Court partially allowed claim for gas meter removal costs but dismissed claim for gas usage compensation.

Lietas arhīva Nr. CA-1789-17/2

ECLI:LV:RAT:2017:1019.C29685115.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 19.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Skaidrīte Buivide,

tiesneses Lidija Pliča, Mārtiņš Sviķis,

ar tiesas sēžu sekretāru Edgaru Rozentālu

piedaloties prasītājam /pers. D/, /pers. D/ pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Ingai Dūrītei un atbildētājas AS “Latvijas Gāze” pilnvarotajai

pārstāvei /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. D/ prasībā pret AS “Latvijas Gāze” par bez tiesiska pamata samaksāto

naudas līdzekļu piedziņu sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību un AS “Latvijas Gāze” pretapelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas 2017.gada 2.februāra spriedumu.

Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies tiesneses S.Buivides ziņojumu,

konstatēja:

/pers. D/ (turpmāk – prasītājs) 2015.gada 9.novembrī vērsies tiesā ar prasību pret AS “Latvijas Gāze” (turpmāk – atbildētāja) par bez

tiesiska pamata samaksāto naudas līdzekļu piedziņu, kur, pamatojoties uz Civillikuma 2389., 2391.pantu, lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam

13 043,40 EUR un tiesas izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājam pieder dzīvokļu īpašumi /adrese/ un /adrese/ (turpmāk – gazificētie objekti), starp pusēm

2007.gada 18.jūnijā un 2009.gada 20.martā noslēgti līgumi par dabasgāzes piegādi tajos. Pēc prasītāja iniciatīvas atbildētājas darbinieki veikuši abu

dzīvokļu skaitītāju pārbaudi, dzīvokļos uzstādītie dabasgāzes patēriņa skaitītāji demontēti, demontāžas iemeslus prasītājam nepaskaidrojot.

Atbildētāja 2015. gada 19. jūnijā un 2015. gada 5. augustā sagatavojusi prasītājam pretenzijas, kur atbildētāja, pamatojoties uz

2015. gada 1. jūnija un 17. jūnija ekspertu atzinumiem, aprēķinājusi kompensāciju par it kā izlietotu dabasgāzi - dzīvoklim /adrese/ 5161,58 EUR un

/adrese/ - 7708,54 EUR, un gāzes skaitītāju demontāžas un jaunu uzstādīšanas izdevumus katram dzīvoklim 77,64 EUR apmērā. Prasītājam

norādīts, ka ir veiktas plombu Nr.5210394 un Nr.5210849 (turpmāk – plombas) trasoloģiskās ekspertīzes, secinot, ka uz tām ir mērķtiecīgu darbību

iejaukšanās plombu mehānismā pēdas. Prasītājs brīdināts, ka aprēķinātās kompensācijas nemaksāšanas gadījumā, tiks celta prasība tiesā, kā arī tiks

pārtraukta dabasgāzes padeve.

Prasītājs sniedzis atbildes uz atbildētājas pretenzijām, norādot, ka neatzīst dabasgāzes patēriņa skaitītāju ekspertīzi. Nav konstatēts

cēloniskais sakars starp iespējamiem bojājumiem un iespējamo dabasgāzes patēriņa samazinājumu vai gāzes lietošanu bez maksas. Prasītājs vai īrnieki

nekad nav veikuši nekādas darbības skaitītāja bojāšanai. Par patērēto dabasgāzi prasītājs norēķinājies atbilstoši skaitītāju rādījumiem. Tiek pārkāptas

patērētāja tiesības, jo pieprasīts veikt samaksu par pakalpojumu, kas nav saņemts.

Prasītājs pretenzijās norādītos apstākļus neatzīst, apstrīd savu pienākumu maksāt par papildus izlietoto dabasgāzi un kompensāciju

summas, taču pieprasīto summu atbildētājai samaksājis, jo citādi atbildētāja draudējusi atslēgt gāzi prasītājam piederošajos dzīvokļos. Par pretenzijās

norādītajām aprēķinātajām summām pastāv strīds, jo šāds parāds neeksistē. Atbildētāja bez jebkāda tiesiska pamata ir saņēmusi pretenzijās norādītās

summas, kas aprēķinātas par nepierādītiem un neesošiem pārkāpumiem.

Pirmās instances tiesā 2016.gada 17.februārī saņemti atbildētājas AS “Latvijas Gāze” rakstveida paskaidrojumi, kur norādīts, ka prasību

atbildētāja neatzīst un lūdz to noraidīt.

Paskaidrots, ka dabasgāzes patēriņa skaitītāji gazificētajos objektos uzstādīti 2009. gada 20. martā un noņemti 2015. gada 5. janvārī.

Valsts tiesu eksperts /pers. G/ ekspertīzē konstatējis, ka veiktas mērķtiecīgas darbības iejaukties šo skaitītāju plombu mehānismā.

Lietotāju dabasgāzes apgādes sistēmas ir aprīkotas ar dabasgāzes patēriņa skaitītājiem ar mērķi uzskaitīt izlietoto dabasgāzi. Ja piegādātājs

konstatē Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi

Nr.1048) vai līgumu pārkāpumu, kuru dēļ līgumslēdzējam ir samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez

maksas, lietotājam ir jāveic samaksa piegādātājam par izlietotās dabasgāzes daudzumu, kā arī jāsamaksā kompensācija.

Izlietotās dabasgāzes daudzuma /adrese/ maksa pēc patēriņa normām ir 2979,33 EUR (noteikumu Nr.1048 87.punkts). Uzskaitītās

dabasgāzes maksa aprēķina periodā norādīta 999,20 EUR, summa samaksai ir 1980,13 EUR. Kompensācija izlietotās dabas gāzes daudzuma maksas

divkāršā apmērā aprēķināta 5728,41 EUR, kopā 7708,54 EUR.

Izlietotās dabasgāzes daudzuma dzīvoklī /adrese A/ maksa pēc patēriņa normām ir 2037,49 EUR. Uzskaitītās dabasgāzes maksa aprēķina

periodā norādīta 793,43 EUR, līdz ar ko summa samaksai ir 1244,06 EUR. Kompensācija izlietotās dabas gāzes daudzuma maksas divkāršā apmērā

aprēķināta 3917,52 EUR, kopā 5161,58 EUR.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 30.augusta lēmumu lietā noteikta mehanoskopisko pēdu ekspertīze, uzdodot tās

veikšanu Valsts tiesu ekspertīžu birojam, kura vadītājs izvēlās ekspertu konkrētās ekspertīzes veikšanai. Tiesvedība lietā apturēta. Eksperta atzinums

saņemts 2016.gada 1.novembrī un ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2016.gada 2.novembra lēmumu tiesvedība lietā atjaunota.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 2.februāra spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot no AS “Latvijas

Gāze” par labu /pers. D/ bez tiesiska pamata samaksāto naudas summu par dabasgāzes patēriņa skaitītāju vērtību, uzstādīšanas/demontāžas izdevumiem

155,28 EUR un tiesas izdevumus 71,14 EUR. Prasība daļā par neuzskaitītās dabasgāzes un kompensācijas piedziņu 12 888,12 EUR noraidīta. No AS

„Latvijas Gāze” valsts labā piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,96 EUR.

Pirmās instances tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 121. un 110.panta noteikumiem iesniegtos eksperta atzinumus šajā lietā vērtējusi kā

rakstveida pierādījumus.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. No līgumu

2.1.4. un 2.1.5.punktā pielīgtā izriet prasītāja kā nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums atbildēt par īpašumā uzstādītā gāzes skaitītāja, t.sk., plombu

saglabāšanu.

Atsaucoties uz līgumu 3.2.2., 4.1.punktu, Civillikuma 1587.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048

„Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (zaudējuši spēku ar 11.02.2016) 34., 2.4., 2.6., 9., 21., 36.2., 75.punktu, konstatēts, ka dabasgāzes

skaitītājs ir piederīgs pie lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas; konkrētajā gadījumā prasītājs ir gan ēkas īpašnieks, gan lietotājs, atbilstoši noslēgtajiem

līgumiem. Pierādījumi, ka gazificētie objekti tikuši izīrēti lietā iesniegti netika.

No tiesiskā regulējuma un līgumu 2.1.4., 2.1.5.punkta secināts, ka atbildība ēkas īpašniekam iestājas neatkarīgi no tā, vai viņš dabasgāzes

apgādes sistēmu, t.sk., skaitītāju un plombu, ir bojājis pats vai nē. Tādu bojājumu radīšana, kas pieļauj lietot dabasgāzi bez uzskaites un sekojoši – bez

maksas, ir izdevīga tikai konkrētās dabasgāzes apgādes sistēmas lietotājam. Prasītājs ir dzīvokļu īpašnieks, tā lietošanas tiesības ir pašam prasītājam vai

ar viņa piekrišanu trešajai personai, par kā rīcību prasītājs nes atbildību, saskaņā ar līgumu 4.4.punktu.

Tādējādi konkrētā strīda izšķiršanai nav tiesiskas nozīmes tādu pierādījumu esamībai, ka tieši prasītājs personīgi būtu pieļāvis prettiesisku

rīcību un bojājis gāzes skaitītāju plombas, jo prasītājs par gāzes skaitītāju lietošanu un saglabāšanu ir atbildīgs gan kā ēkas īpašnieks, gan kā

mājsaimniecības lietotājs, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

Atsaucoties uz līgumu 4.1.punktu un noteikumu Nr.1048 56.punktu, atzīts par pierādītu, ka skaitītāju plombas tikušas bojātas. To pierāda

2015.gada 1.jūnija un 17.jūnija eksperta atzinumi par trasoloģiskās ekspertīzes veikšanu, ko sastādījis Valsts tiesu eksperts pēc atbildētājas lūguma,

pārbaudot gāzes skaitītājus, kas izņemti gazificētajos objektos, kā arī Valsts Tiesu ekspertes Maijas Mušas atzinumā secinātais.

Tiesa nav piešķīrusi nozīmi apstāklim, ka 2015.gada 5.janvāra aktā par skaitītāja maiņu dzīvoklī /adrese B/ skaitītāja plombas numurs

norādīts 521489, taču pārbaudes veiktas plombai ar Nr.5210849, vērtējot to kā pārrakstīšanās kļūdu, jo plombas numurā ir izlaists cipars “0”, pārējie

cipari sakrīt, līdz ar ko nav pamata uzskatīt, ka ekspertīzēs vērtēts cits skaitītājs ar citu plombu, un nevis tas, kas izņemts prasītāja dzīvoklī.

Novērtējot eksperta atzinumos par trasoloģiskās ekspertīzes veikšanu norādīto, kopsakarā ar liecinieka Valsts tiesu eksperta /pers. G/

liecību tiesas sēdē, atzīts, ka iejaukšanās gāzes skaitītāja plombas mehānismā uzskatāma par mērķtiecīgu darbību. Tāpat pirmās instances tiesa,

novērtējot un izanalizējot to kopsakarībā lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, Valsts Tiesu ekspertes atzinumu un liecinieku /pers. I/ un /pers. J/, kas ir

nozares speciālisti, liecības, secinājusi, ka gazificēto objektu skaitītāju plombas ir tikušas bojātas un plombu bojājumu raksturs apliecina to, ka pastāvēja

iespēja atvienot gāzes skaitītājus un gāzi lietot bez maksas.

Nav būtiskas nozīmes konstatēt, vai un cik daudz prasītājs reāli arī lietoja dabasgāzi bez uzskaites periodā, par kuru aprēķināta maksa par

izlietoto dabasgāzi un kompensācija, jo būtisks ir pats plombes sabojāšanas fakts, kas rada iespēju lietot dabasgāzi bez uzskaites. Nav zināms neviens

cits iemesls, kāpēc lietotājam būtu jāiedarbojas uz gāzes skaitītāja plombu un kāds vēl varētu būt šādu darbību mērķis. Ar liecinieku /pers. I/ un /pers. J/,

kā arī ekspertes Maijas Mušas liecībām par plombu noņemšanas, uzstādīšanas procesu, tehniku un uzbūvi kā nepamatots un nepierādīts noraidīts

prasītāja apsvērumus, ka plomba varēja tikt sabojāta tās uzstādīšanas, noņemšanas vai transportēšanas laikā.

Saistībā ar konstatētajiem gāzes skaitītāju plombu bojājumiem, atbildētāja aprēķinājusi prasītājam maksu par izlietoto dabasgāzi un

kompensācijas maksu. Atsaucoties uz noteikumu Nr.1048 56.punktu, Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā pretenziju

prasītājam nosūtīšanas laikā), noteikumu Nr.1048 46., 72., 87.punktu un Norēķinu kārtības 10.punktu, noteikumu Nr.1048 58.punktu un Norēķinu

kārtības 10.punktu, noteikumu Nr.1048 59.punktu un atbildēja norādīto parāda aprēķinu, kas nav apstrīdēts, atzīts, ka nav pamata apšaubīt izlietotās,

bet neuzskatītās dabasgāzes aprēķinu, kā arī kompensācijas summas aprēķinu. Līdz ar to atbildētāja minētās summas aprēķinājusi pamatoti un nav

pamata to atprasīšanai pamatojoties uz Civillikuma 2369.pantu.

Atbilstoši noteikumu Nr.1048 40.2 un 93.2.2. punktam par nepamatotu atzīts iebildums par to, ka prasītājs neuzskatītās dabasgāzes un

kompensācijas summas samaksājis draudu ietekmē, jo atbildētāja bez pamata norādījusi, ka aprēķināto summu nesamaksāšanas gadījumā tiks atslēgta

dabasgāzes padeve. Atbildētāja konkrētajā gadījumā nepārkāpj prasītāja kā patērētāja tiesības, jo tiesiskais regulējums, kas paredz izlietotās, bet

neuzskatītās dabasgāzes aprēķinu, kā arī kompensācijas summas aprēķinu, izriet no noteikumiem Nr.1048, un starp pusēm noslēgto līgumu noteikumi

atbilst noteikumu Nr.1048 regulējumam.

No noteikumu Nr.1048 12.punkta un liecinieka /pers. I/ liecības secināts, ka skaitītāji ir atbildētājas īpašums un konkrētajā gadījumā gāzes

skaitītājs tika nomainīts pēc atbildētājas iniciatīvas un ieskata, aktā par skaitītāja maiņu nav norādīts par vizuāli konstatētiem defektiem vai trūkumiem. No

noteikumu Nr.1048 56. un 60.punkta secināts, ka šajā gadījumā lietotājam nav jāsedz jauna skaitītāja vērtība un skaitītāja uzstādīšanas/demontāžas

izmaksas, jo skaitītājs kā priekšmets netika sabojāts, un skaitītāja maiņa tika veikta pēc atbildētājas iniciatīvas, neprasot no prasītāja maksu par jauna

skaitītāja uzstādīšanu. Gāzes padeve objektā netika pārtraukta, līdz ar to nevar būt prasītājam apmaksājamu izdevumu par gāzes padeves pārtraukšanu

un atjaunošanu. Gāzes skaitītāja nomaiņa nekādā veidā nav saistīta ar vēlāk, iepriekšējam skaitītājam veiktajās pārbaudēs, konstatētajiem plombas

bojājumiem.

Atsaucoties uz Civillikuma 2369.pantu, atzīts, ka atbildētāja bez tiesiska pamata pieprasījusi prasītājam samaksāt 77,64 EUR par abos

gazificētajos objektos uzstādītajiem jaunajiem skaitītājiem un to uzstādīšanas izmaksām. Ievērojot norādīto, prasība daļā par 155,28 EUR (77,64 x 2)

atmaksu prasītājam ir pamatota un apmierināma, atzīstot, ka atbildētājam ir pienākums norādīto summu atmaksāt prasītājam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētājas prasītāja labā piedzīta valsts nodeva 71,14 EUR apmērā un atbilstoši

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai - par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,96 EUR apmērā.

Par spriedumu apelācijas sūdzību 2017.gada 22.februārī iesniedza /pers. D/, pārsūdzot to daļā, ar kuru prasība noraidīta.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka /pers. G/ ir atbildētājas darbinieks, proti, finansiāli ieinteresēta persona, kas rada šaubas par viņa

objektivitāti, tāpat arī liecinieki /pers. I/ un /pers. L/. /pers. G/, konstatējot pēdas, kas liecina par mērķtiecīgām darbībām ar mērķi iejaukties plombas

mehānismā, nav norādījis ne iespējamo pēdu izcelsmi, ne to ietekmi uz gāzes skaitītāja darbību. Savukārt tiesas nozīmētajā ekspertīzē precīzi norādīti

bojājumi, tomēr eksperte nevarēja sniegt slēdzienu, vai tie radušies sveša priekšmeta iedarbības rezultātā, vai plombu izgatavošanas un uzstādīšanas

rezultātā.

Demontējot skaitītājus, aktā nav norāžu par bojājumiem, /pers. G/ apskati veica pēc pus gada, tādējādi, iespējams, bojājumi radušies citos

apstākļos, piemēram, transportēšanas, uzglabāšanas procesā vai veicot sākotnējo apskati no /pers. G/ puses, pirms plombas apskatīja eksperta Maija

Muša. Lai gan pirmās instances tiesa uzskatījusi plombu numuru atšķirības par pārrakstīšanās kļūdu, tomēr nav sastādīts neviens dokuments vai akts, ar

ko šāda kļūda būtu konstatēta vai novērsta.

Ņemot vērā, ka līgumisko atbildību un deliktatbildību regulē citas likuma normas un katram atbildības veidam ir dažādas sekas, tiesai bija

jānosaka viens konkrēts veids, pēc kura noteikta prasītāja atbildība. Atbildības apmērs bija nosakāms saskaņā ar Civillikuma 1785.pantu, tādējādi

prasītājs nenes atbildību par īrnieku rīcību, jo atbilstoši līgumiem ar atbildētāju prasītājs uzņēmies atbildēt tikai par savu ģimenes locekļu un ar viņu kopā

dzīvojošo personu prettiesisku rīcību. Apstāklis, ka dzīvoklis tiek izīrēts, nav apstrīdēts.

Secinājums, ka plombas ir bojātas, nav pietiekošs, lai prasību noraidītu, jo atbildība iestājas pēc līgumattiecībām, pastāv strīds par faktu,

vai bojātās plombas ir noņemtas gazificētajos objektos un nav pierādījumu, ka bojājumi radušies laika periodā, kamēr iekārtas atradās prasītāja

lietošanā. /pers. G/ vēlāk lietā iesniegtā ekspertīze prasītājam netika ne uzrādīta, ne izsniegta, tādējādi ir pamats domāt, ka tā izgatavota pēc prasības

celšanas un nevar būt par pamatu atbildētājas pretenzijām.

Pretēji spriedumā norādītajam, prasītājs aprēķinu neatzīst, jo uzskata, ka atbildības apmērs un soda sankcijas bija nosakāmas atbilstoši

līguma nosacījumiem.

Uz bojājumu konstatēšanas brīdi prasītājam bija jauni skaitītāji, kam bojājumu nebija, turklāt tekošie rēķini par dabasgāzi bija samaksāti,

tādējādi dabasgāzes atslēgšanai noteikumu Nr.1048 40.2. un 40.3. punktu izpratnē nebija pamata.

Atbildētāja AS “Latvijas Gāze” 2017.gada 8.maijā iesniegusi pretapelācijas sūdzību, pārsūdzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas 2017.gada 2.februāra spriedumu daļā, ar kuru prasība apmierināta.

Pretapelācijas sūdzībā norādīts, ka atbilstoši noteikumu Nr.1048 90.2. punktam un līgumu 4.2., 4.4.punktam prasītājs atbildīgs par

zaudējumiem, kas radušies viņa prettiesiskas darbības rezultātā. Tādējādi prasītājam ir pienākums atlīdzināt skaitītāju vērtību, to noņemšanas un jaunu

skaitītāju uzstādīšanas izdevumus.

2017.gada 1.jūnijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā saņemts atbildētājas AS “Latvijas Gāze” pieteikums par tiesvedības

apturēšanu, kur, pamatojoties uz 214.panta 5.punktu, lūgts apturēt tiesvedību lietā līdz tiks pabeigti kriminālprocesi Nr.11088114916 un

Nr.11088115016, kas uzsākti atbilstoši Krimināllikuma 182.1 panta pirmajai daļai par iejaukšanos gāzes skaitītāju darbībā gazificētajos objektos.

Prasītāja /pers. D/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Inga Dūrīte apelācijas instances tiesas sēdē uzturēja prasību un apelācijas sūdzību,

pretapelācijas sūdzību neatzina atbilstoši prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, vērsa uzmanību uz Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisijas pausto viedokli.

Atbildētājas AS “Latvijas Gāze” pilnvarotā pārstāve /pers. F/ apelācijas instances tiesas sēdē neuzturēja pieteikumu par tiesvedības apturēšanu,

prasību un apelācijas sūdzību neatzina, pretapelācijas sūdzību uzturēja saskaņā ar rakstveida paskaidrojumos un pretapelācijas sūdzībā norādītajiem

apsvērumiem.

Motīvu daļa.

Pārbaudot lietas materiālus un noklausoties pušu pārstāvju viedokli, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. D/ prasība pret AS “Latvijas Gāze”

par bez tiesiska pamata samaksāto naudas līdzekļu piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

No /pers. D/ apelācijas sūdzības redzams, ka pirmās instances tiesas spriedums pārsūdzēts prasības noraidītajā daļā, savukārt ar AS “Latvijas

Gāze” pretapelācijas sūdzību pirmās instances tiesas spriedums pārsūdzēts prasības apmierinātajā daļā. Tādējādi pirmās instances spriedums pārsūdzēts

pilnā apmērā.

Lai gan pirmās instances spriedums pārsūdzēts pilnā apmērā, apelācijas sūdzībā un pretapelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās

instances tiesas lietā nodibinātais, ka prasītājs ir gazificēto objektu īpašnieks, attiecībā par kuriem 2007.gada 18.jūnijā jūnijā un 2009.gada 20.martā

starp pusēm noslēgti “Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem”. 2009.gada 20.martā adresē dzīvoklī Nr.6 uzstādīts gāzes skaitītājs

G4Actaris, ar skaitītāja rādījumu “0”, pievienota plomba Nr.5210849 dzīvoklī Nr.8 - gāzes skaitītājs G4Actaris, ar skaitītāja rādījumu “0”, pievienota

plomba Nr.5210394. 2015. gada 5. janvārī abi gāzes skaitītāji kopā ar plombām ieņemti, ievietoti kontroles maisos un nodoti ekspertam pārbaudei.

2015.gada 31.augustā prasītājs pārskaitījis atbildētājai pieprasīto summu 13 025,40 EUR apmērā (lietas lapas Nr.30-35), ko prasītājs, piesummējot

bankas komisiju par pārskatījumiem 18,00 EUR, kopsummā 13 043,40 EUR apmērā lūdzis piedzīt no atbildētājas kā nepamatoti samaksātus naudas

līdzekļus.

Minētie fakti atbilst lietas materiāliem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesai tie nav jāpārbauda.

Pirmās instances tiesa, atzinusi, ka prasītājs ir atbildīgs par gāzes skaitītāju lietošanu un saglabāšanu gan kā mājsaimniecības lietotājs, gan

gazificēto objektu īpašnieks. Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi, ka iejaukšanās gāzes skaitītāja plombas mehānismā uzskatāma par mērķtiecīgu

darbību, kas radījusi iespēju lietot gāzi bez maksas, tādējādi prasītājam pastāvēja pienākums apmaksāt izlietotās, bet neuzskaitītās gāzes daudzumu un

kompensāciju, kas kalpojis par pamatu prasības noraidīšanai daļā par 12 888,12 EUR. Savukārt prasību daļā par skaitītāja uzstādīšanas un demontāžas

izdevumiem 155,28 EUR apmērā pirmās instances tiesa atzinusi par pamatotu un apmierināmu.

Apelācijas instances tiesa par pamatotu un pietiekamu atzīst pārsūdzētajā spriedumā ietverto motivāciju, tādējādi Civillietu tiesas kolēģija

pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim šajā daļā un vadās no Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas, saskaņā ar ko, ja tiesa, izskatot lietu,

atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas

zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var

nenorādīt.

Vērtējot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, secināms, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lietā nav pierādīts apstāklis, ka

skaitītāju plombu bojājumi radušies sveša priekšmeta iedarbības rezultātā un radījuši iespēju patērēt gāzi bez maksas.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā nepastāv strīds par apstākli, ka gan tiesu eksperta /pers. G/, gan Valsts tiesu ekspertes Maijas

Mušas atzinumos konstatēti abu strīdus skaitītāju plombu bojājumi.

Apelācijas sūdzībā pamatoti norādīts, ka Valsts tiesu ekspertes atzinumā norādīts, ka nav iespējams noteikt, vai bojājumi radušies sveša

priekšmeta iedarbības rezultātā. Tomēr pirmās instances tiesas sēdē eksperte liecinājusi, ka šādi bojājumi nevar rasties nejauši, jo plombu aizsargā

korpuss. Turklāt eksperte atzinuma secinājumu daļas 3.-4.punktā norādījusi, ka iespiedumus plombu un serdeņu korpusa iekšpusē un skrāpējumus uz

plombas var vērtēt kā sveša priekšmeta iedarbības pēdas, jo to atrašanās vieta rašanās mehānisms ļauj secināt, ka iespiedumi radīti ar citu priekšmetu.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka ekspertes atzinumā norādītais vērtējams kopsakarībā ar pārējiem rakstveida pierādījumiem, liecinieku

liecībām un lietas faktiskajiem apstākļiem.

No liecinieka /pers. I/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtās liecības izriet, ka plombas serdenis var tikt ietekmēts, iedarbojoties uz plombu caur

mazām atverēm, uz ko vairākkārtīgi spiežot, iespējams to atvērt. Turklāt no šādas spiešanas uz mehānisma paliek pēdas un tas izrīvējas. Civillietu tiesas

kolēģija konstatē, ka pēc būtības šāds bojājumu veids atbilst Valsts tiesu ekspertes atzinumā norādītajam bojājumu veidam - uz plombu serdeņiem un

korpusa malām konstatētas mehānisku bojājumu pēdas, kas varētu būt radušās, izmantojot šauru, asu rīku un šauru, nosacīti neasu rīku (piemēram šauru

skrūvgriezi).

Bez tam, šajā aspektā ņemamas vērā liecinieku /pers. J/ un /pers. I/ pirmās instances tiesas sēdē norādītais, ka skaitītāja plombas bojāšana,

proti, fiziska iedarbošanās uz plombas serdeni, nolūkā to atspiest atpakaļ, rada iespēju atbrīvot auklu, atvienot gāzes skaitītāju un lietot gāzi bez uzskaites.

Tāpat arī rakstveida pierādījumā - /pers. I/ speciālista atzinumā, kurā izteikts viedoklis par eksperta /pers. G/ atzinumos norādīto, secināts, ka

konstatētie plombas bojājumi ir tādi, kas ir radījuši iespēju plombēšanas stiepli izvilkt no plombas mehānisma. Savukārt stieples izvilkšana no plombas

mehānisma rada iespēju atvienot skaitītāju no lietotāja gāzesvadu sistēmas un lietot dabasgāzi bez uzskaites.

Prasītājs nav pierādījis apelācijas sūdzībā norādīto, ka prasītājas darbinieki ir bijuši ieinteresēti veikt mehāniskus bojājumus prasītāja

nekustamajā īpašumā uzstādītajiem skaitītājiem. Prasītāja šaubas par atbildētājas vai tās darbinieku ļaunprātību tieši pret prasītāju nav pierādītas ar lietā

esošiem pierādījumiem, un ir tikai prasītāja pieņēmumi. Lietas izskatīšanas laikā netika nodibināti Civilprocesa likuma 106.pantā uzskaitītie apstākļi, kad

persona nav izsaucama un nopratināma kā liecinieks.

Tiesai nav pamata apšaubīt liecinieku liecību patiesumu, kā arī veiktās pārbaudes laikā konstatēto faktu un izdarīto secinājumu pamatotību,

kas balstīti uz minēto personu, jo īpaši – sertificēta valsts tiesu eksperta, zināšanām attiecīgajā jomā. Gan liecinieku /pers. J/, /pers. I/, gan /pers. G/

sniegtās liecības un lietas materiālos esošajā pārbaudes aktā un valsts tiesu eksperta atzinumā konstatētie fakti par skaitītāja bojājumiem un to izcelsmi ir

savstarpēji saskanīgi un nekādas pretrunas tajos nav konstatējamas.

Turklāt liecinieki atbilstoši Civilprocesa likuma 169.panta prasībām tikuši brīdināti par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.,

302.panta (lietas lapas Nr.164-165), tādējādi nav pamata uzskatīt, ka liecinieku atrašanās darba tiesiskajās attiecībās ar atbildētāju, būtu pamats

uzskatīt, ka viņi snieguši nepatiesas liecības lietā.

No 2015.gada 1.jūnija un 17.jūnija atzinumiem redzams, ka skaitītāji nodoti ekspertīzei iepakojumos, kam nav konstatēti bojājumi.

Turklāt, kā izriet no pārbaudes un ekspertīzes rezultātiem, gāzes skaitītāja bojājumi ir veikti, bojājot plombu korpusus un serdeņus. Tādejādi bojājumi ir

konstatēti plombā un skaitītāja korpusa iekšpusē, un, vadoties no bojājumu rakstura un izvietojuma, kā arī speciālistu atzinuma par neiespējamību nodarīt

šāda veida bojājumus bez apzināta nolūka un neveicot mērķtiecīgas darbības, ir izslēdzama iespējama bojājumu radīšana laikā kopš AS “Latvijas Gāze”

speciālistu veiktās pārbaudes līdz trasoloģiskās ekspertīzes veikšanai, sakarā ar skaitītāja uzglabāšanu vai transportēšanu.

Apelācijas sūdzībā norādītais apstāklis, ka skaitītāju demontāžas aktā nav norādes uz skaitītāju bojājumiem, neļauj izdarīt secinājumus, ka

skaitītāja noņemšanas brīdī vēlāk konstatēto bojājumu nebija, jo skaitītāja noņemšanas brīdī netiek veikta un nav arī iespējams veikt bojājumu izpēti, bet

gan izpētes veikšanai skaitītājs turpmāk ir nodots speciālistiem. Turklāt atbilstoši valsts tiesu ekspertes Maijas Mušas pirmās instances tiesas sēdē

sniegtajam skaidrojumam, bojājumus bez palīgierīču izmantošanas var arī neieraudzīt.

Bez tam, vērtējot jautājumu par dabasgāzes patēriņa iespēju, Civillietu tiesas kolēģija par būtisku pierādījumu atzīst izdrukas par

dabasgāzes patēriņu gazificētajos objektos. No izdrukas attiecībā par dzīvokli Nr.8 redzams, ka laika periodā līdz 2015.gada janvārim, proti, līdz laikam,

kad tika demontēts bojātais skaitītājs, gāzes patēriņš ir bijis ievērojami mazāks (vidēji 30 kubikmetri mēnesī), nekā laikā periodā, pēc tam (vidēji 161

kubikmetrs mēnesī) (lietas lapa Nr.206).

Arī no izdrukas attiecībā par dzīvokli Nr.6 redzams, ka laika periodā līdz 2015.gada janvārim, proti, līdz laikam, kad tika demontēts

bojātais skaitītājs, gāzes patēriņš ir bijis ievērojami mazāks (vidēji 31 kubikmetrs mēnesī), nekā laikā periodā, pēc tam (vidēji 259 kubikmetri mēnesī)

(lietas lapa Nr.207).

Prasītājs nav apstrīdējis šos rādījumus un nav iesniedzis pierādījumus, kas izskaidrotu šādu dabasgāzes patēriņa astoņkārtīgu kāpumu pēc

skaitītāju nomaiņas.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka ievērojams gāzes patēriņa pieaugums vienlaicīgi ar skaitītāju maiņu, vērtējot to kopsakarībā ar

ekspertīzes rezultātā konstatēto bojājumu raksturu, izslēdz jebkādas šaubas par skaitītāja bojājuma faktu.

Vērtējot apelācijas sūdzībā norādīto attiecībā uz plombu numerācijas nesakritību, Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas

viedoklim attiecībā uz pieļautu acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu. Atbilstoši 2009.gada 20.marta aktam Nr.426 dzīvoklī Nr.6 uzstādīts skaitītājs Nr.

005850229 ar plombu Nr.5210849 (lietas lapa Nr.57). No 2015.gada 5.janvāra akta redzams, ka minētajā dzīvoklī noņemts skaitītājs Nr. 005850229

ar plombu Nr.521489 (lietas lapa Nr.58). Savukārt no /pers. G/ atzinumam pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka pārbaudīta plomba Nr.5210849

(lietas lapa Nr.62). Arī valsts tiesu ekspertes Maijas Mušas atzinumam Nr.16-1410 pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka pārbaude veikta plombai

Nr.5210849 (lietas lapa Nr.127). No minētā secināms, ka pārbaudes veiktas tai plombai, kas 2009.gada 20.martā uzstādīta prasītājam piederošajā

dzīvoklī Nr.6 un kalpo par pamatu piekrist pirmās instances tiesas viedoklim attiecībā par demontāžas aktā pieļautu pārrakstīšanās kļūdu. Turklāt

prasītājs ir bijis klāt skaitītāju noņemšanas procesā un aktu parakstījis bez iebildēm vai piezīmēm.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbilstoši līgumiem un noteikumiem Nr.1048 par skaitītāja saglabāšanu gazificētajos objektos ir atbildīgs

prasītājs kā dabasgāzes lietotājs, ar kuru noslēgts līgums.

Vērtējot apelācijas sūdzībā norādītos iebildumus attiecībā par prasītāja atbildību, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma

1587.pantu un noteikumu Nr.1048 34.punktu prasītājs ir atbildīgs par savā īpašumā vai lietošanā esošu dabasgāzes apgādes sistēmu un tās darbību.

Šāda atziņa nostiprinājusies tiesu praksē jautājumā par gazificētā objekta īpašnieka atbildību par dabasgāzes apgādes sistēmu un tās darbību. Augstākās

tiesas Civillietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietās, kur apelācijas instances spriedums satur šādu atziņu (skat. Piem. Kurzemes

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 29.novembra spriedums lietā Nr.C29705715, Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

2016.gada 13.janvāra spriedums lietā Nr.C33411313).

Tādējādi pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka prasītājs par gāzes skaitītāju lietošanu atbildīgs gan kā gazificēto objektu īpašnieks,

gan kā mājsaimniecības lietotājs atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

Situācijā, ja prasītājs atļāva gazificētos objektus izmantot citām personām, neizbeidzot līgumiskās attiecības ar atbildētāju, kas nodibinātas

attiecībā uz dabasgāzes lietošanu gazificētajos objektos, prasītājs neatsvabinās no saviem kā dabasgāzes lietotāja pienākumiem un atbildības. Savukārt

prasītājam attiecīgi nav liegta iespēja regresa kārtībā vērsties pret tām personām, kuru rīcības rezultātā šāds kaitējums bijis nodarīts.

Atbildētājas 2013.gada 20.novembra valdes sēdē apstiprināta “Norēķinu kārtība par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem” (lietas lapas

Nr.87-90). Norēķinu kārtības 10.punktā minēts, ja tiek konstatēts norēķinu kārtības 9.punktā minētais pārkāpums (mājsaimniecības lietotājam ir

samazināts uzskaitītās dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas), sistēmas operators aprēķina izlietotās dabasgāzes

daudzumu saskaņā ar norēķinu kārtības 1.pielikumu, kā arī kompensāciju divkāršā tarifu apmērā.

Noteikumu Nr.1048 87.punktā noteikts, ka sistēmas operators aprēķina šo noteikumu 56.punktā minētā pārkāpuma rezultātā izlietotās

dabasgāzes daudzumu mājsaimniecības lietotājam saskaņā ar sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktajām dabasgāzes diferencētajām

patēriņa normām. Šo noteikumu 58.punkts noteic, ka sistēmas operators šo noteikumu 56.punktā paredzēto kompensāciju nosaka, reizinot aprēķināto

izlietotās dabasgāzes daudzumu ar tarifu divkāršā apmērā. Savukārt minēto noteikumu 59.punkts paredz, ja nav iespējams precīzi noteikt, no kura laika

samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, par perioda sākumu uzskata norēķinu uzskaites

mēraparāta vai dabasgāzes patēriņa skaitītāja pēdējās pārbaudes vai uzstādīšanas laiku (minētais periods nedrīkst būt ilgāks par diviem gadiem).

Kā redzams, atbildētāja ir ievērojusi noteikumu Nr.1048 58., 59. un 87.punktā noteikto un veikusi aprēķinu par laika periodu no

2013.gada 6.janvāra līdz 2015.gada 5.janvārim. Kā redzams no izlietotās dabasgāzes un kompensācijas aprēķiniem Nr.107923359 un Nr.107841414

(lietas lapas Nr.64-67; 80-83), kopā samaksai norādītas summas 5161,58 EUR un 7708,54 EUR, kuras sastāv no aprēķinātās summas par izlietoto

dabasgāzi un kompensācijas divkāršā apmērā.

Lai gan prasītāja pārstāve tiesas sēdē atsaucās uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli, Civillietu tiesas kolēģija

konstatē, ka lietā šādi pierādījumi iesniegti nav, uz tiem nav atsauces arī apelācijas sūdzībā, turklāt, kā izriet no tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem,

tie nav attiecināmi uz Noteikumiem Nr.1048.

Vērtējot atbildētājas pretapelācijas sūdzībā norādīto, Civillietu tiesas kolēģija par būtisku atzīst apstākli, ka bojājumi skaitītāju plombās

konstatēti 2015.gada jūnijā, lai gan skaitītāji demontēti 2015.gada janvārī. Turklāt, kā konstatēts lietas izskatīšanas gaitā, skaitītāju plombās bojājumi

konstatēti, izmantojot palīglīdzekļus, tie nav bijuši vizuāli saskatāmi, skaitītājus demontējot.

Kā to pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa, skaitītāju nomaiņa gazificētajos objektos nekādā veidā nav saistīta ar vēlāk, iepriekšējiem

skaitītājiem veiktajās pārbaudēs konstatētiem plombu bojājumiem, līdz ar to, pretēji pretapelācijas sūdzībā norādītajam, Noteikumu Nr.1048 60.punkta

izpratnē šie izdevumi negulstas uz dabasgāzes lietotāju, tādējādi atbilstoši Civillikuma 2369.pantam piedzenami no atbildētājas par labu prasītājam.

Tādējādi prasība apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājam bez tiesiska pamata samaksāto naudas summu par

dabasgāzes patēriņa skaitītāju vērtību un uzstādīšanas/demontāžas izdevumiem 155,28 EUR, bet daļā par izlietotās, bet neuzskaitītās dabasgāzes un

kompensācijas 12 888,12 EUR apmērā piedziņu prasība noraidāma.

Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģijai ir pamats atzīt, ka pirmās instances tiesa lietas apstākļus ir novērtējusi vispusīgi un objektīvi, taisījusi likumīgu un

pamatotu spriedumu, tādējādi ir atzīstams, ka apelācijas un pretapelācijas sūdzībās norādītie argumenti tiesas sēdē neguva apstiprinājumu un nevar būt

pamats prasību par iekārtu demontāžu noraidīt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Prasītājs pie prasības celšanas samaksājis valsts nodevu 709,04 EUR apmērā (lietas lapa Nr.9), pie apelācijas sūdzības iesniegšanas - 704,07

EUR (lietas lapa Nr.198), kopā 1413,11 EUR (709,04+704,07). Tāpat prasītājs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (lietas

lapa Nr.9A).

Prasība tiek apmierināta daļēji par kopējo summu 155,28 EUR, tas ir, 1,19% apmērā no kopējās prasības summas 13 043,40 EUR. Tādējādi par

labu prasītājam piedzenamās valsts nodevas apmērs proporcionāli prasības apmierinātajai daļai sastāda 16,81 EUR (1,19% no 1413,11 EUR) un ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs proporcionāli prasības apmierinātajai daļai sastāda 0,06 EUR (1,19% no 4,70 EUR). Tādējādi no atbildētājas

par labu prasītājam piedzenami prasītājam radušies tiesas izdevumi 16,87 EUR.

Atbildētājai lietā radušies tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14 EUR apmērā (lietas lapa Nr.211) un kancelejas nodeva 12,81 EUR (lietas lapa

Nr.141), kopā 83,95 EUR (71,14+12,81). Ņemot vērā, ka prasība noraidīta 98,81% apmērā, no prasītāja par labu atbildētājai piedzenami tiesas

izdevumi 82,95 EUR apmērā (98,81% no 83,95 EUR).

Prasītājam radušies un ir apmaksāti ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 968,00 EUR apmērā (lietas lapas Nr.40-41;

232-233).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji. Ievērojot minētās normas nosacījumus, par nepamatotu atzīstams pirmās instances tiesas viedoklis, ka

prasītājam vispār nav atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai.

Vienlaikus, ievērojot procentuāli nelielo prasības apmierināto daļu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka konkrētajā gadījumā piemērojamas

Civilprocesa likuma 44.panta piektajā daļā nostiprinātās tiesas tiesības samazināt atlīdzināmo izdevumu apmēru advokāta palīdzības samaksai, ievērojot

taisnīguma un samērīguma principu. Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājam radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai

968,00 EUR apmērā ir nesamērīgi ar prasības apmierināto daļu, tādējādi tie samazināmi līdz 51,76 EUR, kas atbilst 30% no prasības apmierinātās daļas

un ir taisnīgi attiecībā pret atbildētāju.

Pirmās instances tiesā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 15,66 EUR (lietas lapa Nr.2), savukārt apelācijas instances tiesā – 1,68 EUR

(lietas lapas Nr.224; 231), tātad kopā 17,34 EUR (15,66+1,68).

Ievērojot Civilprocesa likuma 42.pantā noteikto, šie izdevumi piedzenami no pusēm par labu valstij proporcionāli apmierināto un noraidīto

prasījumu daļai. Tā kā lietā prasība apmierināta 1,19 % apmērā, no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,21

EUR apmērā, kas atbilst 1,19 % no kopējiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 17,34 EUR.

Savukārt no prasītāja par labu valstij proporcionāli noraidītajai prasības daļai piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 17,13 EUR (17,34-

0,21). Ņemot vērā, ka prasītājs par labu valstij jau samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā, no prasītāja par labu valstij

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 12,43 EUR apmērā (17,13-4,70) proporcionāli prasības noraidītajai daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu nosakāms labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Vadoties no Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

/pers. D/ prasību pret AS “Latvijas Gāze” par bez tiesiska pamata samaksāto naudas līdzekļu piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, bez tiesiska pamata samaksāto

naudas summu par dabasgāzes patēriņa skaitītāju vērtību, uzstādīšanas/demontāžas izdevumiem 155,28 EUR (viens simts piecdesmit pieci euro un 28

centi), tiesas izdevumus 16,87 EUR (sešpadsmit euro un 87 centi), ar lietas vešanu saistītos izdevumus 51,76 EUR (piecdesmit viens euro un 76 centi)

kopā 223,91 EUR (divi simti divdesmit trīs euro un 91 cents).

Prasību daļā par izlietotās, bet neuzskatītās dabasgāzes un kompensācijas kopā 12 888,12 EUR (divpadsmit tūkstoši astoņi simti astoņdesmit

astoņi euro un 12 centi) piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, tiesas izdevumus 82,95 EUR

(astoņdesmit divi euro un 95 centi)

Piedzīt no AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,21 EUR (nulle euro

un 21 cents), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr. C29685115.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,43 EUR (divpadsmit euro un 43

centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase,

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr. C29685115.

Noteikt termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas

apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 19.oktobrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) S.Buivide

Tiesneši (personiskais paraksts) L.Pliča

(personiskais paraksts) M.Sviķis