Court dismisses complaint against police decision to terminate administrative violation proceedings due to company liquidation.

Lietas Nr.1A69003219

ECLI:LV:KURT:2019:0227.1A69003219.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2019.gada 27.februārī

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnesis Arnis Lapiņš izskatīja rakstveida procesā /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja priekšnieka G.Ešenvalda lēmumu Nr.20-19/380.

Aprakstošā daļa

2018.gada 8.maijā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirknī uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta

Nr.98 par /pers. C/ SIA “Revest & Co” iespējamām nelikumīgām darbībām sakarā ar maksātnespējas pieteikuma

neiesniegšanu, jo /pers. C/, kas ir vienīgā sabiedrības amatpersona, rīcībā saskatāms administratīvais pārkāpums pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 panta par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu.

Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieces A.Krūmiņas

2018.gada 16.novembra lēmumu tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā Nr.98 izbeigta, jo konstatēts, ka juridiskā

persona - SIA “Revest & Co”, kurai uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta Nr.98, izslēgta no Uzņēmuma reģistra un

likvidēta 2018.gada 18.maijā.

Par minēto Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieces

A.Krūmiņas lēmumu sūdzību Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšniekam iesniedzis /pers. A/, norādot, ka

nepiekrīt administratīvās lietas izbeigšanai.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks G.Ešenvalds ar 2018.gada 28.decembra lēmumu atstājis

negrozītu Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieces A.Krūmiņas

2018.gada 16.novembra lēmumu par lietvedības Nr.98 izbeigšanu.

Kurzemes rajona tiesā 2019.gada 17.janvārī saņemta /pers. A/ sūdzība par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja priekšnieka G.Ešenvalda lēmumu Nr.20-19/380. Sūdzībā norādīts, ka lēmumam nepiekrīt, jo

/pers. C/ ir nodibinājis citu firmu un turpina savus “blēdīgos darbus”.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmajā daļā noteiktajam, sūdzību tiesa izskata

rakstveida procesā, paziņojot par to lietas dalībniekiem. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā

esošo dokumentu pamata.

Par sūdzības izskatīšanu dalībniekiem paziņots 2019.gada 21.janvārī. Noraidījumi un lūgumi lietā nav saņemti.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzībā norādīto kopsakarā ar lietā esošajiem materiāliem, tiesa atzīst, ka

sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešajā daļā noteikts, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka

iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā

var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Iestāde pamatoti atsaukusies uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta pirmās daļas 11.punktu, kur

noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja juridiskā persona, pret kuru uzsākta administratīvā

pārkāpuma lietvedība, ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra reģistriem.

Pārbaudot datus Tiesu informatīvajā sistēmā par SIA “Revest & Co”, tiesa konstatēja, ka juridiskās personas statuss

– likvidēts.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pantā ir noteikti apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā.

Tādējādi juridiskās personas izslēgšana no Uzņēmumu reģistra nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros

noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarīt secinājumus, un nepieļauj veikt jebkādas darbības

lietvedības turpināšanai. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pants tieši noteic, ka, konstatējot attiecīgo

apstākli, lietvedību vispār nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz. Līdz ar to, iestājoties Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 239.pantā minētajiem apstākļiem, iestādei ir pienākums izbeigt administratīvo lietvedību, un iestādei

nav rīcības brīvības lemt par šīs lietvedības turpināšanu. Jāņem vērā, ka ar jēdzienu „lietvedība” saprotama ne tikai soda

noteikšana, bet arī iestādes darbības, noskaidrojot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tas ir, lietas vešana. Šādas atziņas

izteiktas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 3.novembra spriedumā lietā SKA-355/2008.

Tiesa atzīst, ka sūdzībā minētie argumenti nevar būt par pamatu pārsūdzētā lēmuma atcelšanai, līdz ar to lēmums ir

atstājams negrozīts un sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 1.punktu un 289. 13pantu tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka G.Ešenvalda

2018.gada 28.decembra lēmumu Nr.20-19/380, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas

kancelejā 2019.gada 27.februāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnesis A.Lapiņš