Court orders prison to release closed criminal case files to defense lawyer despite prior dismissal.

Lietas arhīva Nr. A42-01147-22/11

ECLI:LV:ADRJRIT:2022:1202.A420285121.3.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2022.gada 2.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese K. Jandava,

piedaloties pieteicējai Daigai Nāckalnei-Bivbānei un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ieslodzījuma vietu pārvaldes

pilnvarotajām pārstāvēm /pers. E/ un /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Daigas Nāckalnas?Bivbānes pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Ieslodzījuma

vietu pārvaldei izsniegt pieteicējai kriminālprocesa Nr.13800018520 materiālus.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja zvērināta advokāta palīdze Daiga Nāckalna-Bivbāne 2021.gada 12.martā vērsās Ieslodzījumu vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde)

centrālā aparāta Izmeklēšanas nodaļā ar iesniegumu, lūdzot izsniegt izbeigtā kriminālprocesa Nr.13800018520 materiālu kopijas (lietas 10.–11.lapa).

Ar Pārvaldes centrālā aparāta Izmeklēšanas daļas priekšnieces pulkvežleitnantes 2021.gada 25.marta atbildi Nr.1-2021-04007 pieteicēja

informēta, ka kriminālprocesa Nr.13800018520 materiāli nesatur ziņas, ka advokāte Daiga Nāckalna?Bivbāne ir kriminālprocesā iesaistītā persona,

kurai, ievērojot Kriminālprocesa likuma 392.1 panta piekto daļu, nosūta lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no

lēmuma saņemšanas dienas iepazīties ar krimināllietas materiāliem (lietas 15.lapa).

Nepiekrītot Pārvaldes atbildei, pieteicēja 2021.gada 12.oktobrī vērsās pie Pārvaldes centrālā aparāta vadītājas ar apstrīdēšanas iesniegumu, kurā

lūgts atzīt par prettiesisku un atcelt Pārvaldes centrālā aparāta Izmeklēšanas daļas priekšnieces 2021.gada 25.marta atbildē Nr.1-2021-04007 ietverto

atteikumu sniegt informāciju un uzlikt Pārvaldes centrālā aparāta Izmeklēšanas daļai par pienākumu izsniegt advokātam izbeigtā kriminālprocesa

Nr.13800018520 materiālus vai arī atļaut iepazīties ar minētajiem materiāliem klātienē un izgatavot to kopijas.

[2] 2021.gada 10.novembrī Pārvaldes priekšnieka p.i. pulkvežleitnante sniedza pieteicējai atbildi uz pieteicējas iesniegumos pieprasīto informāciju,

norādot turpmāk minēto (lietas 23–24.lapa).

[2.1] No likuma “Par tiesu varu” 28.3 panta pirmās daļas secināms, ka likumdevējs nav viennozīmīgi noteicis, ka atklātā tiesas sēdē izskatītās lietas

materiāli pēc tiesas galīgā noregulējuma spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija un ir pieejami tikai saskaņā ar Informācijas atklātības

likumu.

Kaut arī vispārīgi informācijas pieejamību pēc lietas izskatīšanas un nolēmuma stāšanās spēkā regulē Informācijas atklātības likums, jāņem vērā, ka

ir iespējamas situācijas, kad cita likuma speciālā tiesību norma noteic īpašu regulējumu informācijas pieejamībai. Tā ir Kriminālprocesa likuma 375.panta

otrā daļa, kas strikti reglamentē iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā. Atbilstoši

minētajai tiesību normai pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu,

prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas, kuras veic

zinātnisko darbību.

[2.2] Pārvaldes centrālā aparāta Izmeklēšanas daļas priekšnieces /pers. J/ 2021.gada 25.marta atbilde Nr.N-1-2021-04007 tika sniegta, ievērojot

speciālā likuma, tātad Kriminālprocesa likuma normas, nevis Informācijas atklātības likuma normas, tāpēc Pārvalde neuzskata, ka minētā atbilde ir

iestādes izdots nelabvēlīgs administratīvais akts Administratīvā procesa likuma izpratnē, jo tā tika sniegta Kriminālprocesa likuma izpratnē.

Ņemot vērā, ka Pārvaldes centrālā aparāta Izmeklēšanas daļas priekšnieces /pers. J/ 2021.gada 25.marta atbilde Nr. N-1-2021-04007 sniegta

Kriminālprocesa likuma izpratnē, tad tā pārsūdzama, atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām, iesniedzot sūdzību Daudznozaru specializētā

prokuratūrā.

[2.3] Iegūt informāciju no izbeigtā kriminālprocesa Nr.13800018520 valsts nodrošinātās aizstāvības īstenošanai kriminālprocesā Nr.11095119920

var, vēršoties ar lūgumu pie kriminālprocesa Nr.11095119920 procesa virzītāja.

[3] Nepiekrītot Pārvaldes priekšnieka p.i. pulkvežleitnantes 2021.gada 10.novembra atbildei, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar

pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Ieslodzījuma vietu pārvaldei izsniegt pieteicējai kriminālprocesa Nr.13800018520 materiālus. Pieteikums pamatots

ar turpmāk norādītajiem argumentiem (lietas 4.– 8.lapa).

[3.1] Likuma “Par tiesu varu” 28.3 panta pirmās daļas papildināšanas ar vārdiem “vai Kriminālprocesa likumu” notika saistībā ar žurnālistu

tiesībām izpazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanas nolūkā, lai veicinātu

nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.

Saistībā ar to var nonākt pie secinājuma, ka likuma “Par tiesu varu” 28.3 panta pirmā daļa paredz – ja pabeigtā kriminālprocesa materiālus

pieprasa izsniegt žurnālists, tad lūgums ir izskatāms Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā, pārējos gadījumos lūgums ir izlemjams atbilstoši

Informācijas atklātības likuma regulējumam.

[3.2] Arī judikatūrā un tiesu praksē ir aprobēts viedoklis, ka Kriminālprocesa likuma noteiktais lūgumu izlemšanas regulējums attiecināms tikai uz

jautājumiem, kas skatāmi veicamā kriminālprocesa ietvaros. Proti, pēc kriminālprocesa izbeigšanas – neatkarīgi no tā, vai tas tika izbeigts ar tiesas

nolēmumu vai arī ar pirmstiesas procesa virzītāja lēmumu – lūgumi iepazīties ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem izlemjami Informācijas atklātības

likumā paredzētajā kārtībā.

Pieteicēja atsaucas uz Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 26.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-327/2013, Administratīvā rajona

tiesas 2013.gada 4.oktobra lēmumu lietā Nr. A420503311, Senāta 2017.gada 21.decembra spriedumu lietā Nr. A420346515.

[3.3] Ne 2021.gada 10.novembra lēmumā Nr.N-1-2021-16888, ne 2021.gada 25.marta lēmumā Nr.1-2021-04007 nav norādītas intereses,

kuru aizsardzības labad tapa atteikums izsniegt pieprasīto informāciju. Iestāde, ierobežojot pieteicējai ar Satversmes 100.pantā garantētās pamattiesības,

tiesību piemērošanas aktā neuzrādīja arī vērtējošu slēdzienu ķēdi, kas iestādei bija par tiesisku pamatu secināt, ka atteikums izsniegt pieprasīto

informāciju, atbilst lietderīguma apsvērumiem.

Bez ievērības atstāts fakts, ka kriminālprocess Nr.13800018520 pabeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta pirmajā punktā

paredzēto reabilitējošo apstākli – nav noticis noziedzīgs nodarījums. Līdz ar to kriminālprocesa Nr.13800018520 materiāliem, ja vadās no Senāta

2017.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr.A420346515, nebūtu piešķirama tik augsta aizsardzības pakāpe kā, piemēram, tādas krimināllietas

materiāliem, kurā taisīts notiesājošs spriedums.

Turklāt nav pamatots arī iestādes pieņēmums, ka juridiskās palīdzības sniedzējs (šajā gadījumā aizstāvis) neietilpst Kriminālprocesa likuma

375.panta otrajā daļā norādīto personu uzskaitījumā.

[3.4] Atbilstoši Advokatūras likuma 51.pantam advokātam ir pienākums nodrošināt /pers. M/ tiesību un likumisko interešu aizstāvību. Turklāt

saskaņā ar Advokatūras likuma 49.pantu advokātam jāizmanto visi likumos paredzētie līdzekļi un metodes /pers. M/ likumisko interešu aizsardzībai. Līdz

ar to pieteicēja kā personas, kuras tiesības un likumiskās intereses tika aizskartas kriminālprocesā Nr.13800018520, juridiskās palīdzības sniedzēja ir

tiesīga iepazīties ar uz reabilitējoša pamata izbeigtā kriminālprocesa Nr.13800018520 materiāliem.

Kriminālprocesa likuma 375.panta otrā daļa nav atzīstama par speciālu normu attiecībā pret Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu.

[3.5] Vadoties no Senāta 2018.gada 29.marta spriedumā lietā Nr.A420176016 atzītā, ka advokāts, kurš uz ordera pamata sniedz personai

juridisko palīdzību, ir tiesīgs prasīt informāciju, kas tam nepieciešama juridiskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanai, var secināt, ja ierobežotas

pieejamības informāciju pieprasa advokāts profesionālu pienākumu izpildes nolūkos, tad šāda informācija ir advokātam izsniedzama.

[4] 2022.gada 7.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemti Pārvaldes rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs pieteikumu neatzīst un lūdz to

pilnībā noraidīt. Papildus norādīts turpmāk minētais (lietas 31.–33.lapa).

[4.1] Izbeigtās krimināllietas materiāliem ir ierobežotas pieejamības statuss, kas ir noteikts ar likumu, proti, ar Kriminālprocesa likuma 375.panta

otro daļu. Tāpat ir jāņem vērā, ka kriminālprocesa materiāli satur ziņas par personas privāto dzīvi, tajā skaitā informāciju par personas veselību, kas ir

aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

[4.2] Pārvalde, izvērtējot pieteicējas pieprasījumu iepazīties ar kriminālprocesa Nr.13800018520 materiāliem, nesaskata kopsakarību starp

kriminālprocesa Nr.11095119920 materiāliem, kurā pieteicēja nodrošina aizstāvību, un kriminālprocesu Nr.13800018520. Tāpat nav skaidrs, kādus

pierādījumus pieteicēja vēlās iegūt no kriminālprocesa Nr.13800018520, lai īstenotu aizstāvību kriminālprocesā Nr.11095119920.

Ja kriminālprocess Nr.13800018520 satur būtiskus pierādījumus kriminālprocesā Nr.11095119920, kā uz to norāda pieteicēja, tad pieteicēja

varēja vērsties pie procesa virzītāja vai tiesas ar lūgumu izprasīt pierādījumus no cita kriminālprocesa. Attiecīgi procesa virzītājs vai tiesa izvērtētu

pieteicējas lūguma pamatotību un pēc nepieciešamības pieprasītu informāciju Pārvaldes centrālā aparāta Izmeklēšanas daļai no izbeigta kriminālprocesa

Nr.13800018520 materiāliem, tomēr šādu pieprasījumu Pārvaldes centrālā aparāta Izmeklēšanas daļa nav saņēmusi.

[4.3] Pārvaldei kā izmeklēšanas iestādei ir jānodrošina kriminālprocesa Nr.13800018520 materiālu aizsardzība, kas cita starpā ietver arī

informāciju par personas privāto dzīvi (veselību). Pieteicēja nav pienācīgi pamatojusi nepieciešamību iepazīties ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem

atbilstoši Informācijas atklātības likuma, turklāt tā nav atzīstama par personu, kura drīkst iepazīties ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 375.panta otrajai daļai.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Pārvaldes pārstāves pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Lietā ir strīds, vai pieteicējai kā zvērinātai advokātei būtu atzīstamas tiesības saņemt informāciju no kriminālprocesa lietas materiāliem, kas tika

ierosināts sakarā ar pieteicējas pārstāvamā klienta nāves faktu un izbeigts noziedzīga nodarījuma neesamības dēļ.

[7] Tiesa norāda, ka konkrētu iestādes rīcībā esošu dokumentētu informāciju personai vispārīgi ir tiesības prasīt saskaņā ar Informācijas atklātības

likumā noteikto regulējumu. Atbilstoši Informācijas likuma 2.pantam šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir

iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt

informāciju iestādē un to izmantot.

Tādējādi Informācijas atklātības likuma regulējums ir vērsts uz Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantēto tiesību piekļūt iestāžu rīcībā

esošai informācijai nodrošināšanu (Senāta 2019.gada 18.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-917/2019 (A420169118) 7.punkts, 2019.gada 31.janvāra

sprieduma lietā Nr.SKA-255/2019 (A420358416) 7.punkts, 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 (A42158404) 14.punkts).

Tiesa norāda, ka vispārīgi jautājums par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem izlemjams konkrētā kriminālprocesa ietvaros un to regulē tieši

Kriminālprocesa likuma normas, un iestādes rīcība kriminālprocesa ietvaros nav pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā. Vienlaikus atbilstoši Senāta

praksei līdzīgās lietās tiesa norāda, ka pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā informācija, kas saistīta ar konkrētu krimināllietu, ir pieejama saskaņā ar

Informācijas atklātības likumu (sk. Senāta 2020.gada 15.jūnija lēmuma lietā Nr.SKA-926/2020 7.punktu, 2017.gada 21.decembra sprieduma

lietā Nr.SKA 453/2017 7.punktu, 2013.gada 15.marta lēmuma lietā Nr. SKA-418/2013 (670057712) 10.punktu, 2014.gada 26.februāra

lēmuma lietā Nr.SKA-5392/2014 (680134213) 4.punktu).

Tajā pašā laikā jāņem vērā, kaut arī vispārīgi informācijas pieejamību pēc lietas izskatīšanas un nolēmuma stāšanās spēkā regulē Informācijas

atklātības likums, ir iespējamas situācijas, kad cita likuma speciālā tiesību norma noteic īpašu regulējumu informācijas pieejamībai. Izskatāmajā gadījumā

tā ir Kriminālprocesa likuma 375.panta otrā daļa, kas reglamentē iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā

nolēmuma stāšanās spēkā.

Atbilstoši minētajai tiesību normai pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst

iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas,

kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

Ievērojot minēto, Senāts ir secinājis, ka pieteicēja lūgums iepazīties ar krimināllietas materiāliem ir aplūkojams atbilstoši Informācijas atklātības

likumam (tostarp ņemot vērā informācijas atklātības un pieejamības principus) tiktāl, ciktāl tā piemērošanu neierobežo speciālā tiesību norma –

Kriminālprocesa likuma 375.panta otrā daļa (Senāta 2017.gada 21.decembra sprieduma lietā SKA-453/2017 7.punkts).

[8] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375.panta otro daļu pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas

materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras, izmeklēšanas un kriminālsodu izpildes iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas

konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas, kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās

informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

Senāts, interpretējot Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmo daļu, ir atzinis, ka konkrētā norma ir vērsta uz kriminālprocesa mērķa sasniegšanu.

Tomēr materiālu neizsniegšana kriminālprocesā nevar būt pašmērķis, līdz ar to, ja tas procesa virzītāja ieskatā neietekmē procesa sekmīgu virzību, tad

materiālu neizsniegšanai nav pamata (Augstākās tiesas 2008.gada 6.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-705/2008 (A42555306) 10.punkts).

Senāta ieskatā, minētā atziņas ir attiecināma arī uz izskatāmo gadījumu tādējādi, ka arī pabeigta kriminālprocesa gadījumā liegums iepazīties ar

krimināllietas materiāliem nevar būt pašmērķīgs, bet tam jābūt vērstam uz konkrētu interešu aizsardzību. Līdz ar to tiesības iepazīties ar krimināllietas

materiāliem nav aplūkojamas nepamatoti šauri, formāli koncentrējoties tikai uz personas kriminālprocesuālo statusu un nevērtējot to, kādu aizsargājamu

interešu labad ir attaisnojams aizliegums personai iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Turklāt šajā ziņā nozīme var būt arī veidam, kādā ir pabeigts

konkrētais kriminālprocess. Ja kriminālprocess pabeigts ar lēmumu izbeigt kriminālprocesu, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums, tad šāda veida

krimināllietas materiāliem, iespējams, nebūtu piešķirama tik augsta aizsardzības pakāpe kā, piemēram, tādas krimināllietas materiāliem, kurā taisīts

notiesājošs spriedums.

Ievērojot minēto, Kriminālprocesa likuma 375.panta otrās daļas piemērošanā iestādei ir jāizvērtē gan tas, kura persona un kādām vajadzībām

prasa informāciju no krimināllietas materiāliem, gan tas, kādu informāciju satur krimināllietas materiāli, ar kuriem persona lūdz iepazīties, jo ziņas, kas

iegūtas veicot kriminālprocesuālas darbības, var būt dažādas (Senāta 2017.gada 21.decembra sprieduma lietā SKA-453/2017 8.punkts).

[9] No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja kā zvērināta advokāta Eduarda Vaišļas palīdze informāciju iestādei ir pieprasījusi uz

2021.gada 4.marta ordera Nr.21-13-200041-DNB/SK/07 pamata, kurā kā klients norādīts 2020.gada 23.jūlijā apcietinājumā mirušais /pers. M/,

uzdevuma raksturs – valsts nodrošinātā aizstāvība (Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 3.punkta izpilde) krimināllietā Nr.11095119920

saskaņā ar vienošanos ar 2020.gada 7.oktobrī norīkoto zvērinātu advokātu Eduardu Vaišļu par aizstāšanu (lietas 13.lapa).

Savukārt 2021.gada 12.marta orderis Nr.21-13-200041-DNB/SK/08, kurā kā klients norādīts 2020.gada 23.jūlijā apcietinājumā mirušais /pers.

M/, kā uzdevuma raksturs norādīts informācijas iegūšana par izbeigtu kriminālprocesu Nr.13800018520 valsts nodrošinātās aizstāvības īstenošanai

krimināllietā Nr.11095119920 (lietas 12.lapa).

Pārvaldē iesniegtajā advokāta pieprasījumā pieteicēja ir norādījusi, ka kriminālprocesā Nr.11095119920 nodrošina mirušā /pers. M/ valsts

nodrošināto aizstāvību. Pieteicēja ir lūgusi izsniegt izbeigtā kriminālprocesa Nr.13800018520 materiālu kopijas, pamatojot to ar Kriminālprocesa likuma

60.panta pirmās daļas 3.punktu, kas noteic, ka savu procesuālo aizstāvību īsteno persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, persona, pret kuru

kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem, un ar Kriminālprocesa likuma 60.panta otrās daļas 1.punktu, kas noteic, ka uz procesuālo

aizstāvību tiesīgas personas tiesības uz aizstāvību īsteno arī aizstāvis (lietas 10., 11.lapa). Apstrīdēšanas iesniegumā pieteicēja ir detalizētāk izklāstījusi

pieprasītās informācijas nepieciešamību (lietas 17.-22.lapa).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48. 1pantu zvērināta advokāta pilnvarojumu un tā apjomu, kā arī tiesības izpildīt šā likuma

48.pantā noteiktos uzdevumus apliecina orderis.

Kā ir norādījis Senāts, tajos gadījumos, kad advokāts pieprasa informāciju kā juridiskās palīdzības sniedzējs, advokāta orderis vispārīgi ir atzīstams

par pietiekamu apliecinājumu informācijas pieprasīšanas tiesību apliecināšanai. Ne Latvijas Republikas Advokatūras likums, ne arī procesuālie likumi

neparedz, ka vienlaikus ar orderi zvērinātam advokātam, lai apliecinātu, ka viņš ir juridiskās palīdzības sniedzējs, būtu jāiesniedz attiecīgajās institūcijās arī

kādi citi dokumenti. Tieši pretēji, no Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48. 1panta pietiekami skaidri ir secināms, ka tieši orderis pats par sevi ir

pietiekams pamats, lai pārliecinātos par zvērināta advokāta kā juridiskās palīdzības sniedzēja statusu un attiecīgi no šī statusa izrietošajām tiesībām

(Senāta 2018.gada 29.marta sprieduma lietā SKA-148/2018 10.punkts).

Ievērojot to, ka pieteicējas pieprasītie kriminālprocesa Nr.13800018520 materiāli ir saistīti ar /pers. M/ nāves faktu pirmstiesas izmeklēšanas

procesa laikā, atrodoties apcietinājumā, ir konstatējams, ka pieteicēja tos pieprasa saistībā ar aizstāvību krimināllietā Nr.11095119920 daļā par mirušā

/pers. M/ reabilitāciju par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Līdz ar to ir secināms, ka pieteicēja pieprasa krimināllietas materiālus aizstāvamās personas

tiesību aizsardzībai krimināllietā Nr.11095119920. Pieteicējas kā /pers. M/ aizstāves tiesības Pārvaldes pārstāvji neapstrīdēja arī tiesas sēdē.

Līdz ar to tiesas vērtējumā pieteicēja tika sniegusi pamatojumu nepieciešamībai iepazīties ar kriminālprocesa Nr.13800018520 materiālu kopijām.

Ja jautājuma izšķiršanai Pārvaldei bija nepieciešams precizēt papildus informāciju, Pārvaldei bija tiesības tādu pieprasīt.

Tiesa arī norāda, ka iestādei ir pienākums konstatēt, kādu konkrētu interešu aizsardzībai tiek lūgts iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Pieteicējai

kā zvērinātai advokātei, kas ir tiesu varai piederoša persona, ir tiesības izlemt, cik lielā apjomā pieprasītie krimināllietas materiāli var būt juridiski nozīmīgi

citā krimināllietā. Līdz ar to Pārvaldes kompetencē nav vērtējams, tieši kādus pierādījumus pieteicēja vēlās iegūt no kriminālprocesa Nr.13800018520,

lai īstenotu aizstāvību kriminālprocesā Nr.11095119920, jo piemērojamā aizstāvības taktika ir zvērināta advokāta kompetencē.

Tā kā lietā nav apstrīdētas pieteicējas tiesības īstenot /pers. M/ aizstāvību un, ievērojot pieteicējas mērķi panākt mirušā klienta reabilitāciju par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kam par pamatu iespējami varētu būt krimināllietā Nr.13800018520 esošie materiāli, pieteicējai kā zvērinātai

advokātei ir tiesības iepazīties arī ar informāciju par aizstāvamā privāto dzīvi, kas ir daļa no krimināllietas materiāliem, nodrošinot minētās informācijas

aizsardzību.

[10] Papildus tiesa no Tiesu informatīvās sistēmas konstatē, ka pieteicēja īsteno /pers. M/ aizstāvību tiesā krimināllietā Nr.11095119920. Saskaņā

ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 5.marta lēmumu ir izbeigts kriminālprocess daļā par mirušā /pers. M/ reabilitāciju par noziedzīga

nodarījuma, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 228.panta otrās daļas, izdarīšanu.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 5.marta lēmumā ir secinājusi, ka pieteicējas tiesības turpināt procesu mirušā reabilitācijai netiek

apstrīdētas, taču, lai pieteicēja procesā tiktu atzīta par personu, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, procesa virzītājam ir jāizpilda Kriminālprocesa

likuma 611.panta pirmajā daļā minētās prasības. Lēmumā secināts, ka aizstāvei nav pamata tālāk piedalīties kriminālprocesā.

Minēto lēmumu pieteicēja kā mirušā /pers. M/ aizstāve ir pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesā. Līdz ar to krimināllietā Nr.11095119920 Rīgas

apgabaltiesā turpinās lietas izskatīšana arī daļā par kriminālprocesa izbeigšanu par mirušā /pers. M/ reabilitāciju par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

lēmums izbeigt kriminālprocesu daļā par mirušā /pers. M/ reabilitāciju par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nav stājies spēkā un ar galīgu tiesas

nolēmumu nav atzīts, ka pieteicēja nav tiesīga turpināt piedalīties kriminālprocesā /pers. M/ kā mirušas personas reabilitācijai.

Līdz ar to pieteicēja turpina īstenot /pers. M/ kā mirušas personas aizstāvību tiesā krimināllietā Nr.11095119920 Rīgas apgabaltiesā.

[11] Ievērojot spriedumā minēto argumentāciju, pieteikums ir apmierināms un Pārvaldei ir uzliekams pienākums izsniegt pieteicējai izbeigtā

kriminālprocesa Nr.13800018520 materiālus.

[12] Pieteicēja par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā nav samaksājusi valsts nodevu. Tiesa pēc lietas ierosināšanas konstatēja, ka tiesa kļūdas

dēļ nav pieprasījusi pieteicējai samaksāt valsts nodevu. Tādējādi bez valsts nodevas samaksas lieta ir izskatīta pēc būtības ar spriedumu, apmierinot

pieteikumu. Līdz ar to var secināt, ka bez Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemta lēmuma pieteicēja faktiski ir atbrīvota no valsts

nodevas samaksas.

Ņemot vērā valsts nodevas mērķi – daļēji segt tiesu uzturēšanas izdevumus (sk. Satversmes tiesas 2004.gada 4.janvāra sprieduma lietā

Nr.2004-16-01 8.2.punktu) un no Administratīvā procesa likuma izrietošo principu, ka tiesvedības maksājumus sedz tas procesa dalībnieks, kurš

tiesiskajā strīdā zaudē (sk. Senāta 2020.gada 21.aprīļa rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-792/2020 7.punktu), šādā situācijā jautājumā par valsts

nodevu ir piemērojama Administratīvā procesa likuma 126.panta otrā daļa, kas noteic, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un

pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka valsts nodeva 30 euro apmērā no atbildētājas Latvijas

Republikas ir piespriežama par labu valsts budžetam, kas atlīdzināma no Ieslodzījuma vietu pārvaldes budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251., 289.–291.pantu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

apmierināt Daigas Nāckalnes-Bivbānes pieteikumu.

Uzlikt par pienākumu Ieslodzījuma vietu pārvaldei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izsniegt Daigai Nāckalnei-

Bivbānei izbeigtā kriminālprocesa Nr.13800018520 materiālus.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu valsts budžetam valsts nodevu 30 euro apmērā, kas atlīdzināma no Ieslodzījuma vietu pārvaldes

budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) K. Jandava