēmējam ir jānodrošina dzīvoklī esošo ūdens patēriņa skaitītāju verifikācija normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā un termiņos.

Ņemot vērā, ka dzīvoklī uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji nebija verificēti normatīvajos aktos noteiktajā kartībā, aprēķins par

ūdenssaimniecības pakalpojumiem laika periodā no 2018.gada 1.februāra līdz 2018.gada 21.jūnijam (ūdens patēriņa skaitītāju verifikācijas

datums) tika veikts, pamatojoties uz līguma 4.8.4.punktu.

Tiesa konstatējusi, ka prasītājs elektroniskajā sarakstē izskaidrojis atbildētājam kārtību, kādā aprēķināta maksa par sniegtajiem pakalpojumiem

(lietas 32.-33.lapa), līdz ar to atbildētājs nepamatoti norāda, ka parāda summa aprēķināta pēc neskaidras metodikas. Lietā ir parāda aprēķins (lietas

57.,58.-67.lapa), kurā norādīts, kādā kārtībā un apmērā prasītājs sadalījis maksājumus starp to dzīvokļu īpašniekiem, kuriem attiecīgajā periodā nav

verificēti skaitītāji (lietas 6., 57.lapa).

Prasītājs saskaņā ar līguma 4.19. punktu līdz kārtējā mēneša 15.datumam sagatavo rēķinu par iepriekšējā mēnesī sniegto pakalpojumu.

Atbildētājam katru mēnesi saskaņā ar līguma 4.20.punktu tiek nosūtīti rēķini, kuru apmaksa jāveic līguma 4.23.punktā noteiktajā kārtībā līdz rēķinā

norādītajam apmaksas termiņam. Atbildētājs samaksu pēc piestādītajiem rēķiniem neveica, tāpēc atbildētājam tika nosūtīts brīdinājums par

nepieciešamību samaksāt izveidojušos parādu (lietas 20.,21.,54.,55.lapa). Atbildētājs parādu ne brīdinājumā noteiktajā termiņā, ne arī līdz prasības

iesniegšanai tiesā nav nomaksājis. Pienākumu dzīvokļa īpašniekam norēķināties par saņemto pakalpojumu, kas saistīts ar dzīvokļa īpašuma lietošanu,

nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkts.

Viens no civilprocesā nostiprinātajiem pamatprincipiem ir dispozitivitātes princips, proti, tā ir pušu brīva rīcība ar savām subjektīvajām tiesībām un

to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka puses procesuālajām darbībām nav pienākuma rakstura. Procesuālo tiesību izmantošana ir

atkarīga no puses ieskatiem, turklāt par savu tiesību izmantošanu un tās sekām puse pati ir atbildīga.

Tiesa uzskata, ka prasītājs savu prasību atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta 1.daļai ir pierādījis, atbildētājs nav iesniedzis savus parāda

aprēķinus vai pierādījumus tam, ka parāds būtu aprēķināts nepareizi, nav iesniegti pierādījumi par parāda samaksu.

Pie šādiem apstākļiem prasība par parāda EUR 399,67 par laika periodu no 2015.gada 1.decembra 2018.gada 7.novembrim ir pamatota un

apmierināma.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1765.panta ceturto daļu procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas (EUR 399,67), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda summu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva EUR 70 apmērā (lietas 7.lapa) un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi EUR 3,30 apmērā (lietas 8. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Minēto izdevumu samaksas

dokumenti iesniedzami Kurzemes rajona tiesā.

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 195., 204.1panta, tiesa

no s pri e da :

Pašvaldības SIA “ŪDEKA” pārstāvja iesniegto vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. E/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. E/ par labu Pašvaldības SIA “ŪDEKA”, reģ. Nr. 41203000983, parādu par ūdenssaimniecības pakalpojumiem EUR 399,67

(trīs simti deviņdesmit deviņi euro, 67 centi) par laika periodu no 2015.gada 1.decembra 2018.gada 7.novembrim, valsts nodevu EUR 70 (septiņdesmit

euro), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30 (trīs euro, 30 centi).

Piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītāja kontā Nr. LV56HABA0001402060108, AS „Swedbank”.

Atzīt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no parāda pamatsummas (EUR 399,67) par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes beigu

termiņam līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda pamatsummu.

Noteikt atbildētājam termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei un pierādījumu iesniegšanai Kurzemes

rajona tiesā par sprieduma labprātīgu izpildi.

Saīsinātais spriedums sastādīts un pieejams Kurzemes rajona tiesas kancelejā no 2019.gada 15.aprīļa.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma Kurzemes rajona tiesā, lūguma

neiesniegšanas gadījumā saīsinātais spriedums stāsies spēkā pēc sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa notecējuma.

Ja puse iesniegs sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums tiks sastādīts 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa

beigām, t.i., sprieduma noraksts būs pieejams Kurzemes rajona tiesas kancelejā Liepājā 2019.gada 15.maijā, šis datums būs uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Spriedumu lietas dalībnieki var 20 dienu laikā no tā sastādīšanas pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2 panta noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese I. Pelnēna