Court dismissed defendant's appeal and allowed plaintiff's claim for apartment management fees and damages.

Lietas Nr. C28193916

Lietas arhīva Nr. C-0120-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2017. gada 24. janvārī

Aizkraukles rajona tiesa šāda sastāvā:

tiesnese I. Zālīte,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ (/pers. A/) par parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

SIA “Rīgas Namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) 2016. gada 1. februārī cēlusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret /pers. A/

(turpmāk – atbildētājs) par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto komunālo pakalpojumu maksājumu parāda un

nokavējuma procentu piedziņu. 2016. gada 6. maijā Civilprocesa likuma 32.1 pantā paredzētajā kārtībā minētā civillieta saņemta Aizkraukles rajona

tiesā.

Prasītāja norāda, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 2010. gada 29. decembra lēmumu reģistrēta

Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību

un tiesību pārņēmēja ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar

2011. gada 5. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses L. Vecauziņas lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. 14255

83 atbildētājam no 2006. gada 14. februāra reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kadastra Nr./numurs A/, kas atrodas /adrese/.

Atsaucoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, prasītāja norāda, ka dzīvojamās mājas

/adrese/ (turpmāk - māja) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju.

No minēta izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Prasītāja atsaukusies uz “Dzīvokļa īpašuma likuma” 8. panta otro daļu un 10. panta pirmo daļu.

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 “Kārtība, kādā

aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Līdz ar to prasītāja, izrakstot rēķinu (parasti novembra vai decembra

rēķinā), norāda, kur var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes -

kopsavilkumu nākamajam gadam.

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 “Kārtība, kādā

dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2008. gada 11. jūnijā prasītāja ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr. 0001212. Saskaņā ar līguma

3.1. punktu, atbildētājam ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša pēdējam

datumam, bet prasītājai saskaņā ar līguma 3.6. punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētāja līgumsodu 0,2 %

apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītāja ir izpildījusi savas no līguma izrietošās saistībās, tas ir, sniegusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču

atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījis. Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par

saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Prasītājai norādījusi uz tiesībām prasīt no atbildētāja likumiskos procentus, kas izriet no Civillikuma 1759. panta, un saskaņā ar Civillikuma

1765. pantu. Tā kā prasītāja nav saņēmusi savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu

n o 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 1. decembrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem 1080,75 EUR apmērā, līgumsods par periodu no 2014. gada 3. februāra līdz 2014. gada 1. jūnijam 62,25 EUR.

Atbildētājs 2015. gada 27. februārī ir brīdināts par parāda esamību, taču līdz pat šim brīdim parādu nav samaksājis.

Prasītāja lūdza tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un

saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 1. decembrim 1080,75 EUR, līgumsodu par periodu no 2014. gada

3. februāra līdz 2014. gada 1. jūnijam 62,25 EUR, visus tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma

izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja nevēlas, lai notiku uzklausīšana tiesas sēdē.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo un trešo daļu, likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

50. panta septīto daļu, Civillikuma705., 707., 1765. un 1759. pantu, kā arī Civilprocesa likuma 1., 5., 23., 24., 27., 33., 34.. 41., 195., 250.18, 250.19 ,

250.20 pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un uzturēšanu”, Ministru

kabineta noteikumiem Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu”.

Rakstveida paskaidrojumi par celto prasību no atbildētāja tiesā nav saņemti.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa noteic, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs

saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad

sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2016. gada 9. februārī prasītājai un atbildētājam ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim (lietas 29. lapa).

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses I. Zālītes 2016. gada 9. maija lēmumu civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2016. gada 13. decembrī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā (lietas 38. lapa).

Atbildētājam tiesas dokumenti nosūtīti uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kā arī atbildētājs par civillietas izskatīšanas laiku informēts saskaņā

ar Civilprocesa likuma 59. panta pirmo daļu, ievietojot informāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (lietas 46. lapa).

MOTĪVU DAĻA

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas SIA “Kurzemes namu

apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja saskaņā ar 2011. gada 5. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. DI-11-910-lī ir dzīvojamās

mājas /adrese/, Rīgā apsaimniekotāja (lietas 9.-17. lapa).

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas sniegto informāciju, atbildētājam no 2006. gada 14. februāra reģistrētas īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu, kadastra Nr. /numurs A/, kas atrodas /adrese/ (lietas 18. lapa).

2008. gada 11. jūnijā SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” ar atbildētāju kā dzīvokļa Nr.83 īpašnieku noslēgusi dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līgumu. No minētā līguma izriet, ka apsaimniekotājs apņēmies uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, kā arī ar dzīvojamo māju

funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, bet atbildētājs apņēmies apmaksāt apsaimniekotājam visus izdevumus, kas saistīti ar

dzīvojamo māju, kā arī funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa īpašumā

esošā dzīvokļa kopējai platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, ko dzīvokļa īpašnieks saņem, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp

apsaimniekotāju un pakalpojumu piegādātāju (lietas 19-21. lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 3. pantu tiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai

izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim un, kad konkrētajā

gadījumā tiesiskā attiecība radusies, 12. panta ceturtā daļa noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu

īpašnieku sabiedrības biedrs un ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Šāds dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu noteikts arī kopš

2011. gada 1. janvāra spēkā esošā Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. punktā. Savukārt likuma “Par dzīvokļa īpašuma” 6. pants noteic, ka dzīvokļa

īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas likumīgi ieguvusi dzīvokļa īpašumu daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, un

reģistrējuši šo īpašumu zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja savas no līguma izrietošās saistības ir izpildījusi un kā izriet no lietā esošās izdrukas par atbildētāja

veiktajiem maksājumiem (lietas 22. lapa), ir pamats secināt, ka atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījis, proti, nav veicis

prasītājai samaksu par nekustamā īpašuma /adrese A/ uzturēšanu un apsaimniekošanu un nav veicis maksu par komunālajiem pakalpojumiem.

No parāda aprēķina izdrukas redzams, ka parāds par laika periodu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim atbildētājam ir

1080,75 EUR. Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret celto prasību un parāda summu, un tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu (lietas 24. lapa). Ne

lietas materiālos, ne arī lietas iztiesāšanas laikā netika gūti pierādījumi, ka atbildētājs parādu 1080,75 EUR apmērā par dzīvojamās mājas uzturēšanu,

apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem maksājumiem prasītājai būtu samaksājis. Tādejādi ir pamats atzīt, ka atbildētājs nav pildījis savus kā

dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, līdz ar ko no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams parāds par

dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem maksājumiem 1080,75 EUR apmērā.

Prasītāja 2015. gada 27. februārī nosūtīja atbildētājam brīdinājumu, kurā lūgusi atbildētāju viena mēneša laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas

samaksāt parādu 1080,75 EUR (lietas 25.lapa), tomēr atbildētājs savas saistības nav izpildījis.

Tiesai nav pamata pašaubīt, ka prasītāja mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanas maksu aprēķinājusi atbilstoši Ministra kabineta 2008. gada

9. decembra noteikumiem Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Savukārt

norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz Ministra kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumiem Nr. 1013

“Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Prasītāja pamatparāda summu ir pierādījusi ar

prasības summas detalizētu aprēķinu, kur parādīta parāda summas uzkrāšanās pa mēnešiem. Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret celto prasību un parāda

summu, un tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 66,25 EUR apmērā par laika periodu no 2014. gada 3. februāra līdz 2014. gada 1. jūnijam un

minētais prasījums tiesas ieskatā apmierināms pilnībā.

Civillikuma 1716. pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720. panta 2. punkts noteic, ka līgumsodu, kā arī līguma izpildīšanu var prasīt, ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Atbilstoši Civillikuma 1717. pantam līgumsodu var pievienot katram

līgumam un līgumsoda apmēru noteic līdzēji.

Līguma 3.6. punktā puses vienojušās, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksājumu par pakalpojumiem

kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu dzīvokļa īpašnieks maksā līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas (lietas 19.-20. lapa).

Ievērojot to, ka atbildētājs Patērētāju tiesību likuma izpratnē ir atzīstams par patērētāju, tad tiesai jāvērtē prasītājas prasītā līgumsoda apmērs.

Atbilstoši judikatūrai (skat., piemēram, LR Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr. SKC-212, 2009.gada

28.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-19, 2009.gada 20.maija spriedumu lietā Nr. SKC-161) jautājums par līgumsoda taisnīgumu un samērīgumu ar

pieļautā pārkāpuma smagumu, kas nav īpaši regulēts Latvijas likumos, izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta norādīto

taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem. Izvērtējot līgumsoda apmēru, tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs noteikts atbilstoši Civillikuma

1716. pantā noteiktajam, proti, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā

ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Līgumsods ir taisnīgs, samērīgs attiecībā pret kavētajiem maksājumiem, tas

nav vērtējams pārmērīgs un tas atbilst Civillikuma 1. pantā ietvertajam labas ticības principam, līdz ar to nav pamata tā samazināšanai vai parādnieka

atsvabināšanai no pienākuma to maksāt saskaņā ar Civillikuma 1721. pantu. Ņemot vērā minēto, līgumsods 66,25 EUR apmērā piedzenams no

atbildētāja.

No lietas materiāliem secināms, ka atbildētājs noslēgto līgumu juridiski nav apstrīdējis, tātad tas atzīstams par tiesīgi noslēgtu darījumu un kā izriet

no prasības pieteikumā norādītā, tad atbildētājs savas līgumā pielīgtās maksājuma saistības līgumā noteiktajā termiņā, kārtībā un apmērā nav pildījis, kas

atbilstoši Civillikuma 1587. pantam uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas

grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu ir nosakāmas prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda

summas par laiku līdz sprieduma izpildei, kā to lūgusi prasītāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 172,05 EUR (lietas 7. lapa). Prasītāja samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 EUR, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ir izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu saistītie izdevumi (lietas 8.lapa), kā arī izdevumus par sludinājuma ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 15,65 EUR

(lietas 46. lapa). Minētie tiesas izdevumi no atbildētājas par labu prasītājai atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai piedzenama pilnā

apmērā.

Turklāt no atbildētāja par labu valstij piedzenami prasītājas nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistīties izdevumi 6,12 EUR apmērā (lietas 2. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - desmit dienas no spriedumu spēkā

stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 193.pantu, 204.1, 250.25

pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, parādu

par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem maksājumiem 1080,75 EUR (viens tūkstotis astoņdesmit eiro un 75

centi) par laika periodu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, līgumsodu 66,25 EUR (sešdesmit seši eiro un 25 centi) par laika

periodu no 2014. gada 3. februāra līdz 2014. gada 1. jūnijam un tiesas izdevumus: valsts nodevu 172,05 EUR (viens simts septiņdesmit divi eiro un 5

centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,35 EUR (divdesmit eiro un 35 centi).

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ (/pers. A/),

personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no neatmaksātā pamatsummas parāda.

Piedzītās summas ieskaitāmas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, kādā no norēķinu kontiem:

-AS “Swedbank” LV98HABA0551030734837;

-AS “Citadele banka” LV83PARX0013044380019;

-AS “SEB banka” LV65UNLA0050017186820;

-AS “DNB banka” LV63RIKO0002013197596;

-AS “GE Money banka” LV93BATR0051802860100;

- Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle AS LV57NDEA0000083069550.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,12 EUR (seši eiro un 12

centi).

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konta Nr. LV51TREL2190458019000 reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C28193916, /pers. A/, personas kods /personas kods/.

Noteikt /pers.A/(/pers. A/) sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2017. gada

24. janvāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese I. Zālīte