Court partially allowed debt collection claim for bank card default interest and court costs against individual defendant.

Lietas Nr. C29858012

Lietas arhīva Nr. C-1758-14/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 24.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Rubina rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Julianus Inkasso Latvija”

maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret /pers. B/.

Aprakstošā daļa

2012.gada 23.novembrī ar papildinājumiem 2012.gada 17.decembrī prasītāja SIA “Julianus Inkasso Latvija” cēlusi Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret /pers. B/, lūdzot piedzīt no atbildētāja parādu Ls 296,74

un nokavējuma procentus Ls 296,74, kopā Ls 593,48, samaksātos tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp AS “Hansabanka” (pēc nosaukuma maiņas AS „Swedbank”) un atbildētāju tika noslēgts

līgums par EGO norēķinu kartes izsniegšanu un izmantošanu. Parakstot EGO norēķinu kartes līgumu, atbildētāja ar to piekrita EGO

norēķinu kartes līguma lietošanas noteikumiem, tai skaitā, arī līguma saistošajam cenrādim.

Saskaņā ar EGO norēķinu kartes līguma lietošanas noteikumiem, atbildētājam bija katru mēnesi jānodrošina, lai Kartes līgumā

minētā fiksētā maksājuma summa (fiksēts ikmēneša maksājums) kopā ar kredīta limita izmantošanas procentiem līguma norādītajā

termiņā būtu pieejama atbildētājas privātajā kontā, no kura tiek papildināts EGO konts (speciāls konts bankā pie kura piesaistīta

EGO norēķinu karte).

Ņemot vērā to, ka atbildētājs nepapildināja savu privāto kontu un tādējādi nepildīja EGO norēķinu kartes līguma lietošanas

noteikumus, 2010.gada 28.janvārī AS „Swedbank” izmantoja pielīgtās tiesības vienpusēji atkāpties no līguma.

Saskaņā ar AS „Swedbank” veikto aprēķinu uz 2010.gada 28.janvāri atbildētāja galvenais parāds sastādīja Ls 296,74.

2011.gada 30.septembrī AS „Swedbank” cedējusi prasītājai prasījuma summu Ls 296,74 apmērā ar tiesībām prasīt nokavējuma

procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā, par ko atbildētājs ticis informēts.

Saskaņā ar EGO norēķinu kartes līguma lietošanas noteikumiem un tiem saistošo Bankas vienoto pakalpojumu cenrādi atbildētājai ir

pienākums maksāt nolīgtos kavējuma procentus (maksa par kredīta limita pārsniegšanu), 60% gadā jeb 0,16% par katru kavējuma

dienu. Nolīgtie kavējuma procenti aprēķināti par laiku no 2010.gada 28.janvāra līdz 2012.gada 20.novembrim Ls 296,74 apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1756., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801. un 1805.pantu.

Atbildētājs, kuram 2013.gada 09.janvārī un 2013.gada 26.augustā nosūtīts prasības pieteikums maza apmēra prasībā paskaidrojumu

sniegšanai, savukārt 2013.gada 26.augustā paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības

datumu, uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, paskaidrojumus vai iebildumus noteiktajā termiņā, ne arī līdz lietas izskatīšanas

brīdim nav sniedzis, nav arī lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Atbildētājam par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2panta pirmās daļas

1.punkta prasībām, nosūtot pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes

2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu

dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana) (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2panta otro daļu, ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai

tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts

apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

2013.gada 11.novembrī tiesā saņemts Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes apliecinājums par dokumentu izsniegšanu

adresātam saskaņā ar Padomes 2007.gada 13.novembra regulu (EK) Nr. 1393/2007.

adresātam saskaņā ar Padomes 2007.gada 13.novembra regulu (EK) Nr. 1393/2007.

Līdz ar to par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība pamatota un apmierināma daļēji.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pantā noteikts, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku

attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar

vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiālos esošajiem dokumentiem noskaidrots, ka 2006.gada 22.novembrī, ar grozījumiem 2007.gada 19.jūlijā, starp AS

„Swedbank” (pirms nosaukuma maiņas – AS „Hansabanka”) un atbildētāju tika noslēgts EGO norēķinu kartes līgums par EGO

norēķinu kartes izsniegšanu un izmantošanu, saskaņā ar kuru AS „Swedbank” izsniegusi atbildētājam norēķinu karti ar kredītu Ls 650

apmērā, nosakot ikmēneša maksājuma veikšanas datumu - 10.datumā. Parakstot EGO norēķinu kartes līgumu, atbildētājs ar to

piekrita EGO norēķinu kartes līguma lietošanas noteikumiem, tai skaitā, arī līguma saistošajam cenrādim.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta noteikumiem prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma, un saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to

atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat

ja viņš neko par to nezina.

No lietas materiāliem ir redzams, ka 2011.gada 30.septembrī starp AS „Swedbank” kā cedentu un SIA „Julianus Inkasso Latvija” kā

cesionāru noslēgts Cesijas līgums Nr. SWED - 4, ar kuru SIA „Julianus Inkasso Latvija” ieguva prasījuma tiesības, kas cedentam

radušās pret fiziskajām personām laika posmā no 1998.gada līdz 2011.gadam saskaņā ar Līguma 1.pielikumā esošo sarakstu, kurā

norādīti parādnieki, līgumi un prasījuma summas. Saskaņā ar izrakstu no Cesijas līguma 1.pielikuma prasītājam nodotas prasījuma

tiesības pret atbildētāju par galvenā parāda Ls 296,74 apmērā piedziņu.

Tādējādi SIA „Julianus Inkasso Latvija” ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.

2011.gada 14.oktobrī AS „Swedbank” paziņoja atbildētājam par prasījuma tiesību cesiju SIA „Julianus Inkasso Latvija”. Savukārt SIA

„Julianus Inkasso Latvija” 2011.gada 14.oktobrī atbildētājam nosūtīja paziņojumu par parādsaistību cesiju, kurā lūdza nokārtot

parādsaistības.

No Cesijas līgums Nr. SWED – 4 pielikuma Nr.1 un prasības pieteikumā norādītā izriet, ka AS „Swedbank” ar 2010.gada 28.janvāri ir

apturējusi kartes līguma darbību sakarā ar to, ka atbildētājs nebija pildījis EGO kartes lietošanas noteikumus.

Tādējādi tiesa secina, ka ar 2010.gada 28.janvāri AS „Swedbank” izmantojusi EGO kartes lietošanas noteikumu 9.6.punktā

paredzētās tiesības vienpusēji izbeigt līgumu un apturēt kartes darbību, neziņojot par to kartes lietotājam, ja kartes lietotājs nepilda

šos noteikumus.

Saskaņā ar EGO kartes lietošanas noteikumu 3.punktu atbildētājs apņēmies savlaicīgi samaksāt bankai cenrādī norādītās maksas,

kā arī citus no līguma izrietošus maksājumus, kā arī apņēmies nodrošināt, lai fiksētā maksājuma summa kopā ar kredīta

izmantošanas procentiem un maksu par kredīta limita pārsniegšanu, kā arī ar kartes lietošanu saistītajām maksām līgumā norādītajā

fiksētajā maksājuma datuma dienā būtu pieejama atbildētāja kontā un tiktu saglabāta līdz pilnīgai bankas prasījuma dzēšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā esošie rakstveida pierādījumi – atbildētāja konta pārskats un kredīta izraksts apliecina, ka atbildētājs nav izpildījis savas

saistības atbilstošiEGO kartes lietošanas noteikumu 3.punktam, kā rezultātā atbildētājs nav atmaksājis aizdevuma summu Ls 296,74

apmērā. Neatmaksātās aizdevuma summas apmērs konstatējams no atbildētāja kredīta izraksta un AS „Swedbank” 2011.gada

05.oktobra izziņas.

Izvērtējot visu augstākminēto, tiesa atzīst, ka tika iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka starp pusēm tika noslēgts aizdevuma līgums,

kura saistības atbildētājs nav izpildījis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas argumentu, ka atbildētājs nav atmaksājis aizdevuma pamatsummu Ls 296,74 apmērā, ko

atbildētājs nav apstrīdējis un nav iesniedzis jebkādus pierādījumus par to, ka viņš ir veicis līgumā paredzētos maksājumus, līdz ar to šī

aizdevuma summa ir piedzenama no atbildētāja par labu prasītājai.

Prasītāja prasībā lūgusi piedzīt nolīgtos kavējuma procentus Ls 296,74 apmērā, kas aprēķināti par laiku no 2010.gada 28.janvāra līdz

2012.gada 22.novembrim.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta

pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas

pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar līguma lietošanas noteikumiem un saistošo bankas vienoto pakalpojumu cenrādi atbildētājam ir pienākums maksāt

nolīgtos kavējuma procentus, kas sastāda 60% gadā, t.i. 0,16% par katru kavēto dienu.

Izvērtējot prasītājas prasību daļā par līgumisko nokavējuma procentu Ls 296,74 apmērā piedziņu, tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā nav

pamatota un ir noraidāma.

No prasības pieteikumā ietvertā kavējuma procentu aprēķina izriet, ka prasītāja nolīgtos kavējuma procentus aprēķinājusi par laika

periodu, sākot no 2010.gada 28.janvāra, kad banka apturēja kartes darbību jeb vienpusēji atkāpās no līguma.

Izvērtējot prasību daļā par kavējuma procentu piedziņu, tiesa ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada

30.janvāra spriedumā lietā SKC-644/2013, izdarītos secinājumus. Senāts norādījis, ka ar šo spriedumu Senāts atkāpjas no

judikatūras un izdara precizējumu, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzēji tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi

līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt. (..) līgums ir izbeigts ar brīdi, kad tiesīgā puse paziņo par atkāpšanos. (..) ja pamats atkāpties

tiek konstatēts, tad līgums uzskatāms par izbeigtu nevis tiesas sprieduma taisīšanas brīdī, bet atkāpšanās brīdī, kas attiecīgi ņemams

vērā pie procentu un līgumsoda aprēķina.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir nepamatoti aprēķinājusi kavējuma procentus pēc 2010.gada 28.janvāra, kad banka

vienpusēji atkāpās no līguma.

Līdz ar to prasītājas prasība daļā par līgumisko kavējuma procentu Ls 296,74 apmērā piedziņu kā nepamatota ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā

ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa uzskata, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā. Tiesa

nekonstatē, ka atbildētājs būtu apstrīdējis noslēgto un pušu parakstīto līgumu. Atbildētājs nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos

faktus, nav apstrīdējis parāda apmēru, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, ka saistības būtu izpildījis.

Civillikuma 1833.pantā noteikts, ka visi maksājumi izdarāmi euro. Tādejādi piedzenamo summu apmērs pārrēķināms no latiem uz

euro.

Euro ieviešanas kārtības likuma 6.panta pirmo un otro daļu - latu konvertācijā uz euro izmanto Padomes noteikto maiņas kursu no

latiem uz euro. Naudas summas un vērtības naudas izteiksmē pēc latu konvertācijas uz euro noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot

vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9,

tad cents tiek noapaļots par vienu vienību uz augšu. Saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu 1 euro = 0,702804 lati.

Pamatojoties uz augstāk norādīto no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 422,22 euro

(Ls 296,74).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram (..).

Līdz ar to valsts nodeva piedzenama proporcionāli apmierinātai daļai 71,14 euro (Ls 50) apmērā. Tāpat piedzenami arī prasītājas

samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (Ls 3,30) par tiesas dokumentu un pavēstu nosūtīšanu. Līdz ar to minētie

tiesāšanās izdevumi kopā 75,84 euro piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt no Civillikuma 1765. panta seko, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minēto un prasītājas izteikto lūgumu, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 97., 193., 195., 204.1 , 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

Nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr. 40003717522,

aizdevuma pamatsummu 422,22 euro (četri simti divdesmit divi euro un 22 centi), kā arī tiesas izdevumus 75,84 euro (septiņdesmit

pieci euro un 84 centi), kopā piedzenot498,06 euro (četri simti deviņdesmit astoņi euro un 06 centi ).

Samaksa veicama SIA „ Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā Nr. LV61HABA0551008868793 AS „Swedbank”.

Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr. 40003717522, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no

/pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus no simta) gadā no nesamaksātās

pamatparāda summas.

Prasību daļā par līgumisko kavējuma procentu Ls 296,74 apmērā piedziņu noraidīt.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Rubina