Court orders payment of land rent arrears and interest in simplified civil procedure case.

ECLI:LV:RLPT:2018:1004.C29230218.4.S

Lietas Nr.C29230218

Lietas arhīva Nr.C-2302-18/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 4.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Bērziņa

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā izskatīja civillietu /pers. A/ prasības pieteikumā vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. B/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 29.decembrī saņemts /pers. A/ (turpmāk – prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās

procedūras lietā pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

Atbildētājam pieder īpašums /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas atrodas uz prasītājai piederošā zemesgabala, ar kadastra Nr./numurs/, ar kopējo

platību 719 m2.

Atbildētājs reģistrējis savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā un atbildētājam zināms, ka īpašums atrodas uz citai personai piederošas zemes,

prasītāja jau 2017.gada sākumā cēla prasību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, lūdzot tiesu atzīt nomas tiesisko attiecību pastāvēšanu un piedzīt

no atbildētāja nomas maksas parādus, kas uzkrāti par iepriekšējo periodu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosināja civillietu ar Nr.C29412917 un 2017.gada 28.novembrī tiesa apstiprināja pušu izlīgumu šajā

lietā, ar kuru cita starpā tika noteikts, ka nomas maksa ir 5,8 % gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības.

Pēc noslēgtā izlīguma atbildētājs maksā nomas maksas parādu par agrāko periodu, bet tā kā prasība Civillietā Nr.C29412917 nebija par

2017.gadu, jo tika celta gada sākumā, tad par 2017.gadu prasījumi nebija iekļauti. Noslēgtā izlīguma ietvaros puses vienojās par nomas maksas apmēru,

saskaņā ar kuru atbildētājs maksā nomas maksu par prasītājai piederošās zemes lietošanu. Ievērojot minēto, atbildētājs tika aicināts samaksāt nomas

maksu par zemesgabala lietošanu 2017.gadā līdz 2017.gada 28.decembrim, kopējā summu 593,40 EUR.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja zemes nomas maksas parādu 593,40 EUR, valsts nodevu 89,01 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 EUR, kā arī noteikt prasītāja saņemt no atbildētāja 6 % gadā no nesamaksātā pamatparāda līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles

noslēguma dienai).

Prasība pamatota ar Civillikuma 1401., 1402., 1431., 1511., 1587., 1829., 1881., 1885.pantu.

[2] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu un 250.21 pantu atbildētājam uz deklarēto adresi /adrese/

2018.gada 10.janvārī nosūtīja prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā un paskaidrojuma veidlapu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai.

Atbildētājs paskaidrojumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23 pantu noteiktajā termiņā nav sniedzis, nav arī lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[3] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2018.gada 22.jūnijā lietas dalībniekiem nosūtīja paziņojumu, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

250.25 panta pirmo daļu civillieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2018.gada 4.oktobrī.

Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa atzīst, ka tā savu

pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā minētos apstākļus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota.

No lietas materiāliem pievienotās zemesgrāmatu apliecības ar nodalījuma Nr./adrese/ redzams, ka prasītāja ir īpašniece zemes gabalam ar kadastra

apzīmējumu /numurs/ /adrese/, (lietas 11.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr./numurs/ (lietas 12.lapa)

redzams, ka atbildētājam pieder īpašums /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas atrodas uz prasītājai piederošā zemesgabala, ar kadastra Nr./numurs/.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 28.novembra lēmuma redzams, ka tiesa ir apstiprinājusi

prasītāja un atbildētāja izlīgumu, kurā puses 5.punktā ir vienojušās, ka atbildētājs veiks tekošo zemes nomas maksas maksājumus prasītājam, par zemes

gabala lietošanu maksājot nomas maksu 5,8 % gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības, kas jāapmaksā par katru mēnesi līdz mēneša pēdējam

datumam. Tāpat no minētā izlīguma redzams, ka atbildētāja nomas maksas parāds ir par laika periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2016.gada

31.decembrim.

No tiesu informatīvās sistēmas redzams, ka minētais lēmums stājies likumīgā spēkā 2017.gada 12.decembrī.

Savukārt prasībā prasītājs lūdz piedzīt nomas maksas parādu par visu 2017.gadu, proti, no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 2120.pantu nomas vai īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc.

Darījums, kas noslēgts pretēji šim noteikumam, ar nolūku apiet likumu vai pievilt trešo personu, nav spēkā, bet ja darījuma nolūks ir parādīt labvēlību

šķietamam nomniekam vai īrniekam, tad tas atzīstams par dāvinājumu.

Civillikuma 2123.pants noteic, ja par nomas vai īres maksu nav nekas noteikti norunāts, bet ja to pašu priekšmetu jau agrāk nomājusi vai īrējusi tā

pati persona, tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus un turpina nomāt to pašu zemes gabalu, arī tiesā atbildētājs paskaidrojumus un iebildumus nav

cēlis.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka agrākie noteikumi nav grozīti un zemes nomas maksa par zemes gabala lietošanu paliek nemainīgi, proti, zemes

nomas maksa par zemes gabala lietošanu nosakāma 5,8 % gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības.

No lietas materiāliem pievienotās Pašvaldības ieņēmuma pārvaldes maksājuma paziņojuma par nekustamā īpašuma nodokli 2017.gadam kopijas

(lietas17.lapa) redzams, ka zemes gabalam ar kadastra apzīmējumu /numurs/ /adrese/ vērtība ir 10 231 EUR un par laika periodu no 2017.gada janvāra

līdz 2017.gada decembrim aprēķināts nodoklis 153,47 EUR.

No prasītāja nomas maksas parāda aprēķina (lietas 6.lapa) redzams, ka zemes nomas maksas parāds ir 593,40 EUR (10 231 EUR x 5,8 %).

Civillikuma 1881.pants nosaka, ka izlīgums ir līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai kā citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību,

savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.

Civillikuma 1885.nosaka, ka izlīgumam ir vienāds spēks ar likumīgā spēkā nākušu tiesas spriedumu, un tādēļ izlīgumu nevar vienpusēji ne apstrīdēt,

ne atcelt.

Civillikuma 1886.pants nosaka, ja viens no izlīguma dalībniekiem izlīgumu neizpilda, tad otram ir tiesība tikai prasīt tā izpildīšanu; bet izlietot agrāko,

ar izlīgumu izbeigto prasījumu viņš vairs nevar. Savukārt Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot

otrai zaudējumus.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai -

kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai neatļautas darbības, vai likuma. Ņemot vērā minēto,

atbildētāja pienākums norēķināties ar prasītāju izriet no līguma un uz likuma pamata.

Iebildumi par to, ka atbildētajam nebija nodrošināta iespēja izmantot zemes gabalu, nav celti.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 2017.gada 18.decembrī nosūtījis vēstuli (lietas 19.-20.lapa) par zemes nomas maksu 2017.gadu līdz

2017.gada 28.decembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo

daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību. Prasītāja prasības pieteikumā minētie fakti nav

apstrīdēti un pretēji pierādījumi tiesai nav iesniegti, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību un, ievērojot spriedumā

konstatētos apstākļus, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un prasībā norādītā parāda esamība, tādēļ no atbildētāja prasītāja

labā piedzenams zemes nomas maksas parāds 593,40 EUR par laika periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1756.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja 6

% gadā no nesamaksātā pamatparāda (593,40 EUR) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[6] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Pamatojoties uz minēto, prasītājam atlīdzināma samaksātā valsts nodeva 89,01 euro un samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195., 204.1 un 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, zemes nomas maksas parādu

593,40 EUR par laika periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim, valsts nodevu 89,01 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 EUR, kopā piedzenot 687,11 EUR (seši simti astoņdesmit septiņi euro 11 centus).

Samaksa veicama /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS „Swedbank” kontā Nr./numurs/.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā

no /pers. B/, personas kods /personas kods/, nesamaksātās pamatparāda summas (593,40 EUR).

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 4.oktobra, Rīgas

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Bērziņa