Court dismissed appeal against fine for selling alcohol off-premises, citing public health and deterrence goals.

NORAKSTS Lieta Nr.142008709 1-0117-11/20

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 30.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Višķere,

piedaloties sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rosčeks” pārstāvei A.P. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei M.Z., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rosčeks” (reģistrācijas numurs Nr.40003599160) pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 22.oktobra lēmuma Nr.3756 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 311372) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore 2009.gada 13.jūlijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 311372 (turpmāk arī – protokols) (11.lietas lapa) par to, ka 2009.gada 11.jūlijā plkst.3.24 sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rosčeks” diennakts veikalā, kas atrodas adresē – /adrese/, tika konstatēts, ka pēc plkst.22.00 tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni, atverot pudeles, bet netiek nodrošināta to patērēšana uz vietas. Protokolā norādīts, ka pieteicēja tādējādi nav ievērojusi Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punktu. Protokolā konstatēts, ka par šādu pārkāpumu ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 169.3pantā. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītājs 2009.gada 19.augustā pieņēma lēmumu Nr.087/PA 311372-10/1693-09 (turpmāk– sākotnējais lēmums) (15.lietas lapa), ar kuru, pamatojoties uz LAPK 169.3pantu, nolēma sodīt pieteicēju ar naudas sodu Ls 500 apmērā, bez preces konfiskācijas.

[2] Pieteicēja, nepiekrītot sākotnējam lēmumam, 2009.gada 21.septembrī apstrīdēja to augstākā iestādē. Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā ir norādījusi šādus argumentus. [2.1] Pieteicējai piederošās tirdzniecības vietas (/adrese/) platība ir vairāk kā 30 m2, līdz ar to nav pārkāpts Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts. [2.2] Pieteicējai piederošajā tirdzniecības zālē ir galdi un 10 sēdvietas, līdz ar nav pārkāpta Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta ceturtā daļa. [2.3] 2006.gada 26.oktobrī pieteicējai ir izsniegts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” verificēšanas sertifikāts Nr.M4244V06, kā arī pieteicējai piederošās tirdzniecības vietā (redzamā vietā uz sienas) ir novietota apliecināta licences kopija – Valsts ieņēmumu dienesta izdota „Speciāla atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai”, sērija MT Nr.00000000997, ar pielikumu Nr.8. [2.4] No pieteicējai piederošajā tirdzniecības vietā veiktā videoieraksta ir redzams, ka 2009.gada 11.jūlijā no plkst.3.00 līdz plkst.4.00 pieteicējas pārdevēja, pārdodot degvīna pudeli pircējam, uzreiz to atvēra un uz galda nolika gan atvērto pudeli, gan glāzi un minētajā glāzē ielēja degvīnu no atvērtās pudeles. Pēc tam pārdevēja atdeva pircējam kases čeku un naudas atlikumu. Pēc tam pircējam blakus esošā sieviete uzskrūvēja degvīna pudelei korķi un ielika minēto degvīna pudeli somā, uz letes palika tikai glāze. Pircējs un sieviete izgāja no veikala. Minētos notikumus redzēja arī policijas darbinieki, kas atradās veikalā.

[3] 2009.gada 22.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks ar lēmumu Nr.3756 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) noraidīja pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu un sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu (17.-22.lietas lapa). Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk izklāstītajiem argumentiem. [3.1] Pieteicējas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolā fiksēto, policijas darbinieku J.L., N.Z. un V.J. ziņojumiem, apskates aktu, M.Ķ. paskaidrojumu, T.Z. paskaidrojumu un citiem lietai pievienotajiem materiāliem. [3.2] 2009.gada 11.jūlijā plkst.03.24 /adrese/, diennakts veikalā policijas darbinieki veica kontrolpirkumu, iegādājoties alkoholiskos dzērienus.

Izsniedzot pudeli, pārdevēja noplēsa akcīzes uzlīmi, attaisīja vaļā pudeli, bet korķi atdeva atpakaļ, jo pudele bija domāta līdzi nešanai. Pārdevēja teica, ka viņai pudele ir jāatver, bet korķi varot ņemt līdzi. Iegādātajam alkoholam glāzītes netika iedotas, kā arī uz vietas alkohols netika pārliets glāzē. Iegādātai pudelei tika uzlikts korķis un policijas darbiniece izgāja no veikala. Pārdevēja vien piebilda, ka pudele jāatver, jo diennakts veikals esot jau divas reizes sodīts un, ja tiks sodīts vēl trešo reizi, tiks atņemta licence.

Par kontrolpirkumu netika izsniegts čeks. [3.3] No Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkta izriet, ka alkoholisko dzērienu lietošana ir jānodrošina uz vietas. Likums neparedz noteiktu kārtību, kādā veidā tiek nodrošināta alkoholisko dzērienu patērēšana uz vietas, bet strikti nosaka, ka tirdzniecības vietai jānodrošina iegādātā alkohola patērēšana uz vietas. Pudeles korķa atvēršana un ieliešana nedaudz glāzē vai glāzes izsniegšanu, kā arī telpas aprīkošana ar galdiņiem negarantē alkohola patērēšanu uz vietas. [3.4] Mērglāze ir nepieciešama, ja alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti izlejamā veidā.

Konkrētajā gadījumā, kad tika konstatēts, ka tirdzniecības vieta nenodrošināja iegādāto alkoholisko dzērienu patērēšanu uz vietas, policijas darbinieku reida mērķis nebija pārliecināties par realizētā alkoholisko dzērienu tilpuma precizitāti, bet gan pārbaudīt vai pēc plkst.22.00, realizējot alkoholiskos dzērienus, tiek ievērots Alkoholisko dzērienu aprites likums. Pieteicēja ir sodīta tieši par to, ka nenodrošināja pircēju iegādātā alkohola patērēšanu uz vietas, nevis par kaut ko citu. [3.5] Policijas darbinieki personīgi nepazīst pieteicējas pārstāvjus, līdz ar to nav ieinteresēti saukt pieteicēju pie administratīvās atbildības, ja tā nav izdarījusi pārkāpumu. [3.6] Pieteicējas valdes loceklis, kurš iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu, ir ieinteresēts, lai pieteicēja netiktu administratīvi sodīta, tāpēc atbildētājs kritiski vērtē apstrīdēšanas iesniegumā minēto. [3.7] Pieteicējai ar sākotnējo lēmumu tika piemērots naudas sods Ls 500, bez preces konfiskācijas, kas nav maksimālākais sods šīs tiesību normas paredzētās sankcijas robežās, tādējādi, pieņemot sākotnējo lēmumu, ir izvērtēta tā pamatotība un ir izdarīti lietderības apsvērumi. [3.8] Pieteicēja jau vairākkārt ir saukta pie administratīvās atbildības par Alkoholisko dzērienu aprites likuma pārkāpšanu, realizējot alkoholiskos dzērienus pēc plkst.22.00, bet likuma normas tik un tā no pieteicējas puses netiek ievērotas.

[4] 2009.gada 23.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu (4.-9.lietas lapa). Pieteikums pamatots ar tiem pašiem argumentiem, kurus pieteicēja bija ietvērusi apstrīdēšanas iesniegumā un kas atspoguļoti šā sprieduma 2.punktā.

Papildus pieteikumā norādīti šādi argumenti. [4.1] Jau sākotnēji pieteicējas pārstāvis norādīja, ka eksistē videoieraksts, kurā redzama konkrētā situācija 2009.gada 11.jūlijā pieteicējas diennakts veikalā policijas darbinieku reida laikā, taču atbildētājs videoierakstu no pieteicējas pārstāvja nav pieņēmis. Līdz ar to atbildētājs nav nodrošinājis pieteicējai iespēju iesniegt papildu pierādījumus, kas ir svarīgi lietas izlemšanai. [4.2] Alkoholisko dzērienu aprites likums neparedz noteiktu kārtību, kādā veidā tiek nodrošināta alkoholisko dzērienu patērēšana uz vietas. Līdz ar to atbildētājs ir nepareizi iztulkojis Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punktu. Pieteicējas pārstāvis veikalā nebija tiesīgs piespiedu kārtā, pielietojot fizisku spēku, atņemt iegādāto degvīna pudeli un piespiest to izdzert līdz galam, sēžot pie pieteicējas piederošā diennakts veikala galdiņa. [4.3] Atbildētājs, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, nav radījis saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības un indivīda interesēm. Atbildētājs ir pārkāpis samērīguma, piemērotības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus.

[5] 2009.gada 17.decembrī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (27.- 29.lietas lapa), kurā atbildētājs norādījis, ka pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem, kas atspoguļoti šā sprieduma 3.punktā. Papildus paskaidrojums pamatots ar šādiem argumentiem. [5.1] Ja pieteicējam neizdevās videoierakstu nodot personīgi atbildētāja pārstāvja rokās, to varēja nosūtīt pa pastu, bet tas netika darīts. [5.2] Pieteicējas pārstāvja norādītais, ka videoierakstā ir redzams, ka policijas darbinieki atradās veikalā un redzēja visu notiekošo, ir aprakstīts arī atbildētāja pieņemtajos lēmumos. Ja videoierakstā ir redzami policijas darbinieki, kuri atrodas veikala telpās, tas ir saprotams jau no administratīvās lietas materiāliem, jo tieši policijas darbinieki veica pirkumu. Turklāt pārējie pircēji, kuri iegādājās alkoholiskos dzērienus līdznešanai, savos paskaidrojumos netika norādījuši, ka būtu iegriezušies veikalā, lai alkoholiskos dzērienus lietotu uz vietas. [5.3] Lai alkoholiskos dzērienus patērētu uz vietas, pieteicējai jāizmanto mērglāze, ielejot glāzēs alkoholiskos dzērienus, nevis jārealizē alkoholisko dzērienu pudeles un jāizsniedz glāzes, lai pircēji no tām lietotu iegādātos dzērienus. [5.4] Mazumtirdzniecības ierobežojumi valstī tiek veidoti atbilstoši alkohola politikai, kas ir vērsta uz to, lai samazinātu alkohola lietošanas radītos kaitējumus, līdz ar to atbildētājs tieši ir ievērojis saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības un indivīda interesēm.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Pieteicējas pārstāve uzsvēra, ka pārdevēja konkrētajā gadījumā ne tikai atskrūvēja pārdoto alkohola pudeli, bet arī ielēja daļu alkohola glāzē. Pieteicējas veikalā esot redzamā vietā izvietota rakstveida informācija par to, ka laikā no 22.00 līdz 8.00 pieteicēja alkoholu tirgo tikai izlejamā veidā patērēšanai uz vietas. Līdz ar to, pieteicējas ieskatā, pieteicēja no savas puses bija izdarījusi visu nepieciešamo, lai tiktu nodrošināta alkohola patērēšana uz vietas. Pieteicējas pārstāve norādīja, ka pārdevējai nevar būt pienākums fiziski aizturēt pircējus, ja tie izvēlas nevis apsēsties un izdzert nopirkto alkoholu turpat tirdzniecības vietā, bet gan doties prom.

[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms, savukārt pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.

[9] Saskaņā ar LAPK 285.pantu tiesa, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pārsūdzētā lēmuma likumību un pamatotību. Līdz ar to tiesai jāvērtē, vai pārsūdzētais lēmums atbilst tiesību normām un ir pamatots ar pārbaudītiem un pierādītiem faktiskajiem apstākļiem, respektīvi, vai pieteicēja ir pamatoti atzīta par vainīgu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un vai pieteicējai līdz ar to ir piemērots atbilstošs administratīvais sods. Konkrētajā gadījumā tiesai jāvērtē, vai pieteicēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 169.3pantu. Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, lai personu administratīvi sodītu (un lēmums par sodīšanu būtu tiesisks un pamatots), jākonstatē piemērojamā LAPK tiesību normā paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (sal. Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.SKA- 571/2006 8.punkts). Lai piemērotu administratīvo atbildību juridiskai personai, pietiekami konstatēt, ka juridiska persona nav ievērojusi uz to attiecināmās normatīvo aktu prasības un ka juridiskai personai ir bijusi reāla iespēja to nepieļaut (sal. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.SKA-19/2009 19.punkts). LAPK 169.3pants paredz, ka par ar akcīzes nodokli apliekamo preču realizācijas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas. No minētās tiesību normas izriet, ka, lai juridisko personu (uzņēmumu, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību) saistībā ar alkoholisko dzērienu tirgošanu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo normu, nepieciešams konstatēt, ka konkrētais uzņēmums ir tirgojis alkoholiskos dzērienus, pārkāpjot alkohola realizācijas noteikumus.

[10] Pārkāpuma objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu konstatē, izvērtējot lietā esošos pierādījumus. Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā panta otro daļu, panta pirmajā daļā minētos faktus citstarp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (foto, video) (..)).

[11] Pārbaudot izskatāmajā lietā iegūtos pierādījumus, tiesa konstatē: [11.1] 2009.gada 3.jūlijā un 11.jūlijā Valsts policija veica reidu “Profilakse”, kura mērķis bija pārbaudīt, kā tiek ievērotas tiesību normu prasības attiecībā uz alkohola tirgošanu naktī. Šā reida ietvaros policijas darbinieki jau 2009.gada 3.jūlijā bija sastādījuši pieteicējai administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka pieteicējas veiklā nakts laikā kādam vīrietim (S.K.) bija pārdota neattaisīta alus pudele, ar kuru šis vīrietis no pieteicējas veikala bija izgājis uz ielas (sk. inspektores V.J. 2009.gada 14.jūlija ziņojumu 41.lietas lapā, inspektora N.Z. 2009.gada 3.jūlija ziņojumu lietas 60.lapā, kā arī S.K. paskaidrojumu 118.lietas lapā un administratīvā pārkāpuma protokolu lietas 57.lapā).

Savukārt 2009.gada 11.jūlijā plkst.3.00 šā reida ietvaros policija netālu no pieteicējas veikala uz ielas aizturēja kādu vīrieti – M.Ķ., kurš bija alkohola reibumā un turēja rokā atvērtu alkoholiskā dzēriena pudeli (sk. administratīvās aizturēšanas protokolu 53., 54.lietas lapā). M.Ķ. policistiem paskaidrojis, ka alkoholu iegādājies diennakts veikalā /adrese/. Minēto informāciju M.Ķ. policijai apliecinājis arī vēlāk, kad pēc atskurbšanas no reibuma tika pieņemts viņa paskaidrojums un fiksēts rakstveidā (sk. 115. lietas lapu, kā arī inspektoru J.L. un N.Z. ziņojumus lietas 43. un 116.lapā). [11.2] Reaģējot uz iepriekš minētajiem reida “Profilakse” ietvaros konstatējamiem gadījumiem, policijas darbinieki 2009.gada 11.jūlijā plkst. 3.24 pieteicējas veikalā veica kotrolpirkumu – iegādājās alkoholisko dzērienu “Cin & Cin” (par šo faktu procesa dalībnieku starpā strīda nav).

Pēc kotrolpirkuma iegādes tika pieņemts lēmums uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību pret pieteicēju par LAPK 169.3pantā paredzēto pārkāpumu (40.lietas lapa), kā arī pieņemts pieteicējas veikala pārdevējas T.Z. paskaidrojums (48.lietas lapa, tulkojums 109.lietas lapā). Paskaidrojumā norādīts, ka 2009.gada 11.jūlijā T.Z. pildīja pārdevējas pienākumus SIA “Rosčeks” veikalā /adrese/, un vairākām personām pārdeva alkoholiskos dzērienus, atskrūvējot pudeļu vāciņus, noņemot akcīzes marku un ielejot dzērienus glāzē.

Paskaidrojumā arī norādīts, ka līdz ar to, T.Z. ieskatā, no Alkoholisko dzērienu aprites likuma viedokļa viņa ir rīkojusies likumīgi un nekādi pārkāpumi alkohola tirgošanā netika pieļauti, viņa pārdevusi izlejamus alkoholiskos dzērienus. Savukārt paskaidrojumā, ko 2009.gada 12.jūlijā T.Z. sniegusi pieteicējai (proti, savam darba devējam) (12.lietas lapa), norādīts, ka 2009.gada 11.jūlijā pēc plkst. 3.00 tika pārdota degvīna pudele, un alkohols caur mērglāzi tika ieliets glāzē. Atlikuma nauda un čeks tika atdots pircējam.

Pircējs paņēma preci un aizgāja pie galdiņa. Pēc tam pie T.Z. pienāca trīs personas civilā apģērbā un uzrādīja dokumentus. Policijas darbinieki sastādīja ziņojumu par nelikumīgu alkohola tirdzniecību un pieprasīja ziņojumu parakstīt, bet viņa tam nav piekritusi. [11.3] 2009.gada 13.jūlijā pieteicējai tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols (11.lietas lapa), kura saturs atspoguļots šā sprieduma 1.punktā. Protokolā pieteicējas pārstāvis norādījis, ka protokola saturs neatbilst patiesībai. Pieteicējas pārstāvis atteicies parakstīt protokolu. [11.4] Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores V.J. 2009.gada 11.jūlija ziņojumā (114.lietas lapa) norādīts, ka reida „Profilakse” laikā 2009.gada 11.jūlijā ap plkst. 03.24 adresē - /adrese/, diennakts veikalā tika veikts kotrolpirkums, iegādājoties alkoholu Ls 2,80 apmērā.

Pirkuma veikšanai pārdevējai tika iedota piecu latu naudas zīme. Pārdevēja izdeva atlikumu Ls 2,00 apmērā, bet neizdeva atlikušo atlikumu Ls 0,20. Izsniedzot alkohola pudeli, pārdevēja noplēsa nost akcīzes uzlīmi un pudeli attaisīja vaļā. Korķis tika atdots atpakaļ, jo policijas darbiniece informēja pārdevēju, ka pudele ir domāta līdznešanai. Pārdevēja teica, ka pudele viņai jāatverot, bet korķi var ņemt līdzi. Priekš iegādātā alkoholiskā dzēriena nekādas glāzes netika izsniegtas un alkohols netika uz vietas izliets.

V.J. iegādātajai pudelei uzlika atpakaļ plastmasas korķi un izgāja no veikala. [11.5] Inspektores V.J. 2009.gada 13.jūlija ziņojumā (42.lietas lapa) norādīts, ka par administratīvo pārkāpumu, kas tika konstatēts 2009.gada 11.jūlijā ap plkst.3.24 /adrese/, diennakts veikalā, tika uzsākta administratīvā lietvedība ENŽ-4726. Uz policiju 2009.gada 13.jūlijā plkst.11.00 tika izsaukts pieteicējas īpašnieks vai pilnvarotā persona. Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laikā pieteicējas pārstāvji izteica iespēju, ka policija ir ieinteresēta un ietekmēta lēmuma pieņemšanā attiecībā pret viņiem.

Protokola fabula esot sastādīta, neņemot vērā pārdevējas paskaidrojumu, un tās saturs neatbilstot patiesībai. Pieteicējas

pārstāvji minēja iespēju, ka policija ir ieinteresēta aizvērt pieteicējas veikalu, jo uz Matīsa ielas, tieši

pretim policijas iecirknim, tiks atvērts diennakts veikals. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz LAPK 3.sadaļu, kura nosaka institūcijas, kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, LAPK 169.3panta piekritība ir gan Valsts policijas iestādēm (pēc LAPK 214.panta), gan Valsts ieņēmumu dienestam (pēc LAPK 215.1panta), inspektore V.J. lūgusi galīgā lēmuma pieņemšanai protokolu Nr. PA 311372-10 nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam.

[11.6] Inspektores V.J. 2009.gada 14.jūlija ziņojumā (41.lietas lapa) norādīts, ka 2009.gada 3.jūlijā plkst.3.10 reida „Profilakse” ietvaros /adrese/, tika konstatēts pirmais administratīvais pārkāpums, proti, S.K. izgāja no diennakts veikala, rokās turot neatvērtu „Zelta” alus 0,5 l tilpuma pudeli, līdz ar to pieteicēja nebija ievērojusi Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punktu. Par pārkāpumu pieteicējai saskaņā ar LAPK 169.3pantu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 311389. 2009.gada 11.jūlijā ap plkst. 3.24 /adrese/, pieteicējai piederošajā diennakts veikalā atkārtoti tika konstatēts pārkāpums.

Proti, atkārtoti tika pārdoti alkoholiskie dzērieni līdznešanai, neievērojot Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punktu. Par atkārtoti izdarīto pārkāpumu saskaņā ar LAPK 169.3pantu pieteicējai tika sastādīts otrs administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 311372. Par atkārtoti izdarīto pārkāpumu (protokols Nr. PA 311372) lēmums ir pārsūtīts Valsts ieņēmumu dienestam, par pirmo pārkāpumu (protokols Nr. PA 311389) pieteicējai ir piemērots naudas sods Ls 500 apmērā, bez preces konfiskācijas.

Ziņojumā arī lūgts pie administratīvās lietas ENŽ-4726 pievienot administratīvās lietas ENŽ-4517 materiāla kopiju informācijai. [11.7] Inspektores V.J. 2009.gada 11.jūlijā sastādītajā apskates aktā (117.lietas lapa) norādīts, ka tika izdarīta alkoholiskā dzēriena „CIN & CIN” 0,75 l stikla pudeles apskate. Apskatē izmantots fotoaparāts „Canon”. Apskate tika veikta diennakts tumšajā laikā pie mākslīgā apgaismojuma. Apskates objekts ir alkoholiskā dzēriena „CIN & CIN” stikla pudele (tilpums 0,75 l , alkohola konc. 10%), kas reida „Profilakse” laikā 2009.gada 11.jūlijā plkst. 03.24 tika iegādāta diennakts veikalā /adrese/.

Apskatītajai pudelei ir balta etiķete ar uzrakstu „DOLCE”, „CIN & CIN”. Pudelē esošajam šķidrumam smaka ir līdzīga alkoholiskajiem dzērieniem. Prece netika izņemta. [11.8] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 8.oktobra vēstulē (16.lietas lapa) pieteicējai norādīts, ka policija 2009.gada 21.septembrī ir saņēmusi pieteicējas valdes locekļa Ruslana Romanova iesniegumu par sākotnējo lēmumu. Tā kā iesniegumā norādīts, ka pārkāpuma izdarīšanas laikā (2009.gada 11.jūlijā) veikalā tika veikta video novērošana un veiktajā videoierakstā ir redzams, ka policijas darbinieki atradušies veikalā, atbildētājs lūdz pieteicējas valdes loceklim nosūtīt atbildētājam video novērošanas ieraksta kopiju. [11.9] Pieteicējas pārstāvja iesniegtajā videoierakstā (90.lietas lapa) redzams veikala novērošanas kameras ieraksts, kas veikts sākot ar 2009.gada 11.jūlija plkst.3.35.

Ierakstā redzams, ka veikalā atrodas vairāki cilvēki, tostarp vīrietis, kurš iepērkas, un sieviete, kura ar šo vīrieti sarunājas un viņa iegādātos pirkumus ieliek savā somā. Vīrietis iegādājas sulas paku, šokolādi un cigaretes, kā arī alkohola pudeli. Ierakstā redzams, ka pārdevēja atskrūvē alkohola pudeli, nelielu daļu dzēriena ielej glāzē un tad gan alkohola pudeli, gan glāzi ar alkoholu, gan pudeles korķīti atdod pircējiem.

[12] Kā jau minēts iepriekš, pārsūdzētais lēmums ir pamatots ar LAPK 169.3pantu un Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punktu. LAPK 169.3pants citstarp paredz juridiskajām personām administratīvo atbildību par alkoholisko dzērienu tirgošanu, pārkāpjot alkohola realizācijas noteikumus. No pārsūdzētā lēmuma secināms, ka pieteicēja ir sodīta par to, ka ir tirgojusi alkoholiskos dzērienus nakts laikā (proti, laika posmā no plkst.22.00 līdz 8.00), nenodrošinot alkoholisko dzērienu patērēšanu uz vietas tirdzniecības vietā un tādējādi pārkāpjot Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkta prasības. Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas.

Šādā redakcijā konkrētā tiesību norma ir jau kopš Alkoholisko dzērienu aprites likuma pieņemšanas 2004.gada 22.aprīlī, un pa šo laiku tā nav grozīta. Kā izriet no likumprojekta anotācijas, ierobežojumi alkohola tirdzniecībai likumā tika ietverti ar mērķi ierobežot alkoholisko dzērienu patēriņu un tā radītās kaitīgās sekas (sk. http://heliosweb.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LP0646_0). Arī Saeimas stenogrammas liecina, ka, balsojot par konkrēto regulējumu, deputāti ir vēlējušies panākt alkoholisma samazināšanos, it īpaši jaunatnes vidū (sk. http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_040422/st2204.htm). Līdz ar to minētā mērķa sasniegšanai likumdevējs ir tiesībpolitiski izšķīries par to, ka nakts laikā ir pēc iespējas jāsamazina iespējas iegādāties alkoholu, tāpēc ir noteicis, ka alkoholu nakts laikā var tirgot vienīgi tādās vietās, kurās ir nodrošināta alkohola pārdošana izlejamā veidā patērēšanai uz vietas (proti, kafejnīcās, restorānos, bāros u.tml.), nevis veikalos. Izvērtējot Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkta normu, tiesa secina, ka likumdevējs ir noteicis divus priekšnosacījumus, kas jāievēro, lai nakts laikā varētu tirgot alkoholiskos dzērienus - pirmkārt, alkoholiskie dzērieni ir jātirgo tikai izlejamā veidā, un, otrkārt, ir jānodrošina izlemjamā veidā pārdotā alkohola patērēšana uz vietas tirdzniecības vietā. Turklāt, ņemot vērā iepriekš identificēto konkrētā regulējuma mērķi (alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšana un secīgi alkohola lietošanas negatīvo seku samazināšana), tiesa vienlaikus atzīst, ka primārais no šiem priekšnosacījumiem ir tieši tas, lai alkohols tiktu patērēts uz vietas tirdzniecības vietā. Proti, tiesas ieskatā, no Alkoholisko dzērienu aprites likuma izriet, ka ar to vien, ka alkohols tiek tirgots izlejamā veidā, nepietiek, lai līdz ar to uzņēmumam būtu tiesības tirgot alkoholu nakts laikā – izšķirošais ir tieši tas, vai tiek nodrošināts, ka pārdotais alkohols tiek patērēts turpat uz vietas tirdzniecības vietā.

[13] Izvērtējot iepriekš aplūkotos pierādījumus to savstarpējā kopsakarībā, tiesa atzīst, ka iestāde pamatoti pieteicējas rīcībā konstatējusi administratīvā pārkāpuma sastāvu. Proti, tiesas ieskatā, izskatāmajā lietā ir pilnībā pierādīts, ka pieteicēja konkrētajā gadījumā nebija izpildījusi alkohola tirgošanas nakts laikā priekšnosacījumu – nebija nodrošinājusi alkohola patērēšanu uz vietas. Līdz ar to pieteicēja nebija pienācīgi ievērojusi Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkta prasības, tādējādi pieļaujot LAPK 169.3pantā paredzēto pārkāpumu. Tiesas secinājums pamatojams ar tālāk izklāstītajiem tiesas apsvērumiem.

[14] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējai bija nepieciešamās atļaujas alkohola mazumtirdzniecībai veikalā /adrese/. Lietā nav strīda arī par to, ka 2009.gada 11.jūlija naktī šajā veikalā tika pārdoti alkoholiskie dzērieni, tostarp plkst. 3.24 arī kontrolpirkuma veicējai – civilā apģērbā tērptai policistei, kurai nopirktā alkohola pudele tika iedota atskrūvētā veidā, līdzi iedodot arī korķīti. Tāpat lietā nav strīda par to, ka policiste ar nopirkto alkohola pudeli netraucēti atstāja veikalu. Lietā strīds ir par to, vai minētais līdz ar to nozīmē, ka pieteicēja ir pieļāvusi pārkāpumu

– ir tirgojusi alkoholu, nenodrošinot tā patērēšanu uz vietas. Pieteicēja apgalvo, ka pārdevēja konkrētajā gadījumā vispirms ielēja alkoholisko dzērienu glāzē un tad pircējam atdeva gan pudeli ar korķīti, gan glāzi. Ņemot vērā, ka vienlaikus veikalā esot izvietota informācija par to, ka nakts laikā alkohols tiek tirgots patērēšanai uz vietas, pieteicējas ieskatā, līdz ar to no pieteicējas puses ir izdarīts viss nepieciešamais, lai tiktu nodrošināta alkohola patērēšana uz vietas.

[15] Tiesa nepiekrīt pieteicējas nostājai attiecībā uz to, ka uzņēmums ir pienācīgi izpildījis Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkta prasības, ja vien pārdevēja daļu nopirktā alkohola ielej glāzē un tirdzniecības vietā ir izlikta informācija par to, ka nakts laikā alkohols tiek pārdots patērēšanai uz vietas. Kā jau minēts iepriekš, tiesas ieskatā, no Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkta normas izriet, ka tirgotājam, ja tas vēlas nakts laikā tirgot alkoholiskos dzērienu, ir pienākums gan pārdot alkoholiskos dzērienu izlejamā veidā, gan pēc tam nodrošināt to patērēšanu uz vietas.

Tiesas ieskatā, tas vien, ka daļa alkoholiskā dzēriena no pudeles tiek ielieta glāzē, bet atlikušais dzēriens pudelē (turklāt ar visu korķīti) tiek atdots pircējam un pircējam nav nekādu šķēršļu tirdzniecības vietu atstāt, nekādi nevar nozīmēt, ka līdz ar to ir nodrošināta alkohola patērēšana uz vietas. Ja likumdevējs būtu uzskatījis, ka ar alkoholiskā dzēriena ieliešanu glāzē tiek pienācīgi nodrošināta alkohola patērēšana uz vietas, likumdevējs nebūtu Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punktā uzsvēris, ka nakts laikā alkoholiskos dzērienus pieļaujams tirgot vienīgi tad, ja alkoholiskie dzērieni tiek realizēti izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas.

Tādējādi tas vien, ka nakts laikā pārdotais alkoholiskais dzēriens tiek ieliets glāzē, pats par sevi nenozīmē, ka līdz ar to tiek nodrošināta alkohola patērēšana uz vietas (jo īpaši tad, ja pudele ar atlikušo dzērienu un pudeles korķīti tiek pircējam atdota vienlaikus ar glāzi). Līdz ar to tiesa uzskata, ka no Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkta normas alkohola tirgotājam (uzņēmumam) izriet pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai nopirktā alkohola patērēšana naktī tiešām notiktu turpat tirdzniecības vietā, piemēram, nodrošinot kafejnīcā apsardzi, kas nepieļauj alkoholisko dzērienu iznešanu no tirdzniecības vietas telpām, vai izsaucot policiju, ja pircēji, neievērojot norādes, tomēr dodas no veikala/kafejnīcas projām.

Tādējādi, tiesas ieskatā, tas vien, ka tirdzniecības vietā ir izlikta rakstveida informācija par alkohola aprites noteikumiem naktī, kā arī tirdzniecības vietā ir galdiņi, pie kuriem iespējams apsēsties un izdzert nopirktos alkoholiskos dzērienus, nav pietiekami, lai varētu uzskatīt, ka uzņēmums ir pilnībā izpildījis Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkta prasības. Pretējā gadījumā jebkuram alkoholisko dzērienu tirgotājam būtu vienkārši iespējams formāli izpildīt likuma prasības, faktiski rīkojoties pretēji tam mērķim, ar kādu ir ieviests attiecīgais regulējums.

Turklāt tiesa norāda, ka, pretēji pieteicējas apgalvotajam, konkrētajā gadījumā no lietā esošajiem pierādījumiem pat nemaz nav iespējams secināt, ka, pārdodot policistei V.J. kontrolpirkumu, pieteicējas pārdevēja tiešām vispirms ielēja daļu alkoholiskā dzēriena glāzē. Pieteicējas un policistu norādītā informācija šajā ziņā ir pretrunīga, savukārt pieteicējas tiesai iesniegtajā videoierakstā nav redzams tas, kā kontrolpirkumu veic policiste V.J. Proti, lietā esošajā videoierakstā ir fiksēta alkoholisko dzērienu tirgošana 2009.gada 11.jūlijā sākot no plkst. 3.35, kaut gan visi lietā esošie pierādījumi liecina, ka policijas darbiniece kontrolpirkumu veica plkst. 3.24.

Turklāt videoierakstā redzams, ka plkst. 3.35. veiktā pirkuma ietvaros pircējs nopirka ne tikai alkoholisko dzērienu, bet arī citas preces (sulas paku, šokolādi un cigaretes), savukārt kontrolpirkuma ietvaros, kā norādīts lietā esošajos rakstveida pierādījumos (policistu dienesta ziņojumos), tika iegādāts tikai alkohols. Tāpat arī atbildētāja pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka videoierakstā acīmredzami fiksēti notikumi pēc tam, kad kontrolpirkums jau bija veikts, jo, pirmkārt, kā jau minēts, videoierakstā redzami notikumi sākot no plks.3.35., un, otrkārt, ierakstā redzamā sieviete, kas kopā ar vīrieti iepērkas, neesot policiste V.J. (V.J. esot daudz jaunāka).

Līdz ar tiesa secina, ka videoierakstā redzamie notikumi notiek jau pēc tam, ka kontrolpirkums ir veikts. Tiesa gan vienlaikus norāda, ka jebkurā gadījumā tam, vai pārdevēja konkrētajā gadījumā policistes V.J. nopirkto alkoholisko dzērienu daļēji ielēja arī glāzē vai ne, nav izšķirošas nozīmes šīs lietas izskatīšanai. Kā jau minēts, tas vien, ka no nakts laikā pārdotas alkoholiskā dzēriena pudeles daļa alkohola tiek ielieta glāzē, pats par sevi nenozīmē, ka līdz ar to ir ievērots nosacījums nodrošināt alkohola patērēšanu uz vietas.

Tiesa piekrīt pieteicējas pārstāves norādītajam, ka pati pārdevēja praktiski nevar fiziski aizturēt pircējus, ja tie ar nopirkto alkohola pudeli dodas ārā no veikala. Tomēr, tiesas ieskatā, pārdevēja var vismaz aizrādīt šādiem pircējiem (konkrētajā gadījumā tiesa pieteicējas pārstāvei vaicāja, vai pārdevēja saistībā ar policistes V.J. veikto kontrolpirkumu kaut kādā veidā centās pircējai norādīt, ka nav pieļaujama alkoholiskā dzēriena iznešana no veikala. Pieteicējas pārstāve uz to atbildēja, ka pārdevēja no savas puses alkohola patērēšanu uz vietas pienācīgi nodrošināja ar to, ka ielēja daļu dzēriena glāzē).

Tiesa arī uzskata, ka pārdevēja var izsniegt nopirkto alkoholu pa daļām, proti, tikai izlietu glāzē, nevis atdot pircējam visu pudeli, no kuras tikai neliela daļa dzēriena ielieta arī glāzē. Turklāt jebkurā gadījumā izskatāmajā lietā izšķirošais nav jautājums par to, vai pārdevēja bija izdarījusi visu iespējamo, lai nodrošinātu Alkoholisko dzērienu aprites likuma prasības, bet gan par to, vai šo prasību ievērošanu ir nodrošinājis uzņēmums – juridiskā persona, jo pie administratīvās atbildības konkrētajā gadījumā ir saukta nevis fiziskā persona – pārdevēja, bet gan juridiskā persona – pieteicēja.

Tiesas ieskatā, situācija, kad pircējs nakts laikā var iegādāties alkoholiskā dzēriena pudeli un pēc tam šo pudeli kopā ar visu korķīti netraucēti iznest no veikala (pat ja daļa dzēriena pirms tam būtu ielieta glāzē), nozīmē, ka attiecīgais alkohola tirgotājs (uzņēmums) nav nodrošinājis nakts laikā nopirktā alkoholiskā dzēriena patērēšanu uz vietas. Līdz ar to, ievērojot iepriekš izklāstītos apsvērumus, tiesa atzīst, ka pieteicēja konkrētajā gadījumā bija pieļāvusi LAPK 169.3pantā paredzēto pārkāpumu, proti, bija tirgojusi alkoholiskos dzērienus, neievērojot Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkta prasības.

[16] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar LAPK un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. LAPK 22.pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tādējādi gadījumā, kad iestādei ir rīcības brīvība soda apmēra noteikšanā, iestādei, ņemot vērā LAPK 32.panta otrajā daļā norādītos faktorus, ir jāizvēlas tāds sods, lai ar to tiktu sasniegts administratīvā soda mērķis. Konkrētajā gadījumā tiesa konstatē, ka piemērotā tiesību norma, proti, LAPK 169.3pants par šādu pārkāpumu paredz juridiskajām personām piemērot naudas sodu no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

Pieteicējai piemērots piecsimt latu liels naudas sods bez preču konfiskācijas. Tiesas ieskatā, šāds sods ir atbilstošs un samērīgs ar pieteicējas pieļauto pārkāpumu. Kā jau minēts, šajā lietā piemērojamais tiesiskais regulējums tika izstrādāts ar mērķi maksimāli samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu nakts laikā, lai tādējādi samazinātu alkohola radītās negatīvās sekas un veicinātu sabiedrības veselību. Līdz ar to pieteicējas pieļautais pārkāpums skar ļoti būtiskas sabiedrības intereses. Tāpat, tiesas ieskatā, jāņem vērā arī tas, ka soda apmēram par šādu pārkāpumu ir jābūt tādam, lai atturētu tirgotāju no tiesiskajam regulējumam pretējas alkohola tirgošanas nakts laikā.

Līdz ar to sodam ir jābūt tādam, lai sodītajai personai būtu izdevīgāk izbeigt līdzīgu pārkāpumu izdarīšanu, nevis finansiālā izdevīguma dēļ turpināt līdzīgu pārkāpumu izdarīšanu. Tiesa ņem vērā arī to, ka pieteicēja par analogu pārkāpumu sodīta jau iepriekš, ko nenoliedza arī pati pieteicēja un ko pārsūdzētajā lēmumā uzsvērusi iestāde (sk.

21. un 81.- 85.lietas lapu), turklāt, tiesas ieskatā, lietas materiālos esošā informācija par to, ka V.J. kontrolpirkumam līdzīgā veidā alkoholiskos dzērienus pirms tam bija iegādājušies arī citi (S.K. un M.Ķ.), liecina par to, ka pieteicēja sistemātiski ir tirgojusi alkoholiskos dzērienus, nenodrošinot to patērēšanu uz vietas. Turklāt to apliecina arī šajā lietā pieteicējas paustais

uzskats, ka pieteicēja bija tiesīga rīkoties tā, kā tas konstatēts šajā lietā. Proti, pieteicēja līdz šim

nav savu kļūdu sapratusi. Līdz ar to tiesa uzskata, ka pieteicējai piemērotais sods ir samērīgs un adekvāts, un iestāde, pretēji pieteicējas apgalvotajam, konkrētajā gadījumā nav pieļāvusi samērīguma, piemērotības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpumu.

[17] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, bet pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 22.oktobra lēmumu Nr.3756 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 311372), bet pieteicējas - sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rosčeks” sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ I.Višķere

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese

I.Višķere Rīgā, 2011.gada 30.decembrī