Court dismisses traffic violation fine where video evidence proves vehicle was positioned for a turn, not parking.

NORAKSTS Lieta Nr.142167111 1-0884-12/17

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 29.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Makarova, piedaloties pieteicējam J.Č., atbildētājas Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes pārstāvim I.B., atklātā tiesa sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.Č. pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2011.gada 21.marta lēmuma Nr.D57/07/ZV085413/1 atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] Rīgas pašvaldības policijas vecākā inspektore 2011.gada 19.februārī plkst.1.24 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.085413 (turpmāk – protokols), kurā konstatēja, ka J.Č. 2011.gada 19.februārī plkst.1.16 Kaiju ielā 2, Rīgā novietoja transportlīdzekli Mazda Premacy, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā (Zvejnieku un Kaiju ielas krustojumā), neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 135.6.punkta prasības, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10 panta piektās daļas 8.punktā.

Par izdarīto pārkāpumu J.Č. uzlikts naudas sods trīsdesmit latu apmērā. Ar Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2011.gada 21.marta lēmumu Nr.D57/07/ZV085413/1 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) protokols atstāts negrozīts. Pārsūdzētajā lēmumā norādīti šādi argumenti: [1.1] Videoierakstā ir redzams, ka krustojums, kurā pārkāpuma fiksēšanas brīdī atradās pieteicēja transportlīdzeklis, ir regulārais krustojums, nevis T-veida krustojums, kā to apgalvo pieteicējs. Tāpat videoierakstā redzams transportlīdzekļa izvietojums uz Zvejnieku ielas brauktuves attiecībā pret braukti sadalošo apzīmējumu, proti, transportlīdzeklis atradās krustojumā nevis pie braucamās daļas ass līnijas, bet bija novietota ceļa otrajā rindā, tuvāk konkrētajā vietā stāvēšanai novietotajam transportlīdzeklim.

Pieteicēja stāvēšanai novietotajam transportlīdzeklim nebija ieslēgts pagrieziena rādītājs, kas liecina, ka pieteicējs neplānoja veikt jebkādus manevrus (pagriezienu vai apgriešanos). Līdz brīdim, kad policijas mašīna piebrauca pie pieteicēja transportlīdzekļa, ir redzams, ka transportlīdzeklis nekustas, bet atrodas tajā pašā vietā, kur tā atrašanos sākotnēji fiksēja videonovērošanas iekārta. Līdz ar to pieteicēja apgalvojums, ka viņš krustojumā apstājās, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, nav pamatots, tāpēc pieteicējs saucams pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10 panta piektās daļas 8.punktu. [1.2] Attiecībā uz pieteicēja norādīto par iestādes darbinieku familiāro attieksmi, iestāde paskaidro, ka videoierakstā dzirdamajos dialogos nav iespējams skaidri dzirdēt rupjus izteicienus vai neētisku attieksmi no policijas darbinieku puses, uz ko norāda pieteicējs.

No policijas darbinieku un pieteicēja dialoga var secināt, ka pieteicējs tika vairākkārt brīdināts par iespējamo atbildību par Ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošanu. [1.3] Pieteicējs norādījis, ka policijas darbinieki nelietoja drošības jostas, tādējādi paši neievēroja Ceļu satiksmes noteikumu prasības. No videoieraksta redzams, ka policijas transportlīdzeklim, ar kuru veikta patrulēšana, bija ieslēgtas mirgojošās zilās bākugunis. Tas nozīmē, ka policijas darbinieki bija tiesīgi neievērot noteikumus attiecībā uz drošības jostu lietošanu, kā to noteic Ceļu satiksmes noteikumu 43.punkts.

Turklāt šie apstākļi, kā arī policijas darbinieku familiārā attieksme pret pieteicēju, kā to uzskata pieteicējs, nevar būt par pamatu protokola atcelšanai. [2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot to atcelt. Pieteikumā norādīti šādi argumenti: [2.1] Videoieraksta kvalitāte ir ļoti zema, tajā nevar saskatīt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, var redzēt tikai tuvās gaismas lukturus. Nav skaidrs, kā iestādes amatpersonas saskatīja, ka transportlīdzeklim nav ieslēgts kreisā pagrieziena signāls. [2.2] Pieteicējs transportlīdzekli protokolā norādītajā vietā nav novietojis stāvēšanai.

Pieteicējs vēlējās apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Taču, lai to varētu izdarīt, pieteicējam vajadzēja palaist pretim braucošos transportlīdzekļus, tostarp arī policijas transportlīdzekli, kurš brauca aiz cita transportlīdzekļa. Videoierakstā redzams, ka pieteicēja transportlīdzeklis nevarēja braukt uz priekšu, jo tam apkārt stāvēja citi transportlīdzekļi. [2.3] Videoierakstā redzams, ka policijas transportlīdzeklis ar paātrinājumu pagriežas pa kreisi, tuvojas pieteicēja transportlīdzeklim un apstājas apmēram 30-40 cm attālumā.

Šādu manevru pieteicējs novērtēja kā iespējamu avārijas situācijas radīšanu, tādēļ ātri pagrieza stūri pa labi, lai izbēgtu no sadursmes. [2.4] Pieteicēja transportlīdzeklis ir aprīkots ar iekārtu, kas automātiski atslēdz kreisā pagrieziena signālu gadījumā, ja autovadītājs griež stūri uz labo pusi. Iespējams, tādēļ policijas amatpersonas uzskatīja, ka transportlīdzeklim nebija ieslēgts kreisā pagrieziena signāls. [3] Iestāde tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem. [4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu uz pieteikumā norādīto argumentu pamata.

Papildus minētajam uzsvēra, ka protokolā norādītajā vietā nav stāvējis, nav arī apstājies, lai izlaistu vai uzņemtu pasažierus. Pieteicējs apstājies tāpēc, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, pirms tam palaižot pretim braucošās mašīnas, kā to noteic Ceļu satiksmes noteikumi. Iestādes pārstāvis tiesas sēdē prasījumu neatzina, minot pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītos argumentus. Papildus paskaidroja, ka transportlīdzekļa izvietojums uz ceļa neliecina par to, ka pieteicējs vēlējies apgriezties, jo transportlīdzeklis bija novietots tuvu priekšā stāvošajai mašīnai, kā arī tuvāk brauktuves labajai malai, nevis kreisajai, ko bija nepieciešams izdarīt pirms apgriešanās manevra veikšanas.

Motīvu daļa [5] Tiesa, novērtējusi lietas materiālus un lietā esošos pierādījumus, kā arī noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms, bet pārsūdzētais lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama. [6] Pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpunkta neievērošanu. Norādītā tiesību norma noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas (..).

Atbildība par šīs normas pārkāpumu paredzēta LAPK 149.10 panta piektās daļas 8.punktā, saskaņā ar kuru par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar norādīto tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka persona transportlīdzekli brauktuvju krustošanās vietā ir novietojusi stāvēšanai. [7] Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.apakšpunkts noteic, ka stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.

Pieteicējs apgalvo, ka transportlīdzekli Kaiju un Zvejnieku ielu krustojumā nebija novietojis stāvēšanai, bet gan bija apstājies, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 150.punktu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā neregulējamos krustojumos, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi. No minētā secināms, ka transportlīdzekļa vadītājam, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, ir pienākums dod ceļu tiem transportlīdzekļiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai arī nogriežas pa labi.

No lietā esošā videoieraksta redzams, ka pieteicēja transportlīdzeklis atrodas brauktuvju krustošanās vietā. Policijas transportlīdzeklis, no kura veikts videoieraksts, pieteicēja transportlīdzeklim tuvojas no pretējā virziena. Pirms policijas transportlīdzekļa, proti, pieteicēja transportlīdzeklim pretējā virzienā brauc BMW markas automašīna. Tātad, lai pieteicējs varētu veikt apgriešanās manevru, pieteicējam saskaņā ar norādīto Ceļu satiksmes noteikumu normu vispirms bija jādod ceļš pirms policijas transportlīdzekļa braucošajai BMW markas automašīnai, tad policijas transportlīdzeklim, un tikai tad pieteicējs varētu veikt apgriešanās manevru ar nosacījumu, ka aiz policijas transportlīdzekļa nebūtu vēl kāds transportlīdzeklis, kurš pieteicējam būtu jāpalaiž garām, dodot tam ceļu.

Tiesa piekrīt pieteicēja apgalvojumam, ka gadījumā, ja pieteicējs apgriešanās manevru veiktu, nedodot ceļu pirms policijas transportlīdzekļa braucošajam transportlīdzeklim un attiecīgi arī policijas transportlīdzeklim, pieteicējs ne vien pārkāptu Ceļu satiksmes noteikumus, bet arī radītu avārijas situāciju. [8] Iestāde, apgalvojot, ka pieteicējs krustojumā nebija apstājies, lai veiktu apgriešanās manevru, norādījusi, ka pieteicēja transportlīdzeklis no brīža, kad to fiksēja policijas transportlīdzeklī uzstādītā videonovērošana, līdz brīdim, kamēr policijas transportlīdzeklis piebrauca pie pieteicēja transportlīdzekļa, atradās tajā pašā vietā, neveicot nekādu kustību.

Šādam iestādes konstatējumam ir izskaidrojums – tiesas iepriekš nodibinātais apstāklis, ka pirms apgriešanās manevra pieteicējam bija jāpalaiž pretim braucošie transportlīdzekļi. Citiem vārdiem, pieteicējs nevarēja uzsākt kustību, iekams netika dots ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem. Tāpat no videoieraksta redzams, ka pieteicējam aizmugurē ir apstājies cits transportlīdzeklis, kas nozīmē, ka pieteicējam bija liegta iespēja veikt kustību arī atpakaļgaitā, kā to pamatoti norādīja pieteicējs tiesas sēdē. [9] Tiesa nepiekrīt iestādes apgalvojumam, ka pieteicēja transportlīdzekļa izvietojums uz ceļa liecina par to, ka transportlīdzeklis tika novietots stāvēšanai, nevis par to, ka pieteicējs vēlējies veikt apgriešanās manevru.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 130.punktu transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Lai arī transportlīdzeklis, kā tas redzams videoierakstā, neatrodas pie brauktuves ass daļas, tomēr tas nav novietots arī paralēli brauktuves malai. No videoieraksta redzams, ka transportlīdzeklis novietots ieslīpi priekšā stāvošajam transportlīdzeklim un attiecīgi – ieslīpi brauktuves malai, kas tiesas ieskatā liecina par to, ka pieteicējs ir sagatavojies apdzīšanas, apgriešanās manevram vai arī kreisā pagrieziena manevram.

Apstāklim, kāpēc pieteicēja transportlīdzeklis pirms apgriešanās neatradās iespējami tuvu braucamās daļas ass līnijas, ir izskaidrojums – kā paskaidroja pieteicējs un kā tas ir redzams no videoieraksta, brauktuves malās atrodas sniega kupenas. Tas nozīmē, ja pieteicējs pirms apgriešanās manevra pietuvotos iespējami tuvu brauktuvi sadalošajai līnijai, apgriešanās vienā paņēmienā nebūtu iespējama brauktuves braucamās (no sniega brīvās) daļas nepietiekamības dēļ. [10] Tāpat, noskatoties videoierakstu, tiesa nepiekrīt iestādes pārstāvja apgalvojumam, ka pieteicēja transportlīdzeklis atradās tuvu priekšā stāvošajam transportlīdzeklim, kas iestādes pārstāvja ieskatā liecina par to, ka pieteicējs nav vēlējies apgriezties.

Tiesas skatījumā no video ieraksta redzams, ka attālums no pieteicēja transportlīdzekļa līdz priekšā stāvošajam transportlīdzeklim ir pietiekams, lai pieteicējs netraucēti varētu nogriezties pa kreisi vai attiecīgi apgriezties braukšanai pretējā virzienā. [11] Iestādes ieskatā pieteicēja apgalvojums par to, ka pieteicējs vēlējies apgriezties braukšanai pretējā virzienā, nav pamatots arī tāpēc, ka pieteicēja transportlīdzeklim nebija ieslēgts kreisā pagrieziena rādītājs. Noskatoties videoierakstu, tiesa secina, ka no tā nav iespējams izdarīt ne apstiprinošu, ne noliedzošu apgalvojumu attiecībā uz pagrieziena rādītāja ieslēgšanu, jo videoierakstā ir redzamas transportlīdzeklim ieslēgtas tuvās gaismas, kuru dēļ pagrieziena rādītājs, tāpat kā transportlīdzekļa numura zīme, nav saskatāms.

Tāpēc iestādes apgalvojumu par pagrieziena signāla neesību tiesa noraida kā nepierādītu. [12] Ņemot vērā iepriekš nodibināto apstākļu kopumu, tiesa secina, ka pieteicēja transportlīdzeklis Kaiju un Zvejnieku ielā nebija novietots stāvēšanai, kā to norādījusi iestāde. Tādējādi tiesa atzīst, ka pieteicēja rīcībā nav konstatējams LAPK 149.10 panta piektās daļas 8.punktā minētā administratīvā pārkāpuma sastāvs. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama, pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu, jo notikumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, tiesa nosprieda: atcelt Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2011.gada 21.marta lēmumu Nr.D57/07/ZV085413/1 (administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.085413) un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Makarova

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese________________ D.Makarova Rīgā 2012.gada 29.februārī