Court recognizes wife's half ownership of marital home but denies separation from creditor's seizure.

Lietas Nr. C28470912

Lietas arhīva Nr. C-0898-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 18.februārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese V.Vjatere

ar sekretāri L.Rozentāli

piedaloties prasītājai /pers. A/, trešās personas akciju sabiedrības „Swedbank” pilnvarotajai pārstāvei

/pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. C/ par īpašuma tiesību atzīšanu uz

laulības laikā iegūto mantu un laulātā mantas daļas atsvabināšanu no piedziņas.

Aprakstošā daļa

2012.gada 12.novembrī /pers. A/ (turpmāk tekstā – Prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā

prasību pret /pers. C/ (turpmāk tekstā – Atbildētājs) par īpašuma tiesību atzīšanu uz 1/2 domājamo daļu

un laulātā mantas atsvabināšanu no piedziņas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 1998.gada 26.septembrī starp Prasītāju un Atbildētāju tika

noslēgta laulība. Laulības laikā /datums/par Prasītājas līdzekļiem tika iegādāts dzīvoklis /adrese/, savukārt

2002.gada 4.februārī dzīvoklis reģistrēts zemesgrāmatā uz Atbildētāja vārda. Nekustamais īpašums netika

reģistrēts kā viena laulātā atsevišķa manta, līdz ar to tā ir laulāto kopmanta. Uz minēto faktu norāda tas,

ka laulāto starpā pastāv likumiskās mantiskās attiecības. Nekustamais īpašums tika iegādāts ģimenes

vajadzībām par Prasītājas līdzekļiem, kurus Prasītāja pirms darījuma bija saņēmusi no /pers. D/.

Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 89.pantu, viss ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi

vai viens no viņiem, bet par abu laulāto kopīgiem līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību ir abu

laulāto kopīga manta. Turklāt nav svarīgi tas, ka nekustamais īpašums tika reģistrēts zemesgrāmatā tikai

uz Atbildētāja vārda.

Prasītājai ir zināms, ka Atbildētājs nav izpildījis saistības pēc Aizdevuma līguma, ko viņās

noslēdza ar a/s „Swedbank”, ko apliecina a/s „Swedbank” 2012.gada 30.oktobra paziņojums par

nekustamā īpašuma pirmo labprātīgo izsoli, ko rīko zvērināts tiesu izpildītājs J.Stepanovs.

Prasītāja uzskata, ka atbilstoši Civillikuma 100.pantam viena laulātā manta neatbild par otra

laulātā saistībām. Ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz laulāto kopīgu mantu, otrs laulātais var

prasīt mantas dalīšanu un viņa daļa atsvabināšanu no piedziņas.

Tā kā Prasītājai pieder 1/2 domājamā daļa no nekustamā īpašuma, ir pamats īpašuma tiesību

atzīšanai uz minēto nekustamo īpašuma daļu uz Prasītājas vārda. Uz Atbildētāja mantu piedziņa vērsta

sakarā ar viņa komercdarbību, kurā Prasītāja nav piedalījusies, līdz ar to ir atzīstamas par Atbildētāja

personīgām saistībām, par kurām Prasītāja neatbild.

Prasītāja lūdz tiesu:

1) atzīt viņai īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/,

reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/;

2) atsvabināt 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, reģistrēts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, no piedziņas vēršanas izpildu lietā Nr.01495/058/2012;

3) nodrošināt prasību, atliekot izpildu darbības (apturēt nekustamā īpašuma /adrese A/,

reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, pārdošanu izsolē);

4) ierakstīt Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, uz nekustamo īpašumu

/adrese A/, aizlieguma atzīmi uz 1/2 domājamo daļu no minētā īpašuma.

Prasība ir pamatota ar Civillikuma 93.pantu, 100.pantu, 1044.pantu.

Ar 2012.gada 20.novembra Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša lēmumu apmierināts Prasītājas

pieteikums par prasības nodrošināšanu, atliekot Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa

Stepanova izpildu darbības lietā Nr. Nr.01495/058/2012 (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu

vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas atlikšana) – nekustamā īpašuma Nr.94,

kas atrodas /adrese/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra

numurs /numurs B/, pārdošanu izsolē un ierakstot aizlieguma atzīmi Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas

nodalījumā Nr./Nodalījuma numurs/attiecībā uz 1/2 (vienu otro) domājamo daļu no /pers. C/ piederošā

nekustamā īpašuma /adrese B/.

/datums/Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts Atbildētāja paskaidrojums, kurā viņš Prasītājas

prasību atzīst. Paskaidro, ka dzīvoklis iegādāts par Prasītājas līdzekļiem, līdz ar to ir uzskatāms par

laulāto kopīgo mantu.

Tiesas sēdē Prasītāja prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz 1/2 domājamo daļu un laulātā daļas

atsvabināšanu no piedziņas, uzturēja pilnā apmērā, lūdza atzīt par laulāto kopmantu nekustamo

īpašumu /adrese B/, atzīt viņai īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kā arī

lūdza atsvabināt no hipotēkas minētā nekustamā īpašuma 1/2 domājamo daļu. Sniedza paskaidrojumus

analoģiskus prasības pieteikumā norādītajiem. Papildus paskaidroja, ka pušu laulība noslēgta 1998.gadā.

Laulības laikā /datums/par Prasītājas līdzekļiem tika iegādāts dzīvoklis /adrese/, kurš gan ticis reģistrēts

zemesgrāmatā uz Atbildētāja vārda. Laulātie šajā dzīvoklī dzīvojuši savas laulības laikā. Prasītājai

zināms, ka Atbildētājs laulības laikā vēlējies uzsākt savu biznesu, kas saistīts ar kravu pārvadājumiem,

tāpēc viņš lūdzis Prasītājas piekrišanu laulības laikā iegādātā dzīvokļa ieķīlāšanai kredītiestādē. Prasītāja

piekritusi, bet ar noteikumu, ka tiek ieķīlāta tikai dzīvokļa 1/2 domājamā daļa. Atceras, ka pie notāra

parakstījusi nostiprinājuma lūgumus par hipotēkas uzlikšanu nekustamajam īpašumam, bet nav

iedziļinājusies apstāklī, ka tiek ieķīlāta nevis puse dzīvokļa, bet viss nekustamais īpašums. Prasītāja

paskaidroja, ka viņai bijis zināms, ka kredītu Atbildētājs ņem sava biznesa attīstībai. Atbildētājs viņai

solījis, ka paņemtais kredīts tiks maksāts regulāri un pilnā apmērā. Prasītāja paskaidroja, ka pušu laulība

šķirta 2013.gadā. Par dzīvokļa izsoli viņai pateicis Atbildētājs, paskaidrojot, ka uzņēmuma darbība bijusi

nerentabla, turklāt to negatīvi ietekmējusi ekonomiskā krīze, līdz ar to nav bijis iespējams segt kredīta

maksājumus, kuri bijuši apmēram 300,00 euro mēnesī. Prasītājai zināms, ka pašlaik dzīvoklī dzīvo

Atbildētāja māte.

Atbildētājs uz tiesas sēdi atkārtoti nav ieradies. Par tiesas sēdi viņam paziņots saskaņā ar Civilprocesa

likuma 56.panta pirmās daļas noteikumiem, nosūtot prasībaspieteikumanorakstu un tiesas pavēstes

ierakstītos pasta sūtījumos uz prasības pieteikumā norādīto Atbildētāja dzīvesvietu, kas vienlaicīgi ir

Atbildētāja deklarētā dzīvesvieta /adrese C/. No pasta iestādes tiesas dokumenti nav saņemti atpakaļ, kas

tiesas ieskatā liecina, ka Atbildētājs tiesas sūtītos dokumentus ir saņēmis un viņam ir bijis zināms par

tiesas sēdes vietu un laiku.

2014.gada 4.februārī tiesā saņemts Atbildētāja iesniegums, kurā viņš norāda, ka uz tiesas sēdi ierasties

nevarēs sakarā ar komandējumu (lietas 95.lapa)

Izvērtējot, vai iespējams lietu izskatīt pēc būtības bez Atbildētāja klātbūtnes, tiesa saskaņā ar Civilprocesa

likuma 156.panta pirmās daļas, 209.un 210.panta nosacījumiem atzīst, ka lietu iespējams skatīt bez

atbildētāja klātbūtnes, pamatojoties uz Prasītājaspaskaidrojumiemun lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem.

Tiesas sēdē trešās personas Atbildētāja pusē a/s „Swedbank” pilnvarotā pārstāve /pers. B/ uzturēja tiesā

2013.gada 4.martā sniegtos paskaidrojumus . Papildus paskaidroja, ka starp banku un Atbildētāju

2006.gada 12.oktobrī tika noslēgts aizdevuma līgums. Hipotēkas līguma saistību nodrošināšanai

2006.gada 12.oktobrī, Atbildētājs par labu bankai ieķīlājis viņam piederošo nekustamo īpašumu /adrese

B/. Pie notāra ticis sastādīts atbilstošs nostiprinājuma lūgums aizlieguma atzīmes un hipotēkas

ierakstīšanai zemesgrāmatu nodalījumā. Nostiprinājuma lūgumu parakstījis gan ieķīlātājs – Atbildētājs,

gan viņa laulātā – Prasītāja. Parakstot šo nostiprinājuma lūgumu, Prasītāja ir piekritusi visa nekustamā

īpašuma, nevis 1/2 domājamās daļas ieķīlāšanai par labu bankai, līdz ar to uzskata Prasītājas prasību daļā

par viņas īpašumā esošās daļas atsvabināšanu no piedziņas.

Motīvu daļa

Noklausoties Prasītājas un trešās personas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un

novērtējot tos kopsakarā ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība daļā par

nekustamā īpašuma /adrese B/ atzīšanu par laulāto kopmantu, īpašuma tiesību atzīšanu Prasītājai uz 1/2

domājamo daļu no nekustamā īpašuma ir pamatota un apmierināma, savukārt prasība daļā par viņas

īpašumā esošās 1/2 domājamās daļas atsvabināšanu no piedziņas ir noraidāma.

Civilprocesa 238.pants nosaka, ka laulāto mantas dalīšana ir izspriežama vienlaikus ar laulības šķiršanu.

Tas atbilst arī Civillikuma 77.pantam, kas nosaka, ka laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par

kopīgās mantas sadali.

No Prasītājas tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem lietā izriet, ka viņas un Atbildētāja laulība šķirta

pie zvērinātas notāres D.Roskošas 2013.gadā. Uz laulības šķiršanas brīdi strīds starp laulātajiem par

laulāto kopmantas sadali nav bijis.

Tiesa atzīst, ja, šķirot laulību strīda par laulāto kopmantas sadali nav bijis, tāds strīds var rasties

vēlāk.Turklāt ari Civilprocesa likuma 238.pants nenosaka aizliegumu celt prasību arī pēc tam.

Prasītāja savā prasības pieteikumā un paskaidrojumos tiesas sēdē norādījusi, ka tieši patiecoties viņas

paņemtajam aizdevumam no fiziskas personas, puses ieguvušās strīdus dzīvokli. Lai arī nekustamais

īpašums pēc tā iegādes ticis reģistrēts uz Atbildētāja vārda, tas nav reģistrēts kā laulātā atsevišķa manta

līdz ar to ir laulāto kopmanta saskaņā ar Civillikuma 89.pantu.

Saskaņā ar Civillikuma 89.panta otro daļu viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no

viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta;

šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Attiecībā par Prasītājas prasību pret Atbildētāju par īpašuma tiesību atzīšanu viņai uz 1/2 domājamo daļu

no nekustamā īpašuma, tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka strīdus dzīvokļa īpašums /adrese/,

iegūts Prasītājas un Atbildētāja laulības laikā.

No lietā esošajiem materiāliem redzams, ka Atbildētājam ir reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu /adrese B/. No lietā esošā zemesgrāmatas nodalījuma noraksta redzams, ka īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu /adrese B/, Atbildētājs ieguvis, pamatojoties uz 2002.gada 21.janvāra pirkuma

līgumu (lietas 7.lapa).

Saskaņā ar lietas materiālos esošo Atbildētāja paskaidrojumu, Atbildētājs prasību atzīst pilnībā, norādot,

ka dzīvoklis iegādāts par Prasītājas līdzekļiem, līdz ar to ir uzskatāms par laulāto kopīgo mantu (lietas

18.lapa).

Tiesai nav šaubu par to, ka nekustamais īpašums /adrese B/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu

nodalījumā /Nodalījuma numurs/, ir iegādāts Prasītājas un Atbildētāja laulības laikā, kad pušu starpā

pastāvēja laulāto likumiskās mantiskās attiecības. Tāpat tiesai nav šaubu, ka lēmumu par dzīvokļa iegādi

laulātie ir pieņēmuši kopīgi, lai apmierinātu ģimenes un kopīgā saimniecības vajadzības atbilstoši

Civillikuma 96.panta pirmajai daļai. Minēto faktu tiesas sēdē apstiprināja arī Prasītāja, norādot, ka pēc

nekustamā īpašuma iegādes laulātie šajā dzīvoklī dzīvojuši.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka dzīvoklis ir atzīstams par iegādātu laulības laikā, līdz ar to tas

atzīstams par laulāto kopmantu, kā arī Prasītājai atzīstamas īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no

minētā nekustamā īpašuma.

Attiecībā par Prasītājas prasību daļā par viņas īpašumā esošās 1/2 domājamās daļas atsvabināšanu no

piedziņas, tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā ir noraidāma kā nepamatota.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato

savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda

savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar 96.panta piekto daļu – pusei nav jāpierāda fakti, kurus

šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietas materiāliem pievienots zvērināta tiesu izpildītāja J.Stepanova 2012.gada 30.oktobra paziņojums par

nekustamā īpašuma izsoli, saskaņā ar kuru Atbildētājs informēts, ka tiek rīkota nekustamā īpašuma

/adrese B/, labprātīga izsole (lietas 10.lapa)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 557.panta 3.punktu viens no piespiedu izpildes līdzekļiem ir piedziņas

vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot, kā arī saskaņā ar 570.panta pirmo daļu –

piedziņu vērš arī uz fiziskās personas daļu laulāto kopmantā, savukārt saskaņā ar 600.panta pirmo daļu –

piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama pēc piedzinēja lūguma.

Lietā jau noskaidrots, ka atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs C/elektroniskās

datu bāzes izdrukai, kā nekustamā īpašuma Nr.94, /adrese/, īpašnieks reģistrēts /pers. C/, pamatojoties uz

2002.gada 21.janvāra pirkuma līgumu (lietas 7.lapa)

Tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda, par to, ka laulība starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgta 1998.gada

26.septembrī, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotā laulības apliecības kopija (lietas 9.lapa) un

strīdus nekustamais īpašums iegūts laulības kopdzīves laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 91.panta otro daļu tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta,

ierakstāms zemes grāmatās.

No lietas materiālos esošajiem zemesgrāmatas nodalījuma norakstiem redzams, ka, uz nekustamo

īpašumu /adrese B/, zemesgrāmatā nav izdarīta atzīme par to, ka tas ir Atbildētāja atsevišķā manta.

Saskaņā ar lietas materiālos esošajiem trešās personas Atbildētāja pusē a/s ”Swedbank”

paskaidrojumiem, starp banku un Atbildētāju 2006.gada 12.oktobrī ticis noslēgts aizdevuma līgums

Nr.06-117400-PK ar grozījumiem 09.07.2007.

No Aizdevuma līguma izrietošos saistību nodrošināšanai Atbildētājs saskaņā ar 2006.gada

12.oktobra hipotēkas līgumu par labu bankai ieķīlājis nekustamo īpašumu /adrese D/, kas iereģistrēts

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā/Nodalījuma numurs/ (lietas 26.lapa)

Prasītāja savā prasības pieteikumā norādījusi, tā kā piedziņa uz Atbildētājam piederošo nekustamo

īpašumu sakarā ar viņa komercdarbību, kurā Prasītāja nav piedalījusies, šīs saistības atzīstamas par

Atbildētāja personīgajām saistībām, par kurām Prasītāja neatbild. Uzskata, ka saskaņā ar Civillikuma

100.pantu, viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām. Ja pret viena laulātā parādiem vērsta

piedziņa uz laulāto kopīgu mantu, otrs laulātais var prasīt mantas dalīšanu un viņa daļas atsvabināšanu no

piedziņas.

Tiesas sēdē Prasītāja paskaidroja, ka visu saņemto aizdevumu Atbildētājs ir iztērējis savas firmas

vajadzībām, ko apliecinot 2006.gada 5.decembra aizdevuma līgums Nr.01/12, saskaņā ar kuru Atbildētājs

izsniedzis viņam piederošajam uzņēmumam SIA „LEXER” bezprocentu aizdevumu (lietas 74.lapa).

Vienlaicīgi Prasītāja tiesas sēdē apliecināja, tas, ka aizdevums tiek ņemts Atbildētāja biznesa vajadzībām

viņai ir bijis zināms aizdevuma ņemšanas laikā.

Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto 2006.gada 16.oktobra nostiprinājuma lūguma hipotēkas

nostiprināšanai kopiju, saskaņā ar kuru Atbildētājs saņēmis aizdevumu LVL 4919,92 apmērā, ieķīlājot

par labu bankai nekustamo īpašumu /adrese B/, šo nostiprinājuma lūgumu ir parakstījis Atbildētājs kā

hipotēkas devējs un Prasītāja kā hipotēkas devēja laulātā.

Nostiprinājuma lūguma 6.2.punktā norādīts, „ar tā parakstīšanu /pers. A/ apliecina, ka piekrīt, ka viņas

laulātais ieķīlā AS „Hansabanka” augstāk minēto nekustamo īpašumu saistību, (...) un ka šī līguma

neizpildes gadījumā uz to var tikt vērsta piedziņa (lietas 27-29.lapas)

Civillikuma 1.pantā noteikts, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka: „Labas ticības princips nozīmē to, ka katram savas subjektīvās

tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu intereses. Tātad Civillikuma

1.pants pieprasa, lai civiltiesisko attiecību dalībnieki rēķinātos viens ar otru un ņemtu vērā pretējās puses

intereses. Tas palīdz novērst gadījumus, kuros civiltiesību subjekti savas tiesības izmanto vai pienākumus

pilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, rīkodamies pēc likuma vai tiesiska

darījuma burta, taču pretēji to īstajiem mērķiem. Tāpēc saskaņā ar labas ticības principu personai var tikt

liegta subjektīvo tiesību izlietošana vai subjektīvo pienākumu izpilde, ja izrādās, ka otras puses pretējās

intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētās lietas apstākļiem ir atzīstamas par svarīgākām. Šādā

gadījumā tiesisku aizsardzību bauda otra puse, kuras intereses tiek atzītas par pamatotām un

aizsargājamām”. (asoc. prof. Dr.iur. K. Balodis. Labas ticības princips mūsdienu Latvijas civiltiesībās //

Jurista Vārds.-2002.g.3.dec.-Nr. 24 (257)).

Tiesa konstatē un tas noskaidrots arī tiesas sēdē, tikai pēc tam, kad jau vērsta piedziņa uz Atbildētajam

piederošo nekustamo īpašumu, kas ieķīlāts par labu AS „Swedbank”, Prasītāja vērsusies ar prasību tiesā

par laulāto kopmantas sadali. Turklāt pati Prasītāja tiesas sēdē paskaidroja, ka laulība starp pusēm šķirta

tikai 2013.gada jūnijā pie zvērināta notāra un starp pusēm nav bijis strīds par laulāto kopmantas sadali.

Visas iepriekšminētās darbības tiesas ieskatā liecina par nolūku atsvabināt nekustamā īpašuma /adrese B/,

1/2 domājamo daļu no attiecīgās piedziņas vēršanas.

Turklāt tiesa atzīst, laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības. Lai gan

2006.gada 12.oktobrī Atbildētājs kā vienīgais aizņēmējs noslēdzis aizdevuma līgumu Nr.06-117400-PK

ar grozījumiem 09.07.2007 un hipotēkas līgumu, ieķīlājot nekustamo īpašumu /adrese B/, par labu a/s

„Swedbank”, Prasītāja ir parakstījusi nostiprinājuma lūgumu nekustamā īpašuma ieķīlāšanai par labu

kreditoram. Tādējādi tiesa atzīst, ka laulātie kopīgi uzņēmušies saistības.

Līdz ar minēto, tiesa uzskata, ka nav pamata atsvabināt nekustamā īpašuma /adrese B/, 1/2 domājamo

daļu no piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta sesto daļu – noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības

nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Līdz ar minēto, tiesa atzīst, ka ir pamats atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti

iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu, lietas izskatīšanas laikā radušies ar tiesas pavēstu

nosūtīšanu un izsniegšanu saistīti izdevumi 14,58 euro apmērā (lietas 2.lapa), Prasītāja, iesniedzot

prasības pieteikumu jau ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,11 euro apmērā (lietas

5.lapa).

Tiesa atzīst, ka nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,47 euro apmērā atbilstoši

Civilprocesa likuma 42.panta otrajai daļai ir piedzenami no Prasītājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem Prasītājai un nosakāms termiņš labprātīgai

sprieduma izpildei.

Rezolutīvā daļa

saskaņā ar Civilprocesa likuma 43., 189.-194. un 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt /pers. A/ prasību pret /pers. C/ par īpašuma tiesību atzīšanu uz laulības laikā iegūto mantu

daļēji.

Atzīt dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma domājamās daļas,

reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra numurs /numurs B/, par

/pers. A/ un /pers. C/ laulāto kopmantu.

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no nekustamā

īpašuma – dzīvokļa Nr./adrese/, un pie dzīvokļa īpašuma piederošajām kopīpašuma domājamām daļām,

reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra numurs /numurs B/, laulāto

kopmantā, dzēšot /pers. C/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no

nekustamā īpašuma - dzīvokļa Nr./adrese/, un pie dzīvokļa īpašuma piederošajām kopīpašuma

domājamām daļām, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra

numurs /numurs B/.

Noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību daļā par viņas īpašumā esošās 1/2 domājamās

daļas no nekustamā īpašuma - dzīvokļa Nr./adrese/, atsvabināšanu no piedziņas vēršanas izpildu lietā

Nr.01495/058/2012.

Atcelt ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 20.novembra lēmumu pieņemto prasības

nodrošinājumu ar kuru tika nolemts atlikt Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Stepanova

izpildu darbības lietā Nr. Nr.01495/058/2012 (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu

piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas atlikšana) – nekustamā īpašuma Nr.94, kas

atrodas /adrese/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra numurs

/numurs B/, pārdošanu izsolē; ierakstīt aizlieguma atzīmi Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas

nodalījumā /Nodalījuma numurs/ attiecībā uz 1/2 (vienu otro) domājamo daļu no /pers. C/, personas kods:

/pers. kods/, piederošā nekustamā īpašuma /adrese B/, kadastra Nr. /numurs B/.

Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 6,47 (seši euro, 47 euro centi).

/pers. J/ sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit)

dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 28.februāra

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes

rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 28.februārī.

Tiesnese V.Vjatere